Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 47

Phau Levis Kevcai Qhia Peb Li Cas

Phau Levis Kevcai Qhia Peb Li Cas

“Vajtswv Txojlus txhua zaj puavleej yog Vajtswv tshoov neeg lub siab kom neeg sau. Vajtswv Txojlus yog txoj uas qhia qhov tseeb.”​—2 TIMAUTES 3:16.

ZAJ NKAUJ 98 Vajtswv Tshoov Neeg Sau Nws Txojlus

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1, 2. Ua cas thiaj zoo rau cov Khixatia kawm txog tej uas nyob hauv phau Levis Kevcai?

TUS Tubtxib Paulus hais rau Timautes tias “Vajtswv Txojlus txhua zaj puavleej yog Vajtswv tshoov neeg lub siab kom neeg sau. Vajtswv Txojlus yog txoj uas qhia qhov tseeb.” (2 Timautes 3:16) Phau Levis Kevcai kuj yog Vajtswv Txojlus thiab. Koj xav li cas txog phau ntawv no xwb? Muaj ib txhia xav tias phau ntawv no tsuas yog sau txog tej kevcai rau cov neeg puag thaum ub xwb, tiamsis cov tseem Khixatia tsis xav li ntawd.

2 Phau Levis Kevcai twb sau li 3,500 xyoo dhau los lawm, tiamsis Yehauvas hais kom “luag muab sau tseg . . . rau peb.” (Loos 15:4) Phau Levis Kevcai pab kom peb totaub Yehauvas txojkev xav. Yog li ntawd, yeej zoo rau peb totaub txog tej uas sau nyob hauv phau ntawv no. Muaj ntau yam uas peb kawm tau, tiamsis cia peb kawm txog 4 yam.

PEB YUAV TSUM UA DABTSI YEHAUVAS THIAJ TXAUS SIAB RAU PEB?

3. Ua cas yuav tsum muab tsiaj tua fij rau Yehauvas txhua xyoo rau hnub ua Kevcai Theej Txhoj?

3 Thawj yam uas peb kawm tau yog: Yehauvas yuav tsum txaus siab rau tej uas peb fij. Txog hnub uas sawvdaws ua Kevcai Theej Txhoj lossis Hnub Ua Kevcai Ntxuav kev txhaum, cov Yixalayees tuaj ua ke thiab tus povthawj hlob muab tsiaj tua fij rau Yehauvas. Tej tsiaj uas muab fij rau Yehauvas pab kom cov Yixalayees nco tias lawv yuav tsum ntxuav lawv tej kev txhaum. Tiamsis ua ntej tus povthawj hlob coj cov ntshav theej txhoj mus rau hauv Chav Dawbhuv kawg nkaus, muaj ib yam uas nws yuav tsum tau ua uas tseem ceeb tshaj qhov uas ntxuav cov Yixalayees tej kev txhaum.

(Saib nqi 4) *

4. Raws li hais hauv Levis Kevcai 16:12, 13, hnub uas ua Kevcai Theej Txhoj, thawj zaug uas tus povthawj hlob nkag mus rau hauv Chav Dawbhuv kawg nkaus nws ua dabtsi? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

4 Nyeem Levis Kevcai 16:12, 13. Xav seb lawv ua dabtsi rau hnub uas ua Kevcai Theej Txhoj. Hnub ntawd, tus povthawj hlob mus rau hauv lub Tsevntaub. Nws nkag mus rau hauv Chav Dawbhuv kawg nkaus 3 zaug. Thawj zaug uas nws mus, nws ib sab tes tuav ib lub yias rau cov hmoov tshuaj tsw qab, ho ib sab tes tuav lub yias uas yog kub rau cov ncaig taws uas tseem cig ntsaj thuav. Thaum mus txog ntawm daim ntaub uas quas Chav Dawbhuv kawg nkaus nws paub tias tes haujlwm no yog ib tes uas tshwj xeeb kawg li nws thiaj nres mentsis mam li nkag mus rau hauv. Thaum nws sawv ua ntej ntawm lub Phijxab uas ntim Vajtswv tej lus cog tseg ces zoo ib yam li nws sawv kiag ntawm Yehauvas xub ntiag. Tus povthawj hlob muab cov hmoov tshuaj tsw qab hliv rau saum cov ncaig taws kom cov pa tsw qab ntawd tsw thoob plaws chav ntawd. * Thaum nws rov qab mus rau hauv Chav Dawbhuv kawg nkaus nws mam li nqa cov tsiaj uas tau muab tua fij cov ntshav nrog nws mus. Nco ntsoov tias nws xub mus hlawv cov hmoov tshuaj tsw qab tag, nws mam li coj cov ntshav tsiaj mus fij rau Yehauvas.

