Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 29

“Thaum Kuv Qaug Zog Thaum Ntawd Kuv Yuav Muaj Zog”

“Thaum Kuv Qaug Zog Thaum Ntawd Kuv Yuav Muaj Zog”

“Kuv yog tus uas ua Yexus Khetos tes haujlwm, yog li ntawd txawm yog kuv qaug zog, raug luag thuam, raug kev txomnyem, raug kev tsimtxom, raug kev nyuaj siab los kuv yeej zoo siab.”​—2 KAULEETHAUS 12:10.

ZAJ NKAUJ 38 Nws Yuav Hwj Koj Ruaj Khov

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Paulus hais li cas txog nws tus kheej?

TUS tubtxib Paulus hais tias muaj tej thaud nws yeej qaug zog kawg. * Nws hais tias nws “lub cev tsaug zuj zus,” tsis yoojyim rau nws ua qhov zoo, thiab Yehauvas tsis teb Paulus tej lus thov raws li nws lub siab xav. (2 Kauleethaus 4:16; 12:7-9; Loos 7:21-23) Paulus kuj hais tias nws cov yeeb ncuab saib tsis taus nws. Txawm li ntawd los nws tsis cia tej uas luag hais phem txog nws thiab tej uas nws ua tsis tau ua rau nws xav tias nws tsis muaj nqis dabtsi.​—2 Kauleethaus 10:10-12, 17, 18.

2. Raws li 2 Kauleethaus 12:9, 10, Paulus kawm tau li cas?

2 Paulus kawm tau tias txawm peb qaug zog los peb yeej tseem taus. (Nyeem 2 Kauleethaus 12:9, 10.) Yehauvas hais rau Paulus tias: “Kuv yuav pub kuv lub hwjchim rau tus uas qaug zog.” Qhov no txhais li cas? Txhais tias Yehauvas yuav cuab Paulus lub zog kom nws ua tau nws tes haujlwm. Cia peb kawm seb vim li cas peb tsis tas nyuaj siab thaum peb cov yeeb ncuab thuam peb.

‘TXAWM YOG PEB RAUG LUAG THUAM LOS PEB YEEJ ZOO SIAB’

3. Vim li cas peb thiaj zoo siab thaum luag thuam peb?

3 Peb yeej tsis nyiam thaum neeg thuam peb. Tiamsis yog peb pheej muab peb cov yeeb ncuab cov lus thuam coj los khaws chim ces yuav ua rau peb qaug zog. (Pajlug 24:10) Yog li ntawd, peb yuav ua li cas xwb thaum luag thuam peb? Zoo ib yam li Paulus hais, ‘txawm yog peb raug luag thuam los peb yeej zoo siab.’ (2 Kauleethaus 12:10) Yog vim li cas? Vim Yexus twb hais lawm tias nws cov thwjtim yuav raug luag thuam thiab tsim txom. (Yauhas 15:18-20) Yog li ntawd, thaum peb raug luag thuam thiab raug luag tawm tsam ces qhia tias peb yog Yexus cov thwjtim. (1 Petus 4:14) Puag thaum ub cov uas coj Kilis tej kev lig kevcai saib tsis taus cov Khixatia thiab xav tias lawv tsis txawj ntse. Cov neeg Yudais los xav tias cov Khixatia yog neeg dog dig thiab tsis paub ntaub paub ntawv. Lawv xav ib yam li ntawd txog tus tubtxib Petus thiab tus tubtxib Yauhas nkawd thiab. (Tes Haujlwm 4:13) Vim cov Khixatia tsis nrog luag ua nom ua tswv thiab tsis mus nrog luag ua tsov ua rog, muaj neeg coob tus thiaj xav tias lawv tsis muaj hwjchim thiab tiv thaiv tsis tau lawv. Neeg zej zog los tsis lees paub tsis lees yuav lawv.

