1., 2. a) Kāpēc mūsu darbības aizliegumi mūs nepārsteidz? b) Par ko ir runa šajā rakstā?

2018. gadā vairāk nekā 223 tūkstoši labās vēsts sludinātāju dzīvoja zemēs, kurās mūsu darbība ir stingri ierobežota vai aizliegta. Šī situācija mūs nepārsteidz. Kā tika apskatīts iepriekšējā rakstā, patiesie kristieši zina, ka tiks vajāti. (2. Tim. 3:12.) Lai arī kur mēs dzīvotu, laicīgā vara pēkšņi un bez iepriekšēja brīdinājuma var aizliegt mums kalpot mūsu mīlošajam Dievam Jehovam.

² Ja vietā, kur mēs dzīvojam, valdība aizliedz mūsu darbību, mums varētu rasties šādi jautājumi: ”Vai vajāšanas nozīmē, ka mēs esam zaudējuši Dieva labvēlību? Vai aizlieguma dēļ kalpošana Jehovam apstāsies? Varbūt mums būtu jāpārceļas uz valsti, kur var brīvi pielūgt Jehovu?” Rakstā ir pievērsta uzmanība šiem jautājumiem. Tajā arī ir paskaidrots, kā turpināt kalpot Jehovam, ja mūsu darbība ir aizliegta, un ko mums nevajadzētu darīt.

3. Ar kādām vajāšanām, kā redzams no 2. Korintiešiem 11:23—27, saskārās apustulis Pāvils, un ko var mācīties no tā, ko viņš pieredzēja?

³ Ja valdība aizliegtu mūsu darbību, mēs varētu nospriest, ka esam zaudējuši Dieva labvēlību. Tomēr ir svarīgi neaizmirst: vajāšanas nenozīmē, ka Jehova ar mums nav apmierināts. Par to liecina, piemēram, notikumi apustuļa Pāvila dzīvē. Ir pilnīgi skaidrs, ka Dievs pret viņu bija labvēlīgs. Pāvilam bija godpilna iespēja sarakstīt 14  no Grieķu rakstos iekļautajām vēstulēm, un viņš bija iecelts par apustuli citām tautām. Tomēr viņš saskārās ar niknām vajāšanām. (Nolasīt 2. Korintiešiem 11:23—27.) Kā parāda Pāvila pieredzētais, Jehova var pieļaut, ka viņa uzticīgie kalpi tiek vajāti.

4. Kāpēc mēs tiekam ienīsti?

⁴ Jēzus bija paskaidrojis, kāpēc mēs varam gaidīt pretestību mūsu darbībai. Viņš teica, ka mēs tiksim ienīsti, jo nepiederam pie pasaules. (Jāņa 15:18, 19.) Ja mēs tiekam vajāti, tas nenozīmē, ka Jehova mūs vairs nesvētī. Tieši pretēji — tas parāda, ka mēs darām to, kas ir pareizs.

5. Vai cilvēki ir spējīgi izskaust Jehovas pielūgsmi? Paskaidrojiet.

⁵ Cilvēki nespēj izskaust Visvarenā Dieva Jehovas pielūgsmi. Daudzi to ir mēģinājuši, bet viņiem tas nav izdevies. Padomāsim, kas notika Otrā pasaules kara laikā. Daudzās valstīs valdības pret Dieva kalpiem izvērsa spēcīgas vajāšanas. Jehovas liecinieku darbība tika aizliegta ne vien nacistiskajā Vācijā, bet arī Austrālijā, Kanādā un citās zemēs. Kā tas ietekmēja Dieva tautu? 1939. gadā, kad sākās karš, visā pasaulē bija 72 475 sludinātāji. Pārskati liecina, ka 1945. gadā, karam beidzoties, sludinātāju bija jau 156 299. Ar Jehovas svētību sludinātāju skaits bija pieaudzis vairāk nekā divas reizes!

6. Kā mūs var ietekmēt mūsu darbības aizliegums? Miniet piemēru.

⁶ Lai gan pretestība mūsos var izraisīt bailes, tā mūs var ietekmēt arī pozitīvi — pamudināt uz aktīvāku kalpošanu. Piemēram, kāds laulāts pāris, kam bija mazs bērns, dzīvoja valstī, kur valdība bija aizliegusi mūsu darbību. Šis pāris nevis padevās bailēm, bet sāka kalpot par pionieriem. Šī iemesla dēļ sieva pat nolēma aiziet no labi apmaksāta darba. Viņas vīrs teica, ka aizlieguma dēļ daudzi vēlējās vairāk uzzināt par Jehovas lieciniekiem. Tāpēc viņam bija vieglāk nekā agrāk uzsākt Bībeles nodarbības. Turklāt aizliegums bija panācis vēl kaut ko labu. Kā ziņoja draudzes vecākie, daudzi, kas agrāk bija pārtraukuši kalpot Jehovam, atkal sāka apmeklēt draudzes sapulces un sludināt labo vēsti.