5. (1) Ua cas tus povthawj hlob thiaj tsis lam tau lam nqa cov hmoov tshuaj tsw qab mus rau Yehauvas? (2) Qhov no qhia peb li cas?

5 Peb kawm tau dabtsi los ntawm cov tshuaj tsw qab uas siv rau hnub ua Kevcai Theej Txhoj? Phau Vajlugkub qhia tias cov neeg ncaj ncees tej lus thov zoo yam li tshuaj tsw qab rau Vajtswv. (Phau Ntawv Nkauj 141:2; Tshwmsim 5:8) Nco ntsoov tias tus povthawj saib nws tes haujlwm nqa cov hmoov tshuaj tsw qab mus rau Yehauvas tshwj xeeb kawg li. Ib yam li ntawd thaum peb thov Yehauvas, peb tsis txhob lam tau lam thov ua saib tsis taus nws. Peb yeej nco Yehauvas txiaj ntsig kawg li, txawm nws yog tus tsim ib puas tsav yam los nws tseem cia peb los cuag nws thiab txav ze rau nws ib yam li tus menyuam mus cuag nws txiv. (Yakaunpaus 4:8) Nws zoo siab hlo txais yuav peb los ua nws cov phoojywg. (Phau Ntawv Nkauj 25:14) Yog peb nco nws txiaj ntsig ces peb yeej yuav tsis xav ua ib yam dabtsi kom nws tu siab.

6. Qhov uas tus povthawj hlob hlawv cov tshuaj tsw qab ua ntej nws muab cov ntshav tsiaj fij rau Yehauvas qhia li cas rau peb txog Yexus?

6 Nco ntsoov tias tus povthawj hlob hlawv cov tshuaj tsw qab ua ntej nws muab cov ntshav tsiaj fij rau Yehauvas. Yehauvas thiaj txaus siab thaum tus povthawj hlob coj cov ntshav tsiaj mus fij. Qhov no qhia li cas rau peb txog Yexus? Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb no, ua ntej nws yuav muab nws txojsia theej peb txhoj nws yuav tau ua ib yam uas tseem ceeb heev. Qhov ntawd yog dabtsi? Nws yuav tsum mloog Yehauvas lus thiab coj nws lub neej raws li Yehauvas lub siab nyiam, Yehauvas thiaj txaus siab rau Yexus thaum nws muab nws cov ntshav mus fij. Yexus lub neej hauv ntiajteb qhia meej tias ua lub neej raws li Yehauvas lub siab nyiam yeej zoo dua rau peb. Tsis tas li ntawd xwb, nws kuj qhia tias thiaj tsim nyog Yehauvas ua tus kav thiab nws txojkev kav thiaj li yog txoj ncaj ncees.