4. Cov Khixatia thaum ub ua li cas thaum neeg hais phem txog lawv?

4 Cov Khixatia thaum ub tsis cia tej uas neeg hais phem txog lawv ua rau lawv tso tseg tsis mus tshaj tawm lawm. Thaum tus tubtxib Petus thiab tus tubtxib Yauhas nkawd raug tsim txom los nkawd zoo siab vim yog nkawd qhia txog Yexus thiab ua li nws ua. (Tes Haujlwm 4:18-21; 5:27-29, 40-42) Txawm tej neeg zej zog saib tsis taus cov Khixatia los lawv yeej rau siab ntso mus pab tibneeg thiab tseem pab coob tshaj cov uas thuam lawv. Xws li Yexus cov thwjtim uas pab sau Vajtswv Txojlus, tsis yog pab tau cov Khixatia thaum ub xwb tiamsis tseem pab tau tsheej plhom leej los txog niaj hnub nimno thiab. Thiab Vajtswv lub Nceeg Vaj uas lawv tshaj tawm nimno twb kav saum ntuj lawm, tshuav tsis ntev xwb yuav kav ntiajteb. (Mathais 24:14) Tiamsis lub tseem fwv Loos uas tawm tsam cov Khixatia thaum ub, nimno twb tsis muaj lawm. Cov Khixatia thaum ub uas muab siab npuab Yehauvas twb mus ua vajntxwv saum ntuj tag lawm tiamsis lawv cov yeeb ncuab tuag tag lawm xwb. Yog Vajtswv tsa lawv cov yeeb ncuab sawv rov los lawv tsuas los ua pejxeem hauv Vajtswv lub Nceeg Vaj lawm xwb.​—Tshwmsim 5:10.

5. Raws li Yauhas 15:19, vim li cas cov neeg hauv lub qab ntuj no thiaj saib tsis taus Yehauvas cov neeg?

5 Niaj hnub nimno los yeej muaj cov neeg uas saib tsis taus thiab thuam Yehauvas Cov Timkhawv. Lawv xav tias peb tsis txawj ntse li lawv. Yog vim li cas lawv thiaj xav li ntawd? Rau qhov peb tsis coj li lawv. Cov neeg hauv lub qab ntuj no tsuas qhuas cov neeg khav theeb, muab hlob, thiab tawv ncauj xwb. Tiamsis peb xyaum txo hwjchim, tsis muab hlob, thiab ua neeg mloog lus. Peb tsis koom nrog luag ua nom ua tswv thiab tsis nrog ib lub tebchaws twg mus ua tsov ua rog. Vim peb txawv cov neeg hauv lub qab ntuj no, lawv thiaj saib peb tsis zoo npaum li lawv.​—Nyeem Yauhas 15:19; Loos 12:2.

6. Yehauvas siv nws cov neeg ua tes haujlwm twg?

6 Txawm cov neeg hauv lub qab ntuj no saib peb tsis rau nqi los Yehauvas pom zoo siv peb los ua nws tes haujlwm. Yehauvas siv peb mus tshaj tawm txoj xov zoo thoob plaws ntiajteb. Niaj hnub nimno peb muab cov ntaub ntawv Vajlugkub txhais ua ntau yam lus thiab muab tseb tawm ntau tshaj plaws. Peb kuj siv phau Vajlugkub los pab tau neeg coob tus paub ua lawv lub neej. Ib puas tsav yam peb ua no puavleej yog Yehauvas pab peb ua xwb. Nws siv ib pab neeg uas lub qab ntuj no saib tsis khuab qhov muag los ua nws tes haujlwm. Tiamsis ntawm peb tus kheej ne? Yehauvas puas pab tau peb muaj peevxwm ua tau nws tes haujlwm? Peb yuav tsum ua li cas Yehauvas thiaj yuav pab peb? Cia peb kawm seb tus tubtxib Paulus tus qauv pab tau peb li cas.

