Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 14

Tub Rog Tuaj Pem Qaum Teb Tuaj!

Tub Rog Tuaj Pem Qaum Teb Tuaj!

“Ib pab tubrog kooj ya tsaus nti tuaj tawmtsam peb lub tebchaws.”​—YAU-EES 1:6.

ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Kwvtij Laxaum thiab pab tub kawm Vajlugkub kawm Vajtswv Txojlus li cas, thiab vim li cas ho zoo rau lawv ua li ntawd?

TSHAJ li 100 xyoo dhau los no Kwvtij Laxaum (Russell) thiab ib pab tub kawm Vajlugkub tuaj kawm Vajtswv Txojlus ua ke. Lawv xav paub seb phau Vajlugkub qhia li cas tiag txog Vajtswv Yehauvas, Yexus Khetos, Yexus tus nqi txhiv, thiab cov tuag ua li cas lawm. Lawv kawm li cas? Lawv ib tug nug ib lo ces sawvdaws mus tshawb nrhiav cov nqi Vajlugkub txog zaj ntawd. Lawv muab tej uas lawv tshawb nrhiav tau coj los sau cia. Yehauvas pab lawv to taub qhov tseeb hauv phau Vajlugkub. Tej uas lawv kawm tau ntawd tseem pab tau peb niaj hnub nimno thiab.

2. Vim li cas tej thaud peb ho to taub tej zaj lus faj lem hauv phau Vajlugkub yuam kev?

2 Yoojyim rau pab tub kawm Vajlugkub to taub qhov tseeb hauv phau Vajlugkub tiamsis tsis yoojyim rau lawv to taub cov lus faj lem kom meej. Vim li cas thiaj hais li ntawd? Muaj ntau zaus peb to taub ib zaj lus faj lem zoo dua thaum zaj lus faj lem ntawd tseem tabtom muaj tshwm sim lossis twb tshwm sim tas lawm. Tsis tas li ntawd xwb peb yuav tsum ua zoo kawm tag nrho zaj lus faj lem ntawd peb thiaj li paub meej. Yog peb tsuas saib ib qho xwb ces peb yuav to taub yuam kev. Peb pom tias peb to taub ib zaj lus faj lem hauv phau Yau-ees yuam kev lawm. Cia peb mus saib seb nimno peb ho to taub zaj lus faj lem ntawd li cas thiab vim li cas peb thiaj yuav tau hloov.

3, 4. Yav tas los peb to taub zaj lus faj lem hauv Yau-ees 2:7-9 li cas?

3 Nyeem Yau-ees 2:7-9. Yau-ees zaj lus faj lem no hais txog ib co kooj coob coob uas muaj hniav ntse li tsov ntxhuav tuaj muab tebchaws Yixalayees tej qoob loo noj du lug. (Yau-ees 1:4, 6) Tau ntau xyoo los no peb to taub tias zaj lus faj lem no yog hais txog Yehauvas cov neeg mus tshaj tawm li ib pab kooj uas tsis muaj leejtwg cheem tau. Tes haujlwm no yuav ua rau cov neeg uas nyob hauv kev ntseeg cuav qab kev tshwj hwm yoob tag tsis paub yuav ua li cas li. *

4 Yog peb tsuas nyeem Yau-ees 2:7-9 xwb ces hais li peb to taub ntawd los yeej yog. Tiamsis yog peb nyeem Yau-ees zaj lus faj lem no kom tag nrho ces peb yuav to taub txawv. Muaj 4 yam uas qhia tias yog vim li cas. Cia peb tham txog 4 yam no.

VIM LI CAS PEB YUAV TAU HLOOV

5, 6. (1) Thaum peb nyeem Yau-ees 2:20 peb ho xav li cas? (2) Thaum peb nyeem Yau-ees 2:25 peb ho xav li cas?

