1., 2. a) Kāds, saskaņā ar Jēzus pavēli, kas lasāma Mateja 28:18—20, ir kristiešu draudzes galvenais uzdevums? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

APUSTUĻI noteikti bija satraukuma un gaidu pilni. Viņi pulcējās uz kāda kalna Galilejā, kur augšāmceltais Jēzus viņiem bija licis ierasties. (Mat. 28:16.) Iespējams, šī bija tā reize, kad viņš ”parādījās vairāk nekā piecsimt brāļiem”. (1. Kor. 15:6.) Kāpēc Jēzus bija sapulcinājis savus mācekļus? Viņš to darīja, lai dotu tiem aizraujošu uzdevumu: ”Ejiet un gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus.” (Nolasīt Mateja 28:18—20.)

² Mācekļi, kas dzirdēja šos Jēzus vārdus, bija daļa no tiem, kas pēc kāda laika veidoja agrīno kristiešu draudzi. Galvenais šīs draudzes uzdevums bija gatavot aizvien vairāk Kristus mācekļu. * Mūsdienās visā pasaulē ir desmitiem tūkstošu draudžu, un to galvenais uzdevums ir tieši tāds pats. Šajā rakstā ir apskatīti četri jautājumi: kāpēc mācekļu gatavošana ir tik būtiska? Ko tā sevī ietver? Vai visi kristieši piedalās mācekļu gatavošanā? Un kāpēc, veicot šo darbu, mums ir nepieciešama pacietība?

3. Kāpēc, kā izriet no Jāņa 14:6 un 17:3, mācekļu gatavošana ir ļoti svarīgs darbs?

³ Kāpēc mācekļu gatavošana ir tik būtiska? Tas ir tāpēc,  ka tikai Kristus mācekļi var būt Dieva draugi. Turklāt tiem, kas seko Kristum, jau tagad dzīve mainās uz labo pusi un viņi iegūst cerību nākotnē dzīvot mūžīgi. (Nolasīt Jāņa 14:6; 17:3.) Ir skaidrs, ka Jēzus mums ir uzticējis atbildīgu uzdevumu, taču mums tas nav jāpaveic vieniem. Apustulis Pāvils par sevi un dažiem citiem pirmā gadsimta kristiešiem rakstīja: ”Mēs taču esam Dieva darbabiedri.” (1. Kor. 3:9.) Cik gan lielu godu nepilnīgiem cilvēkiem ir uzticējis Jehova un Kristus!

4. Ko mēs varam mācīties no gadījuma, ko pieredzēja Ivans un Matilde?

⁴ Mācekļu gatavošana mums var sniegt daudz prieka. Padomāsim par to, ko pieredzēja Ivans un viņa sieva Matilde, kuri dzīvo Kolumbijā. Viņi sludināja kādam jaunam vīrietim, vārdā Davjers, kas viņiem sacīja: ”Es gribu mainīt savu dzīvi, taču nespēju.” Davjers nodarbojās ar boksu, dzēra un lietoja narkotikas. Viņš dzīvoja kopā ar draudzeni, kuru sauca Erika. Ivans atceras: ”Mēs sākām Davjeru apmeklēt. Tā kā viņš dzīvoja kādā nomaļā ciemā, mums nācās daudzas stundas ar divriteņiem braukt pa dubļainiem ceļiem, lai nokļūtu pie viņa. Redzot, ka Davjera rīcība un attieksme mainās uz labo pusi, Erika pievienojās viņam Bībeles nodarbībās.” Ar laiku Davjers pārstāja lietot narkotikas, dzert un nodarboties ar boksu. Viņš arī apprecējās ar Eriku. Matilde stāsta: ”Kad Davjers un Erika 2016. gadā kristījās, mēs atcerējāmies, kā Davjers mēdza teikt: ”Es vēlos mainīties, taču to nespēju.” Raugoties uz viņiem, mēs nespējām valdīt asaras.” Nav šaubu — palīdzot cilvēkiem kļūt par Kristus mācekļiem, mēs varam izjust neizsakāmu prieku.

5. Kāds ir pirmais solis mācekļu gatavošanā?

⁵ Pirmais solis mācekļu gatavošanā ir uzmeklēt cilvēkus, kam ir pareizi noskaņota sirds. (Mat. 10:11.) Cenšoties liecināt par Jehovu visiem un klausot Kristus pavēlei sludināt, mēs pierādām, ka esam Jehovas liecinieki un patiesie Kristus sekotāji.

