1. Kā, saskaņā ar Kolosiešiem 2:4, 8, Sātans cenšas ”sagūstīt” mūsu prātu?

SĀTANS vēlas mūs novērst no Jehovas. Šī mērķa sasniegšanai viņš cenšas ietekmēt mūsu domāšanu — ”sagūstīt” mūsu prātu, lai tas būtu viņam paklausīgs. Izmantodams mūsu vēlmes, viņš mēģina mūs pārliecināt vai pievilt, lai mēs sekotu viņam. (Nolasīt Kolosiešiem 2:4, 8.)

2., 3. a) Kāpēc mums ir jāņem vērā Kolosiešiem 2:8 minētais brīdinājums? b) Par ko ir runa šajā rakstā?

² Vai tiešām pastāv reālas briesmas, ka Sātans varētu mūs pievilt? Jā, pastāv! Atcerēsimies, ka apustulis Pāvils Vēstulē kolosiešiem 2:8 ietverto brīdinājumu nerakstīja neticīgiem cilvēkiem. Viņš to rakstīja ar svēto garu svaidītiem kristiešiem. (Kol. 1:2, 5.) Šie kristieši varēja tikt pievilti, un briesmas tikt pieviltiem mūsdienās ir pat vēl lielākas. (1. Kor. 10:12.) Kāpēc tā var teikt? Sātans ir nomests zemes apkaimē, un galveno uzmanību viņš pievērš tam, lai maldinātu uzticīgus Dieva kalpus. (Atkl. 12:9, 12, 17.) Turklāt mēs dzīvojam laikā, kad ļauni cilvēki un krāpnieki ieslīgst ”arvien lielākā ļaunumā”. (2. Tim. 3:1, 13.)

³ Šajā rakstā ir apskatīts, kā Sātans ar ”tukšu maldināšanu” cenšas ietekmēt mūsu domāšanu. Mēs pievērsīsim uzmanību trim viltīgiem paņēmieniem, ko viņš izmanto. (Efes. 6:11.) Pēc tam nākamajā rakstā mēs aplūkosim, kā mēs varam neitralizēt jebkādu negatīvu ietekmi, kādu mūsu prātā varētu būt izraisījušas viņa metodes. Taču vispirms  padomāsim, kā Sātans maldināja izraēliešus pēc to ieiešanas Apsolītajā zemē un ko mēs no tā varam mācīties.

4.—6. Kādām izmaiņām, saskaņā ar 5. Mozus 11:10—15, bija jāpielāgojas izraēliešiem, kad viņi iegāja Apsolītajā zemē?

⁴ Sātans viltīgā veidā pamudināja izraēliešus uz elku pielūgsmi. Viņš izmantoja izraēliešu vajadzību gādāt sev uzturu. Kad viņi iegāja Apsolītajā zemē, viņiem bija jāapgūst jaunas metodes, kā audzēt pārtiku. Kamēr izraēlieši bija Ēģiptē, viņi apūdeņoja laukus ar ūdeni no Nīlas. Taču Apsolītajā zemē raža bija atkarīga nevis no ūdens, ko nodrošināja kāda liela upe, bet gan no sezonālajiem lietiem un rasas. (Nolasīt 5. Mozus 11:10—15; Jes. 18:4, 5.) Tāpēc izraēliešiem bija jāmācās jaunas zemkopības metodes. Tas noteikti nebija viegli, jo lielākā daļa to, kam bija bijusi kāda pieredze lauku darbos, bija nomiruši tuksnesī.

⁵ Jehova savai tautai paskaidroja, ka viņiem būs jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Tad viņš tiem izteica brīdinājumu, kam šķietami nebija saistības ar zemkopību: ”Sargaities, ka jūsu sirdsprāts neļaujas pievilties un ka jūs nenovēršaties un nekalpojat citiem dieviem, viņus pielūgdami.” (5. Moz. 11:16, 17.) Kāpēc Jehova, runājot par zemkopības metodēm, brīdināja uzmanīties no viltus dievu pielūgsmes?

