Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 10

Muaj Dabtsi Khuam Cheem Kuv Ua Tsis Tau Kevcai Raus Dej?

Muaj Dabtsi Khuam Cheem Kuv Ua Tsis Tau Kevcai Raus Dej?

“Fili thiab tus nraug sam nqes rau hauv dej thiab Fili muab nws ua kevcai raus dej.”​—TUBTXIB TES HAUJLWM 8:38.

ZAJ NKAUJ 52 Muab Koj Tus Kheej Cob Rau Vajtswv

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Adas thiab Eva nkawd plam dabtsi, thiab thaum kawg zoo li cas?

KOJ xav leejtwg thiaj muaj cai txiav txim seb qhovtwg zoo qhovtwg phem? Thaum Adas thiab Eva nkawd noj lub txiv ntawm tsob ntoo uas paub qhov zoo qhov phem ces twb yog nkawd hais rau Yehauvas tias nkawd tsis ntseeg nws thiab tsis nyiam nws tej kevcai. Nkawd xav ua tus txiav txim rau nkawd tus kheej seb qhovtwg zoo qhovtwg phem. (Chiv Keeb 3:22) Vim li ntawd, nkawd thiaj plam txhua tsav txhua yam. Nkawd plam txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab txojsia ib txhis tsis kawg. Nkawd kuj ua rau nkawd tej metub menyuam poob kev txhaum thiab raug kev ploj kev tuag. (Loos 5:12) Thaum kawg, nkawd thiaj ua neej nyob txom nyem ntsuav.

Thaum tus nraug sam Ethi-aupia txais yuav Yexus lawm, nws xav ua kevcai raus dej tamsid (Saib nqe 2, 3)

2, 3. (1) Thaum Fili qhia Vajtswv Txojlus rau tus nraug sam Ethi-aupia, tus nraug sam xav li cas xwb? (2) Yog peb ua kevcai raus dej, peb yuav tau txais tej koob hmoov twg, thiab peb yuav teb 2 lo lus nug twg?

2 Tus nraug sam Ethi-aupia tsis coj li Adas thiab Eva nkawd. Nws nyiam tej uas Fili qhia rau nws, thiab nws ris Yehauvas thiab Yexus nkawd txiaj ntsig rau tej uas nkawd tau ua rau nws. Nws thiaj xav ua kevcai raus dej tamsim ntawd. (Tubtxib Tes Haujlwm 8:34-38) Thaum peb muab peb tus kheej cob rau Vajtswv thiab ua kevcai raus dej li tus nraug sam ces twb yog peb qhia tias peb ris Yehauvas thiab Yexus nkawd txiaj ntsig rau tej uas nkawd tau ua rau peb. Peb kuj qhia tias peb ntseeg Yehauvas thiab paub tias nws yog tus muaj cai txiav txim seb qhovtwg zoo qhovtwg phem.

3 Ua tib zoo xav txog tej koob hmoov uas peb txais vim peb teev tiam Yehauvas. Muaj ib hnub twg peb yuav tau txais txhua yam uas Adas thiab Eva nkawd muab ua plam lawm, thiab peb yuav tau txojsia ib txhis tsis kawg. Tsis tas li ntawd, vim peb muaj kev ntseeg rau Yexus, Yehauvas kuj zam peb tej kev txhaum thiab pub lub siab kaj siab huv rau peb. (Mathai 20:28; Tubtxib Tes Haujlwm 10:43) Peb kuj muaj feem nrog Yehauvas tsev neeg uas yuav tau lub neej zoo yav tom hauv ntej. (Yauhas 10:14-16; Loos 8:20, 21) Txawm zoo npaum li no los ib txhia uas twb paub Yehauvas lawd tseem ntshai ua li tus nraug sam Ethi-aupia ua thiab. Muaj dabtsi khuam cheem lawv ua tsis tau kevcai raus dej? Dabtsi thiaj yuav pab tau lawv?

TEJ UAS KHUAM CHEEM IB TXHIA UA TSIS TAU KEVCAI RAUS DEJ

Tej uas ua rau ib txhia ntshai tsis kam ua kevcai raus dej

Ntshai tsam ua tsis tau (Saib nqe 4, 5) *

4, 5. Tus tub hluas Avelis thiab tus ntxhais hluas Hana nkawd ntshai dabtsi?