6. Ko mēs varam darīt, lai mūs uzklausītu pēc iespējas vairāk cilvēku?

⁶ Ir cilvēki, kas labprāt uzņem Bībelē atklāto patiesību, tomēr daudzi, ko sastopam, pirmajā mirklī var šķist vienaldzīgi. Iespējams, mums ir jāveicina viņu interese. Lai pēc iespējas vairāk cilvēku mūs uzklausītu, ir labi jāsagatavojas. Izraugieties tādas sarunu tēmas, kas varētu interesēt tos, ko satiksiet. Tad pārdomājiet, kā jūs varētu uzsākt sarunu par katru no tēmām.

7. Kā jūs varētu uzsākt sarunas sludināšanā, un kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi cilvēkus uzklausīt un izturēties pret viņiem ar cieņu?

⁷ Piemēram, jūs mājas iemītniekam varētu pavaicāt: ”Vai drīkst uzzināt jūsu domas kādā jautājumā? Ar daudzām problēmām, ko mēs pieredzam, saskaras cilvēki visā pasaulē. Kā jums šķiet: vai pasaules problēmas netiktu atrisinātas, ja pār visu zemi valdītu viena valdība?” Tad jūs varētu apskatīt Daniēla grāmatas 2. nodaļas 44. pantu. Kādam citam jūs varētu teikt: ”Kas, jūsuprāt, ir galvenais, kas vajadzīgs, lai izaudzinātu bērnus par pieklājīgiem un krietniem cilvēkiem? Es labprāt dzirdētu jūsu viedokli.” Pēc tam jūs varētu apskatīt 5. Mozus grāmatas 6. nodaļas 6. un 7. pantu. Lai arī kādu tēmu jūs izvēlētos, domājiet par cilvēkiem, ko sastapsiet. Domājiet par to,  kādu labumu viņi gūs, ja uzzinās, ko patiesībā māca Bībele. Ir svarīgi, lai jūs uzmanīgi viņos klausītos un cienītu viņu viedokli. Tas jums palīdzēs viņus labāk saprast, un viņiem būs vieglāk uzklausīt jūs.

8. Kāpēc, veicot atkārtotus apmeklējumus, ir vajadzīga neatlaidība?

⁸ Pirms kāds piekritīs mācīties Bībeli, jums, iespējams, būs jāiegulda laiks un pūles, veicot atkārtotus apmeklējumus. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka cilvēki varbūt nebūs mājās, kad jūs tos apmeklēsiet, vai arī viņi tajā brīdī nevarēs ar jums runāt. Turklāt var būt vajadzīgi vairāki atkārtoti apmeklējumi, pirms mājas iemītnieks būs gatavs piekrist Bībeles nodarbībām. Tāpat kā augiem, lai tie augtu, ir vajadzīga regulāra laistīšana, ieinteresēta cilvēka mīlestība pret Jehovu un Kristu augs, ja mēs regulāri apspriedīsim ar viņu Bībeli.

9., 10. Kāpēc var teikt, ka visi sludinātāji sniedz ieguldījumu tajā, lai palīdzētu atrast cilvēkus, kam ir pareizi noskaņota sirds?

⁹ Katrs sludinātājs sniedz ieguldījumu tajā, lai palīdzētu atrast cilvēkus, kam ir pareizi noskaņota sirds. Šo darbu var salīdzināt ar pazuduša bērna meklēšanu. Kādā ziņā? Padomāsim par kādu reālu gadījumu, kad bija nomaldījies kāds trīsgadīgs zēns. Viņa meklēšanā piedalījās ap 500 cilvēku. Galu galā aptuveni 20 stundas pēc bērna pazušanas viens no brīvprātīgajiem meklētājiem atrada viņu kādā kukurūzas laukā. Šis cilvēks nevēlējās, lai viņam tiktu piedēvēti nopelni par bērna atrašanu. Viņš sacīja: ”Bija vajadzīgi vairāki simti cilvēku, lai viņu atrastu.”

