1. Ko mēs bieži domājam ar vārdu ”patiesība”?

”KĀ TU uzzināji patiesību?” ”Vai tu uzaugi patiesībā?” ”Cik sen tu jau esi patiesībā?” Visticamāk, jums ir uzdoti šādi jautājumi, vai arī jūs paši tādus esat uzdevuši citiem. Ko mēs domājam ar vārdu ”patiesība”? Visbiežāk mēs šo vārdu lietojam, runājot par mūsu uzskatiem, par to, kā mēs pielūdzam Dievu, un par mūsu dzīvesveidu. Cilvēki, kas ir ”patiesībā”, zina, ko māca Bībele, un dzīvo saskaņā ar tajā atrodamajiem principiem. Iznākumā viņi ir brīvi no aplamām reliģiskām mācībām, un viņiem ir pati labākā dzīve, kāda vien iespējama nepilnīgiem cilvēkiem. (Jāņa 8:32.)

2. Kas, saskaņā ar Jāņa 13:34, 35, var sākotnēji piesaistīt cilvēku patiesībai?

² Kas jūs sākotnēji piesaistīja patiesībai? Varbūt tā bija Jehovas kalpu krietnā dzīve. (1. Pēt. 2:12.) Vai arī tā bija viņu parādītā mīlestība. Daudzi to pamanīja, kad pirmo reizi apmeklēja kādu no mūsu draudzes sapulcēm, un tieši mīlestība, nevis tas, ko viņi bija dzirdējuši no skatuves, uz viņiem atstāja neizdzēšamu iespaidu. Tas mūs nepārsteidz, jo Jēzus teica, ka viņa mācekļus varēs pazīt pēc mīlestības citam pret citu. (Nolasīt Jāņa 13:34, 35.) Taču, lai cilvēkam būtu stipra ticība, ir nepieciešams kaut kas vairāk.

3. Kas varētu notikt, ja mūsu ticība Dievam balstītos vienīgi uz kristīgo mīlestību, kas valda mūsu brāļu un māsu starpā?

³ Mūsu ticībai ir jābalstās uz kaut ko vairāk nekā tikai uz kristīgo mīlestību, kas valda Dieva kalpu starpā. Kāpēc tas ir būtiski? Pieņemsim, ka ticības biedrs — varbūt pat draudzes vecākais vai pionieris — izdara nopietnu grēku.  Vai arī jūs sāpina kāds brālis vai māsa. Vai varbūt kāds kļūst par atkritēju un apgalvo, ka Jehovas liecinieki nemāca patiesību. Ja kaut kas tāds notiktu, vai tas jums kļūtu par klupšanas akmeni un jūs pārtrauktu kalpot Jehovam? Ja jūs savu ticību Jehovam veidotu, balstoties vienīgi uz to, kā rīkojas citi cilvēki, nevis uz jūsu attiecībām ar viņu, jūsu ticība nebūtu stipra. Jūtas zināmā mērā var palīdzēt attīstīt ticību. Taču ir ļoti svarīgi arī nopietni iedziļināties Bībelē, saprast, ko jūs mācāties, un pārliecināties, ka tas, kas Bībelē teikts par Jehovu, ir patiesība. (Rom. 12:2.)

4. Kā dažus ietekmē ticības pārbaudījumi, kā ir redzams no Mateja 13:3—6, 20, 21?

⁴ Jēzus sacīja, ka daži ”ar prieku.. uzņems” patiesību, bet pārbaudījumos viņu ticība zudīs. (Nolasīt Mateja 13:3—6, 20, 21.) Iespējams, šādi cilvēki nesaprot, ka tiem, kas izvēlas sekot Jēzum, būs jāpieredz zināmas grūtības. (Mat. 16:24.) Vai varbūt viņi domā, ka, kļūstot par kristiešiem, viņi tiks pasargāti no visām problēmām un pieredzēs tikai svētības. Bet šajā pasaulē grūtības ir neizbēgamas. Mūsu apstākļi var mainīties, un mūsu prieks uz kādu laiku var mazināties. (Ps. 6:7; Sal. Māc. 9:11.)

5. Kā lielākā daļa mūsu brāļu un māsu parāda, ka ir pārliecināti par patiesību?

⁵ Lielākā daļa mūsu brāļu un māsu pierāda, ka viņi ir pārliecināti par to, ka zina patiesību. Kādā veidā? Viņu pārliecība nemazinās arī tad, ja kāds ticības biedrs viņus sāpina vai pārkāpj kristīgās normas. (Ps. 119:165.) Ar katru pārbaudījumu viņu ticība kļūst stiprāka, nevis vājāka. (Jēk. 1:2—4.) Kā ir iespējams izveidot šādu ticību?