4 Ntshai tsam ua tsis tau. Tus tub hluas Avelis (Avery) niam thiab txiv yog Yehauvas Cov Timkhawv. Sawvdaws paub tias nws txiv yog ib leej txiv zoo thiab yog ib tug txwj laus uas txawj qhuab qhia heev. Txawm li ntawd los Avelis tseem ntshai ua kevcai raus dej. Vim li cas? Avelis hais tias: “Kuv tsis xav tias kuv yuav ua tau li kuv txiv.” Avelis kuj xav tias xyov nws puas yuav leg tau tej haujlwm uas cov kwvtij muab rau nws ua. Nws hais ntxiv tias: “Kuv ntshai thov Vajtswv rau sawvdaws, ntshai cev lus qhuab qhia, thiab ntshai coj sawvdaws mus qhia Vajlugkub.”

5 Hana (Hannah) muaj 18 xyoo, nws tsis muaj cuab kav ua ib yam dabtsi li. Nws niam nws txiv nkawd puavleej teev tiam Yehauvas tiamsis nws tseem ntshai tsam nws coj tsis tau Yehauvas tej kevcai. Vim li cas? Vim Hana muab nws tus kheej saib qes dhau hwv lawm. Muaj tej zaud nws nyuaj siab heev nws cia li txhob txwm ua rau nws tus kheej raug mob. Hana hais tias: “Kuv yeej tsis qhia rau leejtwg paub txog tej kuv ua ntawd, txawm kuv niam kuv txiv kiag los kuv yeej tsis qhia. Kuv xav tias Yehauvas yeej tsis yuav kuv ib zaug li vim tej uas kuv rov ua rau kuv tus kheej.”

Raug npoj txw (Saib nqe 6) *

6. Dabtsi khuam cheem Vanexa ua tsis tau kevcai raus dej?

6 Raug npoj txw. Tus ntxhais hluas Vanexa (Vanessa) uas muaj 22 xyoos hais tias: “Thaud kuv muaj ib tug phoojywg zoo heev. Wb ua phoojywg yuav luag tau 10 lub xyoos.” Vanexa xav ua kevcai raus dej tiamsis nws tus phoojywg tsis txhawb nws. Vanexa tu siab heev, nws thiaj hais tias, “Kuv ntshai tsam kuv txiav kuv txojkev phoojywg nrog nws ces kuv yuav mus nrhiav tsis tau lwm tus phoojywg lawm vim tsis yoojyim rau kuv ntaus phoojywg tshiab.”

Ntshai poob nthab (Saib nqe 7) *

7. Tus ntxhais hluas Makhevlam ntshai dabtsi, thiab vim li cas?

7 Ntshai poob nthab. Thaum Makhevlam (Makayla) muaj 5 xyoos, nws tus nus raug rho tawm. Txij thaum ntawd los, nws pom tias qhov ntawd ua rau nws niam nws txiv tu siab heev. Nws thiaj hais tias: “Kuv ntshai tias yog kuv ua kevcai raus dej tag es ho ua yuam kev thiab raug rho tawm ces yuav ua rau kuv niam kuv txiv yimhuab tu siab xwb.”

Ntshai kev tawm tsam (Saib nqe 8) *

8. Tus tub hluas Mais ntshai dabtsi?

8 Ntshai kev tawm tsam. Mais (Miles) txiv thiab nws niam tshiab nkawd teev tiam Yehauvas, tiamsis nws niam yug nws tsis teev tiam. Mais hais tias: “Kuv nrog kuv niam nyob tau 18 xyoo tiamsis kuv ntshai qhia rau nws tias kuv xav ua kevcai raus dej. Kuv ntshai tsam nws nrhiav teeb meem rau kuv, vim kuv twb pom nws ua li ntawd rau kuv txiv thaum kuv txiv los ua ib tug Timkhawv.”

