Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

10. STUDĒJAMAIS RAKSTS

Kas mani kavē kristīties?

Kas mani kavē kristīties?

”Abi — gan Filips, gan augstmanis — iekāpa ūdenī, un Filips to kristīja.” (AP. D. 8:38.)

52. DZIESMA ”Solījums kalpot Dievam”

IESKATS *

1. Ko Ādams un Ieva zaudēja, un kādas tam bija sekas?

KURŠ, jūsuprāt, ir tiesīgs noteikt, kas ir labs un kas ir ļauns? Kad Ādams un Ieva ēda no laba un ļauna atzīšanas koka augļiem, viņi parādīja, ka neuzticas Jehovam un viņa noteiktajām normām. Viņi izvēlējās paši noteikt laba un ļauna normas. (1. Moz. 3:22.) Bet padomāsim, ko viņi zaudēja. Viņi zaudēja savu draudzību ar Jehovu. Tāpat viņi zaudēja iespēju dzīvot mūžīgi, un saviem pēcnācējiem viņi nodeva grēku un nāvi. (Rom. 5:12.) Ādama un Ievas lēmums izraisīja daudz nelaimju.

Pieņēmis labo vēsti par Jēzu, etiopiešu augstmanis vēlējās kristīties pēc iespējas ātrāk. (Sk. 2., 3. rindkopu)

2., 3. a) Kā etiopiešu augstmanis atsaucās uz Filipa sludināto vēsti? b) Kādas svētības gūst tie, kas kristījas, un kādus jautājumus mēs apskatīsim?

2 Salīdzināsim Ādama un Ievas rīcību ar to, kā rīkojās etiopiešu augstmanis, kad viņam bija sludinājis Filips. Šis augstmanis bija tik pateicīgs par to, ko viņa labā bija paveikuši Jehova un Jēzus, ka nekavējoties kristījās. (Ap. d. 8:34—38.) Dodot solījumu kalpot Dievam un kristījoties, arī mēs parādām savu pateicību par to, ko Jehova un Jēzus ir darījuši mūsu labā. Turklāt tā mēs apliecinām, ka uzticamies Jehovam un atzīstam, ka vienīgi viņš ir tiesīgs noteikt laba un ļauna normas.

3 Kādas svētības mēs gūstam, ja kalpojam Jehovam? Mums ir izredzes saņemt visu, ko Ādams un Ieva zaudēja, piemēram, iespēju dzīvot mūžīgi. Tā kā mēs ticam Jēzum Kristum, Jehova piedod mūsu kļūdas un dāvā mums tīru sirdsapziņu. (Mat. 20:28; Ap. d. 10:43.) Tāpat mēs kļūstam par daļu no Jehovas kalpu ģimenes. (Jāņa 10:14—16; Rom. 8:20, 21.) Kaut arī šīs svētības ir skaidri saskatāmas, daudzi, kas ir iepazinuši Jehovu, kavējas sekot etiopiešu augstmaņa priekšzīmei. Kas viņus no tā attur? Un kā viņi var pārvarēt šķēršļus, kas viņus kavē kristīties?

ŠĶĒRŠĻI, KAS DAŽUS KAVĒ KRISTĪTIES

Šķēršļi, kas var kavēt kristīties.

Nedrošības sajūta. (Sk. 4., 5. rindkopu) *

4., 5. Kas Everiju un Hannu atturēja no kristīšanās?

4 Nedrošības sajūta. Everija vecāki ir Jehovas liecinieki. Viņa tēvam ir gādīga ģimenes galvas un spējīga draudzes vecākā reputācija. Tomēr Everijs vilcinājās kristīties. Kāpēc tā bija? ”Es domāju, ka nespēšu būt tik labs kā mans tēvs,” viņš saka. Everijs nebija drošs par to, kā viņš spēs tikt galā ar pienākumiem, kas viņam kādreiz varētu tikt uzticēti. ”Mani uztrauca doma, ka man būs jāsaka citu priekšā lūgšanas, jāuzstājas ar runām vai jāuzņemas vadība sludināšanā.”