7. a) Ko var mācīties no tā, kas teikts 3. Mozus 26:36, 37? b) Kā jūs rīkosieties, ja valdība aizliegs mūsu darbību?

 ⁷ Aizliedzot mūsu darbību, pretinieki vēlas panākt, lai mēs baidītos kalpot Jehovam. Papildus aizliegumam viņi par mums var izplatīt melīgu informāciju, veikt mūsu mājās kratīšanas, likt mums stāties tiesas priekšā vai pat kādus no mums ieslodzīt. Viņi cer, ka, panākot dažu mūsu ticības biedru ieslodzīšanu, viņiem izdosies mūs iebiedēt. Ja mēs ļautos bailēm, mēs varētu sākt paši sev ”aizliegt” pielūgt Jehovu. Mēs nevēlamies kļūt līdzīgi cilvēkiem, kas aprakstīti 3. Mozus grāmatas 26. nodaļas 36. un 37. pantā. (Nolasīt.) Mēs nepieļausim, ka baiļu dēļ mēs mazinātu vai pārtrauktu savu garīgo darbību. Mēs pilnībā paļaujamies uz Jehovu un nepadodamies bailēm. (Ps. 27:1.) Mēs vēršamies pie Jehovas lūgšanās un meklējam viņa vadību. Mēs zinām, ka Jehova mūs atbalsta. Tāpēc nav tādas cilvēku valdības, kas spētu apturēt mūsu kalpošanu. (Ebr. 13:6.)

8., 9. a) Kāds lēmums katram kristietim jāpieņem par sevi vai savu ģimeni? b) Kas var palīdzēt pieņemt gudru lēmumu jautājumā par pārcelšanos?

⁸ Ja vietā, kur jūs dzīvojat, valdība aizliegtu Jehovas liecinieku darbību, jūs, iespējams, sāktu domāt, vai nevajadzētu pārcelties uz valsti, kur var brīvi pielūgt Jehovu. Tas ir personisks jautājums, kurā lēmums katram jāpieņem pašam. Pirms lēmuma pieņemšanas varētu būt noderīgi izpētīt, kā, pieredzot vajāšanas, rīkojās kristieši pirmajā gadsimtā. Kad kristiešu pretinieki bija nomētājuši ar akmeņiem Stefanu, Kristus mācekļi, kas dzīvoja Jeruzālemē, pārcēlās uz citiem Jūdejas apvidiem un Samariju, un kādi devās pat uz Feniķiju, Kipru un Antiohiju. (Mat. 10:23; Ap. d. 8:1; 11:19.) Tāpat ir noderīgi ņemt vērā to, kā, izceļoties citam vajāšanu vilnim, rīkojās apustulis Pāvils. Viņš izlēma nedoties projām no apvidiem, kur sludināšanas darbam bija pretestība. Riskēdams ar savu drošību, Pāvils turpināja sludināt labo vēsti un stiprināt brāļus pilsētās, kur tiem bija jāpieredz niknas vajāšanas. (Ap. d. 14:19—23.)

⁹ Ko mēs mācāmies no šiem notikumiem? Katras ģimenes galvam ir jāpieņem lēmums, par to, vai viņa ģimenei būtu jāpārceļas uz citu vietu vai ne. Pirms lēmuma pieņemšanas viņam rūpīgi un ar lūgšanām ir jāpārdomā savas ģimenes apstākļi un ar pārcelšanos saistītie plusi un mīnusi. Šajā jautājumā katram kristietim ir ”jānes sava nasta”. (Gal. 6:5.) Mums nebūtu jātiesā citi par viņu pieņemto lēmumu.

10. Kādu vadību aizlieguma laikā dos brāļi no filiāles un draudzes vecākie?

¹⁰ Kā jūs varat turpināt kalpot Jehovam arī aizlieguma laikā? Brāļi no mūsu organizācijas filiāles draudzes vecākajiem dos norādījumus un ieteikumus, kā saņemt garīgo uzturu, organizēt draudzes sapulces un sludināt labo vēsti. Ja brāļi no filiāles nevarēs sazināties ar draudzes vecākajiem, vecākie darīs to, kas ir viņu spēkos, lai palīdzētu draudzes locekļiem turpināt kalpot Jehovam. Viņi dos norādījumus, balstoties uz to, kas teikts Bībelē un mūsu publikācijās. (Mat. 28:19, 20; Ap. d. 5:29; Ebr. 10:24, 25.)

11. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka mums vienmēr būs garīgais uzturs, un ko mēs varētu darīt, lai to pasargātu?

¹¹ Jehova ir apsolījis, ka viņa kalpiem netrūks garīgā uztura. (Jes. 65:13, 14;  Lūk. 12:42—44.) Tāpēc jūs varat būt pārliecināti, ka viņa organizācija darīs visu iespējamo, lai jums sagādātu nepieciešamo garīgo stiprinājumu. Bet ko varat darīt jūs? Ja valstī, kurā jūs dzīvojat, mūsu darbība tiek aizliegta, atrodiet kādu drošu vietu, kur paslēpt Bībeli un mūsu publikācijas. Nekad neatstājiet šos vērtīgos materiālus — ne iespiestā, ne elektroniskā formātā — tur, kur tos viegli varētu atrast citi. Katram no mums ir jādara tas, ko mēs varam, lai saglabātu stipru ticību.

12. Kā draudzes vecākie var organizēt sapulces, lai tās nepiesaistītu nevajadzīgu uzmanību?

¹² Ko var teikt par draudzes sapulcēm? Draudzes vecākie parūpēsies, lai jums būtu iespēja apmeklēt sapulces tā, lai tas nepiesaistītu nevajadzīgu uzmanību. Viņi var dot norādījumu pulcēties nelielās grupās, un, visticamāk, viņi bieži mainīs sapulču laiku un vietu. Jūs varat palīdzēt gādāt par brāļu un māsu drošību, ja, dodoties uz sapulcēm vai ejot prom no tām, uzvedaties klusi. Iespējams, jums būs jāģērbjas tā, lai jūsu āriene nepiesaistītu apkārtējo uzmanību.

13. Ko var mācīties no mūsu ticības biedriem bijušajā Padomju Savienībā?

¹³ Ja ir runa par sludināšanu, tad katrā vietā apstākļi var atšķirties. Tomēr, tā kā mēs mīlam Jehovu un vēlamies citiem stāstīt par viņa valstību, mēs atradīsim veidus, kā sludināt. (Lūk. 8:1; Ap. d. 4:29.) Vēsturniece Emīlija Berana par Jehovas lieciniekiem bijušajā Padomju Savienībā rakstīja: ”Kad valsts Jehovas lieciniekiem aizliedza sludināt, viņi uzrunāja savus kaimiņus, darbabiedrus un paziņas. Kad šādas rīcības dēļ Jehovas liecinieki tika nosūtīti uz darba nometnēm, viņi sludināja citiem ieslodzītajiem.” Par spīti aizliegumam, mūsu brāļi un māsas bijušajā Padomju Savienībā nepārstāja sludināt. Sekosim viņu priekšzīmei, ja valstī, kur mēs dzīvojam, sludināšana kādreiz tiktu aizliegta!

14. No kādas kļūdas mūs var pasargāt princips, kas ietverts Psalmā 39:2?

¹⁴ Esiet piesardzīgi un neizpaudiet konfidenciālu informāciju. Aizlieguma laikā ir īpaši svarīgi saprast, kad ir ”laiks klusēt”. (Sal. Māc. 3:7.) Mēs nedrīkstam citiem izpaust tādu informāciju kā, piemēram, mūsu brāļu un māsu vārdus, draudzes sapulču vietas un to, kā mēs sludinām un saņemam garīgo uzturu. Mēs neatklāsim šo informāciju varas pārstāvjiem, un mēs tajā nedalīsimies arī ar saviem draugiem vai radiniekiem, kas dzīvo mūsu valstī vai ārzemēs, — neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav mūsu ticības biedri. Ja mēs šinī ziņā nebūtu piesardzīgi, mēs apdraudētu brāļu un māsu drošību. (Nolasīt Psalmu 39:2.)

15. Ko centīsies darīt Sātans, un kā mēs varam izvairīties no viņa lamatām?

 ¹⁵ Nepieļaujiet, ka maznozīmīgas problēmas grautu mūsu vienotību. Sātans zina, ka nams, kas ”iekšēji sašķeļas”, nevar pastāvēt. (Marka 3:24, 25.) Viņš pastāvīgi centīsies radīt šķelšanos mūsu starpā. Šādi viņš cer panākt, ka mēs sāksim cīnīties cits ar citu, nevis ar viņu.

