Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 16

Xyaum Hlub Cov Kwvtij Nkauj Muam Li Yehauvas Hlub

Xyaum Hlub Cov Kwvtij Nkauj Muam Li Yehauvas Hlub

“Tsis txhob txiav txim raws li nej qhovmuag pom xwb, tiamsis yuav tsum txiav txim raws li txojkev ncaj ncees.”​—YAUHAS 7:24.

ZAJ NKAUJ 101 Sib Haum Xeeb Koom Tes Ua Haujlwm

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Phau Vajlugkub qhia li cas txog Yehauvas?

KOJ puas nyiam thaum neeg xav yuam kev txog koj vim koj nqaij tawv txawv, vim koj lub ntsej muag, lossis vim koj yuag los koj rog? Koj yeej tsis nyiam. Koj puas zoo siab tias Yehauvas tsis saib peb li tibneeg saib? Xws li thaum Yehauvas hais kom Xamuyees mus xaiv Yexais cov tub ib tug los ua cov Yixalayees tus Vajntxwv, Yehauvas tsis qhia tias yog tus twg. Thaum Xamuyees mus pom Yexais tus tub hlob Eli-as, nws hais tias: “Tus uas tuaj sawv tabmeeg tus TSWV [“Yehauvas,” [NWT ] no, yog tus uas nws xaiv ntag.” Xamuyees hais li ntawd rau qhov Eli-as siab thiab zoo nraug heev. Tiamsis Xamuyees tsis saib qhov uas Yehauvas saib. Yehauvas hais rau Xamuyees tias: “Koj tsis txhob saib qhov uas nws siab thiab zoo nraug xwb. Kuv tsis yuav tus ko.” Peb kawm tau li cas? Yehauvas hais ntxiv tias: “Neeg saib lub cev ntaj ntsug, tiamsis kuv saib neeg lub siab.”​—1 Xamuyees 16:1, 6, 7.

2. Piav seb raws li Yauhas 7:24, vim li cas peb thiaj yuav tsum tsis txhob saib tus neeg sab nraud xwb?

2 Vim peb yog neeg zoo tsis tiav, muaj ntau zaus peb xav yuam kev txog lwm tus thaum peb nyuam qhuav ntsib nws. (Nyeem Yauhas 7:24) Tiamsis tej peb pom tsuas qhia me me txog tus neeg ntawd xwb. Piv txwv li no, txawm tus kws kho mob ntse thiab paub nws txoj haujlwm zoo los thaum nws saib tus neeg mob, nws tsuas paub me me txog tus neeg ntawd tus mob xwb. Nws yuav tau ua zoo nug thiab mloog seb yav tas los tus neeg ntawd muaj mob li cas, xav li cas txog nws tus mob, thiab mob li cas tamsim ntawd. Tej zaum nws tseem yuav kom tus neeg mob mus yees duab hluav taws xob thiab. Tsis li ntawd ces nws yuav to taub yuam kev txog tus neeg ntawd tus mob. Ib yam li ntawd, yog peb saib peb cov kwvtij nkauj muam sab nraud xwb ces peb yuav xav yuam kev txog lawv. Peb yuav tau siv sijhawm ntau nrog lawv, peb thiaj paub lawv zoo. Peb tsis paub neeg lub siab ces peb yuav tsis to taub lawv zoo npaum li Yehauvas, tiamsis peb yeej xyaum tau Yehauvas tus qauv.

3. Cov qauv hauv phau Vajlugkub yuav pab peb xyaum Yehauvas tus qauv li cas?

3 Yehauvas coj li cas rau cov uas pe hawm nws? Yehauvas mloog lawv, nws to taub tias lawv loj hlob los li cas thiab nws hlub lawv. Peb yuav kawm seb Yehauvas ua li cas rau Yaunas, Eliyas, Hankas, thiab Lauj. Thaum peb kawm txog lawv, ua zoo xav seb peb yuav xyaum Yehauvas li cas thaum peb nrog peb cov kwvtij nkauj muam.

UA ZOO MLOOG

4. Vim li cas tej zaum peb yuav xav phem txog Yaunas?

4 Vim peb tsis paub txhua yam txog Yaunas lub neej ces tej zaum peb yuav xav tias Yaunas yog ib tug neeg uas tso siab tsis tau rau. Yehauvas txib Yaunas mus ceeb toom kom lub nroog Nineves tso lawv tej kev ua phem ua qias tseg. Tiamsis Yaunas tsis mloog nws lus, Yaunas caij nkoj mus rau ib lub nroog “deb ntawm tus TSWV [“Yehauvas,” [NWT ].” (Yaunas 1:1-3) Yog koj no, koj puas yuav rov txib nws dua? Tej zaum koj yuav tsis txib lawm. Tiamsis Yehauvas tseem rov txib Yaunas dua ib zaug.​—Yaunas 3:1, 2.