6. Uz ko agrīnie kristieši balstīja savu ticību?

⁶ Kristus mācekļi, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, veidoja savu ticību, balstoties uz Dieva Rakstu zināšanām un Jēzus Kristus mācībām jeb ”labās vēsts patiesību”. (Gal. 2:5.) Šī patiesība sevī ietver visas kristīgās mācības, arī to, kas ir saistīts ar Jēzus izpirkuma upuri un viņa augšāmcelšanu. Apustulis Pāvils bija pārliecināts, ka šīs mācības ir patiesas. Par to liecina tas, ka viņš izmantoja Svētos Rakstus, lai citiem pierādītu, ”ka Kristum bija jācieš un jāpieceļas no mirušajiem”. (Ap. d. 17:2, 3.) Pirmā gadsimta kristieši pieņēma šīs mācības un paļāvās uz svētā gara palīdzību, lai saprastu Dieva vārdus. Viņi paši centās pārliecināties, ka šīs mācības ir pamatotas uz Svētajiem Rakstiem. (Ap. d. 17:11, 12; Ebr. 5:14.) Viņi nebalstīja savu ticību vienīgi uz emocijām, un viņi nekalpoja Jehovam vienkārši tāpēc, ka viņiem patika būt kopā ar ticības biedriem. Viņu ticība balstījās uz ”precīzām zināšanām par Dievu”. (Kol. 1:9, 10.)

7. Kā mums palīdz ticība Bībeles patiesībai?

⁷ Dieva vārdu patiesība ir nemainīga. (Ps. 119:160.) Piemēram, tā nemainās, ja kāds ticības biedrs mūs aizvaino vai izdara nopietnu grēku. Un tā nemainās, kad mēs pieredzam grūtības. Mums ir labi jāpārzina Bībeles mācības un jābūt pārliecinātiem, ka tās ir patiesas. Stipra ticība, kas balstīta uz Bībelē ietverto patiesību, mums palīdzēs pārbaudījumu laikā palikt nelokāmiem, līdzīgi kā enkurs vētrā notur kuģi uz vietas. Kā jūs varat stiprināt savu pārliecību par to, ka zināt patiesību?

8. Kā Timotejs ieguva pārliecību par patiesību, kā tas ir redzams no 2. Timotejam 3:14, 15?

⁸ Timotejs bija pārliecināts par to, ka viņš zina patiesību. Kas viņam tajā palīdzēja? (Nolasīt 2. Timotejam 3:14, 15.) Viņa māte un vecāmāte bija viņam mācījušas ”svētos rakstus”. Un nav šaubu, ka arī viņš pats veltīja laiku un spēku, lai iedziļinātos Dieva Rakstos. Iznākumā viņš ieguva pārliecību, ka tajos rakstītais ir patiesība. Vēlāk Timotejs, viņa māte un vecāmāte iepazina kristīgās mācības. Timoteju noteikti iespaidoja Jēzus sekotāju mīlestība. Un viņam bija stipra vēlēšanās būt kopā ar saviem garīgajiem brāļiem un māsām un viņiem palīdzēt. (Filip. 2:19, 20.) Tomēr viņa ticība nebalstījās uz jūtām pret citiem cilvēkiem; viņa ticības pamatā bija zināšanas, kas viņam palīdzēja tuvoties Jehovam. Arī jums ir jāliek lietā savas prāta spējas un jāpārliecinās, ka tas, ko jūs no Bībeles uzzināt par Jehovu, ir patiesība.

9. Par kādām trim pamatpatiesībām jums ir jābūt pārliecinātiem?

⁹ Iesākumā jums ir jāiegūst pārliecība par trim pamatpatiesībām. Pirmkārt, jums ir jābūt pārliecinātiem, ka Dievs Jehova ir visa Radītājs. (2. Moz. 3:14, 15; Ebr. 3:4; Atkl. 4:11.) Otrkārt, jums ir jāpārliecinās, ka Bībele ir Dieva vēsts cilvēkiem. (2. Tim. 3:16, 17.) Un, treškārt, jums ir jāpārliecinās, ka Jehovam ir organizēta cilvēku grupa, kas viņam kalpo Kristus vadībā, un ka šī grupa ir Jehovas liecinieki. (Jes. 43:10—12; Jāņa 14:6; Ap. d. 15:14.) Lai pārliecinātos par šīm pamatpatiesībām, nav jākļūst par staigājošu Bībeles enciklopēdiju. Jūsu mērķim jābūt izmantot ”savas prāta spējas”, lai stiprinātu pārliecību, ka zināt patiesību. (Rom. 12:1.)

