1., 2. Kas, saskaņā ar 1. Pētera 4:7, 8, mums palīdzēs izturēt grūtības?

TUVOJOTIES ”pēdējo dienu” beigām, mums var nākties pieredzēt aizvien lielākas grūtības. (2. Tim. 3:1.) Piemēram, kādā Rietumāfrikas valstī pēc politiskām vēlēšanām aizsākās plaši nemieri un pūļa vardarbība. Mūsu brāļi un māsas, kas dzīvoja īpaši sīvu sadursmju zonā, vairāk nekā pusgadu nevarēja brīvi pārvietoties. Kas mūsu ticības biedriem palīdzēja izturēt šīs grūtības? Daudzi atrada patvērumu pie brāļiem un māsām, kas dzīvoja apvidū, kur apstākļi bija mierīgāki. Kāds brālis teica: ”Tajā laikā es ļoti novērtēju to, ka man apkārt ir draugi. Mēs varējām cits citu uzmundrināt.”

² Kad sāksies ”lielais posts”, mēs būsim pateicīgi, ka mums ir draugi, kas mūs mīl. (Atkl. 7:14.) Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs jau tagad veidotu ciešas saites ar brāļiem un māsām. (Nolasīt 1. Pētera 4:7, 8.) Mēs varam daudz mācīties no tā, ko pieredzēja Jeremija. * Draugi viņam palīdzēja izturēt grūtības, ar kurām viņš saskārās laikā pirms Jeruzālemes nopostīšanas.

3. a) Kāpēc Jeremijam būtu varējusi rasties vēlēšanās nošķirties no citiem? b) Ko Jeremija atklāja savam sekretāram Baruham, un kāds tam bija iznākums?

³ Vismaz 40 gadus Jeremija dzīvoja starp cilvēkiem, kas bija Jehovam neuzticīgi. To vidū bija gan Jeremijas kaimiņi, gan, iespējams, daži radinieki no viņa dzimtās pilsētas Anatotas. (Jer. 11:21; 12:6.) Tomēr Jeremija nenoslēdzās sevī; viņš atklāja savas domas un jūtas savam uzticīgajam sekretāram Baruham, un tāpēc par tām varam uzzināt arī  mēs. (Jer. 8:21, 23; 20:14—18; 45:1.) Nav grūti iztēloties, kā kopā pavadītajā laikā, kad Baruhs pierakstīja to, ko pieredzēja Jeremija, viņu starpā veidojās sirsnīgas mīlestības saites un savstarpēja cieņa. (Jer. 20:1, 2; 26:7—11.)

4. Kādu uzdevumu Jehova uzticēja Jeremijam, un kā šī uzdevuma veikšana ietekmēja Jeremijas un Baruha attiecības?

⁴ Daudzu gadu garumā Jeremija drosmīgi brīdināja izraēliešus par to, kas notiks ar Jeruzālemi. (Jer. 25:3.) Lai kārtējo reizi mudinātu tautu uz grēku nožēlu, Jehova uzdeva Jeremijam rakstu rullī pierakstīt brīdinošu vēsti. (Jer. 36:1—4.) Cieši sadarbojoties šī uzdevuma veikšanā, kas varēja prasīt vairākus mēnešus, Jeremijam un Baruham noteikti bija daudz ticību stiprinošu sarunu.

5. Kā Baruhs apliecināja, ka ir labs draugs Jeremijam?

⁵ Kad pienāca laiks darīt citiem zināmu rakstu ruļļa saturu, Jeremijam bija jāpaļaujas uz savu draugu Baruhu, ka viņš paziņos tajā ietverto vēsti. (Jer. 36:5, 6.) Baruhs drosmīgi izpildīja šo bīstamo uzdevumu. Jeremija noteikti ļoti lepojās ar Baruhu, kurš bija devies uz tempļa pagalmu un paveicis to, kas viņam bija uzticēts. (Jer. 36:8—10.) Jūdejas augstākie ierēdņi, izdzirdējuši, ko Baruhs bija darījis, lika tam nolasīt rakstu rulli viņu priekšā. (Jer. 36:14, 15.) Tad viņi nolēma Jeremijas vārdus darīt zināmus ķēniņam Jojakīmam, bet Baruham viņi ieteica: ”Ej un paslēpies, tu un Jeremija, neviens lai nezina, kur jūs esat!” (Jer. 36:16—19.) Tas tiešām bija labs ieteikums!