5. Thaum koj nyeem Yaunas 2:1, 2, 9, koj kawm tau li cas txog Yaunas?

5 Yaunas thov Yehauvas ntau zaus. Nws tej lus thov qhia tias nws yog tus neeg zoo li cas tiag. (Nyeem Yaunas 2:1, 2, 9.) Zaum uas nws thov Yehauvas hauv tus ntses lub plab pab peb pom tias nws zoo tshaj tus neeg uas tso tes khiav tsis ua nws tes haujlwm. Nws cov lus thov qhia tias nws yog ib tug neeg txo hwjchim, nco Yehauvas txiaj ntsig, thiab yeej xav ua li Yehauvas siab nyiam. Twb yog li ntawd, txawm Yaunas ua yuam kev lawm los Yehauvas tseem teb nws tej lus thov thiab tseem siv Yaunas ua tus cev nws lus.

Yog peb paub tias muaj li cas tiag, peb yuav to taub lwm tus dua (Saib nqi 6) *

6. Ua li cas thiaj zoo rau peb ua zoo mloog lwm tus?

6 Yuav kom peb ua tib zoo mloog lwm tus, peb yuav tsum ua siab ntev thiab txo hwjchim. Yog peb ua li no ces (1) peb yuav tsis xav yuam kev txog lwm tus, (2) peb yuav paub tias peb tus kwvtij xav li cas thiab vim li cas nws thiaj ua li nws ua, thiab peb yuav hlub tshua nws, thiab (3) tej zaum yuav ua rau nws ras txog qee yam ntawm nws tus kheej. Tej thaud, peb yuav tsis paub tias peb xav li cas tiag yog peb tsis muab tej uas nyob hauv peb lub siab hais tawm. (Pajlug 20:5) Ib tug txwj laus nyob sab Axias hais tias: “Muaj ib zaug, ib tug muam tseem hais lus tsis tau tag, kuv cia li txiav nws lus lawm. Kuv hais rau nws tias nws yuav tau ua tib zoo npaj nws tej lus teb tom kev sib txoos. Tom qab ntawd kuv mam paub tias nws nyeem tsis tau ntawv zoo thiab tsis yoojyim rau nws tsa tes teb.” Yog li no thiaj tseem ceeb heev rau cov txwj laus “ua tib zoo mloog ua ntej tso mam teb.”​—Pajlug 18:13.

7. Koj kawm tau dabtsi los ntawm qhov uas Yehauvas ua rau Eliyas?

7 Tej zaum peb ib co kwvtij nkauj muam lub neej yav tas los lossis lawv tus cwjpwm ua nyuaj heev rau lawv tham txog lawv tej kev xav lossis lawv lub neej rau lwm tus. Peb yuav ua li cas thiaj tsis nyuaj rau lawv qhia siab rau peb? Xav seb Yehauvas ua li cas thaum Eliyas khiav ntawm tus poj vajntxwv Yexenpees. Twb ntau hnub tom qab lawm Eliyas mam li qhia rau nws Leej Txiv Yehauvas tias nws ntshai npaum li cas. Yehauvas ua zoo mloog nws tas ces Yehauvas mam li txhawb nws zog thiab muab ib tes haujlwm tseem ceeb rau nws ua. (1 Vajntxwv 19:1-18) Tej zaum yuav ntev heev peb cov kwvtij nkauj muam mam li tsis ntshai nrog peb tham. Yog peb ua siab ntev rau lawv li Yehauvas ces thaum lawv tso siab rau peb lawm, lawv yuav tsis ntshai qhia siab rau peb. Thaum ntawd peb yuav tau ua tib zoo mloog lawv, peb thiaj li yuav paub lawv zoo.

