1. Kas ir bijība pret Dievu, un kāpēc tiem, kas viņu mīl, tā ir nepieciešama?

KRISTIEŠI mīl Dievu un arī bīstas viņu. Daži tajā varētu saskatītu pretrunu. Taču runa ir nevis par stindzinošām, slimīgām bailēm, bet gan par bijību pret Dievu. Cilvēki, kam tā piemīt, viņu dziļi ciena un apbrīno. Viņi nevēlas sāpināt savu debesu Tēvu, jo augstu vērtē savu draudzību ar viņu. (Ps. 111:10; Sal. Pam. 8:13.)

2. Ko, balstoties uz Psalmu 86:11, mēs apskatīsim?

² Nolasīt Psalmu 86:11. Lasot šos vārdus, var redzēt, ka ķēniņš Dāvids saprata, cik svarīga ir bijība pret Dievu. Kā mēs varam rīkoties saskaņā ar vārdiem no Dāvida lūgšanas? Vispirms apskatīsim dažus iemeslus, kāpēc mums būtu jājūt bijība pret Dieva vārdu. Pēc tam aplūkosim, kā mēs šādu bijību varam parādīt savā ikdienas dzīvē.

3. Kāds notikums Mozum, iespējams, palīdzēja saglabāt bijību pret Dieva vārdu?

³ Padomāsim, kā varēja justies Mozus, kad, patvēries klints spraugā, viņš redzēja Jehovas godību, kas bija pagājusi viņam garām. Enciklopēdijā Rakstu izpratne (Insight on the Scriptures) atzīmēts, ka Mozus pieredzēja kaut ko tik iespaidīgu un bijību iedvesošu, kam līdzīgu, domājams, nebija pieredzējis neviens cilvēks līdz Jēzus Kristus nākšanai uz zemi. Mozus dzirdēja vārdus, ko, visticamāk, teica kāds eņģelis: ”Tas Kungs, Tas Kungs [”Jehova, Jehova”, NW], apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs  un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus.” (2. Moz. 33:17—23; 34:5—7.) Iespējams, ikreiz, kad Mozus lietoja vārdu Jehova, viņam atmiņā atausa šis notikums. Nav brīnums, ka Mozus vēlāk Dieva tautai, izraēliešiem, piekodināja bīties diženo un apbrīnas cienīgo Dieva vārdu. (5. Moz. 28:58.)

4. Kas var palīdzēt vairot bijību pret Jehovu?

⁴ Kad mēs lietojam vārdu Jehova, mums būtu jādomā par personu, kas saucas šajā vārdā. Mums būtu jāatceras par viņa īpašībām, piemēram, par viņa spēku, gudrību, taisnīgumu un mīlestību. Domājot par šīm un citām Jehovas īpašībām, mēs vairosim savu bijību un apbrīnu pret viņu. (Ps. 77:12—16.)

5., 6. a) Kāda ir Dieva vārda nozīme? b) Kā, saskaņā ar 2. Mozus 3:13, 14 un Jesajas 64:8, Jehova īsteno savu gribu?

⁵ Ko mēs zinām par Dieva vārda nozīmi? Daudzi speciālisti uzskata, ka vārds Jehova nozīmē ”viņš liek tapt”. Dieva vārda nozīme mums atgādina, ka viņš var paveikt visu, ko vēlas, un nekas viņu nevar no tā atturēt.

⁶ Jehova kļūst par jebko, kas nepieciešams, lai piepildītu savu nodomu. (Nolasīt 2. Mozus 3:13, 14.) * Mēs bieži esam tikuši mudināti domāt par šo apbrīnojamo Jehovas personības šķautni. Jehova var likt arī saviem nepilnīgajiem kalpiem tapt par jebko, kas ir nepieciešams, lai kalpotu viņam un piepildītu viņa nodomu. (Nolasīt Jesajas 64:8.) Tie ir veidi, kā Jehova īsteno savu gribu. Nekas nevar izjaukt viņa nodomu īstenošanos. (Jes. 46:10, 11.)