DABTSI PAB KOM KOJ TXHOB NTSHAI

9. Thaum koj paub tias Yehauvas ua siab ntev thiab hlub koj, koj yuav xav ua li cas?

9 Adas thiab Eva nkawd txiav txim siab tsis teev tiam Yehauvas vim nkawd hlub nws tsis txaus. Txawm li ntawd los Yehauvas tseem tseg nkawd txojsia, cia nkawd muaj tub muaj ki thiab cob lawv raws nkawd siab nyiam. Adas thiab Eva nkawd lub neej xav ua ywj siab thaum kawg zoo li cas xwb? Nkawd tus tub hlob tau muab tus tub yau ntaus tuag kiag. Txij thaum ntawd los tsuas muaj kev ua nruj ua tsiv thiab nyias tsuas xam pom nyias tus kheej nkaus xwb. (Chiv Keeb 4:8; 6:11-13) Txawm li ntawd los Yehauvas tseem nrhiav kev los cawm Adas thiab Eva nkawd cov xeeb leej xeeb ntxwv uas xav teev tiam nws. (Yauhas 6:38-40, 57, 58) Thaum koj paub tias Yehauvas ua siab ntev thiab hlub koj npaum li cas, koj txojkev hlub rau nws yuav loj hlob zuj zus. Koj yuav tsis xav ua li Adas thiab Eva nkawd tiamsis koj yuav muab koj tus kheej cob rau Yehauvas.

Tej uas yuav pab kom koj tsis txhob ntshai

(Saib nqe 910) *

10. Vim li cas Ntawv Nkauj 19:7 thiaj pab tau koj teev tiam Yehauvas?

10 Rau siab ntso kawm txog Yehauvas. Yog koj yimhuab kawm txog Yehauvas koj yuav yimhuab tso siab tias koj teev tiam tau nws. Avelis hais tias: “Thaum kuv nyeem thiab xav txog Yehauvas cov lus cog tseg hauv Ntawv Nkauj 19:7 pab kuv tso siab tias kuv yeej teev tiam tau nws.” (Nyeem Ntawv Nkauj 19:7.) Thaum Avelis pom tias Yehauvas yeej pab nws li Yehauvas tau cog tseg, nws hajyam hlub Yehauvas ntxiv. Kev hlub pab kom peb tsis txhob ntshai tiamsis tau hau ntsoov rau Yehauvas tes haujlwm xwb. Hana hais tias: “Thaum kuv nyeem thiab kawm Vajlugkub, kuv mam pom tias yog kuv ua rau kuv mob, kuv kuj ua rau Yehauvas mob thiab.” (1 Petus 5:7) Hana thiaj ‘xyaum raws li Vajtswv txojlus.’ (Yakaunpau 1:22) Thaum kawg zoo li cas xwb? Hana hais tias: “Thaum kuv pom tias mloog Yehauvas lus pab tau kuv npaum li cas, kuv hajyam hlub nws. Tamsim no kuv paub tseeb lawm tias thaum kuv cheem tsum Yehauvas pab kuv nws yeej yuav pab.” Nimno Hana tsis ua rau nws tus kheej raug mob lawm. Nws tau muab nws tus kheej cob rau Yehauvas thiab ua kevcai raus dej.

(Saib nqe 11) *

11. Vanexa tau ua li cas nws thiaj ntaus tau phoojywg zoo, thiab peb kawm tau li cas los ntawm qhov no?

11 Ua tib zoo xaiv phoojywg. Vanexa pom tias twb yog tim nws tus phoojywg nws thiaj tsis ua kevcai raus dej. Yog li ntawd, nws thiaj ua ib siab tso tus phoojywg ntawd tseg. Nws kub siab nrhiav dua phoojywg tshiab hauv lub koom txoos. Vanexa hais tias Nau-a thiab Nau-a tsev neeg tus qauv pab tau nws heev. Nws hais tias: “Lawv yeej nyob xyaw cov tibneeg uas tsis hlub Yehauvas, tiamsis lawv tsev neeg muaj kev sib raug zoo heev.” Tom qab Vanexa ua kevcai raus dej tag, nws ua ib tug tho kev. Nws hais tias: “Qhov no pab tau kuv ntaus tau phoojywg zoo, tsis yog nyob hauv kuv lub koom txoos xwb tiamsis kuj nyob rau lwm lub thiab.” Koj yeej ntaus tau phoojywg zoo yog tias koj rau siab ntso ua tes haujlwm uas Yehauvas muab cob rau peb ua.​—Mathai 24:14.

(Saib nqe 12-15) *

12. Adas thiab Eva nkawd tsis paub ntshai leejtwg, thaum kawg thiaj zoo li cas?

12 Paub ntshai Vajtswv. Muaj tej yam kuj zoo rau peb ntshai thiab. Peb yuav tsum paub ntshai tsam peb ua rau Yehauvas tu siab. (Ntawv Nkauj 111:10) Yog Adas thiab Eva nkawd paub ntshai Yehauvas li ntawd ces nkawd yeej tsis fav xeeb rau nws li. Thaum nkawd fav xeeb rau Yehauvas, nkawd qhov muag mam pom tias nkawd tau ua txhaum, nkawd thiaj txaj muag thiab muab nplooj los npog nkawd vim nkawd liab qab. Vim li ntawd, nkawd tej xeeb leej xeeb ntxwv thiaj muaj txim, txawj ploj txawj tuag ib yam li nkawd.​—Chiv Keeb 3:7, 21.