¹⁰ Daudzi cilvēki līdzinās šim bērnam,  kas bija pazudis. Viņi ir bez cerības un vēlas, lai viņiem palīdzētu. (Efes. 2:12.) Mūsu ir vairāk nekā astoņi miljoni, un mēs kopīgiem spēkiem cenšamies atrast šādus cilvēkus. Iespējams, ne katram no mums personīgi izdosies atrast kādu, kas sāks mācīties Bībeli. Tomēr citi brāļi un māsas, kas sludina draudzes sludināšanas teritorijā, varbūt atradīs kādu, kas vēlēsies apgūt Dieva Rakstu patiesību. Ja kādam brālim vai māsai izdodas atrast cilvēku, kas ar laiku kļūst par Kristus mācekli, visiem, kas piedalījās meklēšanā, ir pamats priecāties.

11. Kā jūs varat piedalīties mācekļu gatavošanā arī tad, ja pašlaik nemācāt nevienam Bībeli?

¹¹ Arī tad, ja jūs pašlaik nemācāt nevienam Bībeli, jūs varat piedalīties mācekļu gatavošanā citos veidos. Piemēram, pamanot valstības zālē kādu agrāk neredzētu cilvēku, jūs varētu ar viņu sirsnīgi sasveicināties un piedāvāt viņam savu palīdzību. Šādi tie, kuri tikai sāk apmeklēt sapulces, varēs pārliecināties, ka mūsu starpā valda mīlestība, kas apliecina, ka esam patiesie Kristus sekotāji. (Jāņa 13:34, 35.) Sniedzot draudzes sapulcēs atbildes, arī tad, ja tās ir pavisam īsas, jūs varat palīdzēt jaunpienācējiem mācīties runāt par savu ticību vienkārši un ar cieņu. Tāpat jūs varētu doties kalpošanā ar tiem, kas nesen kļuvuši par sludinātājiem, un palīdzēt viņiem iemācīties prasmīgi izmantot Bībeli. Šādi jūs viņus mācīsiet sekot Kristum. (Lūk. 10:25—28.)

12. Vai mums ir nepieciešamas īpašas prasmes, lai mēs varētu gatavot mācekļus? Paskaidrojiet.

¹² Nevienam no mums nebūtu jādomā, ka ir nepieciešamas īpašas prasmes, lai varētu gatavot citus par Kristus mācekļiem. Kāpēc tā var apgalvot? Padomāsim par Faustīnu, kas dzīvo Bolīvijā. Kad viņa satika Jehovas lieciniekus, viņa neprata lasīt. Kopš tā laika viņa nelielā mērā ir apguvusi lasītprasmi. Tagad viņa ir kristījusies, un viņai ļoti patīk mācīt citiem Bībeles patiesību. Nedēļā viņa parasti vada piecas Bībeles nodarbības. Kaut arī Faustīna neprot lasīt tik labi kā lielākā daļa viņas skolnieku, viņa ir palīdzējusi sešiem cilvēkiem kļūt par kristītiem Jehovas kalpiem. (Lūk. 10:21.)

13. Kādas ir dažas no svētībām, ko mēs varam gūt, piedaloties mācekļu gatavošanā arī tad, ja esam ļoti aizņemti?

¹³ Daudzi kristieši ir ļoti aizņemti, jo viņiem ir jāpilda dažādi svarīgi pienākumi. Tomēr viņi izbrīvē laiku, lai vadītu Bībeles nodarbības, un tas viņiem sagādā daudz prieka. Lūk, ko pieredzēja Melānija, kas dzīvo Aļaskā. Viņa viena pati audzināja savu astoņgadīgo meitu. Viņa arī strādāja pilnas slodzes darbu un  rūpējās par savu tēvu, kam bija vēzis. Melānija dzīvoja nomaļā pilsētiņā, kurā viņa bija vienīgā Jehovas lieciniece. Viņa bieži lūdza Jehovam spēku, lai, par spīti aukstumam, spētu doties sludināt, jo ļoti vēlējās atrast kādu, kam viņa varētu mācīt Bībeli. Reiz viņa sastapa Sāru, kas bija sajūsmināta, uzzinot, ka Dievam ir vārds. Pēc kāda laika Sāra piekrita mācīties Bībeli. Melānija stāsta: ”Piektdienu vakaros es parasti jutos pārgurusi, tomēr mēs ar meitu devāmies vadīt Bībeles nodarbības, un tas mums abām nāca par labu. Mums patika meklēt atbildes uz Sāras jautājumiem, un mēs jutām lielu prieku, redzot, ka viņa kļūst par Jehovas draugu.” Lai gan Sāra pieredzēja pretestību, viņa rīkojās drosmīgi, atstāja baznīcu un kristījās.