PAUB KOJ COV KWVTIJ NKAUJ MUAM

8. Raws li Chivkeeb 16:7-13, Yehauvas pab Hankas li cas?

8 Xalais muab nws tus ntxhais qhev Hankas ua Anplas tus pojniam. Thaum Hankas xeeb tub lawm, nws txawm pib ua phem thiab saib tsis taus Xalais vim Xalais tsis muaj menyuam. Xalais thiaj ua rau Hankas nyob tsis taus thiab khiav mus lawm. (Chivkeeb 16:4-6) Vim peb zoo tsis tiav, tej zaum peb yuav xav tias Hankas yog ib tug pojniam siab phem, nyuam qhuav ntxim nws xwb. Tiamsis Yehauvas tsis xav li ntawd. Yehauvas xa ib tug tubtxib saum ntuj los pab Hankas hloov nws tus cwjpwm thiab foom koom hmoov rau nws. Hankas thiaj paub tias Yehauvas paub nws tej kev nyuaj siab thiab tsom kwm nws. Nws zoo siab heev nws thiaj hu Yehauvas ua “Vajtswv Tus Uas Pom.”​—Nyeem Chivkeeb 16:7-13.

9. Yehauvas ua li cas xwb thaum Hankas ua siab Xalais?

9 Yehauvas pom tias Hankas yog ib tug neeg zoo li cas? Yehauvas paub Hankas lub neej thiab paub txhua yam uas nws raug. (Pajlug 15:3) Hankas yog ib tug pojniam Iziv uas nrog tsev neeg Henplais nyob. Muaj tej thaud ntshe nws yuav xav tias luag tsis nyiam nws, thiab tej zaum nws nco nws tsev neeg thiab nws qub teb qub chaw heev. Hankas tsis yog Anplas tib tug pojniam xwb. Yav thaum ub yeej muaj cov txivneej teev tiam Vajtswv uas muaj coob tus pojniam, tiamsis qhov ntawd ib txwm tsis yog Vajtswv lub hom phiaj. (Mathais 19:4-6) Yog li ntawd, cov uas muaj coob tus pojniam thiaj muaj teeb meem, muaj kev sib khib, thiab muaj kev sib ntxub hauv tsev neeg. Yehauvas yeej paub tias Hankas ua siab Xalais lawm tiamsis Yehauvas to taub txog tej uas nyob hauv Hankas lub siab thiab tej uas nws raug. Yehauvas thiaj hlub thiab ua zoo rau nws.

Paub koj cov kwvtij nkauj muam kom zoo tshaj qub (Saib nqi 10-12) *

10. Yuav ua li cas peb thiaj paub peb cov kwvtij nkauj muam zoo?

10 Cia peb xyaum Yehauvas, peb ib leeg thiaj to taub ib leeg. Siv sijhawm nrog cov kwvtij nkauj muam tham ua ntej thiab tom qab kev sib txoos, nrog lawv mus tshaj tawm ua ke, thiab caw lawv tuaj nrog koj noj mov ua ke. Ua li no koj thiaj yuav paub koj cov kwvtij nkauj muam zoo. Xws li koj yuav paub tias tus muam uas dub dub muag yog nws txaj muag xwb, tus kwvtij uas koj xav tias ntshaw khoom ntiajteb ho yog ib tug siab loj siab dav nyiam txais qhua, tsev neeg uas niaj zaus tuaj kev sib txoos lig los twb yog vim muaj kev tawm tsam tom tsev. (Yauj 6:29) Peb yeej paub tias peb yuav tsum tsis txhob “ua neeg taug xaiv . . . thiab hais tej lus uas tsis tsimnyog hais.” (1 Timautes 5:13) Tiamsis yeej zoo rau peb paub mentsis txog peb cov kwvtij nkauj muam thiab lawv lub neej, peb thiaj li to taub lawv zoo.

11. Vim li cas thiaj tseem ceeb rau cov txwj laus paub lawv pab yaj zoo?

11 Cov txwj laus yuav tsum paub cov uas lawv saib xyuas kom zoo. Xws li thaum tus saib xyuas thaj tsam hu ua Athaw (Artur) thiab ib tug txwj laus mus xyuas ib tug muam uas txaj muag heev. Athaw hais tias: “Thaum wb mus xyuas nws, wb mam paub tias nws tus txiv tuag tsis ntev tom qab nkawd sib yuav xwb. Txawm nws ntsib kev txom nyem ntau heev los nws tseem tu tau nws 2 tug ntxhais los teev tiam Yehauvas. Nimno nws qhov muag tsis pom kev zoo thiab nws nyuaj siab heev. Txawm li ntawd los nws txojkev hlub rau Yehauvas thiab nws txojkev ntseeg tseem khov kho li qub. Wb kawm tau ntau yam los ntawm nws.” (Filipis 2:3) Yehauvas paub nws cov yaj zoo thiab paub lawv tej kev txom nyem nyuaj siab. Tus saib xyuas thaj tsam no ua ib yam li Yehauvas. (Khiav Dim 3:7) Cov txwj laus uas paub lawv pab yaj zoo yeej paub pab lawv dua.