5 Yam 1, Yehauvas cog lus li cas txog cov kooj? Nws hais tias: “Kuv yuav raws cov tubrog kooj uas tuaj pem qaumteb tuaj kom tawm mus.” (Yau-ees 2:20) Yog cov kooj piv txwv txog cov Timkhawv, ua cas Yehauvas ho yuav raws lawv tawm mus? Yehauvas Cov Timkhawv tsuas ua raws li Yexus sam hwm kom mus coj tibneeg los ua nws li thwjtim xwb. (Exekees 33:7-9; Mathais 28:19, 20) Qhov no qhia tias tsis yog Yehauvas raws nws cov tub qhe tawm tiamsis nws raws cov yeeb ncuab uas ua phem rau nws cov neeg tawm mus.

6 Yam 2, Yehauvas cog lus hauv Yau-ees 2:25 hais tias: “Ntau xyoo uas tas los kooj txomfav noj nej tej qoobloo tas lawm, tiamsis nimno kuv yuav them rov qab rau nej.” Yehauvas cog lus tias nws “yuav them rov qab” tej uas cov kooj muab noj tag lawm. Yog cov kooj piv txog Yehauvas cov neeg, ua cas Yehauvas ho hais tias tej uas lawv mus tshaj tawm ntawd tsim kev txom nyem rau tibneeg? Lawv tej lus tshaj tawm cawm tau tibneeg thiab hloov tau cov neeg phem rov ua zoo. (Exekees 33:8, 19) Yog li ntawd lawv tej lus tshaj tawm tsuas zoo rau tibneeg xwb.

7. Raws li Yau-ees 2:28, 29, lo lus “tom qab ntawd” pab peb to taub li cas?

7 Nyeem Yau-ees 2:28, 29. Yam 3, thaum cov kooj noj tej qoob loo tag lawm, Yehauvas hais tias: “Tom qab ntawd kuv yuav pub kuv [“lub hwj huam dawb huv,” [NWT ] los rau txhua tus.” Yog cov kooj piv txog cov tshaj tawm Vajtswv lub Nceeg Vaj ces ua cas Yehauvas ho pub nws lub hwj huam dawb huv rau lawv tom qab lawv mus tshaj tawm tiav lawm xwb? Qhov uas lawv mus tshaj tawm tau los txog niaj hnub nimno, txawm muaj kev tsim txom thiab tej nom tswv txwv, los twb yog vim muaj Vajtswv lub hwj huam dawb huv pab lawv.

Kwvtij Luthafaw (J. F. Rutherford) thiab lwm cov xaiv tseg ua siab tawv qhawv ntaus thawj hlo tshaj txog Vajtswv txojkev txiav txim rau lub qab ntuj phem no (Saib nqi 8)

8. Cov kooj hauv Tshwmsim 9:1-11 piv txog leejtwg? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

8 Nyeem Tshwmsim 9:1-11. Yam 4, yav tas los peb muab cov kooj uas noj tej qoob loo hauv phau Yau-ees piv txog peb txojkev tshaj tawm rau qhov zaj lus faj lem no zoo li zaj lus faj lem hauv phau Tshwmsim. Zaj lus faj lem hauv phau Tshwmsim piav txog ib sob kooj txig coob coob uas muaj ntsej muag zoo li neeg thiab muaj “lub kausmom kub nyob saum cov kooj ntawd taubhau.” (Tshwmsim 9:7) “Cov kooj ntawd tsimtxom cov neeg [uas yog Vajtswv cov yeeb ncuab] uas tsis muaj Vajtswv lub homthawj nias rau ntawm lawv hauvpliaj” li 5 lub hlis vim kooj siav tsuas ntev li ntawd xwb. (Tshwmsim 9:4, 5) Cov lus no yog hais txog cov uas Vajtswv xaiv tseg. Lawv tsis ntshai mus tshaj tawm tias Vajtswv yuav rhuav tshem tej kev phem hauv lub ntiajteb no kom puas tsuaj tag. Cov uas nyiam lub qab ntuj no tej kev phem tsis nyiam tej uas cov xaiv tseg tshaj tawm.

