Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Tej Uas Peb Xav Paub

Tej Uas Peb Xav Paub

Yexus sawv ua tus Povthawj Hlob thaum twg?

Yexus sawv ua tus Povthawj Hlob thaum nws ua kevcai raus dej xyoo 29. Ua cas peb thiaj paub li ntawd? Vajtswv Yehauvas tau tsim tsa muaj ib lub tuam tsev loj uas peb tibneeg pom tsis tau. Hauv lub tuam tsev ntawd muaj ib lub thaj uas piv txwv txog qhov uas ua li Yehauvas “lub siab nyiam.” (Kalatias 1:4; Henplais 10:5-10) Thaum Yexus ua kevcai raus dej, qhov no txhais tias nws yeem muab nws txojsia fij rau saum lub thaj ntawd thiab ua raws li Yehauvas pom zoo. Ua li, lub tuam tsev loj piv txog dabtsi? Piv txog tej kab ke uas peb coj xwv peb thiaj teev tiam tau Yehauvas. Yehauvas txais yuav peb txojkev teev tiam no vim yog muaj Yexus tus nqi txhiv. Lub tuam tsev loj thiab lub thaj piv txwv no, muaj txij thaum Yexus ua kevcai raus dej los.​—Mathais 3:16, 17; Henplais 5:4-6.

Lub tuam tsev loj yuav tsum muaj ib tug Povthawj Hlob ua tus coj. Yehauvas thiaj pub nws lub hwj huam dawb huv “thiab hwjchim rau Yexus” ua tus Povthawj Hlob. (Tes Haujlwm 10:37, 38; Malakaus 1:9-11) Ua cas peb thiaj paub tias Yehauvas tsa Yexus ua tus Povthawj Hlob ua ntej nws tuag thiab sawv rov los? Aloos thiab cov Povthawj Hlob tom qab Aloos yuav pab peb teb lo lus nug no.

Mauxes Txoj Kevcai hais tias tsuas yog tus Povthawj Hlob xwb thiaj mus tau rau hauv Chav Dawbhuv Kawg Nkaus hauv lub tsev ntaub los yog lub tuam tsev. Muaj ib daim ntaub quas Chav Dawbhuv thiab Chav Dawbhuv Kawg Nkaus. Tus Povthawj Hlob tsuas muaj cai mus rau hauv Chav Dawbhuv Kawg Nkaus rau hnub ua Kevcai Theej Txhoj xwb. (Henplais 9:1-3, 6, 7) Zoo ib yam li Aloos thiab cov Povthawj Hlob tom qab nws, Yehauvas twb tsa lawv ua Povthawj Hlob lawm, lawv mam li qhib tau daim ntaub mus rau hauv Chav Dawbhuv Kawg Nkaus. Yexus los yuav tsum ua tus Povthawj Hlob ua ntej nws tuag nws mam li ‘qhib tau daim ntaub uas yog nws lub cev’ mus rau saum ntuj. (Henplais 10:20) Yog vim li no tus tubtxib Paulus thiaj hais tias Yexus “twb los ua tus Povthawj Hlob,” nws mam li “mus saum ntuj” uas zoo li nws mus rau hauv Chav Dawbhuv Kawg Nkaus.​—Henplais 9:11, 24.

Yehauvas pib ua raws li lo lus cog tseg tshiab thaum twg los lawm?

Ua ntej lo lus cog tseg tshiab pib, yuav tsum muaj 3 yam no: (1) Yexus yuav tsum mus cuag Yehauvas saum ntuj, (2) muab nws tus nqi txhiv them rau Yehauvas thiab (3) Yehauvas yuav tsum txais yuav Yexus tus nqi txhiv ntawd.

Phau Vajlugkub tsis qhia tias thaum twg Yehauvas txais yuav Yexus cov ntshav. Yog vim li ntawd peb hais tsis tau tias lo lus cog tseg tshiab pib ua haujlwm thaum twg kiag. Tiamsis peb paub tias Yexus mus rau saum ntuj 10 hnub ua ntej hnub Peetekos. (Tes Haujlwm 1:3) Lub sijhawm ntawd Yexus mus cuag Yehauvas thiab muab nws cov ntshav fij rau Yehauvas. (Henplais 9:12) Hnub Peetekos xyoo 33, muaj povthawj tias lo lus cog tseg tshiab twb ua haujlwm lawm.​—Tes Haujlwm 2:1-4, 32, 33.

Raws li peb hais tas los no, lo lus cog tseg tshiab pib thaum Yehauvas txais yuav Yexus cov ntshav thiab cov xaiv tseg. Thaum no tus Povthawj Hlob Yexus los ua tus tsoob zeej ntawm Vajtswv thiab cov xaiv tseg.​—Henplais 7:25; 8:1-3, 6; 9:13-15.