Faigi nösi

Faigi ba gangolifa

Silinder moroi ba dambu laʼuri si so döi Belisasa

Hadia Öʼila?

Hadia Öʼila?

Hewisa penemuan arkeologis ba wangoromaʼö wa Belisasa andrö razo Mbabilona?

BA ZI hauga fakhe, lawaʼö ira kritikus Zura Niʼamoniʼö, wa lö irai so Razo Belisasa nitutunö ba mbuku Danieli. (Dan. 5:1) Lawaʼö zimane daʼö börö me lö irai lasöndra ira arkeolog dandra zangoromaʼö wa no irai so Belisasa. Hizaʼi, me döfi 1854, so waʼatebulö salua. Hadia daʼö?

Ba ndröfi daʼö, so samösa konsul moroi ba Inggris sotöi J. G. Taylor zamalua penelitian ba gadudula mbanua Guri kuno, iadaʼa so ia ba mbanua Irak tanö raya. Ba daʼö, so ösa silinder nifazökhi moroi ba dambu laʼuri nisöndrania ba zi sambua malige sebua. Faʼanau ero sambua silinder andrö, te 10 sentimeter ba no afönu hurufo nitoto. So sambua silinder, ösinia yaʼia daʼö fangandrö enaʼö anau noso Nabonidus hegöi ononia siaʼa sotöi Belisasa. Penemuan andre zangoromaʼö wa sindruhu-ndruhu no irai so Belisasa. Daʼö mbörö wa tebai saʼae fadaʼawa ndra kritikus sanandrösa ba daʼö.

Hizaʼi, Sura Niʼamoniʼö tenga ha ifatunö wa no irai so Belisasa, hizaʼi ifatunö wa Belisasa andrö samösa razo. Ba manofu-nofu göi ndra kritikus sanandrösa ba daʼa. Duma-dumania, te me döfi 1875, so samösa niha satua-tua moroi ba Inggris sotöi William Talbot zanura wa moloʼö niha ösa, ”Fagölö ginötö wamatörö Bel-sar-ussur [Belisasa] khö namania sotöi Nabonidus. Hizaʼi, lö irai so dandra nisöndra soʼamakhaita ba daʼö.”

Hizaʼi, awena tebato wabuʼa-buʼa sa andre me lasöndra silinder dambu laʼuri tanö böʼö. Hurufo nisura ba silinder andrö zangoromaʼö wa ama Belisasa, yaʼia daʼö Razo Nabonidus, itaria lö hadöi ia ba Mbabilona ba zi hauga fakhe. Me lö hadöi ia ba Mbabilona, haʼökhö mubeʼe kuaso ba wamatörö? Imane Encyclopaedia Britannica, ”Me mofanö Nabonidus, ibeʼe dadaoma hegöi ndra saradadunia khö Belisasa.” Daʼö mbörö wa tola muwaʼö wa ba ginötö daʼö, tobali samatörö ba Mbabilona göi Belisasa. Moloʼö samösa arkeolog hegöi ahli bahasa sotöi Alan Millard, tefaudu na muwaʼö khö ”Mbelisasa wa no tobali ia ’razo’ simane nitutunö ba mbuku Danieli”.

Tatu manö, ba nono mbanua Lowalangi, dandra si oföna sibai zangoromaʼö wa tola mufaduhusi tödö mbuku Danieli ba sindruhu-ndruhu moroi khö Lowalangi, so ia bakha ba Zura Niʼamoniʼö.​—2 Tim. 3:16.