⁶ Jehova zināja, ka izraēliešiem būs kārdinājums iet pie apkārtējām pagānu tautām, lai mācītos no tām vietējās zemkopības metodes. Protams, kaimiņu tautām šajos jautājumos bija daudz lielāka pieredze nekā izraēliešiem, un Dieva tauta no tām varēja iemācīties kādas  noderīgas iemaņas, taču pastāvēja arī noteiktas briesmas. Šo kanaāniešu zemkopju domāšanu bija ietekmējusi ticība Baalam. Viņuprāt, Baals bija debesu īpašnieks un tas, kurš dod lietu. Jehova nevēlējās, lai viņa kalpus pieviltu šādi aplami uzskati. Tomēr izraēlieši vairākkārt izvēlējās pielūgt Baalu. (4. Moz. 25:3, 5; Soģu 2:13; 1. Ķēn. 18:18.) Tagad pievērsīsim uzmanību tam, kā Sātanam izdevās ”sagūstīt” izraēliešus.

7. Ar kādu ticības pārbaudījumu saskārās izraēlieši, kad bija iegājuši Apsolītajā zemē?

⁷ Pirmais paņēmiens bija saistīts ar dabisku vēlmi pēc lietus, kas slacītu zemi. Laikā, kas atbilst periodam no aprīļa beigām līdz septembrim, Apsolītajā zemē tikpat kā nelija. Izdzīvošana un raža bija atkarīga no lietus, kas parasti sākās ap oktobri. Sātans maldināja izraēliešus, liekot tiem noticēt, ka ir jāpārņem apkārtējo pagānu tautu paražas, lai tie varētu dzīvot labklājībā. Šīs kaimiņtautas ticēja, ka ir nepieciešami noteikti reliģiski rituāli, lai to dievi rīkotos un sūtītu lietu. Tie, kam trūka ticības Jehovam, uzskatīja, ka šis ir vienīgais veids, kā izvairīties no ilgstoša sausuma, tāpēc viņi veica pagānu rituālus, lai godinātu viltus dievu Baalu.

8. Kāds bija otrais paņēmiens, ko izmantoja Sātans? Paskaidrojiet.

⁸ Kāds bija otrais paņēmiens, ko Sātans izmantoja pret izraēliešiem? Viņš tos vilināja ļauties netikumīgām tieksmēm. Pagānu tautas pielūdza savus dievus, iesaistoties klajā netikumībā. Viņu piekoptajā amorālajā kultā ietilpa tempļa prostitūcija, ar ko nodarbojās gan sievietes, gan vīrieši. Homoseksuālisms un cita veida amorāla rīcība tika ne vien pieļauta, bet pat uzskatīta par pieņemamu. (5. Moz. 23:18, 19; 1. Ķēn. 14:24.) * Pagānu tautas ticēja, ka šie rituāli mudina viņu dievus padarīt zemi auglīgu. Daudzus izraēliešus piesaistīja kaimiņtautu amorālie rituāli, un viņi ļāva sevi ievilināt viltus dievu pielūgsmē. Patiesībā viņi bija nokļuvuši Sātana ”gūstā”.

9. Kā, saskaņā ar Hozejas 2:18, 19, Sātans padarīja neskaidru izraēliešu sapratni par Jehovu?

⁹ Sātans izmantoja vēl trešo paņēmienu. Viņš padarīja neskaidru izraēliešu sapratni par Jehovu. Pravieša Jeremijas laikā Jehova paziņoja, ka viltus praviešu iespaidā viņa tauta bija aizmirsusi viņa vārdu Baala dēļ. (Jer. 23:27.) Pēc visa spriežot, Dieva tauta bija pārstājusi lietot Jehovas vārdu un aizstājusi to ar vārdu Baals, kas nozīmē ”īpašnieks” vai ”kungs”. Tādā veidā izraēliešu prātā atšķirība starp Jehovu un Baalu kļuva izplūdusi, un viņi sāka apvienot Baala kulta rituālus ar Jehovas pielūgsmi. (Nolasīt Hozejas 2:18, 19.)

