Faigi nösi

Faigi ba gangolifa

ARTIKEL WAMAHAʼÖ 44

Okhögö Wahuwusa Saro Fatua Lö Alua Wamakao Sabölö-bölö

Okhögö Wahuwusa Saro Fatua Lö Alua Wamakao Sabölö-bölö

”Sindruhu si fahuwu, ba no fadoro iʼomasiʼö nawönia.”​—GAMD. 17:17.

SINUNÖ 101 Falulu Fohalöwö ba Wahasara Dödö

NITUTUNÖ *

Sagötö ”wamakao sabölö-bölö” moguna khöda zi fahuwu si sökhi (Faigi ngenoli si-2) *

1-2. Moloʼö 1 Fetero 4:7, 8, hadia zanolo yaʼita ba wanaögö abula dödö?

BÖRÖ me no auri ita ba ”ngaluo safuria”, andrö wa oya gabula dödö salua khöda. (2 Tim. 3:1) Duma-dumania, alua waʼakaliru sabölö-bölö me no aefa lafalua pemilu ba zi sambua soi si so ba Afrika Barat. Töra önö waŵa, lö ohahau dödö ndra talifusöda börö me no so ira ba gotalua niha si kaliru. Hadia zanolo yaʼira ba wanaögö abula dödö daʼö? So ösa zanöndra nahia wolumöʼö ba nomo ndra talifusöda si fandröndröu moroi ba nahia waʼakaliru. Imane samösa dalifusöda, ”Hewaʼae simane daʼa zalua, omuso sibai dödögu börö me so ndraʼo ba gotalua zi fahuwu khögu. Ba tola mafarou dödö nawöma zamösana.”

2 Na tohare ”wamakao sabölö-bölö”, tatu omuso sibai dödöda börö me taʼokhögö zi fahuwu si sökhi sangomasiʼö yaʼita. (Fam. 7:14) Andrö wa moguna sibai taʼokhögö wahuwusa saro iadaʼa. (Baso 1 Fetero 4:7, 8.) Tola tafahaʼö ita ba zalua khö Yeremia. Latolo ia ira si fahuwu khönia me lö ara tö tedudugö Yeruzalema. * Hewisa woloʼöda duma-duma Yeremia?

FAHAʼÖ NDRAʼUGÖ BA DUMA-DUMA YEREMIA

3. (a) Hana wa tola manö menaʼö ifandröndröu ia Yeremia moroi ba niha sato? (b) Hadia nifatunö Yeremia khö sekretarisnia sotöi Barukhi, ba hadia mbuania?

3 Sagötö ba zi 40 fakhe, auri Yeremia ba gotalua niha si faröi, simane si falazi omo khönia ba tola manö so ösa göi zi fahatö khönia moroi ba mbanua waʼatumbunia ba Ganatoti. (Yer. 11:21; 12:6) Hewaʼae simanö, lö omasi ifandröndröu ia khöra. Hizaʼi, ifatunö hadia nirasoinia khö sekretarisnia si lö faröi sotöi Barukhi, ba ifatunö göi khöda daʼö. (Yer. 8:21; 9:1; 20:14-18; 45:1) Me isura Barukhi zalua khö Yeremia, tatu itugu laʼomasiʼö ba faoma lafosumange nawöra.​—Yer. 20:1, 2; 26:7-11.

4. Hadia niʼandrö Yehowa khö Yeremia, ba hewisa halöwö daʼö möi fangaroʼö wahuwusa Yeremia hegöi Barukhi?

4 Ba zi hauga fakhe, si fao faʼabarani ibeʼe Yeremia wamangelama ba ndraono Gizaraʼeli sanandrösa ba zi lö ara tö alua ba Yeruzalema. (Yer. 25:3) Enaʼö tola lafalalini gera-erara, iʼandrö Yehowa khö Yeremia ba wangai zi sambua gölu-gölu zura ba isura ba daʼö fefu wamangelama si no irai iwaʼö Yehowa. (Yer. 36:1-4) Sagötö wamalua Yeremia hegöi Barukhi halöwö daʼö ba zi hauga waŵa, tatu manö so nifadunö-dunöra si möi fangaroʼö wamatira.