7. Kā mēs varam vairot cieņu un apbrīnu pret savu debesu Tēvu?

⁷ Mēs varam vairot cieņu un apbrīnu pret mūsu debesu Tēvu, ja pārdomājam to, ko viņš ir darījis un ko viņš ir palīdzējis  paveikt mums. Piemēram, kad mēs domājam par brīnumainajiem radīšanas darbiem, mūs pārņem bijība un apbrīna. (Ps. 8:4, 5.) Un, kad mēs domājam, par ko Jehova ir ļāvis tapt mums, lai mēs varētu pildīt viņa gribu, mūsos veidojas dziļa cieņa pret viņu. Jehovas vārds patiesi iedveš bijību! Tas sevī ietver visu, kas mūsu debesu Tēvs ir, visu, ko viņš ir paveicis, un visu, ko viņš vēl paveiks. (Ps. 89:8, 9.)

8. Ko par Jehovas attieksmi pret savu vārdu var uzzināt no 5. Mozus 32:2, 3?

⁸ Neilgi pirms izraēliešu ieiešanas Apsolītajā zemē Jehova nodeva Mozum kādas dziesmas vārdus. (5. Moz. 31:19.) Savukārt Mozum šī dziesma bija jāmāca tautai. No 5. Mozus 32:2, 3 (nolasīt) ir skaidrs, ka Jehova nevēlas, lai viņa vārds būtu apslēpts vai tiktu uzskatīts par pārāk svētu, lai to izrunātu. Viņš vēlas, lai viņa vārdu zinātu visas saprātīgās būtnes. Tautai bija īsta svētība dzirdēt, kā Mozus viņiem māca par Jehovu un viņa diženo vārdu. Līdzīgi lietum, kas slacina augus, tas, ko Mozus viņiem mācīja, stiprināja viņu ticību un sniedza viņiem uzmundrinājumu. Ko mēs varam darīt, lai tas, kā mēs mācām cilvēkus, viņus ietekmētu līdzīgi?

9. Kā mēs varam sekmēt Dieva vārda svētīšanu?

⁹ Kad mēs sludinām pa mājām vai sabiedriskās vietās, mēs varam savā Bībelē parādīt cilvēkiem Dieva vārdu, Jehova. Mēs varam piedāvāt viņiem iepazīties ar mūsu brīnišķīgo literatūru, lieliskajiem video un mūsu interneta vietnē atrodamajiem materiāliem, kuros tiek slavēts Jehova. Esot darbā, skolā vai atrodoties ceļā, mēs varam meklēt iespējas runāt par mūsu Dievu un to, kāds viņš ir. Kad mēs stāstām citiem par Jehovas mīlestības pilno nodomu attiecībā uz cilvēci un zemi, mēs tiem paveram iespēju uzzināt par viņu kaut ko pilnīgi jaunu. Darot citiem zināmu patiesību par mūsu mīlošo debesu Tēvu, mēs sekmējam viņa vārda svētīšanu. Mēs to attīrām no meliem, palīdzot cilvēkiem saprast, ka viņiem par Dievu ir mācīts daudz nepatiesa. Tas, ko mēs mācām cilvēkiem no Bībeles, var vairot un stiprināt viņu ticību un sniegt viņiem tādu uzmundrinājumu kā nekas cits. (Jes. 65:13, 14.)

10. Kāpēc, vadot Bībeles nodarbības, mums nepietiek tikai mācīt citiem Dieva prasības un normas?

¹⁰ Ja mēs kādam mācām Bībeli, mēs vēlamies, lai viņš iepazītu un lietotu Dieva vārdu Jehova. Turklāt mēs vēlamies, lai Bībeles skolnieks labi iepazītu personu, kas saucas šajā vārdā. Vai to ir iespējams panākt, vienkārši mācot viņam Bībelē atrodamos norādījumus un normas? Labs skolnieks šādi var iemācīties Dieva likumus un pat sākt tos augstu vērtēt. Bet vai viņš klausīs Jehovu, mīlestības mudināts? Atcerēsimies: Ieva zināja Dieva doto likumu, taču viņai trūka patiesas mīlestības pret šī likuma devēju, un tādas trūka arī Ādamam. (1. Moz. 3:1—6.) Tas parāda, ka nepietiek tikai mācīt citiem par Dieva taisnīgajām prasībām un normām.