10. Ko mums jābūt spējīgiem darīt?

¹⁰ Kad jūs esat pārliecinājušies par trim iepriekš minētajām pamatpatiesībām, jums ir jābūt spējīgiem, izmantojot Bībeli,  palīdzēt pārliecināties par tām citiem. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka mums kā kristiešiem ir pienākums mācīt patiesību tiem, kas ir gatavi mūs uzklausīt. * (1. Tim. 4:16.) Un, kad mēs cenšamies pārliecināt par Bībeles patiesību citus, mēs stiprinām paši savu pārliecību.

11. Kādu priekšzīmi, mācīdams citus, rādīja apustulis Pāvils?

¹¹ Kad apustulis Pāvils mācīja cilvēkus, viņš centās tos ”pārliecināt par Jēzu, balstoties uz Mozus bauslību un praviešiem”. (Ap. d. 28:23.) Kā mēs varam sekot viņa priekšzīmei? Nepietiek ar to vien, ka mēs Bībeles skolniekiem izklāstām Dieva Rakstu mācības. Mums ir jāpalīdz viņiem iedziļināties Bībelē un pārdomāt uzzināto, lai viņi varētu tuvoties Jehovam. Mēs vēlamies, lai viņi pieņemtu patiesību nevis aiz cieņas pret mums, bet tāpēc, ka viņi paši ir pārliecinājušies, ka tas, ko viņi mācās par mūsu mīlošo Dievu, ir patiesība.

12., 13. Kā vecāki var palīdzēt bērniem palikt patiesībā?

¹² Vecāki, jūs noteikti vēlaties, lai jūsu bērni paliktu patiesībā. Jūs varētu nospriest, ka tad, ja viņiem draudzē ir labi draugi, viņiem veidosies stiprs garīgums. Taču, lai jūsu bērni būtu pārliecināti par patiesību, viņiem ir nepieciešams kaut kas vairāk par garīgi noskaņotiem draugiem. Bērniem ir nepieciešamas personiskas attiecības ar Dievu, un viņiem ir jābūt pārliecinātiem, ka tas, kas mācīts Bībelē, ir patiesība.

¹³ Lai vecāki varētu sekmīgi mācīt saviem bērniem patiesību par Dievu, viņiem pašiem ir jārāda labs paraugs ar to, kā viņi pēta Bībeli. Vecākiem ir jāatvēl laiks pārdomām. Tad viņi varēs mācīt savus bērnus darīt to pašu. Viņiem ir jāmāca bērniem izmantot Bībeles pētīšanas palīglīdzekļus, tāpat kā viņi to māca saviem Bībeles skolniekiem. Tā vecāki palīdzēs bērniem iemīlēt Jehovu un vairot uzticēšanos ”uzticamajam un gudrajam kalpam”, ar kura starpniecību Jehova sagādā garīgo uzturu. (Mat. 24:45—47.) Vecāki, neaprobežojieties tikai ar to, ka jūs bērniem mācāt Bībeles pamatmācības. Palīdziet viņiem attīstīt stipru ticību, mācot viņiem ”Dieva dziļumus” atbilstoši viņu vecumam un spējām. (1. Kor. 2:10.)

14. Kāpēc mums ir jāpēta Bībeles pravietojumi? (Sk. ” Vai varat paskaidrot šos pravietojumus?”.)

¹⁴ Bībeles pravietojumi ir būtiska Dieva Rakstu daļa, kas palīdz veidot stipru  ticību Jehovam. Kuri pravietojumi ir stiprinājuši jūsu ticību? Iespējams, jums nāk prātā pravietojumi par ”pēdējām dienām”. (2. Tim. 3:1—5; Mat. 24:3, 7.) Bet kādi vēl pravietojumi var stiprināt jūsu pārliecību par patiesību? Piemēram, vai jūs varat paskaidrot, kā ir piepildījušies un piepildās pravietojumi, kas lasāmi Daniēla grāmatas 2. vai 11. nodaļā? * Ja jūsu ticība ir stingri balstīta uz Bībeli, tā būs nesatricināma. Padomājiet par to, kādu priekšzīmi rādīja brāļi, kas izturēja smagas vajāšanas Vācijā Otrā pasaules kara laikā. Kaut arī Jehovas kalpi tajā laikā pilnībā nesaprata pravietojumus par pēdējām dienām, šiem brāļiem bija stipra ticība tam, ko viņi bija izpētījuši Dieva Rakstos.