5. Hezo tola taʼila wa no tobali Mbarukhi si fahuwu si sökhi khö Yeremia?

5 Me no awai lasura gölu-gölu zura daʼö, faduhu dödö Yeremia khö Mbarukhi ba wamaʼema ösi zura andrö. (Yer. 36:5, 6) Si fao faʼabarani, ifalua halöwö daʼö Barukhi hewaʼae na möi famaʼalania. Hadia tola ökhalaigö hawaʼomuso dödö Yeremia me möi Mbarukhi föna gosali ba ibaso gölu-gölu zura daʼö föna niha sato? (Yer. 36:8-10) Me larongo ira salawa Yehuda hadia nifalua Mbarukhi, laʼandrö khönia enaʼö ibaso zura andrö fönara! (Yer. 36:14, 15) Lahalö gangetula ira salawa ba wamatunö khö Razo Yoyaki hadia niwaʼö Yeremia. Ba si fao faʼasökhi dödö lamane khö Mbarukhi, ”Ae biniʼö ndraʼugö awö Yeremia, enaʼö lö sangila hezo so ami.” (Yer. 36:16-19) No fanuturu lala si sökhi daʼö!

6. Hadia nifalua Yeremia hegöi Barukhi ba ginötö so wanandraigö?

6 Mofunö sibai Razo Yoyaki me irongo wehede nisura Yeremia, irege itunu gölu-gölu zura daʼö ba ifatenge niha ba wondraʼu Yeremia hegöi Barukhi. Hizaʼi, lö ataʼu Yeremia. Ihalö gölu-gölu zura tanö böʼö ba ibeʼe khö Mbarukhi. Ifatunö hadia niwaʼö Yehowa, ba isura Mbarukhi ”fefu nösi zura andrö, nitunu Yoyaki razo mado Yuda”.​—Yer. 36:26-28, 32.

7. Me falulu fohalöwö Yeremia khö Mbarukhi, hadia manö mbua nitemara?

7 Si toʼölönia, tola fahuwu niha si no irai fao ba wanaögö abula dödö. Andrö, ba ginötö falulu fohalöwö Yeremia khö Mbarukhi ba wanura mangawuli gölu-gölu zura si no itunö Razo Yoyaki, tola manö itugu aboto ba dödöra nawöra ba tobali ira si fahuwu si sökhi. No tobali ira duma-duma si sökhi sinangea taʼoʼö.

FATUNÖ KHÖ NAWÖMÖ HADIA NIʼANGERAGÖMÖ HEGÖI NIRASOIMÖ

8. Hana wa tola abua khöda fahuwu ba niha böʼö, hizaʼi hadia mbörö wa moguna böi awuwu ita?

8 Tola manö tarasoi wa lö inötöda hegöi faʼabölöda ba wanöndra si fahuwu si sökhi. Mazui, tola manö abua khöda fahuhuo ba niha böʼö börö me no irai laʼafökhöiʼö dödöda. (Gamd. 18:19, 24) Hizaʼi, böi awuwu ita. Na omasi ita tatema wanolo hegöi fotuhini moroi khö ndra talifusöda ba ginötö si basaki, moguna taforege enaʼö taʼokhögö gamakhaita si sökhi iʼotarai iadaʼa. Sambua lalania yaʼia daʼö na tatutunö khöra hadia niʼangeragöda hegöi nirasoida.​—1 Fet. 1:22.

9. (a) Hewisa wangoromaʼö Yesu wa ifaduhusi tödö zi fahuwu khönia? (b) Hadia mbuania khöu, na ötutunö hadia niʼera-eramö hegöi nirasoimö khö ndra talifusöda? Beʼe duma-duma.

