1. Kas Bībelē teikts par Jehovu, un kāpēc ir mierinoši to apzināties?

VAI jūs vēlētos, lai citi par jums spriestu tikai pēc tā, kāda ir jūsu ādas krāsa, sejas vaibsti vai augums? Visticamāk, nē. Tāpēc ir mierinoši apzināties, ka Jehova nespriež par mums pēc tā, kas ir redzams cilvēka acīm. Piemēram, kad Samuēls vēroja Isaja dēlus, viņš neredzēja to, ko redzēja Jehova. Jehova bija Samuēlam darījis zināmu, ka viens no Isaja dēliem kļūs par Izraēlas ķēniņu. Bet kurš tas būs? Kad Samuēls raudzījās uz Isaja vecāko dēlu Ēliābu, viņš nosprieda: ”Tiešām, šis gan būs tas, kas Tā Kunga priekšā ir Viņa svaidītais.” Ēliābs izskatījās kā cilvēks, kas varētu kļūt par ķēniņu. Taču Jehova sacīja Samuēlam: ”Neskaties uz viņa ārējo izskatu, nedz uz viņa garumu, nedz uz viņa augumu: viņu Es neesmu izraudzījis.” Ko mēs no tā mācāmies? Jehova tālāk teica: ”Cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.” (1. Sam. 16:1, 6, 7.)

2. Kāpēc, kā redzams no Jāņa 7:24, mums nebūtu par citiem jāspriež pēc viņu ārienes? Paskaidrojiet ar piemēru.

² Savas nepilnības dēļ mums ir nosliece spriest par citiem pēc viņu ārienes. (Nolasīt Jāņa 7:24.) Taču no tā, kas ir saskatāms ar acīm, par cilvēku var uzzināt tikai nedaudz. Minēsim piemēru. Pat ļoti prasmīgs un pieredzējis ārsts nevar daudz uzzināt par pacienta veselības stāvokli no skatīšanās vien. Lai noskaidrotu, ar kādām slimībām pacients ir slimojis, kādi ir viņa simptomi un emocionālais stāvoklis, ārstam viņš ir uzmanīgi jāuzklausa. Iespējams, ārsts pat nosūtīs viņu uz rentgenoskopiju. Pretējā gadījumā ārsts varētu noteikt nepareizu diagnozi. Līdzīgi arī mēs nevaram pilnībā saprast brāļus un māsas tikai pēc tā, kā viņi izskatās. Mums ir jāpūlas saredzēt  vairāk — to, kādi viņi ir savā būtībā. Protams, mēs nespējam ielūkoties citu sirdī, tāpēc mēs nekad nesapratīsim citus tik labi kā Jehova. Bet mēs varam censties pēc iespējas lielākā mērā līdzināties viņam. Kādā veidā?

3. Kā šajā rakstā apskatītie gadījumi no Bībeles mums var palīdzēt līdzināties Jehovam?

³ Kā Jehova izturas pret tiem, kas viņam kalpo? Viņš tos uzklausa. Viņš ņem vērā to pagātni un pašreizējos apstākļus. Un viņš ir līdzjūtīgs pret tiem. Pievērsīsim uzmanību tam, kā tas izpaudās Jonas, Elijas, Hagares un Lata dzīvē, un pārdomāsim, kā mēs varam sekot Jehovas paraugam tajā, kā izturamies pret brāļiem un māsām.

4. Kāpēc mums varētu būt negatīvs viedoklis par Jonu?

⁴ Tā kā mūsu skatījums ir ierobežots, mēs varētu nospriest, ka Jona bija neuzticams un pat neuzticīgs Jehovam. Viņš no paša Jehovas bija saņēmis norādījumu pavēstīt spriedumu Nīnives iedzīvotājiem. Taču Jona nevis paklausīja Jehovam, bet gan sēdās kuģī un devās pilnīgi pretējā virzienā, ”projām no Tā Kunga acīm”. (Jon. 1:1—3.) Vai jūs būtu devuši Jonam vēl vienu iespēju paveikt uzdoto? Iespējams, nē. Taču Jehova redzēja iemeslu tā rīkoties. (Jon. 3:1, 2.)

5. Ko par Jonu atklāj viņa vārdi, kas lasāmi Jonas 2:2, 3, 10?

⁵ Jonas lūgšana atklāj, kāds cilvēks viņš bija patiesībā. (Nolasīt Jonas 2:2, 3, 10.) Šī lūgšana — bez šaubām, viena no daudzajām, ko Jona bija teicis, — palīdz mums saskatīt, ka viņš bija daudz vairāk nekā tikai vīrs, kas bēga, lai nebūtu jāpilda saņemtais uzdevums. Viņa vārdi parāda, ka viņš bija pazemīgs un pateicīgs cilvēks, kas bija apņēmies klausīt Jehovam. Jehova redzēja vairāk par Jonas rīcību, tāpēc atbildēja uz viņa lūgšanu un turpināja viņu izmantot par savu pravieti.

