Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

27. STUDĒJAMAIS RAKSTS

”Neesiet par sevi augstākās domās, kā pienākas būt”

”Neesiet par sevi augstākās domās, kā pienākas būt”

”Es ikvienam no jums saku: neesiet par sevi augstākās domās, kā pienākas būt, bet domājiet prātīgi.” (ROM. 12:3.)

130. DZIESMA ”Būsim gatavi piedot”

IESKATS *

1. Kāds padoms ir lasāms Filipiešiem 2:3, un kā tā ievērošana mums nāk par labu?

MĒS pazemīgi pakļaujamies Jehovas taisnīgajām normām, jo saprotam, ka viņš vislabāk zina, kas mums nāk par labu. (Efes. 4:22—24.) Pazemība mūs mudina viņa gribu uzskatīt par svarīgāku nekā savējo un raudzīties uz citiem kā uz augstākiem. Iznākumā mums ir labas attiecības gan ar Jehovu, gan ar ticības biedriem. (Nolasīt Filipiešiem 2:3.)

2. Ko Pāvils atzina, un par ko ir runa šajā rakstā?

2 Tomēr, ja mēs neesam uzmanīgi, mūs var negatīvi ietekmēt savtīgi un lepni cilvēki, kas pieder pie šīs pasaules. * Pēc visa spriežot, tā bija noticis ar dažiem kristiešiem, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. Tas ir redzams no apustuļa Pāvila vārdiem, ko viņš rakstīja kristiešiem Romā: ”Es ikvienam no jums saku: neesiet par sevi augstākās domās, kā pienākas būt, bet domājiet prātīgi.” (Rom. 12:3.) Pāvils atzina, ka cilvēkam ir nepieciešams būt par sevi labās domās. Taču pazemība palīdz saglabāt līdzsvarotu viedokli par sevi. Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība trim dzīves jomām, kurās pazemība mums palīdzēs nebūt par sevi pārāk augstās domās. Šīs jomas ir laulība, pienākumi kalpošanā un sociālo tīklu izmantošana.

PAZEMĪBA LAULĪBĀ

3. Kāpēc laulībā var rasties domstarpības, un ko daži tāpēc varētu sākt domāt?

3 Jehova iedibināja laulību, lai vīrs un sieva tajā justos laimīgi. Tomēr, tā kā dzīvesbiedri nav pilnīgi, viņu starpā var rasties domstarpības. Pāvils rakstīja, ka tiem, kas apprecas, būs ”jaunas grūtības dzīvē”. (1. Kor. 7:28.) Daži pastāvīgi strīdas ar savu dzīvesbiedru un tāpēc varbūt nospriež, ka nav viens otram piemēroti. Ja viņi ir ļāvuši sevi ietekmēt šai pasaulei, viņi ātri vien varētu sākt domāt, ka viņiem ir jāšķiras. Viņiem varētu šķist, ka galvenais ir domāt par sevi.

4. No kā mums jāuzmanās?

4 Mums ir jāuzmanās, lai mēs nekļūtu neapmierināti ar savu laulību. Mēs saprotam, ka vienīgais uz Bībeli pamatotais iemesls šķirt laulību ir netiklība. (Mat. 5:32.) Tāpēc tad, kad mēs pieredzam grūtības, uz kurām bija norādījis Pāvils, mēs nedrīkstētu ļauties lepnumam un domāt: ”Vai šī laulība apmierina manas vajadzības? Vai es saņemu pelnīto mīlestību? Vai es nebūtu laimīgāks kopā ar kādu citu?” Pievērsiet uzmanību, ka tas, kurš šādi spriež, galvenokārt domā par sevi. Šīs pasaules gudrība mudina: klausi savai sirdij un dari to, kas tevi dara laimīgu, pat ja tas nozīmētu šķirt laulību. Turpretī gudrība, kas nāk no Dieva, mudina ”domāt ne tikai par sevi, bet arī par citiem”. (Filip. 2:4.) Jehova vēlas, lai mēs saglabātu savu laulību, nevis to izbeigtu. (Mat. 19:6.) Viņš vēlas, lai, pieņemot lēmumus, mēs vadītos pēc viņa principiem, nevis savtīgām vēlmēm.