11. Kā, mācot Bībeles skolniekiem par Dieva likumiem un normām, mēs viņiem varam palīdzēt iemīlēt šo likumu devēju?

¹¹ Jehovas prasības un normas vienmēr nāk mums par labu. (Ps. 119:97, 111, 112.) Bet, lai to saprastu arī mūsu Bībeles skolnieki, viņiem ir jāsaskata, kā tajās izpaužas Jehovas mīlestība. Tāpēc  mēs varētu Bībeles skolniekam pavaicāt: ”Kāpēc, tavuprāt, Dievs prasa no saviem kalpiem darīt to un to? Vai arī kāpēc, tavuprāt, Dievs mudina savus kalpus vairīties no tā un tā? Ko tas atklāj par viņa personību?” Ja mēs saviem Bībeles skolniekiem palīdzam domāt par Jehovu un attīstīt patiesu mīlestību pret viņa diženo vārdu, ir lielāka iespēja, ka mēs ietekmēsim viņu sirdi. Viņi iemīlēs ne tikai Dieva likumus, bet arī Dievu, kas tos ir devis. (Ps. 119:68.) Viņi augs ticībā un būs sagatavoti pat nopietniem pārbaudījumiem. (1. Kor. 3:12—15.)

12. Kā Dāvids reiz nesaglabāja nedalītu sirdi, un kāds tam bija iznākums?

¹² Būtiski ir arī Psalmā 86:11 lasāmie ķēniņa Dāvida vārdi ”saliedē manu sirdi” (LB-2012). Savas dzīves laikā Dāvids redzēja, cik viegli ir pieļaut, ka sirds vairs nav ”saliedēta” un kļūst dalīta. Reiz, atrodoties uz savas mājas jumta, viņš ieraudzīja mazgājamies cita vīrieša sievu. Vai tajā brīdī Dāvida sirds bija nedalīta? Viņš zināja Jehovas likumu: ”Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu.” (2. Moz. 20:17.) Tomēr, pēc visa spriežot, viņš turpināja skatīties. Viņa sirds kļuva dalīta — tajā iekāre pret šo sievieti, Batsebu, cīnījās ar vēlēšanos priecēt Jehovu. Lai gan Dāvids jau ilgu laiku bija mīlējis un bijies Jehovu, viņš padevās savai savtīgajai vēlmei. Iznākumā viņš izdarīja vairākus smagus pārkāpumus. Tā viņš sagādāja neslavu Jehovas vārdam. Turklāt viņš nodarīja lielu postu nevainīgiem cilvēkiem, arī saviem ģimenes locekļiem. (2. Sam. 11:1—5, 14—17; 12:7—12.)

13. Kā mēs zinām, ka Dāvida sirds atkal kļuva nedalīta?

¹³ Jehova pārmācīja Dāvidu, un viņš atguva labas attiecības ar Jehovu. (2. Sam. 12:13; Ps. 51:4—6, 19.) Dāvids atcerējās, kādas nelaimes bija sagādājis tas, ka viņa sirds bija kļuvusi dalīta. Vārdus no Psalma 86:11 var tulkot arī ”dod man nedalītu sirdi”. Vai Jehova palīdzēja Dāvidam padarīt sirdi saliedētu un nedalītu? Jā, tā bija, jo vēlāk Jehova teica, ka Dāvids viņam ”sekoja no visas savas sirds”. (1. Ķēn. 14:8; 15:3.)

14. Kas mums ir jāpārdomā, un kāpēc?

¹⁴ Dāvida piemērs ir gan uzmundrinošs, gan pamācošs. Viņa krišana smagā grēkā ir nopietns brīdinājums Dieva kalpiem mūsdienās. Vienalga, vai mēs  esam sākuši kalpot Jehovam nesen vai arī darām to jau gadiem ilgi, katram no mums ir jāpārdomā: ”Vai es pretojos Sātana mēģinājumiem padarīt manu sirdi dalītu?”