13, 14. (1) Raws li 1 Petus 3:21, ua cas peb thiaj tsis ntshai txojkev tuag? (2) Vim li cas peb hlub Yehauvas?

13 Yeej zoo rau peb ntshai Yehauvas, ua li puas zoo rau peb ntshai txojkev tuag? Yehauvas twb qheb kev rau peb tau txojsia ib txhis tsis kawg lawm. Yog peb tau ua txhaum tiamsis peb hloov dua siab tshiab ces Yehauvas yeej yuav zam peb lub txim. Nws zam peb lub txim vim peb muaj kev ntseeg rau nws Leej Tub tus nqe txhiv. Thawj yam uas peb qhia tias peb muaj kev ntseeg yog muab peb lub neej cob rau Vajtswv thiab ua kevcai raus dej.​—Nyeem 1 Petus 3:21.

14 Yeej tsim nyog peb hlub Yehauvas vim nws ua tau ntau yam zoo rau peb. Nws pub ntau yam rau peb kom peb muaj kev xyiv fab. Nws kuj qhia qhov tseeb txog nws thiab nws lub ntsiab rau peb paub. (Yauhas 8:31, 32) Nws muab lub koom txoos Khixatia los cob qhia peb thiab txhawb peb lub zog, nws ev peb lub nra, thiab nws cia peb muaj txojkev vam khom uas yuav tau txojsia zoo tiav log mus ib txhis. (Ntawv Nkauj 68:19; Qhia Tshwm 21:3, 4) Yehauvas tau ua ntau yam qhia tias nws hlub peb. Yog peb ua tib zoo xav txog tej ntawd ces yuav ua rau peb yimhuab hlub nws. Yog peb hlub Yehauvas lawd ces peb yuav paub ntshai tsam nws tu siab.

15. Vim li cas Makhevlam thiaj tsis muaj qhov ntshai tsam nws teev tiam tsis tau Yehauvas ntxiv lawm?

15 Thaum Makhevlam paub tias Yehauvas tsis cim ntsoov tej kev txhaum cia, nws tsis muaj qhov ntshai tsam nws teev tiam tsis tau Yehauvas ntxiv lawm. Nws thiaj hais tias: “Kuv pom tias peb sawvdaws puavleej yog neeg txhaum thiab ua yuam kev. Tiamsis kuv kuj to taub tias Yehauvas hlub peb thiab yuav zam peb lub txim vim muaj tus nqe txhiv.” Thaum Makhevlam hlub Yehauvas lawd, nws thiaj muab nws tus kheej cob rau Yehauvas thiab ua kevcai raus dej.

(Saib nqe 16) *

16. Lwm tus tau pab Mais li cas nws thiaj tsis ntshai nws niam lawm?

16 Mais ntshai tsam nws niam tawm tsam nws, nws thiaj tsis ua kevcai raus dej. Nws thiaj mus cuag tus kwvtij saib xyuas thaj tsam. Mais hais tias: “Tus kwvtij ntawd niam thiab txiv los ib tug thiaj teev tiam Yehauvas thiab xwb. Nws pab kom kuv paub qhia rau kuv niam tias qhov uas kuv ua kevcai raus dej yeej yog kuv xav ua tsis yog kuv txiv yuam kuv.” Txawm li ntawd los Mais niam tseem tsis zoo siab quj qees. Thaum kawg, Mais thiaj tawm mus nyob Mais lawm. Mais hais tias: “Thaum kuv kawm txog tej yam zoo uas Yehauvas tau ua rau kuv mas raug kuv siab heev. Thiab thaum kuv ua tib zoo xav txog Yexus tus nqe txhiv, kuv mam pom tias Yehauvas hlub kuv npaum li cas. Vim li no kuv thiaj muab kuv tus kheej cob rau Yehauvas thiab ua kevcai raus dej.”