9 Lö ibiniʼö Yesu ba wanutunö ösi dödönia khö ndra si fahuwu khönia. Daʼö zangoromaʼö wa faduhu dödönia khöra. (Yoh. 15:15) Tola taʼoʼö ia na tafatunö khö zi fahuwu khöda ngawalö zomuso dödöda, faʼaombö-aombö dödöda, hegöi faʼafatö dödöda. Na fahuhuo khöda niha böʼö, tahaogö wamondrongo yaʼira. Na öfalua daʼö, tola aboto ba dödömö wa faoma miʼokhögö lala wangera-ngera, nirasoi hegöi ohitö dödö si fagölö. Angeragö duma-duma dalifusöda Cindy, 29 fakhe ndröfinia. Fahuwu ia khö zi samösa dalifusöda perintis sotöi Marie-Louise si no 67 fakhe. Ero Kami sihulö wongi, fao Cindy khö Marie-Louise ba wamalua fanuriaigö, ba lö labiniʼö hadia ia na fahuhuo ira khö nawöra. Imane Cindy, ”Omasido ututunö fefu hadia ia khö ndra talifusöda börö me daʼa zanolo yaʼo enaʼö itugu aboto ba dödögu ira.” Simane Cindy, na ötutunö hadia nirasoimö khö ndra talifusöda si sara lala ba wamati ba öfondrondrongo na fahuhuo ira, tola itugu aro wahuwusami.​—Gamd. 27:9.

FALULU FOHALÖWÖ BA WANURIAIGÖ

Si fahuwu si sökhi falulu fohalöwö ira ba wanuriaigi (Faigi ngenoli si-10)

10. Moloʼö Gamaedola 27:17, hadia manö mbua nirasoida na falulu fohalöwö ita khö ndra talifusöda?

10 Simane salua khö Yeremia hegöi Barukhi, na falulu fohalöwö ita khö ndra talifusöda ba taʼila samösa mbua-bua si sökhi niʼokhögöra, tola tafahaʼö ita khöra ba itugu aro wahuwusada. (Baso Gamaedola 27:17.) Duma-dumania na möiʼö manuriaigö. Hewisa dödömö na öʼila waʼabarani niforomaʼö dalifusöda si fao khöu manuriaigö, iʼoʼawögö wamatinia mazui ifatunö sanandrösa khö Yehowa hegöi ohitö dödönia si fao faʼafaduhu dödö? Tola manö itugu öʼomasiʼö ia.

11-12. Beʼe duma-duma sangoromaʼö wa tola itugu aro wahuwusada na falulu fohalöwö ita ba wanuriaigö.

11 Datafaigi dombua duma-duma sangoromaʼö wa tola itugu aro wahuwusada na falulu fohalöwö ita ba wanuriaigö. Samösa dalifusöda ira alawe sotöi Adeline, 23 fakhe ndröfinia. Ikaoni nawönia sotöi Candice weʼamöi manuriaigö ba nahia si lö asese lahalöwögöigö. Imane Adeline, ”Moguna mafalua daʼa enaʼö terou dödöma ba wanuriaigö ba marasoi waʼowua-wua dödö.” Hadia mbua nirasoira me lalau falulu fohalöwö? Imane Adeline, ”Ero maʼökhö matutunö hadia nirasoima, hadia zadöni dödöma me mafalua wanuriaigö hegöi fanuturu lala nibeʼe Yehowa. Omuso sibai dödöma me tola matutunö fefu daʼö ba itugu aboto ba dödöma nawöma.”

12 So darua dalifusöda ira alawe si lö sangowalu moroi ba Prancis sotöi Laïla hegöi Marianne. Möi ira manuriaigö ba Bangui ibu kota Republik Afrika Tengah, lima migu faʼara. Imane Laila, ”Oya gabula dödö nitaögöma, hizaʼi maforege ba wanutunö hadia manö nirasoima ba maforomaʼö waʼomasi soroi ba dödö. Itugu aro wahuwusama. Na ufaigi, aoha khö Marianne ba wamaudugö faʼaurinia hewaʼae na faböʼö zalua. Iʼomasiʼö göi niha si so ba daʼö ba owölö-ölö ia manuriaigö. Daʼa mbörö wa itugu uʼosinangegö ia.” Lö moguna findra ndraʼugö ba soi böʼö enaʼö tola örasoi zimane daʼö. Ero na fao ndraʼugö manuriaigö khö ndra talifusöda ba mbanua niha Keriso, tola itugu aboto ba dödömi nawömi ba itugu aro wahuwusami.