TSIS TXHOB TSO SIAB RAU KOJ TUS KHEEJ

7. Peb kawm tau li cas ntawm Paulus?

7 Paulus loj hlob hauv lub nroog Talaxus uas nyob pem tebchaws Kilikias. Lub nroog no vam meej heev thiab muaj ib lub tsev kawm ntawv uas muaj koob nto npe. Paulus yog ib tug neeg txawj ntse thiab kawm ntawv siab. Nws tus xibhwb yog Nkamaliyees uas yog cov Yudais ib tug xibhwb sawvdaws hwm. (Tes Haujlwm 5:34; 22:3) Tsis tas li ntawd xwb thaum Paulus tseem coj Yudais txoj kevcai, luag hwm thiab muab nws saib hlob. Paulus hais tias: “Peb cov kwvtij Yudais uas nrog kuv ib phaum, kuv yog tus uas coj zoo tshaj.” (Kalatias 1:13, 14; Tes Haujlwm 26:4) Vim li no yeej yoojyim rau Paulus ua ib tug neeg khav theeb thiab muab hlob. Tiamsis nws tsis coj li ntawd thiab tsis tso siab rau nws tus kheej. Peb kawm tau li cas? Thaum peb teev tiam Yehauvas peb yuav tsum tsis txhob tso siab rau peb tus kheej thiab peb lub peevxwm nkaus xwb.

Paulus zoo siab hlo mus ua Yexus ib tug thwjtim. Nws saib tej uas ua rau nws muaj meej mom “zoo ib yam li tej liamsim uas luag muab povtseg” (Saib nqi 8) *

8. (1) Raws li Filipis 3:8, Paulus xav li cas txog tej uas nws muab tso tseg? (2) Vim li cas Paulus thiaj zoo siab thaum nws qaug zog?

8 Paulus zoo siab hlo tso ib puas tsav yam uas ua rau nws muaj meej mom tseg. Nws “saib tej ntawd zoo ib yam li tej liamsim uas luag muab povtseg.” (Nyeem Filipis 3:8.) Paulus raug kev txom nyem ntau yam thaum nws los ua Yexus ib tug thwjtim. Nws haivneeg ntxub nws heev. (Tes Haujlwm 23:12-14) Txawm Paulus yog ib tug pejxeem Loos los nws tseem raug lawv nplawm thiab coj mus kaw. (Tes Haujlwm 16:19-24, 37) Tsis tas li ntawd xwb nws paub tias nws yog neeg zoo tsis tiav thiaj nyuaj heev rau nws ua qhov zoo. (Loos 7:21-25) Tiamsis nws tsis cia tej no ua rau nws tso tseg tsis ua Yexus ib tug thwjtim. ‘Txawm yog nws qaug zog los nws yeej zoo siab’ rau qhov nws paub tias Vajtswv yuav pab nws.​—2 Kauleethaus 4:7; 12:10.

9. Peb yuav ua li cas yog peb xav tias peb zoo tsis txaus?

9 Peb yuav tsum tsis txhob xav tias Yehauvas tsuas siv cov uas tsis muaj mob, cov kawm ntaub kawm ntawv siab, cov los ntawm tsev neeg zoo lossis cov uas nplua nuj xwb los ua nws tes haujlwm. Qhov tseeb tiag, Vajtswv cov neeg “tsis muaj pestsawg leej txawj ntse, tsis muaj pestsawg leej muaj hwjchim” thiab tsis muaj pes tsawg leej yog noob nom noob tsw. Txawm li ntawd los Yehauvas “xaiv yam uas neeg suav hais tias tsis muaj zog” los teev tiam nws. (1 Kauleethaus 1:26, 27) Yog koj xav tias koj zoo tsis txaus, tsis txhob cia qhov ntawd ua ib qho chaw tab kaum koj txojkev teev tiam Yehauvas. Nco ntsoov tias txawm koj tsis paub dabtsi los Yehauvas tus uas muaj hwjchim loj kawg nkaus yuav pab koj. Xws li yog koj ntshai cov neeg uas thuam txog koj txojkev ntseeg ces thov Yehauvas pab kom koj ua tau siab tawv qhia koj txojkev ntseeg rau lawv. (Efexus 6:19, 20) Lossis yog koj muaj ib tug mob loj, thov kom Yehauvas muab zog rau koj ua tau nws tes haujlwm. Txhua zaus uas koj pom Yehauvas txhais tes pab koj yuav ua rau koj txojkev ntseeg ruaj khov zuj zus.