10. Kādus paņēmienus Sātans izmanto mūsdienās?

¹⁰ Sātans mūsdienās izmanto tādus pašus paņēmienus kā agrāk. Viņš ”sagūsta” cilvēkus, izmantodams to dabiskās vēlmes, mudinādams rīkoties netikumīgi un padarot neskaidru priekšstatu par Jehovu. Vispirms padomāsim par pēdējo no šiem paņēmieniem.

11. Kā Sātans padara neskaidru cilvēku priekšstatu par Jehovu?

 ¹¹ Sātans padara neskaidru cilvēku priekšstatu par Jehovu. Pēc Jēzus apustuļu nāves daži, kas sevi dēvēja par kristiešiem, sāka izplatīt viltus mācības. (Ap. d. 20:29, 30; 2. Tes. 2:3.) Šie atkritēji sāka padarīt neskaidru priekšstatu par to, kas ir vienīgais patiesais Dievs. Piemēram, pārrakstot Bībeli, viņi pārstāja lietot Dieva personvārdu, dodot priekšroku tādiem vārdiem kā ”Kungs”. Aizstādami Dieva personvārdu ar titulu ”Kungs”, viņi Bībeles lasītājiem traucēja saskatīt, ar ko Jehova atšķiras no citiem Bībelē minētajiem ”kungiem”. (1. Kor. 8:5.) Viņi izmantoja vienu un to pašu apzīmējumu ”Kungs”, runājot gan par Jehovu, gan par Jēzu, tādējādi neļaujot skaidri saskatīt to, ka Jehova un viņa Dēls ir divas dažādas personas. (Jāņa 17:3.) Šī neskaidrība sekmēja to, ka radās mācība par trīsvienību — mācība, kas nav atrodama Bībelē. Iznākumā daudzi uzskata, ka Dievs ir noslēpumaina persona, kuru nav iespējams iepazīt. Cik gan nekrietni meli! (Ap. d. 17:27.)

12. Ko ir veicinājusi viltus reliģija, un kāds, saskaņā ar Romiešiem 1:28—31, tam ir iznākums?

¹² Sātans mudina ļauties netikumīgām tieksmēm. Seno izraēliešu laikā Sātans izmantoja viltus reliģiju, lai veicinātu amorālu rīcību. Mūsdienās viņš rīkojas tāpat. Viltus reliģija netikumīgu rīcību ne vien nenosoda, bet pat veicina. Tāpēc daudzi, kas apgalvo, ka pielūdz Dievu, ir pārstājuši ievērot viņa skaidrās morāles normas. Apustulis Pāvils savā vēstulē romiešiem aprakstīja, kāds tam ir iznākums. (Nolasīt Romiešiem 1:28—31.) Daudzi ”dara to, kas neklājas”, un pie tā pieder jebkāda veida netikumība, arī homoseksuālisms. (Rom. 1:24—27, 32; Atkl. 2:20.) Ir ļoti svarīgi, lai mēs stingri turētos pie skaidrajām Bībeles mācībām.

13. Kādu vēl paņēmienu Sātans izmanto?

¹³ Sātans izmanto cilvēku dabiskās vēlmes. Ir dabiski vēlēties apgūt iemaņas, kas mums var palīdzēt gādāt par sevi un savu ģimeni. (1. Tim. 5:8.) Visbiežāk mēs šādas prasmes un iemaņas iegūstam, ejot skolā un cītīgi mācoties. Bet mums ir jābūt piesardzīgiem. Izglītības sistēma daudzās valstīs māca ne tikai praktiskas  iemaņas, bet arī cilvēku filozofiju. Skolēnus mudina apšaubīt Dieva esamību un neuztvert Bībeli nopietni. Viņiem tiek mācīts, ka evolūcijas teorija ir vienīgais saprātīgais dzīvības izcelsmes izskaidrojums. (Rom. 1:21—23.) Šādas mācības ir pretrunā ar ”Dieva gudrību”. (1. Kor. 1:19—21; 3:18—20.)