7. Vim li cas Yehauvas thiaj zoo siab heev rau Yexus?

7 Thaum Yexus nyob hauv ntiajteb nws ua txhua yam raws nraim li Yehauvas hais. Txawm hais tias nws raug kev sim siab thiab kev txomnyem nyuaj siab heev thiab nws paub tias nws yuav tuag txomnyem ntsuav los, nws yeej ua povthawj hlo tias nws Leej Txiv txojkev kav yeej yog txoj zoo tshaj plaws. (Filipis 2:8) Thaum Yexus muaj kev nyuaj siab, nws thov Vajtswv thiab ‘quaj los kua muag kawg li.’ (Henplais 5:7) Qhov uas Yexus thov Yehauvas hauv nruab siab tuaj qhia tias nws muab siab npuab Yehauvas thiab qhov no ua rau nws hajyam xav mloog Yehauvas lus. Yexus tej lus thov no zoo li hmoov tshuaj tsw qab rau Yehauvas. Txhua yam uas Yexus ua, ua rau Yehauvas zoo siab heev thiab qhia tias Yehauvas txojkev kav thiaj yog txoj yog.

8. Peb yuav xyaum Yexus lub neej li cas?

8 Peb kuj xyaum li Yexus es mloog Yehauvas lus thiab muab siab npuab nws. Thaum peb muaj kev nyuaj siab, peb thov Yehauvas pab kom peb ua tau haum nws siab. Thaum peb ua li no ces yog peb xav txhawb nqa Yehauvas txojkev kav. Yog tias peb pheej ua tej uas Yehauvas ntxub ces nws yuav tsis mloog peb tej lus thov. Tiamsis yog peb ua tej uas haum Yehauvas siab ces thaum peb thov nws hauv nruab siab tuaj nws yeej yuav mloog. Peb tej lus thov yuav zoo li hmoov tshuaj tsw qab rau nws. Thiab qhov uas peb ua peb lub neej raws li Yehauvas lub siab nyiam thiab muab siab npuab nws yuav ua rau peb Leej Txiv saum ntuj zoo siab heev.​—Pajlug 27:11.

PEB TEEV TIAM YEHAUVAS VIM PEB RIS NWS TXIAJ NTSIG THIAB HLUB NWS

(Saib nqi 9) *

9. Vim li cas cov Yixalayees thiaj muab khoom mus fij ua kev sib raug zoo rau Yehauvas?

9 Yam 2 uas peb kawm tau yog: Peb teev tiam Yehauvas vim peb ris nws txiaj ntsig. Cia peb mus kawm txog qhov uas cov Yixalayees muab khoom mus fij ua kev sib raug zoo rau Yehauvas. * Phau Levis Kevcai qhia tias yog ib tug Yixalayees xav muab tsiaj lossis khoom “mus fij ua Vajtswv tsaug” los kuj tau. (Levis Kevcai 7:11-13, 16-18) Nws muab tsiaj lossis khoom fij li no tsis yog vim nws yuav tsum tau ua tiamsis yog vim nws hlub Yehauvas. Tus uas coj tus tsiaj mus fij, nws tsev neeg, thiab cov povthawj noj tus tsiaj ntawd tej nqaij ib pluag ua ke. Tiamsis muaj qees yam ntawm tus tsiaj ntawd yuav tsum muab fij rau Yehauvas nkaus xwb. Qees yam ntawd yog dabtsi?

(Saib nqi 10) *

10. (1) Levis Kevcai 3:6, 14-16 qhia li cas txog kevcai fij khoom ua kev sib raug zoo rau Yehauvas? (2) Qhov no qhia peb li cas txog qhov uas Yexus teev tiam Yehauvas?

10 Yam 3 uas peb kawm tau yog: Peb muab yam uas zoo tshaj plaws rau Yehauvas vim peb hlub nws. Cov nqaij rog yog yam uas zoo tshaj plaws rau Yehauvas, nws thiaj hais kom muab cov nqaij rog rau nws. Nws kuj hais kom muab 2 lub raum thiab daim siab rau nws thiab. (Nyeem Levis Kevcai 3:6, 14-16.) Yog li ntawd, Yehauvas zoo siab heev thaum ib tug Yixalayees muab tej ntawd fij rau nws. Thaum ib tug Yixalayees ua li no, nws qhia tias nws xav muab yam uas zoo tshaj plaws rau Yehauvas. Yexus los kuj ua ib yam li no thiab. Nws teev tiam Yehauvas kawg siab kawg ntsws vim nws hlub Yehauvas. (Yauhas 14:31) Yexus nyiam ua tej uas haum Vajtswv siab thiab nws khaws Vajtswv tej lus rau hauv nruab siab. (Phau Ntawv Nkauj 40:8) Yeej ua rau Yehauvas zoo siab kawg li uas Yexus teev tiam nws kawg siab kawg ntsws.