5. Kā, ņemot vērā to, kas ir teikts Efesiešiem 5:33, vīram un sievai būtu jāizturas vienam pret otru?

5 Vīram un sievai būtu jāizturas vienam pret otru ar mīlestību un cieņu. (Nolasīt Efesiešiem 5:33.) Bībele māca galveno uzmanību pievērst došanai, nevis ņemšanai. (Ap. d. 20:35.) Kāda īpašība var palīdzēt dzīvesbiedriem parādīt savstarpēju mīlestību un cieņu? Tā ir pazemība. Vīri un sievas, kas ir pazemīgi, meklē nevis savu, bet otra labumu. (1. Kor. 10:24.)

Pazemīgi dzīvesbiedri sadarbojas, nevis cīnās savā starpā. (Sk. 6. rindkopu)

6. Ko mēs varam mācīties no kāda laulātā pāra teiktā?

6 Pazemība daudziem kristiešiem ir palīdzējusi padarīt savu laulību laimīgāku. Piemēram, kāds precēts kristietis, vārdā Stīvens, stāsta: ”Ja jūs esat komanda, jūs sadarbosieties, īpaši tad, kad būs radušās problēmas. Jūs domāsiet nevis: ”Kas būtu vislabāk man?”, bet gan: ”Kas būtu vislabāk mums?”” Viņa sieva Stefānija uzskata tāpat. ”Neviens nevēlas dzīvot ar kādu, kas pastāvīgi iebilst un strīdas,” viņa saka. ”Ja mums rodas domstarpības, mēs mēģinām saprast to cēloni. Tad mēs lūdzam Dievu, iedziļināmies Bībelē un cenšamies visu izrunāt. Mēs cenšamies atrisināt problēmu, nevis cīnāmies viens ar otru.” Vīri un sievas tikai iegūst, ja nav par sevi augstākās domās, kā pienākas būt.

KALPOSIM JEHOVAM ”AR VISU PAZEMĪBU”

7. Kādai ir jābūt kristieša attieksmei, kad viņam ir uzticēts kāds uzdevums kalpošanā?

7 Jebkuru uzdevumu kalpošanā Jehovam mēs uzskatām par godu. (Ps. 27:4; 84:11.) Ja kāds brālis vēlas darīt vairāk Jehovas organizācijā, tas ir slavējami. Bībelē teikts: ”Ja kāds tiecas kļūt par pārraugu, viņš grib pildīt labu darbu.” (1. Tim. 3:1.) Tomēr tad, kad kristietis saņem kādu uzdevumu kalpošanā, viņam jāsargās, lai viņš nebūtu par sevi augstākās domās, kā pienākas būt. (Lūk. 17:7—10.) Viņa mērķim ir jābūt pazemīgi kalpot citiem. (2. Kor. 12:15.)

8. Ko mēs mācāmies no tā, kas Bībelē stāstīts par Diotrefu, Usiju un Absalomu?

8 Bībelē var lasīt par cilvēkiem, kas bija pārāk augstās domās par sevi. Diotrefs nebija pieticīgs un gribēja ”būt pirmais” starp brāļiem. (3. Jāņa 9.) Usija augstprātīgi mēģināja veikt uzdevumu, ko Jehova viņam nebija uzticējis. (2. Laiku 26:16—21.) Absaloms liekulīgi centās iegūt sabiedrības atbalstu, jo vēlējās kļūt par ķēniņu. (2. Sam. 15:2—6.) Šie Bībeles stāstījumi skaidri parāda, ka Jehova nav apmierināts ar cilvēkiem, kas dzenas pēc pagodinājuma. (Sal. Pam. 25:27.) Ar laiku lepnība un godkāre noved nelaimē. (Sal. Pam. 16:18.)

9. Kādu paraugu ir rādījis Jēzus?

9 Jēzus atšķīrās no šiem lepnajiem cilvēkiem. Bībelē par viņu ir teikts: ”Lai gan viņš pastāvēja Dieva veidā, viņam pat prātā nenāca kaut ko sagrābt, proti, kļūt vienlīdzīgam ar Dievu.” (Filip. 2:6.) Jēzus, kurš ir varenākā persona aiz Jehovas, nav par sevi augstākās domās, kā pienākas būt. Viņš saviem mācekļiem sacīja: ”Kas jūsu vidū izturas kā mazākais, tas ir liels.” (Lūk. 9:48.) Kāda gan tā ir svētība, ka mēs varam kalpot kopā ar pionieriem, draudzes kalpotājiem, vecākajiem un rajona pārraugiem, kas seko Jēzus pazemības paraugam! Pazemīgi Jehovas kalpi sekmē mīlestības pilno gaisotni, kas valda viņa organizācijā un ļauj pazīt patiesos Kristus sekotājus. (Jāņa 13:35.)