14. Ko veicina cilvēku filozofija?

¹⁴ Cilvēku filozofija ir pretrunā ar Jehovas taisnīgajām normām. Tā nepalīdz attīstīt Dieva gara augļus, bet gan veicina ”miesas darbus”. (Gal. 5:19—23.) Tā mudina cilvēkus uz lepnību un iedomību, un tās iespaidā cilvēki kļūst patmīlīgi. (2. Tim. 3:2—4.) Šīs īpašības ir pretējas pazemībai — īpašībai, kuru Dievs vēlas redzēt savos kalpos. (1. Pēt. 5:5.) Daudzi kristieši, kas ir mācījušies augstskolā, ir pārņēmuši šīs pasaules uzskatus, nevis Dieva domas. Pievērsīsim uzmanību tikai vienam piemēram, kurš parāda, kas var notikt, ja netiek ņemtas vērā šīs briesmas.

15., 16. Ko mēs varam mācīties no tā, ko pieredzēja kāda mūsu māsa?

¹⁵ Kāda māsa, kas vairāk nekā 15 gadus ir pavadījusi pilnas slodzes kalpošanā, stāsta: ”Būdama kristīta Jehovas lieciniece, es vairākkārt biju dzirdējusi un lasījusi par briesmām, kas ir saistītas ar augstākās izglītības iegūšanu, taču nebiju šos brīdinājumus ņēmusi vērā. Es uzskatīju, ka tie neattiecas uz mani.” Kāds tam bija iznākums? Viņa atzīst: ”Mācības paņēma tik daudz laika un spēka, ka man vairs neatlika laika saturīgām lūgšanām. Es biju tik pārgurusi, ka nevēlējos runāt ar citiem par Bībeli un man nebija spēka kārtīgi  gatavoties sapulcēm. Par laimi, tad, kad es atskārtu, ka augstākās izglītības iegūšana iedragā manas attiecības ar Jehovu, es sapratu, ka studijas ir jāpārtrauc. Un es tā arī izdarīju.”

¹⁶ Kā mācības augstskolā ietekmēja šīs māsas domāšanu? Viņa paskaidro: ”Man ir kauns atzīt, ka izvēlētās izglītības iespaidā es kļuvu kritiski noskaņota, īpaši pret ticības biedriem, sāku no viņiem gaidīt pārāk daudz un aizvien vairāk norobežojos no viņiem. Pagāja ilgs laiks, līdz es spēju mainīt savu domāšanu. Notikušais man ir iemācījis, cik bīstami ir neņemt vērā brīdinājumus, ko ar savas organizācijas starpniecību mums dod mūsu debesu Tēvs. Jehova pazina mani labāk nekā es pati sevi. Ja vien es būtu viņu klausījusi!”

17. a) Kāda apņēmība mums ir vajadzīga? b) Par ko ir runa nākamajā rakstā?

¹⁷ Būsim apņēmības pilni nekad neļaut sevi sagūstīt ar Sātana pasaules ”filozofiju un tukšu maldināšanu”. Saglabāsim modrību un sargāsimies, lai viņš mūs nepieviltu. (1. Kor. 3:18; 2. Kor. 2:11.) Neļausim Sātanam padarīt neskaidru mūsu sapratni par Jehovu. Dzīvosim saskaņā ar Jehovas augstajām morāles normām. Un nepieļausim, ka Sātans mūs piekrāptu, liekot domāt, ka mums nav jāņem vērā Jehovas padomi. Bet kā rīkoties, ja jūs pamanāt, ka šīs pasaules domāšana jau ir ietekmējusi jūsu prātu? Nākamajā rakstā ir runa par to, kā Bībele mums var palīdzēt uzveikt pat tādas domas un paradumus, kas ir ”stingri nostiprinājušies”. (2. Kor. 10:4, 5, zemsv. piez.)