14. a) Kādā ziņā mācekļu gatavošana līdzinās zvejošanai? b) Kā jūs ietekmē Pāvila vārdi, kas lasāmi 2. Timotejam 4:1, 2?

¹⁴ Arī tad, ja jūs vēl neesat atraduši kādu, kas vēlas kļūt par Kristus mācekli, neatmetiet cerības un turpiniet meklēt. Mācekļu gatavošanu Jēzus salīdzināja ar zvejošanu. Zvejniekiem reizēm ir jāstrādā garas stundas, līdz viņi tiek pie loma. Bieži viņi dodas zvejā vēlu vakarā vai arī agri no rīta, un nereti viņiem ir jāmēro lieli attālumi. (Lūk. 5:5.) Līdzīgi dara arī daudzi sludinātāji. Viņi veltī daudzas stundas tam, lai pacietīgi sludinātu dažādos laikos un vietās. Kāpēc viņi tā rīkojas? Lai varētu satikt pēc iespējas vairāk cilvēku. Tie, kas nežēlo pūles šajā darbā, bieži vien tiek  atalgoti ar to, ka sastop cilvēkus, kurus interesē mūsu vēsts. Varbūt jūs varētu pamēģināt doties sludināt tādos laikos, kad pastāv lielāka iespēja satikt cilvēkus mājās, vai arī sludināt tur, kur attiecīgajā laikā viņu ir vairāk? (Nolasīt 2. Timotejam 4:1, 2.)

15. Kāpēc, vadot Bībeles nodarbības, ir vajadzīga pacietība?

¹⁵ Kāpēc, vadot Bībeles nodarbības, ir vajadzīga pacietība? Viens iemesls ir tāds, ka, mācot kādam Bībeli, nepietiek tikai palīdzēt viņam iepazīt un iemīlēt tās mācības. Mums ir jāpalīdz cilvēkam iepazīt un iemīlēt Bībeles autoru, Dievu Jehovu. Turklāt mums viņam ir jāmāca ne vien tas, ko Jēzus prasa no saviem mācekļiem, bet arī tas, kā dzīvot saskaņā ar Jēzus prasībām. Mums ir jābūt pacietīgiem, palīdzot Bībeles skolniekam likt lietā Bībeles principus. Ir skolnieki, kas spēj mainīt savu domāšanu un paradumus dažu mēnešu laikā, savukārt citiem ir vajadzīgs ilgāks laiks.

16. Ko mēs varam mācīties no gadījuma ar Raulu?

¹⁶ Kāds misionārs, kas kalpoja Peru, pieredzēja gadījumu, kurš parāda, cik svarīgi būt pacietīgiem. ”Es biju izstudējis divas grāmatas ar Bībeles skolnieku, vārdā Rauls,” pastāstīja misionārs. ”Taču viņam joprojām daudz kas savā dzīvē bija jāmaina. Viņam bija problēmas laulībā, viņš lietoja lamuvārdus, un viņa bērniem bija grūti viņu cienīt. Tā kā viņš regulāri nāca uz draudzes sapulcēm, es turpināju viņu apmeklēt, lai palīdzētu viņam un viņa ģimenei. Pagāja vairāk nekā trīs gadi kopš mūsu pirmās tikšanās, līdz viņš bija gatavs kristīties.”

17. Kas ir apskatīts nākamajā rakstā?

¹⁷ Jēzus mums ir licis ”iet un gatavot par mācekļiem visu tautu cilvēkus”. Lai paveiktu šo uzdevumu, mums nereti ir jārunā ar cilvēkiem, kuru uzskati ievērojami atšķiras no mūsējiem, tostarp ar cilvēkiem, kas nepieder ne pie vienas reliģiskas organizācijas vai kas vispār netic Dievam. Nākamajā rakstā ir apskatīts, kā mēs ar šādiem cilvēkiem varam risināt sarunas par Bībelē ietverto vēsti.