10. Kā būtu jārīkojas, ja šķiet, ka draudzē ir problēmas un tās netiek risinātas tā, kā pienāktos?

10 Kā būtu jārīkojas, ja jums šķiet, ka draudzē ir radušās problēmas un, jūsuprāt, tās netiek pienācīgi risinātas? Daudz labāk ir nevis sūdzēties par situāciju, bet pazemīgi atbalstīt tos, kas draudzē īsteno vadību. (Ebr. 13:17.) Lai būtu vieglāk to darīt, padomājiet: ”Vai problēmas, ko es redzu, tiešām ir tik nopietnas, ka tās ir nepieciešams risināt? Vai šis ir īstais laiks to darīt? Vai tās labot ir mans pienākums? Vai es patiešām cenšos sekmēt draudzes vienotību, vai arī mēģinu pievērst uzmanību sev?”

Tiem, kam ir uzticēti atbildīgi uzdevumi, jābūt pazīstamiem ne tikai ar savām spējām, bet arī ar savu pazemību. (Sk. 11. rindkopu) *

11. Kā, saskaņā ar Efesiešiem 4:2, 3, draudzei nāk par labu tas, ja mēs esam pazemīgi?

11 Jehovas acīs pazemība ir vērtīgāka par spējām un vienotība — par efektivitāti. Tāpēc dariet labāko, ko varat, lai kalpotu Jehovam ar pazemību. Šādi jūs veicināsiet draudzes vienotību. (Nolasīt Efesiešiem 4:2, 3.) Aktīvi piedalieties sludināšanā. Meklējiet iespējas kalpot citiem, darot labus darbus. Esiet viesmīlīgi pret visiem, arī pret tiem, kam draudzē nav uzticēti atbildīgi pienākumi. (Mat. 6:1—4; Lūk. 14:12—14.) Ja jūs pazemīgi sadarbosieties ar draudzi, citi ievēros ne tikai jūsu spējas, bet arī jūsu pazemību.

PARĀDĪSIM PAZEMĪBU, KAD LIETOJAM SOCIĀLOS TĪKLUS

12. Kas Bībelē teikts par draudzību?

12 Jehova vēlas, lai mēs patīkami pavadītu laiku ar saviem draugiem un ģimenes locekļiem. (Ps. 133:1.) No Bībeles var redzēt, ka Jēzum bija labi draugi. (Jāņa 15:15.) Tajā arī norādīts, kā mums nāk par labu tas, ja mums ir īsti draugi. (Sal. Pam. 17:17; 18:24.) Un tajā ir paskaidrots, ka norobežošanās no citiem mums kaitē. (Sal. Pam. 18:1.) Daudzi uzskata, ka sociālie tīkli ir labs veids, kā iegūt daudz draugu un izvairīties no vientulības. Tomēr mums ir jābūt uzmanīgiem, kad izmantojam šo sazināšanās līdzekli.

13. Kāpēc daļa sociālo tīklu lietotāju jūtas vientuļi un nomākti?

13 Pētījumos ir noskaidrojies, ka cilvēki, kas daudz laika pavada, apskatot to, ko citi ir ievietojuši sociālajos tīklos, galu galā var sajusties vientuļi un nomākti. Kāpēc tā ir? Viens no iemesliem var būt tāds, ka cilvēki bieži sociālajos tīklos ievieto attēlus, kuros parādīti viņu dzīves spilgtākie brīži, piemēram, īpaši izraudzītas fotogrāfijas, kurās redzami viņi paši, viņu draugi vai interesantas vietas, kurās viņi ir bijuši. Cilvēks, kas skatās šādus attēlus, varētu nospriest, ka salīdzinājumā ar to, kā dzīvo citi, viņa dzīve ir ļoti parasta, pat garlaicīga. ”Mani sāka pārņemt skaudība un neapmierinātība ar savu dzīvi, redzot, ka citi nedēļas nogalēs labi pavada laiku, kamēr es mājās garlaikojos,” atzīst kāda deviņpadsmitgadīga kristiete.

14. Kā padoms, kas lasāms 1. Pētera 3:8, var palīdzēt sociālos tīklus izmantot gudri?

14 Protams, sociālie tīkli var tikt izmantoti labiem mērķiem — piemēram, lai sazinātos ar tuviniekiem un draugiem. Tomēr vai jūs esat ievērojuši, ka daudz ko no tā, ko cilvēki ievieto sociālajos tīklos, viņi ievieto tāpēc, lai citi viņus apbrīnotu? Šķiet, galvenais vēstījums, ko daudzi vēlas pateikt, ir: ”Paskatieties uz mani!” Turklāt daži saviem vai citu ievietotajiem attēliem pievieno nepieklājīgus un piedauzīgus komentārus. Arī tas ir pretrunā ar pazemību un mīlestību, ko kristieši ir mudināti attīstīt. (Nolasīt 1. Pētera 3:8.)