5 Hannu, kurai ir 18 gadi, māca ļoti liela nedrošības sajūta. Kaut arī viņa uzauga Jehovas liecinieku ģimenē, viņa šaubījās par to, vai spēs dzīvot pēc Jehovas normām. Kāpēc viņa tā jutās? Hannai bija izveidojies ļoti zems pašvērtējums. Dažkārt viņa jutās tik slikti, ka tīšām sevi savainoja, un tas visu vienīgi pasliktināja. ”Es nevienam par to nestāstīju, pat saviem vecākiem ne,” viņa saka. ”Man šķita, ka, ņemot vērā, ko es sev darīju, Jehova nekad nevēlēsies, lai es viņam kalpoju.”

Draugu ietekme. (Sk. 6. rindkopu) *

6. Kas Vanesu kavēja kristīties?

6 Draugu ietekme. 22 gadus vecā Vanesa stāsta: ”Man bija ļoti laba draudzene, kuru es pazinu gandrīz desmit gadus.” Draudzeni neinteresēja Vanesas ticība, un viņa neatbalstīja Vanesas vēlmi kristīties. Vanesa par to bija ļoti sāpināta. Viņa atzīst: ”Man nav viegli sadraudzēties ar citiem, un man bija bail, ka tad, ja pārtraukšu draudzību ar viņu, man nekad vairs nebūs citas tik tuvas draudzenes.”

Bailes izdarīt nopietnu kļūdu. (Sk. 7. rindkopu) *

7. No kā bija bail kādai jaunietei, un kāpēc?

7 Bailes izdarīt nopietnu kļūdu. Makeilai bija pieci gadi, kad viņas brālis tika izslēgts no draudzes. Kad viņa paaugās, viņa saprata, cik lielas sāpes brāļa rīcība ir sagādājusi vecākiem. ”Es baidījos, ka pēc kristīšanās es varētu izdarīt kādu kļūdu un tikt izslēgta no draudzes, un tad mani vecāki būtu sāpināti vēl vairāk,” Makeila stāsta.

Bailes no pretestības. (Sk. 8. rindkopu) *

8. No kā baidījās kāds jaunietis, vārdā Mailss?

8 Bailes no pretestības. Mailsa vecāki ir šķīrušies. Viņa tēvs ir Jehovas liecinieks, bet māte ne. ”Es ar māti dzīvoju 18 gadus,” stāsta Mailss, ”un man bija bail viņai pateikt, ka vēlos kristīties. Es biju redzējis, kā viņa reaģēja, kad tēvs kļuva par Jehovas liecinieku. Es baidījos, ka viņa man sagādās problēmas.”

KĀ PĀRVARĒT ŠĶĒRŠĻUS, KAS KAVĒ KRISTĪTIES?

9. Kas parasti notiek, pieaugot cilvēka zināšanām par to, cik mīlošs un pacietīgs ir Jehova?

9 Ādams un Ieva izvēlējās nekalpot Jehovam, jo nebija attīstījuši pret viņu stipru mīlestību. Taču Jehova viņiem ļāva dzīvot pietiekoši ilgi, lai viņiem piedzimtu bērni un viņi paši varētu izlemt, kā tos audzināt. Drīz vien kļuva skaidri redzams, cik nesaprātīgs bija viņu lēmums būt neatkarīgiem no Jehovas. Viņu vecākais dēls nogalināja savu brāli, un ar laiku vardarbība un savtīgums pārņēma cilvēku sabiedrību. (1. Moz. 4:8; 6:11—13.) Tomēr Jehovam bija nodoms izglābt visus Ādama un Ievas pēcnācējus, kas vēlēsies viņam kalpot. (Jāņa 6:38—40, 57, 58.) Pieaugot jūsu zināšanām par to, cik pacietīgs un mīlošs ir Jehova, jūsu mīlestība pret viņu, visticamāk, kļūs spēcīgāka. Jūs vēlēsieties dot solījumu kalpot Jehovam un kristīties, nevis iet pa Ādama un Ievas izraudzīto ceļu.