Peb ua Yehauvas tes haujlwm kawg peb lub siab lub ntsws rau qhov peb hlub nws (Saib nqi 11-12) *

11. (1) Peb txojkev teev tiam zoo ib yam li thaum cov Yixalayees muab khoom mus fij ua kev sib raug zoo rau Yehauvas li cas? (2) Vim li cas qhov no thiaj txhawb tau peb zog?

11 Peb txojkev teev tiam los zoo ib yam li thaum cov Yixalayees muab khoom mus fij ua kev sib raug zoo rau Yehauvas. Peb xav muab tej yam zoo tshaj plaws rau Yehauvas. Peb ua li no rau qhov peb hlub nws kawg peb lub siab lub ntsws kawg peb lub dag lub zog. Yeej ua rau Yehauvas zoo siab kawg li thaum nws pom tsheej plhom leej zoo siab hlo teev tiam nws rau qhov lawv hlub nws. Yehauvas pom thiab saib tej uas peb ua muaj nqis thiab paub tias vim li cas peb thiaj ua tej ntawd. Qhov no txhawb tau peb zog heev. Xws li cov laus uas ua tsis taus npaum li yav thaud lawm. Tej zaum lawv yuav tu siab tias lawv ua tsis tau ntau rau Yehauvas, tiamsis nws yeej pom tias lawv hlub nws thiab lawv yeej ua npaum li lawv ua tau rau nws lawm. Qhov no yeej ua rau Yehauvas zoo siab kawg li lawm.

12. (1) Yehauvas xav li cas txog tej khoom fij ua kev sib raug zoo rau nws? (2) Qhov no qhia peb li cas?

12 Qhov uas ua kevcai fij khoom ua kev sib raug zoo rau Yehauvas qhia peb li cas? Thaum cov hluavtaws hlawv cov nqaij uas zoo tshaj plaws, cov pa ncho mus rau saum ntuj ua rau Yehauvas zoo siab heev. Ib yam li ntawd, Yehauvas yeej zoo siab kawg li thaum koj teev tiam nws kawg siab kawg ntsws. (Kaulauxais 3:23) Sim xav seb nws zoo siab npaum li cas. Txawm koj ua tau ntau tau tsawg los, Yehauvas yeej saib tej uas koj ua rau nws muaj nqis heev thiab nws yuav nco ntsoov mus ib txhis.​—Mathais 6:20; Henplais 6:10.

YEHAUVAS NROG NRAIM NWS LUB KOOM HAUM

13. Raws li Levis Kevcai 9:23, 24, Yehauvas puas txaus siab rau Aloos thiab nws cov tub ua povthawj?

13 Yam 4 uas peb kawm tau yog: Yehauvas nrog nraim nws lub koom haum. Vim li cas peb thiaj paub li ntawd? Xav txog tej uas muaj tshwm sim rau thaum Mauxes tsa lub Tsevntaub hauv qab taw Roob Xinais xyoo 1512 ua ntej Yexus. (Khiav Dim 40:17) Mauxes muab Aloos thiab nws cov tub tsa ua povthawj. Tagnrho cov Yixalayees tuaj saib cov povthawj muab tsiaj fij rau Yehauvas thawj zaug. (Levis Kevcai 9:1-5) Yehauvas puas txaus siab rau Aloos thiab nws cov tub ua povthawj? Nws yeej txaus siab. Thaum Aloos thiab Mauxes tabtom foom koob hmoob rau cov pejxeem, Yehauvas txawm tso hluavtaws los hlawv cov tsiaj saum lub thaj tag huv tibsi.​—Nyeem Levis Kevcai 9:23, 24.