9. Cov kooj uas Yau-ees pom thiab cov uas Yauhas pom sib txawv li cas?

9 Txawm phau Yau-ees thiab phau Tshwmsim puav leej tham txog kooj los 2 zaj lus faj lem no tsis zoo ib yam. Cov kooj hauv Yau-ees zaj lus faj lem noj tej qoob loo tag huv tibsi. (Yau-ees 1:4, 6, 7) Tiamsis zaj lus faj lem hauv phau Tshwmsim hais tias “luag txwv tsis pub cov kooj ntawd noj tej xyoob ntoo thiab tej qoobloo.” (Tshwmsim 9:4) Cov kooj uas Yau-ees pom tuaj pem qaum teb tuaj. (Yau-ees 2:20) Hos cov kooj uas Yauhas pom hauv phau Tshwmsim tawm hauv lub qhov tob tob tuaj. (Tshwmsim 9:2, 3) Yehauvas raws cov kooj uas Yau-ees pom tawm mus tiamsis Yehauvas tsis raws cov kooj uas Yauhas pom tawm, nws cia lawv ua lawv tes haujlwm tiav. Tsis muaj ib nqi hauv phau Tshwmsim tias Yehauvas tsis txaus siab rau cov kooj ntawd.​—Saib lub ntsiab me “ Ob Zaj Lus Faj Lem Txog Cov Kooj Sib Txawv Li Cas.”

10. Piav seb cov kooj hauv phau Yau-ees thiab cov kooj hauv phau Tshwmsim nyias hais txog nyias ib yam li cas.

10 Puas yog peb hais tias cov kooj hauv phau Yau-ees thiab cov kooj hauv phau Tshwmsim tsis yog tib co? Yeej yog hais li ntawd. Ob zaj lus faj lem no nyias hais txog nyias ib yam. Twb muaj dua lawm uas phau Vajlugkub siv tib tug tsiaj los ua piv txwv txog ob peb yam. Xws li Tshwmsim 5:5 hais tias Yexus yog “xeem Yudas tus tsov ntxhuav” hos 1 Petus 5:8 hais tias Dab Ntxwg Nyoog zoo ib yam li “tus tsov ntxhuav uas quaj nrhiav tom tsiaj noj.” Yog cov kooj hauv Yau-ees zaj lus faj lem tsis yog cov mus tshaj tawm txog Vajtswv lub Nceeg Vaj no, lawv ho yog leejtwg?

YAU-EES ZAJ LUS FAJ LEM TXHAIS LI CAS

11. Yau-ees 1:6 thiab 2:1, 8, 11 pab peb to taub tias cov kooj piv txog leejtwg?

11 Thaum peb ua zoo kawm tshooj 1 thiab 2 hauv phau Yau-ees, peb pom tias Yau-ees hais lus faj lem txog ib pab tub rog uas yuav tuaj tua Vajtswv cov neeg. (Yau-ees 1:6; 2:1, 8, 11) Yehauvas hais tias nws yuav tso “cov tubrog” Npanpiloos tuaj tua cov Yixalayees uas tsis mloog lus. (Yau-ees 2:25) Thaum cov Npanpiloos tuaj ntaus cov Yixalayees lawv lug pem qaum teb tuaj, Yehauvas thiaj hais hauv phau Yau-ees tias cov tub rog “tuaj pem qaumteb tuaj.” (Yau-ees 2:20) Cov tub rog zoo li pab kooj txom fav uas muaj ib tug coj lawv kev. Yau-ees hais li no txog lawv: “Ib tug tsis txeeb ib tug ntej li. . . . Lawv txeem tuaj rau hauv nroog, lawv dhia hla tej ntsayeej tuaj, lawv nce pes hlo mus rau saum tej tsev thiab nkag ntawm tej qhovrai mus ib yam li tej tubsab.” (Yau-ees 2:8, 9) Cov tub rog Npanpiloos tuaj puv ntia qho txhia chaw. Tsis muaj ib tug yuav khiav dim lawv tej hniav ntaj hlo li.