OSAMBUAʼÖ DÖDÖMÖ BA GAMUATA SI SÖKHI NIʼOKHÖGÖ NDRA TALIFUSÖDA BA EFAʼÖ ZALARA

13. Hadia manö zi tola alua börö me asese falulu fohalöwö ita khö ndra talifusöda?

13 Itaria, börö me asese falulu fohalöwö ita khö ndra talifusöda, tenga ha si sökhi manö niʼilada khöra, hizaʼi taʼila göi zoʼamböta yaʼira. Hadia zanolo yaita enaʼö aro wahuwusada khöra? Datafuli zui tafahaʼö ita ba duma-duma Yeremia. Hadia zanolo yaʼia irege tola iʼosambuaʼö dödönia ba wamaigi si sökhi ba niha böʼö tenga ba zoʼamböta yaʼira?

14. Hadia wamahaʼö nihalö Yeremia khö Yehowa, ba hadia mbua nitemania?

14 Yeremia zanura buku si so töinia ba tola manö yaʼia göi zanura mbuku 1 ba 2 Razo si so ba Zura Niʼamoniʼö. Aboto ba dödö Yeremia wa halöwö nifaluania andrö zangoromaʼö hawaʼebua waʼahakhö dödö Yehowa ba niha si lö moʼahonoa. Duma-dumania, me no ifalalini gera-erania Razo Ahabi ba zala si no ifalua, itatugöi Yehowa enaʼö lö iʼila waʼalua wamakao ba nösi nomonia sandrohu faʼaurinia. (1 Raz. 21:27-29) Iʼila göi Yeremia wa abölö ebua zala nifalua Manase moroi khö Gahabi, hizaʼi iʼefaʼö horönia Yehowa börö me ifalalini gera-erania. (2 Raz. 21:16, 17; 2 Nga. 33:10-13) Moroi ba zalua andrö, ifahaʼö ia Yeremia ba waʼebolo dödö hegöi ba waʼomasi niforomaʼö Lowalangi. Daʼa zanolo yaʼia ba wangokhögö faʼebolo dödö ba iʼefaʼö zala zi fahuwu khönia.​—Zin. 103:8, 9.

15. Hewisa Yeremia ba woloʼö faʼebolo dödö Yehowa me ibörögö mangoloi lala wangera-ngera Mbarukhi?

15 Nehegö hewisa lala Yeremia ba wanolo Mbarukhi ba ginötö mongoloi lala wangera-ngerania ba lö iʼosambuaʼö dödönia ba halöwönia. Lö iʼanemaiʼö so ba dödö Yeremia wa tebai saʼae ifalalini gera-erania Barukhi, hizaʼi itolo Mbarukhi ba wamaʼema turia moroi khö Yehowa si fao faʼasökhi dödö. (Yer. 45:1-5) Hadia wamahaʼö nihalöda ba zalua andrö?

Faoma laʼefaʼö zala nawöra soroi ba dödö (Faigi ngenoli si-16)

16. Moloʼö Gamaedola 17:9, hadia zinangea tafalua ba wondrorogö fahuwusada?

16 Lö tatötöna enaʼö moʼahonoa ndra talifusöda. Andrö, ba ginötö tabörögö fahuwu khö ndra talifusöda si sara lala wamati, moguna taforege enaʼö lö aetu zinali wahuwusada andrö. Na ifalua zala si fahuwu khöda, moguna tabeʼe khönia mene-mene si sökhi si teʼodane-dane ba Daromali Lowalangi. (Zin. 141:5) Ba na laʼafökhöiʼö dödöda, moguna taʼefaʼö zalara. Na no aefa taʼefaʼö zalara, moguna tataha dödöda enaʼö böi tatörö tödöda mazui tafuli tatutunö zala nifaluara. (Baso Gamaedola 17:9.) Mendrua manö iadaʼa, moguna sindruhu-ndruhu taʼosambua dödöda ba zi sökhi nifalua ndra talifusöda, tenga ba zoʼamböta yaʼira! Na tafalua daʼö, itugu aro wahuhusada. Törö tödömö, wa moguna sibai khöda zi fahuwu ba ginötö alua dania wamakao sabölö-bölö.