14. Qhov uas Aloos thiab nws cov tub ua povthawj ua qauv txog dabtsi?

14 Thaum Yehauvas tso hluavtaws los hlawv cov tsiaj saum lub thaj, nws qhia tias nws yeej txaus siab rau Aloos thiab nws cov tub ua povthawj. Thaum cov Yixalayees pom li ntawd lawv paub tias lawv yuav tsum txhawb cov povthawj thiab. Cov povthawj hauv Yixalayees yog ib tug duab lossis ib tug qauv rau cov povthawj uas tseem yuav muaj rau yav tom hauv ntej. Cov povthawj no yuav zoo tshaj Yixalayees cov povthawj thaum ub. Yexus yog tus Povthawj Hlob thiab muaj 144,000 tus uas yuav ua povthawj thiab vajntxwv nrog Yexus kav saum ntuj ceeb tsheej.​—Henplais 4:14; 8:3-5; 10:1.

Yehauvas yog tus coj thiab foom koob hmoov rau nws lub koom haum. Yog li ntawd peb yuav tsum txhawb nqa lub koom haum (Saib nqi 15-17) *

15, 16. Muaj povthawj dabtsi qhia tias Yehauvas txaus siab rau tus qhev ncaj thiab ntse?

15 Xyoos 1919, Yexus tau tsa ib pab kwvtij uas raug xaiv lawd ua “tus tubtxib uas ncaj thiab muaj tswvyim” lossis tus qhev ncaj thiab ntse. Tus qhev no yog tus ntaus thawj ntawm kev tshaj tawm thiab yog “tus faib zaub faib mov” rau Khetos cov thwjtim raws caij raws nyoog. (Mathais 24:45) Ua li, puas muaj povthawj qhia tias Vajtswv yeej txaus siab rau tus qhev ncaj thiab ntse?

16 Xatas thiab cov uas tuaj nws tog yeej rau siab ntso txwv tus qhev ncaj thiab ntse tes haujlwm. Yog tsis muaj Yehauvas pab ces tus qhev yeej ua tsis tau Yehauvas tes haujlwm tiav. Txawm yog muaj 2 ntsuj rog thoob qab ntuj thiab muaj nyiaj txiag poob nqis thoob ntiajteb, thiab Vajtswv cov neeg raug kev tsis ncaj ncees thiab raug luag tsim txom los, tus qhev ncaj thiab ntse yeej tseem pub zaub mov ntawm sab kev ntseeg rau Khetos cov thwjtim tsis tu ncua. Xav seb niaj hnub no peb muaj ntaub ntawv ntau npaum li cas. Peb cov ntaub ntawv muaj tshaj li 900 yam lus uas peb pub dawb dawb rau tibneeg xwb! Tej no ua povthawj tias Vajtswv yeej txaus siab rau tus qhev ncaj thiab ntse. Tsis tas li no xwb, Yehauvas tseem txhawb txojkev mus tshaj tawm thiab. Peb paub li no rau qhov txoj xov zoo tabtom tshaj tawm “mus thoob qab ntuj.” (Mathais 24:14) Peb pom tseeb tias Yehauvas yog tus coj thiab foom koob hmoov rau nws lub koom haum niaj hnub nimno.

17. Peb yuav txhawb nqa Yehauvas lub koom haum li cas?

17 Tej zaud kuj zoo rau peb nug peb tus kheej li no, ‘Kuv puas zoo siab tias kuv nyob hauv Yehauvas lub koom haum thiab?’ Puag thaum ub Yehauvas tso hluavtaws saum ntuj los qhia tias nws pom zoo rau leejtwg ua nws cov povthawj. Niaj hnub no los yeej muaj povthawj tias nws siv lub koom haum los ua nws tes haujlwm. Yeej tsim nyog peb ua Yehauvas tsaug uas nws cia peb muaj feem nyob hauv nws lub koom haum. (1 Thexalaunikes 5:18) Yog li, peb yuav txhawb nqa Yehauvas lub koom haum li cas? Peb yuav txhawb nqa nws lub koom haum yog tias peb ua raws li tej uas peb kawm hauv phau Vajlugkub thiab hauv peb tej ntaub ntawv thiab thaum peb mus tej kev sib txoos thiab tej rooj sib txoos. Tsis tas li ntawd xwb, peb kuj txhawb lub koom haum yog tias peb rau siab mus tshaj tawm thiab qhia Vajlugkub.​—1 Kauleethaus 15:58.