6. Kāpēc ir svarīgi uzmanīgi uzklausīt citus?

⁶ Lai uzmanīgi uzklausītu citus, ir vajadzīga pazemība un pacietība. Taču censties ir vērts, un tam ir vismaz trīs iemesli. Pirmkārt, pastāv lielāka iespēja, ka mēs neizdarīsim nepareizus secinājumus par citiem. Otrkārt, mēs spēsim saprast savu ticības biedru jūtas un rīcības motīvus, un tas mums palīdzēs būt iejūtīgākiem. Un, treškārt, mēs varbūt  palīdzēsim savam sarunas biedram labāk izprast pašam sevi. Reizēm mēs īsti nesaprotam savas emocijas, kamēr neesam tās izteikuši vārdos. (Sal. Pam. 20:5.) Kāds draudzes vecākais, kas dzīvo Āzijā, atzīst: ”Es atceros reizi, kad runāju, pirms biju klausījies. Es kādai māsai pateicu, ka viņai vajadzētu piestrādāt pie saviem komentāriem sapulcēs. Vēlāk es uzzināju, ka viņa ļoti slikti lasa un ka atbildēšana sapulcēs viņai prasa lielas pūles.” Cik gan būtiski ir draudzes vecākajiem noskaidrot faktus, pirms viņi dod kādam padomu! (Sal. Pam. 18:13.)

7. Ko mēs mācāmies no tā, kā Jehova izturējās pret Eliju?

⁷ Dažiem mūsu ticības biedriem nav viegli atklāti runāt par savām jūtām pagātnes, audzināšanas vai rakstura dēļ. Ko mēs varam darīt, lai viņiem būtu vieglāk pastāstīt, kā viņi jūtas? Atcerēsimies, kā Jehova izturējās pret Eliju, kad tas bēga no Izebeles. Pirms Elija atklāja savam debesu Tēvam, kā viņš jutās, pagāja daudzas dienas. Jehova viņu uzmanīgi uzklausīja. Tad Jehova uzmundrināja Eliju un uzticēja viņam svarīgu uzdevumu. (1. Ķēn. 19:1—18.) Līdz brīdim, kad mūsu ticības biedri būs gatavi atklāti ar mums runāt, var paiet laiks. Taču tikai tad, kad viņi to darīs, mēs spēsim saprast, kā viņi patiesībā jūtas. Ja līdzināsimies pacietībā Jehovam, mēs varēsim iemantot viņu uzticēšanos. Un, kad viņi būs gatavi mums atklāt savas domas un izjūtas, mums viņi uzmanīgi jāuzklausa.

8. Kā, saskaņā ar 1. Mozus 16:7—13, Jehova palīdzēja Hagarei?

⁸ Kad Sāras kalpone Hagare bija kļuvusi par Ābrāma sievu, viņa rīkojās nesaprātīgi. Viņa sāka raudzīties no augšas uz Sāru, jo viņai bija iestājusies grūtniecība, bet Sārai bērnu nebija. Viņu attiecības pasliktinājās tiktāl, ka Hagare aizbēga. (1. Moz. 16:4—6.) Būdami nepilnīgi, mēs varētu nospriest, ka Hagare bija lepna un neiejūtīga sieviete, kas saņēma to, ko bija pelnījusi. Bet Jehova par Hagari tā nedomāja. Viņš sūtīja pie tās savu eņģeli. Kad eņģelis to uzmeklēja, viņš palīdzēja tai labot attieksmi un pavēstīja, ka Dievs vairodams vairos tās pēcnācējus. Hagare saprata, ka Jehova ir vērojis viņu un pilnībā izprot viņas situāciju. Viņa izjuta pamudinājumu sacīt: ”Tu esi manas parādības Dievs [”Dievs, kas visu redz”, NW], jo viņa teica: ”Vai tad es neesmu Viņu redzējusi, kas mani redz!”” (Nolasīt 1. Mozus 16:7—13.)