Kā pārvarēt šos šķēršļus.

(Sk. 9., 10. rindkopu) *

10. Kā pārdomas par 19. psalma 8. pantu var vairot vēlēšanos kalpot Jehovam?

10 Turpiniet mācīties par Jehovu. Jo vairāk jūs uzzināsiet par Jehovu, jo stiprāka kļūs jūsu pārliecība par to, ka jūs spēsiet viņam kalpot. Iepriekš minētais Everijs saka: ”Es ieguvu lielāku pārliecību par saviem spēkiem, lasot un pārdomājot vārdus, kas atrodami 19. psalma 8. pantā.” (Nolasīt.) Kad viņš pieredzēja, kā piepildās šie vārdi, proti, ka Jehova ”vientiesīgos [jeb nepieredzējušos] dara gudrus”, viņa mīlestība pret Jehovu padziļinājās. Mīlestība ne vien mazina nedrošības sajūtu, bet arī mudina domāt par Jehovu un to, kāda ir viņa griba. Hanna, kas bija minēta agrāk, stāsta: ”Bībeles lasīšana un pētīšana man palīdzēja saprast, ka nodarot pāri sev, es sāpinu arī Jehovu.” (1. Pēt. 5:7.) Hanna kļuva par ”vārda darītāju”. (Jēk. 1:22.) Kā tas viņu ietekmēja? Viņa stāsta: ”Kad es redzēju, kā paklausība Jehovam man nāk par labu, mana mīlestība pret viņu nostiprinājās. Es esmu pārliecināta, ka Jehova sniegs man vadību vienmēr, kad man tā būs nepieciešama.” Hanna spēja pārvarēt tieksmi sevi savainot. Viņa deva solījumu kalpot Jehovam un kristījās.

(Sk. 11. rindkopu) *

11. Ko Vanesa darīja, lai iegūtu labus draugus, un ko mēs no tā varam mācīties?

11 Gudri izvēlieties draugus. Jau pieminētā Vanesa galu galā saprata, ka draudzene viņu attur no kalpošanas Jehovam. Tāpēc viņa pārtrauca šo draudzību. Turklāt Vanesa darīja vēl kaut ko. Viņa centās atrast jaunus draugus ticības biedru vidū. Viņai palīdzēja pārdomas par Noasu un tā ģimeni. ”Viņiem bija jādzīvo starp cilvēkiem, kas nemīlēja Jehovu,” viņa saka, ”taču viņi bija laba sabiedrība cits citam.” Pēc kristīšanās Vanesa sāka kalpot par pionieri. Viņa stāsta: ”Tas man ir palīdzējis iegūt labus draugus ne vien savā draudzē, bet arī citās draudzēs.” Arī jūs varat iegūt labus draugus, pēc iespējas lielākā mērā piedaloties darbā, ko Jehova mums ir uzticējis. (Mat. 24:14.)

(Sk. 12.—​15. rindkopu) *

12. Ko Ādams un Ieva nebija attīstījuši, un kādas tam bija sekas?

12 Attīstiet bijību pret Dievu. Ir bailes, kas mums nāk par labu. Piemēram, mums ir vajadzīga bijība pret Jehovu — veselīgas bailes viņu apbēdināt. (Ps. 111:10.) Ja Ādams un Ieva būtu tādas attīstījuši, viņi nebūtu pret Jehovu sacēlušies. Taču viņi sacēlās. Pēc tam viņu acis atvērās — viņi saprata, ka ir grēcinieki. Saviem pēcnācējiem viņi varēja nodot tikai grēku un nāvi. Tā kā Ādams un Ieva apzinājās savu stāvokli, viņiem bija kauns par savu kailumu un viņi ”taisīja sev gurnu apsējus”. (1. Moz. 3:7, 21.)

