Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 5

Peb Yuav Nrog Nej Mus Thiab

Peb Yuav Nrog Nej Mus Thiab

“Peb xav nrog nej . . . rau qhov peb hnov hais tias Vajtswv nrog nraim nej.”​—XAKHALIYAS 8:23.

ZAJ NKAUJ 26 Nej Ua Rau Kuv

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

Lwm pab yaj (“kaum tus neeg”) suav tias yog ib txoj koob hmoov zoo kawg uas lawv tau nrog cov xaiv tseg (“ib tug neeg Yudais”) pe hawm Yehauvas ua ke (Saib nqi 1-2)

1. Yehauvas hais tias yuav muaj li cas rau peb tiam no?

YEHAUVAS hais tias nyob rau peb tiam no “kaum tus neeg txawv tebchaws yuav tuaj cuag ib tug neeg Yudais thiab hais tias, ‘Peb xav nrog nej . . . rau qhov peb hnov hais tias Vajtswv nrog nraim nej.’” (Xakhaliyas 8:23) Tus “Yudais” piv txwv txog cov uas Vajtswv lub hwj huam dawb huv xaiv mus nyob saum ntuj. Phau Vajlugkub kuj muab lawv hu ua “cov tseem Yixayee.” (Kalatias 6:16, TT ) “Kaum tus neeg” piv txwv txog cov uas yuav nyob mus ib txhis hauv ntiajteb no. Lawv paub tias Yehauvas yog tus xaiv cov xaiv tseg. Thiab lawv suav tias yog ib txoj koob hmoov zoo kawg uas lawv tau nrog cov xaiv tseg pe hawm Yehauvas ua ke.

2. “Kaum tus neeg” yuav “nrog” cov xaiv tseg mus ua ke tau li cas?

2 Yog cov uas cia siab tias lawv yuav nyob hauv ntiajteb no tsis paub cov xaiv tseg txhua tus npe, * lawv yuav “nrog” cov xaiv tseg mus ua ke tau li cas? Phau Vajlugkub hais tias “kaum tus neeg” yuav “tuaj cuag ib tug neeg Yudais thiab hais tias, ‘Peb xav nrog nej . . . rau qhov peb hnov hais tias Vajtswv nrog nraim nej.’” Txawm phau Vajlugkub tsuas hais txog ib tug Yudais xwb los, tus Yudais ntawd piv txwv txog tag nrho pab xaiv tseg. Cov uas yuav nyob hauv ntiajteb no nrog cov xaiv tseg teev tiam Yehauvas ua ke. Tiamsis lawv tsis saib tias cov xaiv tseg yog lawv cov thawj coj rau qhov lawv tus Thawj Coj yog Yexus.​—Mathais 23:10.

3. Hauv zaj kawm no peb yuav teb cov lus nug twg?

3 Niaj hnub nimno tseem tshuav cov xaiv tseg ib txhia nrog Vajtswv cov neeg nyob. Yog li ntawd ib txhia yuav xav paub tias: (1) Cov xaiv tseg yuav tsum coj li cas? (2) Yog ib tug ho noj lub ncuav thiab haus khob cawv rau hmo ua kevcai nco txog Yexus, peb yuav saib nws li cas? (3) Puas tsim nyog peb txhawj, yog tias cov uas noj lub ncuav thiab haus khob cawv coob zuj zus tuaj? Peb yuav teb cov lus nug no hauv zaj no.

COV XAIV TSEG YUAV TSUM COJ LI CAS?