15. Kā bijība pret Dievu mūs var aizsargāt, kad ieraugām kādu juteklisku attēlu vai ainu?

¹⁵ Piemēram, kā jūs reaģējat, ja televīzijā vai internetā ieraugāt kaut ko tādu, kas var raisīt jutekliskas vēlmes? Būtu viegli sākt spriest, ka attiecīgais attēls vai filma nav gluži pornogrāfija. Bet vai nevarētu būt, ka tas ir līdzeklis, ar kura palīdzību Sātans cenšas dalīt jūsu sirdi? (2. Kor. 2:11.) Šāds attēls var būt kā metāla ķīlis, ko mēdz izmantot lielu baļķu šķelšanai. Vispirms baļķī tiek iedzīts ķīļa šaurais gals. Pēc tam tas tiek dzīts aizvien dziļāk, līdz baļķis ir pāršķelts. Līdzīgi ir ar jutekliskiem attēliem un ainām. Tas, kas sākumā var šķist mazs un nekaitīgs, ātri vien var sadalīt cilvēka sirdi un pamudināt viņu grēkot un lauzt uzticību Jehovam. Tāpēc neļaujiet nekam nepiedienīgam ienākt jūsu sirdī! Gādājiet, lai tā būtu nedalīta un jūs bītos Jehovas vārdu.

16. Kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā, saskaroties ar kārdinājumiem?

¹⁶ Lai pamudinātu mūs darīt to, kas ir nepareizs, Sātans izmanto ne tikai jutekliskus attēlus, bet arī daudz ko citu. Kā mēs uztveram šādus kārdinājumus? Ir viegli nospriest, ka ne jau viss ir pilnīgi slikts un nepareizs. Piemēram, mēs varētu domāt: ”Es taču netikšu par to izslēgts no draudzes, tātad tas nav nekas tik nopietns.” Tāda domu gaita ir pavisam aplama. Daudz labāk ir domāt par šādiem jautājumiem: ”Vai nevarētu būt tā, ka Sātans ar šo kārdinājumu cenšas sadalīt manu sirdi? Ja es padošos nepareizām  vēlmēm, vai Jehovas vārdam netiks sagādāts negods? Vai šī rīcība mani tuvinās manam Dievam vai arī attālinās no viņa?” Pārdomājiet šādus jautājumus. Lūdziet Jehovam gudrību, lai nemānītu sevi un spētu godīgi uz tiem atbildēt. (Jēk. 1:5.) Tas jums var sniegt īstu aizsardzību un palīdzēt stingri noraidīt kārdinājumu, kā to darīja Jēzus, teikdams: ”Ej projām, Sātan!” (Mat. 4:10.)

17. Kāpēc dalītai sirdij nav lielas vērtības? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁷ Dalītai sirdij nav lielas vērtības. Iztēlojieties sporta komandu, kuras dalībnieki savā starpā labi nesatiek. Daži vēlas, lai visa slava tiek tikai viņiem, citi negrib ievērot noteikumus un liela daļa ar necieņu izturas pret treneri. Ir maz ticams, ka šāda komanda varētu uzvarēt. Turpretī komandai, kas ir vienota, ir daudz lielākas izredzes gūt panākumus. Jūsu sirds var būt kā šāda sekmīga komanda, ja jūsu domas, vēlmes un emocijas ir vienotas un vērstas uz to, lai kalpotu Jehovam. Neaizmirstiet, ka Sātans vēlas dalīt jūsu sirdi. Viņš grib, lai jūsu domas, vēlmes un emocijas cīnītos savā starpā un nebūtu saskaņā ar Jehovas normām. Taču, lai jūs kalpotu Jehovam, jūsu sirdij ir jābūt saliedētai. (Mat. 22:36—38.) Neļaujiet Sātanam to šķelt!

18. Kā mums jārīkojas, ņemot vērā to, kas teikts Mihas 4:5?

¹⁸ Tāpat kā Dāvids, lūdziet Jehovam: ”Saliedē manu sirdi, lai bīstos tava vārda!” Dariet visu, kas ir jūsu spēkos, lai dzīvotu saskaņā ar šo lūgumu. Esiet apņēmības pilni katru dienu ar saviem lēmumiem — gan lieliem, gan maziem — parādīt, ka jūs dziļi cienāt Dieva svēto vārdu. Šādi jūs, būdami Jehovas liecinieki, darīsiet godu viņa vārdam un palīdzēsiet citiem tuvoties viņam. (Sal. Pam. 27:11.) Tāpat kā pravietis Miha, mēs visi varēsim teikt: ”Mēs lai staigājam Tā Kunga, mūsu Dieva, Vārdā mūžīgi mūžam!” (Mih. 4:5.)