6. Kā Jeremija un Baruhs rīkojās, saskaroties ar pretestību?

⁶ Kad ķēniņš Jojakīms dzirdēja Jeremijas vārdus, viņš kļuva tik dusmīgs, ka sadedzināja rakstu rulli un pavēlēja arestēt  Jeremiju un Baruhu. Tomēr Jeremija neļāvās bailēm. Viņš iedeva Baruham citu rulli, un, kamēr viņš diktēja Jehovas vēsti, Baruhs pierakstīja ”visus tos vārdus, kas bija Jūdas ķēniņa Jojakīma sadedzinātā rakstu tīstoklī”. (Jer. 36:26—28, 32.)

7. Kā Jeremijas un Baruha sadarbība ietekmēja viņu attiecības?

⁷ Starp cilvēkiem, kas kopā iztur pārbaudījumus, bieži izveidojas ciešas attiecības. Kaut kas līdzīgs, jādomā, notika ar Jeremiju un Baruhu. Laikā, kad viņi gatavoja jaunu rakstu rulli, lai aizvietotu to, kuru bija iznīcinājis ļaunais ķēniņš Jojakīms, viņi, visticamāk, labāk iepazina viens otru un kļuva par vēl tuvākiem draugiem. Ko mēs varam mācīties no Bībeles stāstījuma par šiem diviem uzticīgajiem Dieva kalpiem?

8. Kas mūs varētu atturēt no tuvu attiecību veidošanas ar citiem, bet kāpēc mums nebūtu jānolaiž rokas?

⁸ Ja pagātnē mūs kāds ir aizvainojis, mums var nebūt viegli uzticēties citiem un atklāti stāstīt par savām jūtām. (Sal. Pam. 18:19, 24.) Vai arī mums var būt sajūta, ka mums nav laika un spēka veidot ar citiem ciešas attiecības. Tomēr mums nebūtu jādomā, ka mēs neko nevaram darīt lietas labā. Ja vēlamies, lai pārbaudījumu un grūtību laikā mūsu brāļi un māsas būtu ar mums, mums ir jāmācās viņiem uzticēt savas domas un jūtas. Tas ir svarīgs solis ceļā uz to, lai mēs varētu izveidot ar viņiem ciešas attiecības. (1. Pēt. 1:22.)

9. a) Kā Jēzus parādīja, ka uzticas saviem draugiem? b) Kā atklāta domu apmaiņa var stiprināt mūsu attiecības ar citiem? Miniet piemēru.

⁹ Jēzus parādīja, ka uzticas saviem draugiem, atklāti dalīdamies ar tiem savās domās. (Jāņa 15:15.) Mēs varam sekot viņa priekšzīmei, daloties ar citiem savos priekos un raizēs. Uzmanīgi uzklausot citus, jūs, iespējams, pamanīsiet, ka jums ir daudz kopīga. Padomāsim par to, ko ir pieredzējusi Sindija — kāda mūsu māsa, kurai ir ap 30 gadiem. Viņa sadraudzējās ar Mariju Luīzu, kura kalpo par pionieri un kurai ir ap 70 gadiem. Katru ceturtdienas rītu Sindija un Marija Luīza kopā sludina, un viņas viena ar otru brīvi pārrunā dažādus jautājumus. Sindija stāsta: ”Man patīk ar ticības biedriem risināt dziļas un nopietnas sarunas, jo tas man palīdz viņus labāk iepazīt un saprast.” Atklāta domu apmaiņa veicina draudzību. Ja jūs, tāpat kā Sindija, uzņemsieties  iniciatīvu un risināsiet sirsnīgas un atklātas sarunas ar citiem, jūsu draudzības saites ar viņiem, visticamāk, nostiprināsies. (Sal. Pam. 27:9.)

10. Kāds, saskaņā ar Salamana Pamācībām 27:17, var būt iznākums tam, ka mēs sadarbojamies ar ticības biedriem?

¹⁰ Līdzīgi, kā tas bija ar Jeremiju un Baruhu, mūsu attiecības ar ticības biedriem kļūst tuvākas, kad mēs sadarbojamies ar viņiem, redzam, kā izpaužas viņu labās īpašības un mācāmies no viņiem. (Nolasīt Salamana Pamācības 27:17.) Piemēram, padomājiet, kā jūs jūtaties, kad sludināšanā vērojat, kā jūsu ticības biedrs drosmīgi paskaidro citiem savus uzskatus vai ar dziļu pārliecību runā par Jehovu un viņa nodomiem. Visticamāk, tas jūs vēl vairāk tuvina šim brālim vai māsai.

