Bai pa asuntu

Bai pa lista di asuntus

Bu sabia?

Bu sabia?

Na ténpu antigu, kuzê ki un algen ta fazeba pa viajaba di barku?

NA TÉNPU di apóstlu Polu, kuazi ka tinha barkus ki éra sô pa pasajerus. Pa un algen viajaba di barku, el tinha ki perguntaba otus algen si es sabia di algun barku di karga ki staba ta bai pa mésmu lugar ki el krê baba i si es ta setaba pasajerus. (Atos 21:2, 3 ) Sikrê kel barku ka staba ta bai pa kel lugar ki kel algen kreba, el ta baba simé i el ta dixiba na algun kais ki ta fikaba na kaminhu. Dipôs el ta djobeba otu barku ki ta poba el más pértu di lugar ki el krê baba. — Atos 27:1-6.

Es ta fazeba kes viaji na mar sô alguns bês pa anu i kes barku ka tinha un prugrama sértu di viaji. Alvês, marinherus ta adiaba viaji pamodi mau ténpu ô pamodi kuzas ki es ta kriditaba na el. Pur izénplu, si es odjaba un korbu ta fazeba barudju riba di kórdas di barku ô si es odjaba padás di barkus na bera-mar, kes-la éra un mau sinal pa es. Má si staba un béntu ki ta djudaba barku pa bai na direson ki es krê baba, kes marinheru ta pruvetaba i es ta baba lógu. Dipôs ki un algen atxaba un barku pa viajaba, el ta fikaba ku se bagaji pértu di kel kais i el ta speraba avizu di óras ki barku staba ta sai.

Un storiador ki txomaba Lionel Casson fla: “Sidadi di Roma tinha un manera fásil pa djudaba pesoas atxa un barku pa es viajaba. Kais di Roma ta fikaba na lugar undi ki riu Tibri ta ligaba ku mar. Pértu di sidadi di Óstia tinha un prasa grandi ki tinha txeu skritóriu. I txeu di kes skritóriu éra di algen di otus país ki ses nogósiu éra mandaba karga. Tinha un skritóriu ki éra di kes algen di Narbonne [ki gósi é Fransa], tinha otu ki éra di kes algen di Cartago [ki gósi é Tunízia], i otus país tinha di ses. Kalker algen ki staba ta djobe un barku pa viaja, sô el tinha ki pergunta na un di kes skritóriu di kes lugar undi el krê baba.”

Kes viaji ki es ta fazeba na mar, ta popaba es ténpu, má tanbê tinha prigu. Txeu bês, barku inkadja duránti kes viaji di misionáriu ki Polu faze. — 2 Cor. 11:25.