9. Ko gadījumā ar Hagari Jehova ņēma vērā?

⁹ Ko Jehova redzēja Hagarē? Viņš zināja viņas pagātni un visu, ko viņai bija nācies pieredzēt. (Sal. Pam. 15:3.) Hagare bija ēģiptiete, kas dzīvoja ebreju ģimenē. Vai viņa reizēm jutās kā svešiniece? Vai viņa ilgojās pēc saviem tuviniekiem un dzimtenes? Viņa nebija Ābrāma vienīgā sieva. Bija laiks, kad uzticīgiem Jehovas kalpiem mēdza būt vairāk par vienu sievu. Taču tāds nebija Jehovas sākotnējais nodoms. (Mat. 19:4—6.) Tāpēc nav brīnums, ka šāda situācija raisīja aizvainojumu un greizsirdību. Kaut arī Jehova neattaisnoja Hagares necieņu pret Sāru, mēs varam būt droši, ka viņš ņēma vērā viņas pagātni un apstākļus un tāpēc izturējās pret viņu laipni.

10. Kā mēs varam labāk iepazīt savus ticības biedrus?

¹⁰ Mēs varam līdzināties Jehovam, ja cenšamies saprast cits citu. Centīsimies  iepazīt brāļus un māsas. Aprunāsimies ar viņiem pirms un pēc sapulcēm, sadarbosimies sludināšanā un, ja iespējams, aicināsim viņus ciemos. To darot, mēs varbūt uzzināsim, ka māsa, kas izskatās nelaipna, patiesībā ir kautrīga, ka brālis, kas mums šķiet materiālistiski noskaņots, īstenībā ir dāsns un viesmīlīgs vai arī ka māte, kas ar saviem bērniem bieži ar nokavēšanos ierodas uz sapulcēm, pieredz pretestību ģimenē. (Mat. 7:1.) Protams, mēs nedrīkstētu kļūt par tādiem, kas ”jaucas citu darīšanās”. (1. Tim. 5:13.) Tomēr ir labi, ja mēs kaut ko zinām par brāļiem un māsām un to, ko viņi dzīvē ir pieredzējuši. Tas mums var palīdzēt viņus labāk saprast.

11. Kāpēc draudzes vecākajiem ir labi jāpazīst brāļi un māsas?

¹¹ Draudzes vecākajiem ir jo īpaši svarīgi pazīt brāļus un māsas, kas atrodas viņu gādībā. Padomāsim par to, ko pieredzēja Artūrs — kāds brālis, kas kalpoja par rajona pārraugu. Viņš kopā ar citu draudzes vecāko apciemoja kādu māsu, kas šķita kautrīga un ierāvusies sevī. ”Mēs uzzinājām, ka dažus gadus pēc kāzām viņai bija nomiris vīrs,” stāsta Artūrs. ”Neraugoties uz grūtībām, viņa bija uzaudzinājusi divas garīgi stipras meitas. Tagad viņai bija pasliktinājusies redze un viņa cieta no depresijas. Taču viņas mīlestība pret Jehovu un ticība viņam nebija vājinājusies. Mēs sapratām, ka varam daudz ko mācīties no šīs māsas.” (Filip. 2:3.) Minētais rajona pārraugs sekoja Jehovas priekšzīmei. Jehova pazīst savas avis un labi zina viņu sāpes un pārdzīvojumus. (2. Moz. 3:7.) Vecākajiem, kas labi pazīst brāļus un māsas, ir vieglāk tiem palīdzēt.

12. Kā Jipai Jī palīdzēja tas, ka viņa labāk iepazina kādu māsu no savas draudzes?

¹² Iepazīstot ticības biedru, kura izturēšanās vai rakstura iezīmes mūs kaitina, mums būs vieglāk viņu saprast un būt iejūtīgiem. Lūk, piemērs. ”Kāda māsa no manas draudzes runāja ļoti skaļi,” stāsta Jipa Jī, kura dzīvo Āzijā. ”Man šķita, ka viņai trūkst labu manieru. Taču, kad mēs bijām devušās kopā sludināt, es uzzināju, ka agrāk viņa palīdzēja saviem vecākiem tirgū pārdot zivis. Lai piesaistītu pircējus, viņai bija jārunā ļoti skaļi.” Jipa Jī piebilst: ”Es secināju, ka spēšu saprast savus ticības biedrus tikai tad, ja būšu viņus labāk iepazinusi.” Ir vajadzīgas pūles, lai iepazītu ticības biedrus. Bet, klausot Bībeles padomam ”atdarīt..  savu sirdi jo plaši”, mēs līdzināmies Jehovam, kas mīl ”visdažādākos cilvēkus”. (2. Kor. 6:11—13; 1. Tim. 2:3, 4.)