12. Yau-ees zaj lus faj lem txog cov kooj muaj tiav li cas?

12 Xyoo 607 ua ntej Yexus, Npanpiloos cov tub rog tuaj tua lub nroog Yeluxalees. Phau Vajlugkub hais tias: “Tus vajntxwv uas kav lub tebchaws Npanpiloos tuaj tua cov Yudas tej tub hluas tuag. Nws tsis hlub leejtwg li, tsis hais tus laus tus hluas, pojniam txivneej, tus muaj mob lossis noj qab nyob zoo. Vajtswv muab lawv cob huv tibsi rau Nenpukajnexales tes. Nws muab hluavtaws hlawv lub Tuamtsev thiab lub nroog Yeluxalees, tej loog thiab txhua yam muaj nqis uas nyob hauv tej loog kub hnyiab tas, thiab tsoo tus ntsayeej uas thaiv lub nroog pob puas tas.” (2 Xwmtxheej Vajntxwv 36:17, 19) Thaum cov Npanpiloos tuaj ua rau Yeluxalees puas tsuaj tag tibneeg hais tias: “Lub tebchaws no yuav ua suabpuam tsis muaj neeg lossis tsiaj nyob, thiab yuav muab cob rau cov Npanpiloos.”​—Yelemis 32:43.

13. Piav seb Yelemis 16:16, 18 txhais li cas.

13 Kwv lam li 200 xyoo tom qab Yau-ees hais nws zaj lus faj lem, Yehauvas siv Yelemis hais ib zaj lus faj lem ntxiv txog lub sijhawm uas lub nroog Yeluxalees raug puas tsuaj. Yehauvas hais tias cov yeeb ncuab yuav ua tib zoo nrhiav thiab ntes cov Yixalayees uas tsis mloog Vajtswv lus, tsis pub ib tug dim li. Yehauvas hais tias: “Kuv yuav tso tej neeg cuab ntses coob heev tuaj ntes cov neeg no. Kuv yuav tso tej neeg tua nqaij tuaj caum lawv tua saum tej roob, tej pov roob thiab hauv tej qhovtsua. Kuv yuav rau txim . . . rau lawv tej kev txhaum thiab kev phem kev qias.” Txawm cov Yixalayees uas tsis mloog Vajtswv lus yuav khiav mus nkaum hauv dej hiavtxwv lossis hav zoov nuj txeeg los lawv yeej khiav tsis dim ntawm cov tub rog Npanpiloos li.​—Yelemis 16:16, 18.

YUAV ROV MUAJ NOJ MUAJ HAUS DUA

14. Yau-ees 2:28, 29 muaj tiav thaum twg?

14 Yau-ees kuj muaj xov zoo thiab. Nws hais tias lub tebchaws yuav rov muaj noj muaj haus dua. (Yau-ees 2:23-26) Tom qab ntawd yuav muaj neeg coob tus los paub qhov tseeb. Yehauvas hais tias: “Kuv yuav pub kuv [“lub hwj huam dawb huv,” [NWT ] los rau txhua tus: nej tej tub thiab tej ntxhais yuav qhia kuv txojlus. . . . Thaum txog lub sijhawm ntawd, kuv yuav pub kuv [“lub hwj huam dawb huv,” [NWT ] rau tej tubtxib tsis hais pojniam lossis txivneej.” (Yau-ees 2:28, 29) Twb yog 600 xyoo tom qab cov Yixalayees rov los txog lawv qub teb qub chaw lawm Yehauvas mam pub nws lub hwj huam dawb huv rau nws cov neeg rau hnub Peetekos xyoo 33. Ua cas peb ho paub li ntawd?

15. (1) Hauv Tes Haujlwm 2:16, 17, Petus hloov cov lus twg hauv Yau-ees 2:28? (2) Qhov no qhia rau peb li cas?