4. Ib Kauleethaus 11:27-29 ceeb toom cov xaiv tseg li cas?

4 Cov xaiv tseg yuav tsum ua zoo xav txog cov lus ceeb toom hauv 1 Kauleethaus 11:27-29. (Nyeem.) Hmo ua kevcai nco txog Yexus, ib tug xaiv tseg “ua txhaum” Vajtswv li cas thaum nws noj lub ncuav lossis haus khob cawv? Tus uas noj lub ncuav thiab haus khob cawv tiamsis tsis coj nws lub neej raws li Yehauvas siab nyiam, tus ntawd ua txhaum Vajtswv Yehauvas lawm. (Henplais 6:4-6; 10:26-29) Yog li ntawd, cov xaiv tseg yuav tsum muab siab npuab Yehauvas lawv thiaj yuav tau txais qhov nqi zog ‘uas Vajtswv khaws cia rau saum ntuj ceebtsheej tos cov uas ntseeg Yexus Khetos.’​—Filipis 3:13-16.

5. Cov xaiv tseg yuav tsum coj li cas?

5 Yehauvas lub hwj huam dawb huv pab nws cov tub qhe kom txo hwjchim thiab tsis txhob khav theeb. (Efexus 4:1-3; Kaulauxais 3:10, 12) Cov xaiv tseg tsis xav tias lawv zoo tshaj lwm tus. Lawv paub tias tsis yog Yehauvas yuav tsum muab nws lub hwj huam dawb huv ntau dua rau lawv. Thiab lawv tsis xav tias lawv paub Vajlugkub tob dua lwm tus. Cov xaiv tseg yuav tsis mus hais rau lwm tus tias, ‘Vajtswv twb xaiv koj lawm thiab, koj yeej noj tau lub ncuav thiab haus tau khob cawv.’ Cov xaiv tseg txo hwjchim thiab paub tias Yehauvas tib leeg xwb thiaj yog tus caw tibneeg mus saum ntuj.

6. Raws li 1 Kauleethaus 4:7, 8, cov xaiv tseg yuav tsum coj li cas?

6 Cov xaiv tseg xav tias yog ib txoj koob hmoov zoo kawg uas Yehauvas caw lawv mus saum ntuj. Tiamsis lawv tsis xav kom lwm tus muab lawv saib hlob. (Filipis 2:2, 3) Thaum Yehauvas xaiv lawv, Yehauvas twb tsis qhia rau leejtwg paub ces txawm lwm tus tsis ntseeg tias lawv yog ib tug xaiv tseg los lawv yeej tsis xav li cas. Tsis tas li ntawd xwb, phau Vajlugkub twb qhia kom tsis txhob rawm ntseeg tus uas hais tias Vajtswv muab ib teg haujlwm tseem ceeb rau nws ua. (Tshwmsim 2:2) Cov xaiv tseg tsis xav kom luag qhuas lawv li ub li no. Yog li ntawd, thaum lawv ntsib ib tug twg, lawv yuav tsis lam qhia tus ntawd tias lawv yog ib tug xaiv tseg. Lawv kuj tsis khav txog qhov no rau lwm tus.​—Nyeem 1 Kauleethaus 4:7, 8.

7. Cov xaiv tseg yuav tsis ua dabtsi thiab yog vim li cas?

7 Cov xaiv tseg tsis xav tias lawv yuav tsum nrog tib co xaiv tseg ua ke xwb, cuag li lawv yog lawv ib pab. Lawv yuav tsis mus sib poo ua ke kawm Vajlugkub lossis tham txog qhov uas lawv raug xaiv ua ke. (Kalatias 1:15-17) Yog cov xaiv tseg coj li ntawd, yuav tsis muaj kev sib haum xeeb hauv lub koom txoos. Thiab lawv yuav tawm tsam lub hwj huam dawb huv rau qhov lub hwj huam dawb huv pab kom Vajtswv cov neeg koom ua ib lub siab.​—Loos 16:17, 18.

PEB YUAV SAIB COV XAIV TSEG LI CAS XWB?

Peb yuav tsum tsis txhob saib cov xaiv tseg lossis lwm cov kwvtij uas saib xyuas peb zoo li tej neeg muaj koob muaj npe (Saib nqi 8) *

8. Vim li cas peb yuav tsum ceev faj txhob muab cov uas noj lub ncuav thiab haus khob cawv saib hlob dhau lawm? (Saib cov lus hauv qab taw qhia.)