Ja jūs lietojat sociālos tīklus, vai tas, ko jūs tajos ievietojat, liecina par vēlmi izrādīties vai par pazemību? (Sk. 15. rindkopu)

15. Kā Bībele mums palīdz sargāties no izrādīšanās?

15 Ja jūs izmantojat sociālos tīklus, padomājiet: ”Vai manis ievietotie attēli, video vai komentāri nevarētu citos radīt sajūtu, ka es lielos? Vai citi to dēļ nevarētu kļūt skaudīgi?” Bībelē teikts: ”Viss, kas ir pasaulē, — miesas iekāre, acu iekāre un izrādīšanās ar savu mantu — nenāk no Tēva, bet ir no pasaules.” (1. Jāņa 2:16.) Kādā Bībeles izdevumā frāze ”izrādīšanās ar savu mantu” ir tulkota ”vēlme būt svarīgiem citu acīs”. Kristieši neizjūt vajadzību izrādīties. Viņi seko Bībeles padomam: ”Nekļūsim godkārīgi, neizaicināsim cits citu uz sāncensību un neapskaudīsim cits citu.” (Gal. 5:26.) Pazemība mums palīdzēs pasargāt sevi no pasaulē izplatītā dižošanās gara.

”DOMĀJIET PRĀTĪGI”

16. Kāpēc mums jāvairās no lepnības?

16 Mums ir jāattīsta pazemība, jo tie, kam tās trūkst, nespriež prātīgi. (Rom. 12:3.) Lepni cilvēki ir ķildīgi un egoistiski. Viņu domāšanas un rīcības dēļ viņi paši un citi nereti pieredz sāpes. Ja vien viņi nemaina savu domāšanu, viņu prāts Sātana ietekmē paliek ”akls” un ”sabojāts”. (2. Kor. 4:4; 11:3.) Turpretī pazemīgs cilvēks domā saprātīgi un skaidri. Viņam ir līdzsvarots viedoklis par sevi, un viņš apzinās, ka citi daudzējādā ziņā ir pārāki par viņu. (Filip. 2:3.) Šāds cilvēks saprot, ka ”Dievs nostājas pret iedomīgajiem, bet pazemīgajiem viņš augstsirdīgi izrāda labestību”. (1. Pēt. 5:5.) Tie, kas ir saprātīgi, nevēlas, lai Jehova būtu viņu pretinieks.

17. Kas ir jādara, lai saglabātu pazemību?

17 Lai saglabātu pazemību, mums ir jārīkojas saskaņā ar Bībeles padomu: ”Novelciet veco cilvēku ar tā darbiem un apvelciet jauno cilvēku.” Tas prasa pūles. Mums ir jāpēta, kādu priekšzīmi ir rādījis Jēzus, un jācenšas vienmēr sekot viņa pēdās. (Kol. 3:9, 10; 1. Pēt. 2:21.) Taču tas ir pūļu vērts. Ja mēs attīstām pazemību, mēs vairosim laimi ģimenē, sekmēsim vienotību draudzē un neizmantosim sociālos tīklus nesaprātīgi. Bet, kas ir galvenais, mēs iemantosim Jehovas labvēlību un svētības.

117. DZIESMA ”Centīsimies augt labestībā”

^ 5. rk. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā daudzi cilvēki ir lepni un savtīgi. Mums ir jāsargās, lai mēs nepārņemtu viņu attieksmi. Rakstā ir pievērsta uzmanība trim dzīves jomām un tam, kā mēs tajās varam parādīt, ka neesam par sevi augstākās domās, kā pienākas būt.

^ 2. rk. JĒDZIENU SKAIDROJUMS. Lepnam cilvēkam ir nosliece pārāk daudz domāt par sevi un pārāk maz — par citiem. Tāpēc lepni cilvēki ir savtīgi. Turpretī pazemība palīdz būt nesavtīgiem. Būt pazemīgam nozīmē būt brīvam no lepnuma un augstprātības.

^ 56. rk. ATTĒLOS: draudzes vecākais, kas uzstājas ar runām kongresos un pārrauga citu brāļu darbu, labprāt arī uzņemas vadību sludināšanā un tīra valstības zāli.