15 Vajtswv pab tus tubtxib Petus to taub tias Yau-ees 2:28, 29 muaj tiav rau hnub Peetekos. Hnub ntawd thaum 9 teev sawv ntxhov coob tus tau Vajtswv lub hwj huam dawb huv. Lawv txawm pib qhia “txog tej txujci tseemceeb uas Vajtswv tau ua lawm.” (Tes Haujlwm 2:11) Thaum Petus hais txog Yau-ees zaj lus faj lem, Vajtswv tshoov nws hais ib nyuag txawv zog. Koj puas pom qhov uas nws hais txawv ntawd thiab? (Nyeem Tes Haujlwm 2:16, 17.) Thaum Petus hais txog Yau-ees cov lus, Petus tsis hais tias “tom qab ntawd” tiamsis nws hais tias ‘thaum txog tiam kawg’ Vajtswv yuav pub nws lub hwj huam “rau txhua tug.” Tiam kawg uas Petus hais txog no yog lub sijhawm ua ntej Yeluxalees thiab lub tuam tsev raug puas tsuaj rau xyoo 70. Qhov no qhia tias twb ntev heev tom qab cov Yixalayees rov los txog lawv qub teb qub chaw lawm, Yau-ees 2:28, 29 mam li muaj tiav.

16. (1) Vajtswv lub hwj huam dawb huv pab cov Khixatia thawj 100 xyoo mus tshaj tawm li cas? (2) Niaj hnub nimno Vajtswv lub hwj huam dawb huv ho pab peb mus tshaj tawm li cas?

16 Tom qab Vajtswv pub nws lub hwj huam rau cov Khixatia thawj 100 xyoo, lawv muab txoj xov zoo mus qhia thoob qab ntuj. Kwv lam li xyoo 61 thaum tus tubtxib Paulus sau nws tsab ntawv mus rau cov Kaulauxais, nws hais tias twb muaj neeg coj txoj xov zoo “mus qhia rau txhua tus uas nyob hauv qab ntuj no lawm.” (Kaulauxais 1:23) Niaj hnub nimno los Yehauvas lub hwj huam dawb huv pab peb mus tshaj tawm txoj xov zoo “thoob plaws hauv qab ntuj no” thiab!​—Tes Haujlwm 13:47; saib lub ntsiab me “ ‘Kuv Yuav Pub Kuv Lub Hwj Huam Dawb Huv.’

NIMNO PEB TO TAUB LI CAS LAWM

17. Nimno peb to taub li cas txog Yau-ees zaj lus faj lem txog cov kooj?

17 Nimno peb to taub meej txog zaj lus faj lem hauv Yau-ees 2:7-9 lawm. Zaj lus faj lem no tsis yog hais txog peb txojkev tshaj tawm tiamsis yog hais txog cov tub rog Npanpiloos uas tuaj ntaus lub nroog Yeluxalees rau xyoo 607 ua ntej Yexus.

18. Yehauvas cov neeg tseem kub siab lug ua dabtsi?

18 Txawm li cas los peb tseem kub siab lug mus tshaj tawm txoj xov zoo thoob plaws qhov txhia chaw. (Mathais 24:14) Yeej tsis muaj ib tug nom tswv twg yuav txwv tau peb tes haujlwm mus tshaj tawm. Thiab vim Yehauvas pab peb, peb thiaj kub siab lug thiab tsis ntshai tshaj tawm txoj xov zoo txog Vajtswv lub Nceeg Vaj. Peb thov Yehauvas pab kom peb to taub nws tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub kom zoo. Peb kuj tso siab tias thaum txog caij txog nyoog nws yuav “qhia qhov tseeb” rau peb!​—Yauhas 16:13.

ZAJ NKAUJ 48 Nrog Nraim Yehauvas Txhua Hnub

^ nqe 5 Tau ntau xyoo peb to taub tias cov lus faj lem hauv Yau-ees tshooj 1 thiab 2 hais txog peb txojkev tshaj tawm niaj hnub nimno. Tiamsis nimno peb to taub tias tsis yog li ntawd. Hauv zaj no peb yuav tham txog 4 yam uas yuav pab peb to taub cov nqi Vajlugkub no ntxiv.

^ nqe 3 Mus saib zaj hu ua “Jehovah’s Wisdom Observed in Creation” hauv Phau Tsom Faj Askiv lub 4 Hlis tim 15 xyoo 2009, nqi 14-16.