8 Peb yuav saib cov xaiv tseg li cas xwb? Txawm tias ib tug twg raug xaiv tseg los tsis zoo rau peb qhuas nws dhau lawm. (Mathais 23:8-12) Phau Vajlugkub txhawb kom peb xyaum cov txwj laus es “muab siab rau ntseeg ib yam li lawv,” tiamsis phau Vajlugkub tsis qhia kom peb tsa ib tug neeg los ua peb tus thawj coj lossis xibhwb. (Henplais 13:7) Phau Vajlugkub qhia tias muaj tej tug txwj laus yeej “tsimnyog muab nqi zog ob npaug” rau lawv. Yog vim li cas? Puas yog vim lawv yog cov xaiv tseg? Tsis yog. Peb yuav tsum hwm lawv rau qhov lawv saib xyuas pawg ntseeg thiab lawv siv zog “qhuab qhia thiab cob qhia.” (1 Timautes 5:17) Yog peb muab cov xaiv tseg saib hlob dhau lawm, yuav ua rau lawv txaj muag. * Tej zaum tseem yuav ua rau lawv khav theeb los muaj thiab. (Loos 12:3) Peb yeej tsis xav ua kom ib tug xaiv tseg ua yuam kev li ntawd ib zaug li, puas yog?​—Lukas 17:2.

9. Peb yuav coj li cas thiaj qhia tias peb saib taus cov xaiv tseg?

9 Yog peb saib taus cov xaiv tseg ces peb yuav tsis nug seb Vajtswv xaiv lawv li cas. Tsuas yog Vajtswv thiab tus xaiv tseg thiaj paub xwb, tsis zoo rau peb mus nug nws li ntawd. (1 Thexalaunikes 4:11; 2 Thexalaunikes 3:11) Thiab tsis zoo rau peb xav tias lawv tus txij nkawm, lawv niam lawv txiv, lossis lawv tsev neeg ib txhia raug xaiv tseg thiab. Qhov uas lawv raug xaiv tsis yog los ntawm lawv tsev neeg los tiamsis yog los ntawm Vajtswv los. (1 Thexalaunikes 2:12) Yog peb ib tug kwvtij raug xaiv lawm, tsis zoo rau peb nug txog tej yam uas yuav ua rau nws tus pojniam tu siab. Tsis txhob lam nug nws tus pojniam tias nws xav li cas txog qhov uas nws yuav tsis tau nrog nws tus txiv nyob ua ke hauv lub ntiajteb mus ib txhis. Hauv lub qab ntuj tshiab, peb tso siab tau tias Yehauvas yuav “pub rau [peb] muaj txaus nkaus thiab txaus siab rau tej uas [peb] muaj.”​—Phau Ntawv Nkauj 145:16.

10. Yog peb ceev faj txhob “qhuas lwm tus” lossis muab lawv saib hlob dhau hwv lawm yuav tiv thaiv tau peb li cas?

10 Qhov uas peb tsis muab cov xaiv tseg saib hlob dua lwm tus yuav tiv thaiv tau peb txojkev ntseeg. Yuav tiv thaiv peb li cas? Phau Vajlugkub qhia tias cov xaiv tseg ib txhia yuav tso Yehauvas tseg. (Mathais 25:10-12; 2 Petus 2:20, 21) Yog li ntawd, peb yuav tsum ceev faj txhob “qhuas lwm tus” lossis muab lawv saib hlob dhau hwv lawm. (Yudas 16) Yog peb ua li no ces txawm hais tias ib tug xaiv tseg lossis ib tug uas teev tiam Yehauvas ntev heev ho tso Yehauvas tseg los peb yuav muab siab npuab Yehauvas thiab teev tiam nws tsis tseg.