UA RAWS LI KOJ TAU TXIAV TXIM SIAB

Thaum peb ua kevcai raus dej, peb qhia rau Vajtswv tias peb ris nws txiaj ntsig rau tej uas nws tau ua rau peb (Saib nqe 17)

17. Peb muaj cuab kav qhia tau rau Yehauvas li cas?

17 Hnub uas Eva noj lub txiv hauv lub vaj Edee yog hnub uas nws tsis lees yuav nws Leej Txiv lawm. Thaum Adas koom siab nrog nws tus pojniam, nws qhia tias nws tsis ris Yehauvas txiaj ntsig rau tej uas Yehauvas tau ua rau nws. Peb txhua tus yeej qhia tau rau Yehauvas tias peb tsis zoo li Adas thiab Eva nkawd. Peb ris Yehauvas txiaj ntsig rau txhua yam uas nws tau ua rau peb. Thaum peb ua kevcai raus dej, peb qhia rau Yehauvas tias nws yog tus uas muaj cai txiav txim seb qhovtwg zoo qhovtwg phem. Thiab kuj qhia tias peb hlub nws thiab tso siab plhuav rau nws.

18. Yuav ua li cas koj txojkev teev tiam Yehauvas thiaj yuav vam meej?

18 Tom qab peb ua kevcai raus dej lawd, peb yuav tau rau siab ntso ua li Yehauvas siab nyiam, tsis yog li peb siab nyiam. Yehauvas cov tub qhe tsheej plhom leej niaj xyoo ua li ntawd. Koj yeej ua tau ib yam li lawv thiab. Cia li rau siab ntso kawm Vajtswv Txojlus phau Vajlugkub, nrog koj cov kwvtij nkauj muam ua ke tsis tu ncua, thiab kub siab lug muab tej uas koj tau kawm txog koj Leej Txiv coj mus qhia rau lwm tus. (Henplais 10:24, 25) Thaum koj txiav txim siab ua ib yam dabtsi, cia li ua raws nraim li Yehauvas Txojlus thiab nws lub koom haum tau qhia koj. (Yaxaya 30:21) Ces txhua yam uas koj ua yuav vam meej.​—Paj Lug 16:3, 20.

19. Koj yuav tsum nco ntsoov li cas, thiab yog vim li cas?

19 Thaum koj nco ntsoov tias tej uas Yehauvas qhia rau koj pab tau koj npaum li cas ces koj yuav yimhuab hlub nws thiab nyiam nws tej kevcai. Thaum ntawd yuav tsis muaj ib yam uas Xatas yuav siv los ntxias tau koj tso Yehauvas tseg. Xav txog 1,000 xyoo tom ntej no. Lub sijhawm ntawd ntshe koj yuav pom tias qhov uas koj ua kevcai raus dej yog ib qho uas koj tau txiav txim siab ua uas zoo tshaj plaws!

ZAJ NKAUJ 32 Tuaj Hlo Yehauvas Tog!

^ nqe 5 Ib qho uas tseem ceeb tshaj plaws yog qhov uas koj yuav tau txiav txim siab seb koj yuav ua kevcai raus dej los tsis ua. Vim li cas qhov no ho tseem ceeb heev? Zaj no yuav teb lo lus nug ntawd. Zaj no kuj yuav pab tau cov uas xav ua kevcai raus dej tiamsis ho ntshai thiab.

^ nqe 56 COV DUAB: Ntshai: Ib tug tub hluas ntshai tsa tes teb.

^ nqe 58 COV DUAB: Npoj: Ib tug ntxhais hluas uas nrog ib tug neeg tsis tsheej haj ua phoojywg txaj muag rau Yehauvas Cov Timkhawv.

^ nqe 60 COV DUAB: Poob nthab: Thaum ib tug ntxhais hluas tus nus raug rho tawm thiab nws tawm mus nyob nws lawd, nws kuj ntshai tsam nws poob nthab li nws tus nus thiab.

^ nqe 62 COV DUAB: Tawm tsam: Ib tug tub hluas ntshai thov Yehauvas thaum nws niam nyob ntawd ntsia ntsoov.

^ nqe 65 COV DUAB: Ntshai: Ib tug tub hluas rau siab kawm Vajlugkub ntxiv.

^ nqe 67 COV DUAB: Npoj: Ib tug ntxhais hluas ua siab tawv nws thiaj tsis txaj muag ua Yehauvas ib tug Timkhawv lawm.

^ nqe 69 COV DUAB: Poob nthab: Tus ntxhais hluas tuav rawv qhov tseeb thiab ua kevcai raus dej.

^ nqe 71 COV DUAB: Tawm tsam: Ib tug tub hluas ua tau siab tawv piav nws txojkev ntseeg rau nws niam.