18. Koj npaj siab yuav ua li cas?

18 Cia peb ua raws li tej uas peb tau kawm hauv phau Levis Kevcai. Peb kawm tau li cas xwb? Peb xav kom Yehauvas txaus siab rau tej uas peb muab fij rau nws. Peb teev tiam Yehauvas vim peb ris nws txiaj ntsig. Peb ua nws tes haujlwm kawg siab kawg ntsws vim peb hlub nws. Thiab peb rau siab txhawb nws lub koom haum. Yog peb rau siab ua li peb tau kawm no ces qhia tias peb nco Yehauvas txiaj ntsig uas nws cia peb los ua nws cov Timkhawv!

ZAJ NKAUJ 49 Ua Rau Yehauvas Zoo Siab

^ nqe 5 Phau Levis Kevcai sau txog Yehauvas tej kevcai rau cov neeg Yixalayees thaum ub. Cov Khixatia tsis tas coj tej kevcai no lawm, tiamsis tej kevcai no tseem pab tau peb niaj hnub nimno thiab. Hauv zaj no, peb yuav kawm seb phau Levis Kevcai pab tau peb li cas.

^ nqe 4 Cov tshuaj tsw qab uas muab hlawv ntawm lub Tsevntaub yog ib yam dawb huv uas puag thaum ub Yehauvas sam hwm kom cov Yixalayees muab hlawv rau nws tib leeg xwb. (Khiav Dim 30:34-38) Tsis muaj sau cia nyob qhovtwg tias cov Khixatia puag thaum ub siv tshuaj tsw qab los teev tiam Yehauvas.

^ nqe 9 Yog xav paub ntxiv txog kevcai fij khoom ua kev sib raug zoo rau Yehauvas, mus saib phau Askiv Insight on the Scriptures, Volume 2, sab 526.

^ nqe 54 COV DUAB: Hnub ua Kevcai Theej Txhoj cov Yixalayees tus povthawj hlob mus rau Chav Dawbhuv kawg nkaus, nws nqa ib co hmoov tshuaj tsw qab thiab ib yias ncaig uas tseem cig ntsaj thuav. Thaum nws rov qab mus rau hauv Chav Dawbhuv kawg nkaus nws mam li nqa cov tsiaj uas tau muab tua fij cov ntshav nrog nws mus.

^ nqe 56 COV DUAB: Ib tug txivneej Yixalayees coj ib tug yaj mus rau tus povthawj muab fij ua kev sib raug zoo rau Yehauvas.

^ nqe 58 COV DUAB: Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiajteb, nws ua raws nraim li Yehauvas hais rau qhov nws hlub Yehauvas heev. Nws kuj pab kom nws cov thwjtim ua ib yam li ntawd thiab.

^ nqe 60 COV DUAB: Ib tug muam uas laus lawm sau ntawv mus tshaj tawm. Txawm tias nws ua tsis taus li yav thaud lawm los nws tseem rau siab ua npaum li nws ua tau rau Yehauvas.

^ nqe 62 COV DUAB: Lub 2 Hlis xyoo 2019 Kwvtij Nkelis Laus-sawm (Gerrit Lösch) uas yog ib tug nyob hauv Pab Uas Ntaus Thawj tshaj tawm tias tau muab phau Vajlugkub New World Translation txhais tshiab ua lus Ntsaws Mes Nis lawm. Sawvdaws zoo siab xyiv fab kawg li. Cov Timkhawv hauv tebchaws Ntsaws Mes Nis muaj siab zim siv phau Vajlugkub tshiab no mus tshaj tawm ib yam li 2 tug muam no.