13. Ko, saskaņā ar 1. Mozus 19:15, 16, eņģeļi izdarīja, kad Lats vilcinājās, un kāpēc?

¹³ Kādā ļoti būtiskā savas dzīves posmā Lats vilcinājās paklausīt Jehovas norādījumiem. Pie Lata ieradās divi eņģeļi un teica, lai viņš izved savu ģimeni no Sodomas. Kāpēc tas bija jādara? Viņi paskaidroja: ”Mēs gribam izpostīt šo vietu.” (1. Moz. 19:12, 13.) Nākamajā rītā Lats ar ģimeni joprojām bija savās mājās. Tāpēc eņģeļi vēlreiz brīdināja Latu. Taču ”viņš vēl kavējās”. Mēs varētu nospriest, ka Lats nepievērsa lielu uzmanību tam, ko Jehova bija viņam darījis zināmu, vai arī ka viņš bija nepaklausīgs. Tomēr Jehova neatmeta savus centienus viņu glābt. Jehova ”gribēja viņus pataupīt”, tāpēc eņģeļi satvēra Latu un viņa ģimenes locekļus aiz rokas un izveda ārā no pilsētas. (Nolasīt 1. Mozus 19:15, 16.)

14. Kādi varēja būt iemesli tam, ka Jehova izturējās līdzjūtīgi pret Latu?

¹⁴ Jehova varēja iežēloties par Latu vairāku iemeslu dēļ. Varbūt Lats vilcinājās pamest mājas, jo baidījās no cilvēkiem ārpus pilsētas. Pastāvēja vēl citas briesmas. Lats, visticamāk, zināja par diviem ķēniņiem, kuri netālu esošajā ielejā bija iekrituši ”zemes piķa bedrēs”. (1. Moz. 14:8—12.) Būdams vīrs un tēvs, Lats noteikti uztraucās par savu ģimeni. Turklāt Lats bija turīgs, tātad viņam Sodomā, domājams, bija laba māja. (1. Moz. 13:5, 6.) Protams, neviens no šiem iemesliem neattaisno to, ka Lats kavējās paklausīt Jehovas norādījumam. Tomēr Jehova saskatīja vairāk par Lata kļūdu un raudzījās uz viņu kā uz taisnīgu cilvēku. (2. Pēt. 2:7, 8.)

15. Kā mums būtu jācenšas rīkoties?

¹⁵ Daudz labāk ir nevis tiesāt otru cilvēku, bet gan pūlēties saprast, kā viņš jūtas. Veronika, kāda kristiete, kas dzīvo Eiropā, centās tā rīkoties. Viņa atceras: ”Kāda māsa vienmēr izskatījās tā, it kā viņai  būtu slikts garastāvoklis. Viņa mēdza norobežoties no citiem. Reizēm man bija bail viņu uzrunāt. Taču es domāju: ja es būtu viņas vietā, man būtu vajadzīga draudzene. Tāpēc es nolēmu apjautāties, kā viņa jūtas. Un viņa sāka atklāti par to stāstīt! Tagad es viņu saprotu daudz labāk.”

16. Kāpēc ir labi lūgt, lai Jehova mums palīdz būt iejūtīgākiem?

¹⁶ Vienīgais, kurš mūs pilnībā saprot, ir Jehova. (Sal. Pam. 15:11.) Tāpēc lūdziet, lai viņš jums palīdz saredzēt citos to, ko redz viņš, un saprast, kā parādīt citiem līdzjūtību. Lūgšanas palīdzēja kādai mūsu māsai, ko sauc Anžela, būt iejūtīgākai. Kādā brīdī viņai kļuva grūti saprasties ar kādu māsu viņas draudzē. Anžela atzīst: ”Būtu bijis ļoti viegli viņu kritizēt un vienkārši vairīties no viņas. Bet es lūdzu, lai Jehova man palīdz labāk saprast šo māsu.” Vai Jehova uzklausīja Anželas lūgšanu? Viņa turpina: ”Mēs aizgājām kopā sludināt un pēc tam stundām ilgi runājāmies. Es ar līdzjūtību viņā klausījos. Tagad mana mīlestība pret viņu ir kļuvusi daudz stiprāka, un es esmu apņēmusies viņu atbalstīt.”

17. Kā mums būtu jārīkojas?

¹⁷ Mēs nevaram izvēlēties, kuri brāļi un māsas ir pelnījuši sirsnīgu līdzjūtību no mūsu puses un kuri ne. Viņi visi, tāpat kā savulaik Jona, Elija, Hagare un Lats, pieredz problēmas. Dažkārt viņi paši tās ir izraisījuši. Taču jāatzīst, ka mēs visi kādā brīdī esam bijuši tādā situācijā. Tas palīdz saprast, kāpēc Jehova prasa, lai mēs būtu līdzcietīgi cits pret citu. (1. Pēt. 3:8.) Paklausot Jehovam, mēs stiprinām mūsu apbrīnojamās un daudzveidīgās pasaules mēroga brāļu saimes vienotību. Tāpēc būsim gatavi uzklausīt savus ticības biedrus, centīsimies viņus saprast un būsim pret viņiem līdzjūtīgi!