FOROMAʼÖ WAʼOMASI SI LÖ FARÖI

17. Hewisa wangoromaʼö Yeremia wa yaʼia andrö sindruhu si fahuwu ba ginötö so gabula dödö?

17 Iforomaʼö samaʼeleʼö sotöi Yeremia wa yaʼia andrö si fahuwu si lö faröi ba ginötö so gabula dödö. Duma-dumania, so samösa zalawa ba gödö razo sotöi Ebedi-Melekhi, no irai itolo Yeremia me latiboʼö ia bakha ba dögi enaʼö mate ia ba daʼö. Ba gafuriata, so waʼataʼu khö Ebedi-Melekhi alai na labunu ia ira salawa ba Yehuda. Me iʼila daʼö Yeremia, lö ifaigi-faigi manö ba lö iwaʼö tödönia wa tola itaögö samösa gabula dödö daʼö. Hewaʼae lakuru Yeremia, ifalua hadia zi tola ifalua. Ifatunö mbuʼusa li Yehowa, enaʼö so waʼahono dödö khö Ebedi-Melekhi.​—Yer. 38:7-13; 39:15-18.

Faoma latolo nawöra ba ginötö so gabula dödö (Faigi ngenoli si-18)

18. Moloʼö Gamaedola 17:17, hadia zinangea tafalua na so nawöda zi göna abula dödö?

18 Iadaʼa, so ndra talifusöda zanaögö ngawalö gabula dödö. Duma-dumania, ato ndra talifusöda si göna bencana alam, fasuwöta mazui tanö böʼönia. Na alua daʼö, so ösa ba gotaluada zanemaʼö ndra talifusöda enaʼö toröi ira ba nomoda. So göi zanolo faoma kefe. Hizaʼi, gofu hadia zalua khöda, fefu ita tola taʼohe ira ba wangandrö enaʼö itolo ira Yehowa. Na taʼila so ndra talifusöda si göna abula dödö, tola manö lö taʼila hadia zinangea tawaʼö mazui tafalua. Hizaʼi, tola tabeʼe khöra wanolo. Duma-dumania, tola tabeʼe ginötöda khö zi fahuwu khöda. Tafondrondrongo na fahuhuo ira khöda. Ba tola göi taforomaʼö khöra ayati somasi ita si möi fangabölöʼöra. (Yes. 50:4) Sabölö moguna khö ndra si fahuwu khöda yaʼia daʼö lö tebulö so ita ba ngaira ba ginötö moguna khöra.​—Baso Gamaedola 17:17.

19. Na taʼokhögö zi fahuwu si sökhi iʼotarai iadaʼa hadia mbua nitemada?

19 Iʼotarai iadaʼa, datahalö gangetula enaʼö taʼokhögö zi fahuwu si sökhi ba taʼaroʼö wahuwusada khö ndra talifusöda. Hadia mbörö? Börö me laforege sibai ira ududa enaʼö aboto wahasara dödöda ba lafalua daʼö me laböbögö khöda zi lö duhu hegöi falimosa. Laforege göi enaʼö lö tafaduhusi tödö ba tatuhini ndra talifusöda. Hizaʼi lö mofozu ira. Tebai laʼetuʼö zinali waʼomasi ba gotaluada. Lö tebulö so wahuwusa ba gotaluada tenga ha irugi gamozua gulidanö andre, hizaʼi sagötö faʼara!

SINUNÖ 24 Aine ba Hili Yehowa

^ par. 5 Börö me no ahatö ngaluo safuria, moguna taʼaroʼö wahuwusada khö ndra talifusöda. Ba wamahaʼö daʼa, tatutunö hadia wamahaʼö nihalöda ba zalua khö Yeremia. Ba tatutunö hewisa wahuwusada khö ndra talifusöda si sara lala wamati möi fangabölöʼöda na alua gabula dödö.

^ par. 2 Fefu zalua si so ba mbuku Yeremia, musura ia tenga moloʼö inötö si fatete.

^ par. 57 ELUAHA GAMBARA: Gambara daʼa zangoromaʼö hadia manö zi tola alua sagötö ”wamakao sabölö-bölö”. So ösa ndra talifusöda sowulo yawa ba lote ba nomo zi samösa dalifusöda. Börö me fahuwu ira, faoma lafarou dödö nawöra ba ginötö si basaki. Si tölu duma-duma andre zangoromaʼö wa no laʼokhögö gamuata si sökhi ira talifusöda fatua lö alua wamakao sabölö-bölö.