TXAWM COV XAIV TSEG COOB THIAB TSAWG LOS PUAS TSIM NYOG PEB TXHAWJ?

11. Cov uas noj lub ncuav thiab haus khob cawv rau hmo ua kevcai nco txog Yexus puas coob?

11 Yav tas los cov uas noj lub ncuav thiab haus khob cawv rau hmo ua kevcai nco txog Yexus tsawg zuj zus. Tiamsis tau ob peb xyoos los no, ho muaj coob zuj zus tuaj. Puas tsim nyog peb txhawj txog qhov no? Tsis tsim nyog peb txhawj. Cia peb kawm seb yog vim li cas.

12. Vim li cas tsis tsim nyog peb txhawj yog tias cov uas noj lub ncuav thiab haus khob cawv coob zuj zus tuaj?

12 “Vajtswv [“Yehauvas,” NWT ] yeej paub txhua tus uas yog Vajtswv menyuam.” (2 Timautes 2:19) Peb tsis paub txhua yam li Yehauvas. Yog li ntawd, cov kwvtij uas suav cov noj lub ncuav thiab haus khob cawv rau hmo ua kevcai nco txog Yexus los lawv yeej tsis paub tias Yehauvas xaiv tus twg tiag. Muaj ib txhia xav yuam kev tias lawv yog ib tug xaiv tseg lawv thiaj noj lub ncuav thiab haus khob cawv tiamsis tom qab ntawd lawv tso tseg lawm. Ib txhia ho muaj tus mob nyuaj siab lawv thiaj xav tias lawv yuav tau mus nrog Yexus ua vajntxwv kav saum ntuj. Txawm li cas los xij, peb tsis paub tias cov xaiv tseg tshuav pes tsawg leej tseem nyob hauv ntiajteb no.

13. Phau Vajlugkub puas qhia tias cov xaiv tseg yuav coob npaum li cas thaum lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus los txog?

13 Tseem yuav muaj cov xaiv tseg nyob thoob plaws ntiajteb thaum Yexus los sau cov xaiv tseg mus saum ntuj. (Mathais 24:31) Phau Vajlugkub qhia tias nyob rau tiam kawg tseem yuav tshuav ib co xaiv tseg hauv ntiajteb no. (Tshwmsim 12:17) Tiamsis phau Vajlugkub tsis qhia tias thaum lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus los txog yuav tshuav pes tsawg leej.

Peb yuav saib cov uas noj lub ncuav thiab haus khob cawv li cas? (Saib nqi 14)

14. Raws li Loos 9:11, 12, 16, peb kawm tau li cas txog qhov uas Yehauvas xaiv cov 144,000 leej?

14 Yehauvas yog tus saib seb nws yuav xaiv cov neeg mus saum ntuj thaum twg. (Loos 8:28-30) Yehauvas pib xaiv cov uas yuav mus saum ntuj tom qab Yexus sawv hauv qhov tuag rov los lawm. Cov Khixatia nyob thawj 100 xyoo puavleej yog cov xaiv tseg. Txij thaum ntawd los, muaj coob leej ntau tus hais tias lawv ntseeg Yexus tiamsis lawv tsis coj raws li tej uas Yexus qhia. Txawm li ntawd los, tseem muaj cov tseem Khixatia uas Yehauvas xaiv thiab. Lawv zoo ib yam li cov nplej uas hlob nrog cov txhauv hauv Yexus zaj lus piv txwv. (Mathais 13:24-30) Nyob rau tiam kawg no, Yehauvas tseem xaiv neeg los kom txwm 144,000 leej. * Yog Vajtswv ho xaiv ib co neeg mus saum ntuj ua ntej kiag hnub kawg los txog los peb yeej tso siab tau rau Vajtswv. (Nyeem Loos 9:11, 12, 16.) * Peb yuav tsum ceev faj tsis txhob coj zoo li cov neeg hauv Yexus zaj lus piv txwv. Lawv yws tus tswv teb tias nws them nqi zog rau cov tuaj tom qab ib yam li lawv mas nws ua tsis yog lawm.​—Mathais 20:8-15.