15.—17. Kā Bībeles pētīšana bija stiprinājusi mūsu brāļus, kurus vajāja nacistiskais režīms?

¹⁵ Nacistiskajā Vācijā tūkstošiem mūsu brāļu un māsu tika nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm. Hitlers un SS vadītājs Heinrihs Himlers ienīda Jehovas lieciniekus. Kāda māsa stāstīja, ka Himlers vienā no koncentrācijas nometnēm grupai mūsu māsu paziņoja: ”Jūsu Jehova varbūt valda debesīs, bet šeit uz zemes valdām mēs! Mēs vēl redzēsim, kas pastāvēs ilgāk — jūs vai mēs!” Kas Jehovas kalpiem palīdzēja saglabāt uzticību Jehovam?

¹⁶ Šie Bībeles pētnieki zināja, ka Dieva valstība bija sākusi valdīt 1914. gadā. Viņi nebija pārsteigti par niknajām vajāšanām, ko pieredzēja Sātana pasaulē. Kaut arī Jehovas kalpi tika vajāti, viņi bija pārliecināti, ka neviena cilvēku valdība nevar apturēt Dieva nodomu piepildīšanos. Hitleram nebija pa spēkam izskaust patiesā Dieva pielūgsmi vai izveidot valdību, kas būtu spēcīgāka par Dieva valstību. Mūsu brāļi bija pārliecināti, ka beigu beigās Hitlera valdīšanai pienāks gals.

¹⁷ Šo brāļu un māsu pārliecība bija pamatota. Pēc neilga laika nacistu režīms  sabruka, un Heinrihs Himlers — tas, kurš bija teicis: ”Šeit uz zemes valdām mēs!”, — bija spiests bēgt, lai glābtu dzīvību. Savā ceļā viņš sastapa un atpazina brāli Lībki, agrāko ieslodzīto. Satriekts viņš brālim Lībkem jautāja: ”Saki, Bībeles pētniek, kas notiks tālāk!” Brālis Lībke Himleram paskaidroja, ka Jehovas liecinieki visu laiku bija pārliecināti par to, ka nacistiskais režīms sagrūs un viņi tiks izglābti. Himleram, kurš iepriekš tik daudz un tik bravūrīgi bija izteicies par Jehovas lieciniekiem, vairs nebija, ko sacīt. Drīz pēc tam viņš izdarīja pašnāvību. Ko no tā visa var mācīties? Iedziļināšanās Bībelē, arī tās pravietojumos, var padarīt mūsu ticību Dievam nesatricināmu un palīdzēt saglabāt izturību vajāšanās. (2. Pēt. 1:19—21.)

18. Kāpēc mums ir nepieciešamas Pāvila pieminētās ”precīzās zināšanas un dziļā izpratne”, kā tas redzams no Jāņa 6:67, 68?

¹⁸ Ikvienam no mums ir jāparāda mīlestība, pēc kuras var pazīt patiesos kristiešus. Bet mums arī ir vajadzīgas ”precīzas zināšanas un dziļa izpratne”. (Filip. 1:9.) Citādi mēs varētu viegli pakļauties ”katram mācības vējam” cilvēku, arī atkritēju, ”blēdības un viltīgi sagudrotas maldināšanas dēļ”. (Efes. 4:14.) Kad pirmajā gadsimtā daudzi Jēzus mācekļi pārstāja viņam sekot, apustulis Pēteris apliecināja stipru pārliecību, ka Jēzum ir ”mūžīgās dzīves vārdi”. (Nolasīt Jāņa 6:67, 68.) Kaut arī Pēteris tajā laikā pilnībā nesaprata visu, ko mācīja Jēzus, viņš saglabāja uzticību, jo bija sapratis patiesību par Kristu. Arī jūs varat stiprināt savu pārliecību par to, kas mācīts Bībelē. Ja jūs to darīsiet, jūsu ticība paliks stipra jebkādos pārbaudījumos, un jūs varēsiet palīdzēt stiprināt ticību citiem. (2. Jāņa 1, 2.)