11., 12. Miniet piemērus, kas parāda, kā kopīga sludināšana var stiprināt attiecības ticības biedru starpā!

¹¹ Apskatīsim divus piemērus, kas parāda, kā kopīga sludināšana stiprina attiecības. 23 gadus vecā Adelīna piedāvāja savai draudzenei Kendisai kopā pārcelties uz vietu, kur reti tiek sludināts. ”Mēs gribējām vairot savu dedzību sludināšanā un gūt no tās vairāk prieka,” viņa saka. ”Mums abām bija vajadzīgs kaut kas tāds, kas stiprinātu mūsu apņēmību turpināt dot Jehovam labāko.” Kā sadarbošanās viņām nāca par labu? ”Katras dienas beigās mēs pārrunājām to, kā jutāmies, kas mūs uzmundrināja sarunās ar sastaptajiem cilvēkiem un kā mēs izjutām Jehovas vadību sludināšanā. Šādas sarunas mums abām sagādāja prieku, un mēs vēl labāk iepazinām viena otru,” stāsta Adelīna.

¹² Laila un Marianna, divas neprecētas māsas, kas dzīvoja Francijā, devās uz Centrālāfrikas Republiku, lai piecas nedēļas sludinātu tās galvaspilsētā Bangi. Laila atceras: ”Tā kā mēs ar Mariannu esam ļoti atšķirīgas, mums bija zināmas grūtības, bet, pateicoties labai domu  apmaiņai un patiesai mīlestībai, mūsu draudzības saites kļuva stiprākas. Mariannas spēja pielāgoties, viņas mīlestība pret cilvēkiem un dedzība sludināšanā raisīja manu apbrīnu.” Lai pieredzētu kaut ko līdzīgu, jums nav jāpārceļas uz citu valsti. Katru reizi, kad jūs sludināt kopā ar kādu brāli vai māsu, jums ir iespēja viņu labāk iepazīt un stiprināt savstarpējās attiecības.

13. Kas var notikt, kad mēs cieši sadarbojamies ar ticības biedriem?

¹³ Reizēm, cieši sadarbojoties ar ticības biedriem, mēs ievērojam ne tikai viņu stiprās puses, bet arī trūkumus. Ko darīt, lai tas mūs neattālinātu no viņiem? Padomāsim atkal par Jeremiju. Kas viņam palīdzēja saskatīt citos labo un nekoncentrēties uz viņu trūkumiem?

14. Ko Jeremija varēja uzzināt par Jehovu, un kā tas viņam palīdzēja?

¹⁴ Jeremija sarakstīja grāmatu, kas nosaukta viņa vārdā, kā arī, visticamāk, 1. un 2. Ķēniņu grāmatu. Pildot šo uzdevumu, viņš varēja vairāk uzzināt, kā izpaužas Jehovas žēlsirdība pret nepilnīgiem cilvēkiem. Piemēram, Jeremija varēja pārdomāt, kā Jehova bija izturējies pret ķēniņu Ahabu. Kad Ahabs nožēloja savus ļaunos darbus, Jehova Ahabam apsolīja, ka viņam savas dzīves laikā nebūs jāredz, kā tiek izdeldēta visa viņa dzimta. (1. Ķēn. 21:27—29.) Vēl Jeremija zināja, ka Manase ar savu rīcību bija sāpinājis Jehovu pat vairāk nekā Ahabs. Tomēr Jehova piedeva Manasem, jo tas nožēloja savus ļaunos darbus. (2. Ķēn. 21:16, 17; 2. Laiku 33:10—13.) Šīs zināšanas noteikti palīdzēja Jeremijam attiecībās ar draugiem līdzināties Dievam pacietībā un žēlsirdībā. (Ps. 103:8, 9.)

15. Kā Jeremija līdzinājās Jehovam pacietībā, kad Baruhs kādā brīdī bija novērsis uzmanību no svarīgākā?

¹⁵ Pievērsīsim uzmanību tam, kā Jeremija izturējās pret Baruhu, kad tas kādā brīdī bija novērsis uzmanību no svarīgākā. Jeremija neatmeta savam draugam ar roku. Viņš palīdzēja Baruham, nododams tam no Dieva tiešu vēsti, kurā izpaudās rūpes par Baruhu. (Jer. 45:1—5.) Ko mēs no tā varam mācīties?