15. Raws li Mathais 24:45-47, puas yog tag nrho cov xaiv tseg yog tus qhev ncaj thiab ntse?

15 Tsis yog tag nrho cov xaiv tseg yuav yog “tus tubtxib uas ncaj thiab muaj tswvyim” lossis tus qhev ncaj thiab ntse. (Nyeem Mathais 24:45-47.) Nyob thawj 100 xyoo, Yehauvas thiab Yexus tsuas siv tus puav los cob qhia lossis pub zaub mov ntawm sab kev ntseeg rau sawvdaws. Thaum ntawd Vajtswv tsuas tshoov cov xaiv tseg ib txhia los sau Cov Nqi Lus Kilis xwb. Niaj hnub nimno los, tsuas yog cov xaiv tseg ib txhia xwb thiaj li tuav tes haujlwm pub zaub mov ntawm sab kev ntseeg rau Vajtswv cov neeg raws caij raws nyoog.

16. Zaj no qhia peb li cas xwb?

16 Zaj no qhia peb li cas xwb? Yehauvas yuav pub txojsia mus ib txhis hauv ntiajteb no rau nws cov neeg feem coob. Tsuas yog cov uas yuav nrog Yexus kav thiaj mus saum ntuj xwb. Yehauvas muab nqi zog rau tus “Yudais” thiab “kaum tus neeg” huv tibsi. Nws muab tib co kevcai rau lawv coj thiab xav kom lawv sawvdaws muab siab npuab nws. Lawv sawvdaws yuav tsum txo hwjchim thiab koom ib lub siab teev tiam nws. Lawv yuav tsum txhawb lub koom txoos kom muaj kev sib haum xeeb. Hnub kawg twb los yuav txog, cia peb txhua tus koom siab “ua ib pab” teev tiam Yehauvas thiab raws Khetos qab tsis tseg.​—Yauhas 10:16.

^ nqe 5 Xyoo no peb yuav ua kevcai nco txog Khetos txojkev tuag rau Hnub 2 lub 4 Hlis tim 7. Yog muaj ib tug pib noj lub ncuav thiab haus khob cawv rau hmo ntawd, peb yuav saib nws li cas? Puas tsim nyog peb txhawj yog tias cov uas noj lub ncuav thiab haus khob cawv coob zuj zus tuaj? Zaj no yuav teb 2 lo lus nug no. Zaj kawm no yog muab los ntawm Phau Tsom Faj lub 1 Hlis xyoo 2016.

^ nqe 2 Raws li Phau Ntawv Nkauj 87:5, 6, tej zaum yav tom hauv ntej Vajtswv yuav qhia cov uas nrog Yexus kav saum ntuj npe rau peb.​—Loos 8:19.

^ nqe 8 Saib lub ntsiab me “Kev Hlub ‘Paub Cai’” hauv Phau Tsom Faj lub 1 Hlis xyoo 2016.

^ nqe 14 Txawm Tes Haujlwm 2:33 hais tias Yexus yog tus pub lub hwj huam dawb huv los tus caw neeg mus saum ntuj yog Yehauvas.

^ nqe 14 Yog xav paub ntxiv mus saib zaj “Tej Uas Peb Xav Paub” hauv Phau Tsom Faj Askiv, lub 5 Hlis tim 1 xyoo 2007.

ZAJ NKAUJ 34 Muab Siab Npuab Vajtswv

^ nqe 56 COV DUAB: Yog tias peb cia li mus vij nkaus ib tug kwvtij thiab nws tus pojniam uas tuaj ntawm hauv paus loj tuaj thiab yees duab nrog nkawd tom ib lub rooj sib txoos ces yeej tsis raug qhov muag li!