12. Thaum Yij Yis paub nws ib tug viv ncaus hauv nws lub koom txoos zoo, pab tau nws li cas?

12 Thaum koj paub zoo txog cov kwvtij nkauj muam uas pheej ua tsis haum koj siab, koj yuav to taub lawv thiab ua tau siab ntev rau lawv. Tus muam Yij Yis (Yip Yee) uas nyob sab Axias hais tias: “Muaj ib tug viv ncaus hauv kuv lub koom txoos pheej hais lus nrov nrov. Kuv thiaj xav tias, ‘Ua cas nws tsis paub cai li.’ Tiamsis thaum kuv nrog nws mus qhia Vajlugkub, kuv mam paub tias yav tas los nws pab nws niam nws txiv muag ntses tom khw. Nws yuav tau qw nrov nrov neeg thiaj hnov nws, lawv thiaj tau lag luam.” Yij Yis hais ntxiv tias: “Kuv kawm tau tias kuv yuav tsum paub cov kwvtij nkauj muam kom zoo, kuv thiaj to taub lawv.” Peb yuav tsum sib zog tiag, peb thiaj yuav paub peb cov kwvtij nkauj muam zoo. Thaum peb ua li phau Vajlugkub tej lus qhuab qhia es nthuav peb lub siab lub ntsws kom dav ces yog peb xyaum Yehauvas tus uas hlub “ib tsoom neeg sawvdaws.”​—1 Timautes 2:3, 4; 2 Kauleethaus 6:11-13.

HLUB KOJ COV KWVTIJ NKAUJ MUAM

13. Raws li Chivkeeb 19:15, 16, ob tug tubtxib saum ntuj ua li cas xwb thaum Lauj pheej laug tsis xav khiav thiab yog vim li cas?

13 Lub sijhawm uas tseem ceeb heev rau Lauj mloog Yehauvas lus, nws pheej laug sijhawm. Ob tug tubtxib saum ntuj los xyuas Lauj thiab txhib kom nws coj nws tsev neeg khiav tawm hauv lub nroog Xaudoos mus. Nkawd hais rau Lauj tias: “Wb tabtom yuav ua kom lub nroog no puastsuaj mus.” (Chivkeeb 19:12, 13) Twb kaj ntug tagkis lawm los, Lauj lawv tseem nyob. Ob tug tubtxib thiaj rov txhib Lauj dua, tiamsis Lauj “tseem pheej ua xyem xyav.” Tej zaum peb yuav xav tias Lauj tsis quav ntsej Vajtswv thiab tsis mloog Vajtswv lus. Tiamsis Yehauvas “hlub tshua Lauj heev” thiab xav cawm Lauj, ob tug tubtxib thiaj li nthos nkaus lawv tes coj lawv khiav tawm lub nroog ntawd mus.​—Nyeem Chivkeeb 19:15, 16.

14. Vim li cas Yehauvas thiaj hlub tshua Lauj?

14 Yehauvas hlub tshua Lauj vim nws to taub Lauj zoo. Tej zaum Lauj tsis xav khiav vim nws ntshai cov neeg nyob sab nraum lub nroog. Tej zaum Lauj kuj hnov txog 2 tug vajntxwv uas khiav mus poob qhov roj av nplaum ntawm lub tiaj ha uas nyob ze Xaudoos. (Chivkeeb 14:8-12) Thiab tej zaum Lauj kuj txhawj txog nws tsev neeg. Tsis tas li ntawd xwb, vim Lauj yog neeg nplua nuj, tej zaum nws kuj muaj vaj tse zoo nyob hauv Xaudoos. (Chivkeeb 13:5, 6) Txawm li cas los yeej tsis tsim nyog Lauj pheej laug sijhawm tsis mloog Yehauvas lus. Tiamsis Yehauvas tsis saib ntsoov qhov uas Lauj ua yuam kev thiab hais tias Lauj “yog neeg ncaj ncees.”​—2 Petus 2:7, 8.