13., 14. a) Kāpēc, saskaņā ar to, kas rakstīts 1. Pētera 3:21, mums nav pārlieku jābaidās no nāves? b) Kādi mums ir iemesli mīlēt Jehovu?

13 Lai gan mums ir nepieciešamas veselīgas bailes apbēdināt Jehovu, mums nevajag pārlieku baidīties no nāves. Jehova ir parūpējies par to, lai mums būtu iespēja dzīvot mūžīgi. Ja mēs izdarām kādu grēku, bet no sirds to nožēlojam, Jehova mums piedod, pamatojoties uz mūsu ticību viņa Dēla izpirkuma upurim. Viens no būtiskākajiem veidiem, kā cilvēks var apliecināt ticību, ir dot solījumu kalpot Dievam un kristīties. (Nolasīt 1. Pētera 3:21.)

14 Mums ir daudz iemeslu mīlēt Jehovu. Viņš ne vien ir sagādājis daudz kā tāda, kas mums sniedz dzīvē prieku, bet arī māca mums patiesību par sevi un saviem nodomiem. (Jāņa 8:31, 32.) Lai mūs vadītu un atbalstītu, viņš ir devis kristiešu draudzi. Viņš mums palīdz izturēt grūtības un dāvā cerību uz mūžīgu dzīvi brīnišķīgos apstākļos. (Ps. 68:20; Atkl. 21:3, 4.) Kad mēs pārdomājam, cik daudz Jehova jau ir darījis, lai apliecinātu mums savu mīlestību, mūsu mīlestība pret viņu aug. Savukārt mīlestība pret Jehovu vairo bijību pret viņu. Mēs baidāmies apbēdināt personu, kuru ļoti mīlam.

15. Kā Makeila pārvarēja savas bailes?

15 Iepriekš minētā Makeila pārvarēja bailes, kas viņu kavēja kristīties, pārdomājot, cik Jehova ir žēlsirdīgs. ”Es sapratu, ka mēs visi esam nepilnīgi un pieļausim kļūdas. Bet es arī sapratu, ka Jehova mūs mīl un uz izpirkuma pamata mums piedos.” Mīlestība pret Jehovu viņu pamudināja dot solījumu kalpot Jehovam un kristīties.

(Sk. 16. rindkopu) *

16. Kas Mailsam palīdzēja pārvarēt bailes no pretestības?

16 Mails, kas baidījās, kā reaģēs māte, uzzinot, ka viņš vēlas kristīties, vērsās pēc padoma pie rajona pārrauga. ”Arī viņš no personiskās pieredzes zināja, kā ir tad, kad tikai viens no vecākiem kalpo Jehovam,” stāsta Mails. ”Viņš man palīdzēja saprast, ko es varētu teikt, lai pārliecinātu māti, ka lēmumu kristīties es esmu pieņēmis pats un ka tēvs mani nespiež to darīt.” Mailsa māte nebūt nebija priecīga, kad uzzināja, ko dēls ir nolēmis darīt. Galu galā viņam bija jāaiziet no mājām, taču viņš turējās pie sava lēmuma. ”Mācoties par to, ko Jehova ir paveicis manā labā, es jutos saviļņots līdz sirds dziļumiem,” viņš stāsta. ”Kad es gremdējos pārdomās par Jēzus izpirkuma upuri, es sāku aizvien labāk saprast, cik ļoti Jehova mani mīl. Tas mani pamudināja dot solījumu kalpot Jehovam un kristīties.”