16. Ko var mācīties no māsas Ģertrūdes Pecingeres?

¹⁶ Pat garīgi nobriedušiem kristiešiem ir jāuzmanās, lai neiekristu šajās lamatās. Lūk, kas notika ar divām svaidītām kristietēm, Ģertrūdi Pecingeri un Elfrīdi Lēru. Viņas kopā ar citām māsām bija ieslodzītas kādā nacistiskās Vācijas koncentrācijas nometnē. Elfrīde citām māsām teica uzmundrinošas runas, un Ģertrūdi tas padarīja skaudīgu. Vēlāk Ģertrūdei par to kļuva kauns un viņa ļoti lūdza Jehovam palīdzību. Viņa rakstīja: ”Mums ir jāmācās pieņemt tas, ka citi var būt spējīgāki par mums vai ka viņiem ir vairāk godpilnu pienākumu.” Kā viņa tika galā ar savu skaudību? Ģertrūde pievērsa uzmanību Elfrīdes labajām īpašībām un draudzīgumam. Tas viņai palīdzēja atjaunot labas attiecības ar Elfrīdi. Viņas abas palika dzīvas koncentrācijas nometnē un līdz pat savu zemes gaitu beigām uzticīgi kalpoja Jehovam. Ja mēs pieliksim pūles, lai risinātu nesaskaņas ar ticības biedriem, mēs nepieļausim, ka tiktu grauta mūsu vienotība. (Kol. 3:13, 14.)

17. Kāpēc ir svarīgi vienmēr klausīt norādījumiem?

¹⁷ Vienmēr klausiet norādījumiem. Ja mēs rīkosimies saskaņā ar draudzes vecāko norādījumiem, mēs izsargāsimies no nevajadzīgām problēmām. (1. Pēt. 5:5.) Piemēram, kādā valstī, kur mūsu darbība ir aizliegta, draudzes vecākie bija devuši norādījumu sludināšanā neizplatīt mūsu literatūru. Tomēr kāds pionieris uzskatīja, ka viņš zina labāk, kā būtu jārīkojas, un neņēma vērā šo norādījumu. Kādas tam bija sekas? Drīz pēc tam, kad viņš un citi brāļi un māsas bija beiguši neformāli sludināt, viņus nopratināja policija. Acīmredzot varas pārstāvji bija viņiem sekojuši un konfiscējuši literatūru, ko viņi bija izplatījuši. Ko var mācīties no šī gadījuma? Mums ir jāklausa norādījumiem, pat ja mums šķiet, ka zinām labāk, kā būtu jārīkojas. Jehova vienmēr svētī tos, kas sadarbojas ar brāļiem, ko viņš ir iecēlis īstenot vadību. (Ebr. 13:7, 17.)

18. Kāpēc mums nebūtu jāizvirza citiem nevajadzīgi noteikumi?

¹⁸ Neizvirziet nevajadzīgus noteikumus. Ja draudzes vecākie izvirzītu nevajadzīgus  noteikumus, viņi tikai uzliktu citiem lieku nastu. Brālis Jurajs Kaminskis pastāstīja, kas notika mūsu darbības aizlieguma laikā bijušajā Čehoslovākijā: ”Kad daudzi draudzes vecākie bija nonākuši ieslodzījumā, daži no tiem, kas īstenoja vadību draudzēs un rajonos, sāka sludinātājiem izvirzīt dažādus noteikumus, veidojot sarakstus, ko drīkst un ko nedrīkst darīt.” Jehova mums nav piešķīris tiesības pieņemt personiskus lēmumus citu vietā. Ja kāds saviem ticības biedriem izvirzītu nevajadzīgus noteikumus, viņš nevis rūpētos par viņu drošību, bet būtībā censtos valdīt pār viņu ticību. (2. Kor. 1:24.)

19. Kāpēc, saskaņā ar 2. Laiku 32:7, 8, mēs varam būt drosmīgi, lai arī ko darītu Sātans?

¹⁹ Mūsu galvenais pretinieks Sātans nepārstās uzbrukt uzticīgajiem Jehovas kalpiem. (1. Pēt. 5:8; Atkl. 2:10.) Sātans un tie, kas rīkojas viņa ietekmē, centīsies mums aizliegt kalpot Jehovam. Taču mums nav iemesla padoties bailēm. (5. Moz. 7:21.) Jehova ir mūsu pusē, un viņš mūs atbalstīs arī tad, ja mūsu darbība tiks aizliegta. (Nolasīt 2. Laiku 32:7, 8.)

20. Kas mums būtu jāapņemas?

²⁰ Centīsimies paust tādu pašu attieksmi, kāda bija mūsu brāļiem pirmajā gadsimtā, kuri sava laika varas vīriem teica: ”Spriediet paši, vai Dieva priekšā ir pareizi klausīt jums, nevis Dievam. Mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.” (Ap. d. 4:19, 20.)