16. Kas, saskaņā ar Salamana Pamācībām 17:9, ir jādara, lai uzturētu ciešas attiecības ar ticības biedriem?

¹⁶ Nebūtu reālistiski gaidīt pilnību no mūsu brāļiem un māsām. Tāpēc, kad mēs ar kādu esam izveidojuši ciešas attiecības, mums ir jāpūlas, lai tās uzturētu. Ja kāds no mūsu draugiem pieļauj kļūdu, mums varbūt viņam ir jādod laipns, bet tiešs padoms, kas būtu balstīts uz Bībeli. (Ps. 141:5.) Un, ja draugs mūs ir sāpinājis, mums viņam ir jāpiedod. Kad mēs viņam esam piedevuši, mums jāpretojas kārdinājumam pieminēt pāridarījumu. (Nolasīt Salamana Pamācības 17:9.) Cik gan svarīgi šajos grūtajos laikos ir koncentrēties uz brāļu un māsu stiprajām pusēm, nevis uz viņu trūkumiem! Tā rīkojoties, mēs stiprinām draudzības saites ar mūsu ticības biedriem, un draugi lielā posta laikā mums būs ļoti vajadzīgi.

17. Kā Jeremija apliecināja, ka ir īsts draugs arī grūtos laikos?

¹⁷ Pravietis Jeremija apliecināja, ka viņš ir īsts draugs arī grūtos laikos. Piemēram, kādā brīdī pēc tam, kad galma ierēdnis  Ebedmelehs bija izglābis Jeremiju no drošas nāves dubļainā ūdens tvertnē, Ebedmelehs sāka baidīties, ka Jūdejas augstākie ierēdņi viņam nodarīs kaut ko ļaunu. Uzzinājis par to, Jeremija nedomāja, ka gan jau viņa draugs kaut kā tiks ar to galā. Kaut arī Jeremija bija ieslodzīts, viņš darīja, ko varēja, lai stiprinātu savu draugu. Viņš Ebedmeleham pavēstīja Jehovas solījumu, kas tam, domājams, sniedza mierinājumu. (Jer. 38:7—13; 39:15—18.)

18. Kā, saskaņā ar Salamana Pamācībām 17:17, mums būtu jārīkojas, kad kāds mūsu ticības biedrs pieredz grūtības?

¹⁸ Mūsu brāļi un māsas pieredz visdažādākās grūtības. Piemēram, daudzi cieš dabas katastrofu vai cilvēku izraisītu nelaimju dēļ. Kad kaut kas tāds notiek, kādiem no mums varbūt ir iespēja uzņemt šādus ticības biedrus savās mājās. Varbūt citi var palīdzēt viņiem materiālā ziņā. Taču mēs visi varam lūgt Jehovu, lai viņš palīdz mūsu brāļiem un māsām. Bet varbūt mēs uzzinām, ka kāds mūsu brālis vai māsa jūtas nomākts. Iespējams, mēs īsti nezinām, ko viņam teikt vai kā izturēties. Tomēr ikviens no mums var šādam ticības biedram palīdzēt. Piemēram, mēs varam pavadīt kopā ar viņu laiku. Mēs varam ar iejūtību viņu uzklausīt. Tāpat mēs varam viņam nolasīt kādu mierinošu Bībeles pantu, kas mums pašiem ir tuvs. (Jes. 50:4.) Taču galvenais šādās situācijās ir tas, ka mēs esam kopā ar saviem ticības biedriem, kad viņiem tas ir vajadzīgs. (Nolasīt Salamana Pamācības 17:17.)

19. Kā tas, ka mēs veidojam ciešas attiecības ar ticības biedriem, mums palīdzēs nākotnē?

¹⁹ Būsim apņēmības pilni veidot un saglabāt ciešas attiecības ar ticības biedriem. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka mūsu pretinieki, izmantojot melus un maldināšanu, centīsies šķelt mūsu vienotību. Lai gan viņi mēģinās mūs noskaņot citu pret citu, viņu pūles būs veltīgas. Viņi nespēs saraut mīlestības saites, kas mūs vieno. Nekas no tā, ko viņi darīs, nesagraus mūsu ciešās attiecības. Draudzība, kas mūs saista, pastāvēs ne vien šīs ļaunās pasaules pēdējo dienu beigu posmā, bet visu mūžību!