TURIETIES PIE SAVA LĒMUMA

Kristījoties mēs parādām, ka esam pateicīgi par to, ko mūsu labā ir darījis Dievs. (Sk. 17. rindkopu)

17. Kāda iespēja mums ir?

17 Ēzdama augli no laba un ļauna atzīšanas koka, Ieva novērsās no sava debesu Tēva. Pievienodamies viņai dumpī, Ādams parādīja, ka viņam trūkst pateicības par visu labo, ko Jehova viņam bija darījis. Ikvienam no mums ir iespēja apliecināt, ka mēs nelīdzināmies Ādamam un Ievai un ka esam pateicīgi par visu, ko Jehova dara mūsu labā. Kristījoties mēs parādām, ka atzīstam Jehovas tiesības noteikt, kas ir labs un kas ir ļauns. Šādi mēs pierādām, ka mīlam savu debesu Tēvu un paļaujamies uz viņu.

18. Kas mums palīdzēs ik dienas dzīvot saskaņā ar Jehovas normām?

18 Pēc kristīšanās mums ik dienas ir jādzīvo saskaņā ar Jehovas, nevis savām normām, un tas ne vienmēr ir viegli. Tomēr miljoniem Jehovas kalpu tas izdodas. Arī jums tas izdosies, ja turpināsiet padziļināt savas Bībeles zināšanas, regulāri būsiet kopā ar ticības biedriem un dedzīgi dalīsieties ar citiem iegūtajās zināšanās par mūsu mīlošo debesu Tēvu. (Ebr. 10:24, 25.) Pieņemot lēmumus, ieklausieties padomos, ko Jehova dod ar Bībeles un savas organizācijas starpniecību. (Jes. 30:21.) Tad jūsu ”nodomi sekmēsies”. (Sal. Pam. 16:3, 20.)

19. Par ko ir svarīgi pārliecināties, un kāpēc?

19 Kad jūs pārliecināsieties, kā Jehovas sniegtā vadība jums nāk par labu, jūsu mīlestība pret viņu un viņa normām augs. Tad nekas no tā, ko piedāvās Sātans, nenovērsīs jūs no kalpošanas Jehovam. Iztēlojieties sevi pēc tūkstoš gadiem. Uz savu lēmumu kristīties jūs atskatīsieties kā uz pašu labāko lēmumu dzīvē.

28. DZIESMA ”Iegūt Jehovas draudzību”

^ 5. rk. Lēmums kristīties ir pats svarīgākais lēmums cilvēka dzīvē. Kāpēc tas ir tik nozīmīgs? Rakstā ir sniegta atbilde uz šo jautājumu. Tāpat šis raksts var palīdzēt tiem, kas domā par kristīšanos, pārvarēt šķēršļus, kuru dēļ viņi, iespējams, kavējas spert šo nozīmīgo soli.

^ 56. rk. ATTĒLĀ. Nedrošības sajūta: jaunietim pārliecības trūkuma dēļ ir grūti atbildēt sapulcēs.

^ 58. rk. ATTĒLĀ. Draugi: kāda gados jauna sludinātāja, kas ir kopā ar neticīgu draudzeni, jūtas nokaunējusies, redzot ticības biedrenes.

^ 60. rk. ATTĒLĀ. Bailes izdarīt nopietnu kļūdu: meitene redz, kā viņas brālis, kas ir izslēgts no draudzes, atstāj mājas, un raizējas, ka arī viņa varētu izdarīt kādu nopietnu kļūdu.

^ 62. rk. ATTĒLĀ. Bailes no pretestības: zēnam ir bail teikt lūgšanu, kad uz viņu skatās viņa māte, kas nav Jehovas lieciniece.

^ 65. rk. ATTĒLĀ. Nedrošības sajūta: jaunietis sāk cītīgāk iedziļināties Bībelē.

^ 67. rk. ATTĒLĀ. Draugi: jauna sludinātāja mācās lepoties ar to, ka ir Jehovas lieciniece.

^ 69. rk. ATTĒLĀ. Bailes izdarīt nopietnu kļūdu: meitene stingri nostājas uz patiesības ceļa un kristījas.

^ 71. rk. ATTĒLĀ. Bailes no pretestības: zēns drosmīgi paskaidro savus uzskatus mātei, kas nav Jehovas lieciniece.