Thaum peb mloog lwm tus, peb yuav to taub lawv thiab paub hlub lawv (Saib nqi 15-16) *

15. Yuav ua li cas peb thiaj tsis maj thuam lwm tus?

15 Peb yuav tsum tsis txhob maj thuam lwm tus tiamsis ua zoo xyuas seb yog vim li cas. Tus muam Velaunikas (Veronica) uas nyob hauv sab Yus Luv tau ua li ntawd. Nws hais tias: “Muaj ib tug viv ncaus mas zoo li nws chim tas li thiab nyiam nyob nws ib leeg xwb. Muaj tej thaud kuv xav mus nrog nws tham tiamsis kuv ho ntshai thiab. Tiamsis kuv ho xav tias, ‘Yog kuv yog nws no kuv yeej xav muaj phoojywg thiab.’ Kuv thiaj li mus nug nws seb nws nyob li cas. Nws txawm pib qhia siab rau kuv. Nimno kuv to taub nws zoo dua lawm.”

16. Vim li cas peb yuav tau thov Vajtswv pab, peb thiaj paub hlub lwm tus?

16 Tsuas yog Yehauvas tib leeg xwb thiaj paub txhij paub txhua txog peb. (1 Yauhas 3:20) Yog li ntawd, thov Yehauvas pab kom koj paub hlub koj cov kwvtij nkauj muam thiab kom koj saib lawv ib yam li nws saib. Tus muam hu ua Azialam (Anzhela) thov Vajtswv pab nws txog ib tug muam hauv lub koom txoos uas ua nyuaj heev rau nws. Azialam hais tias: “Yeej yoojyim rau kuv hais tsis zoo txog nws thiab kav liam nws. Tiamsis kuv ho thov Yehauvas pab kom kuv to taub nws.” Yehauvas puas pab Azialam? Nws hais ntxiv tias: “Thaum wb mus tshaj tawm ua ke tag, wb los zaum sib tham ntev loo. Kuv ua siab ntev mloog nws. Nimno kuv hlub tus viv ncaus no kawg thiab yuav txhawb nws mus lawm yav tom ntej.”

17. Peb yuav tsum rau siab ntso ua dabtsi?

17 Koj xaiv tsis tau tias koj yuav hlub tus kwvtij lossis tus muam twg. Lawv sawvdaws puavleej raug teeb meem ib yam li Yaunas, Eliyas, Hankas, thiab Lauj lawv. Muaj tej thaud, kuj yog lawv rov tsim teeb meem rau lawv tus kheej. Txawm peb los, muaj tej thaum peb yeej rov tsim teeb meem rau peb thiab. Twb yog li ntawd, Yehauvas thiaj hais kom peb ua siab ntev thiab ib leeg txawj hlub ib leeg. (1 Petus 3:8) Thaum peb ua li ntawd ces peb yuav txhawb tau peb cov kwvtij nkauj muam thoob plaws ntiajteb kom ua tau ib pab ib pawg koom ib lub siab. Yog li ntawd, cia peb rau siab ntso mloog peb cov kwvtij nkauj muam, to taub lawv, thiab paub hlub lawv.

ZAJ NKAUJ 93 Thov Foom Koob Hmoov Rau Peb Cov Kev Sib Txoos

^ nqe 5 Peb yog neeg zoo tsis tiav ces yeej yoojyim rau peb xav yuam kev txog lwm tus. Tiamsis Yehauvas tsis zoo li peb, nws pom “neeg lub siab.” (1 Xamuyees 16:7) Hauv zaj no peb yuav kawm seb Yehauvas pab Yaunas, Eliyas, Hankas, thiab Lauj li cas. Thiab peb yuav xyaum hlub peb cov kwvtij nkauj muam li Yehauvas hlub lawv li cas.

^ nqe 52 COV DUAB: Tus kwvtij laus txob siab vim tus kwvtij hluas tuaj lig. Tiamsis tom qab kev sib txoos nws mam paub tias tus hluas ua tsheb sib tsoo nws thiaj tuaj lig.

^ nqe 54 COV DUAB: Thaum chiv thawj, tus kwvtij saib xyuas pab mus tshaj tawm xav tias tus muam no tsis nyiam sawvdaws. Tiamsis tom qab ntawd, nws mam paub tias tus muam no txaj muag nrog cov uas nws tsis swm lossis tsis paub zoo tham.

^ nqe 56 COV DUAB: Thaum ib tug muam siv sijhawm nrog ib tug muam tham tag, nws mam paub tias tus muam ntawd siab tsis ceev thiab tsis muab hlob li nws xav thaum nkawd nyuam qhuav sib ntsib tom Tsev Nceeg Vaj.