XYAUM COV QAUV HAUV PHAU VAJLUGKUB

10. Vim li cas zoo rau peb kawm txog Vajtswv cov tub qhe thaum ub uas muab siab npuab nws, xws li cov nyob hauv Henplais 11:32-34?

10 Paulus rau siab kawm Vajtswv Txojlus thiab kawm tau ntau yam ntawm Yehauvas cov tub qhe uas nws nyeem txog. Thaum Paulus sau ntawv rau cov Khixatia uas nyob hauv lub xeev Yudas, Paulus hais kom lawv nco txog Yehauvas cov tub qhe thaum ub cov qauv. (Nyeem Henplais 11:32-34.) Xws li Vajntxwv Daviv, tsis yog nws cov yeeb ncuab tawm tsam nws xwb tiamsis muaj tej thaum tseem yog nws cov phoojywg tawm tsam nws thiab. Peb yuav kawm seb Daviv tus qauv pab tau Paulus li cas. Thiab Paulus tus qauv ho pab tau peb li cas.

Txawm Daviv tseem hluas thiab tsis loj npaum li Nkauli-am los nws tsis ntshai mus tua Nkauli-am. Nws tso siab tias Yehauvas yeej yuav pab nws tua Nkauli-am (Saib nqi 11)

11. Vim li cas thiaj ntxim li Daviv yuav kov tsis yeej Nkauli-am? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

11 Nkauli-am “saib tsis taus Daviv” vim Nkauli-am loj dua, siab dua, thiab muaj zog dua Daviv. Tsis tas li ntawd xwb Nkauli-am yog ib tug tub rog thiab muaj cuab yeej ua rog. Tiamsis Daviv yog ib tug tub hluas tsis tau ua rog dua li thiab tsis muaj cuab yeej ua rog. Ntxim li nws yeej yuav kov tsis yeej Nkauli-am. Tiamsis Daviv tso siab rau Yehauvas lub hwjchim nws thiaj tua tau Nkauli-am.​—1 Xamuyees 17:41-45, 50.

12. Daviv raug teeb meem dabtsi?

12 Daviv rau siab ntso ua haujlwm rau Vajntxwv Xa-ules uas yog tus vajntxwv uas Yehauvas xaiv los kav tebchaws Yixalayees. Thaum xub thawj Vajntxwv Xa-ules kuj saib Daviv tsim txiaj tiamsis tsis ntev tom qab no nws txawm pib khib Daviv. Nws thiaj li ua phem rau Daviv thiab caum Daviv tua. Ntshe qhov teeb meem no ua rau Daviv qaug zog heev.​—1 Xamuyees 18:6-9, 29; 19:9-11.

13. Daviv ua li cas thaum Vajntxwv Xa-ules ua phem heev rau nws?

13 Txawm tias Vajntxwv Xa-ules ua phem heev rau Daviv los Daviv yeej tseem hwm tus vajntxwv uas Yehauvas xaiv los kav nws haivneeg. (1 Xamuyees 24:6) Tej yam phem uas Vajntxwv Xa-ules ua rau Daviv, Daviv tsis muab liam rau Yehauvas. Daviv tso siab tias Yehauvas yuav pab nws nyiaj dhau qhov teeb meem ntawd.​—Phau Ntawv Nkauj 18, cov lus hauv qab taw qhia; 18:1.

14. Paulus raug teeb meem ib yam li Daviv li cas?

14 Tus tubtxib Paulus raug teeb meem ib yam li Daviv thiab. Paulus cov yeeb ncuab muaj hwjchim dua nws. Muaj cov thawj coj thiab cov nom tswv coob tus uas ntxub nws heev. Lawv ib sij ua phem rau nws ib zaug thiab coj nws mus kaw. Tsis tas li ntawd xwb nws cov phoojywg thiab ib txhia hauv lub koom txoos Khixatia los tseem tawm tsam nws thiab. (2 Kauleethaus 12:11; Filipis 3:18) Nws ua li cas xwb? Txawm luag tawm tsam nws npaum li cas los nws rau siab ntso mus qhia txoj xov zoo tsis tseg. Txawm cov kwvtij nkauj muam ua tsis ncaj rau nws los nws tseem hlub lawv qees. Thiab qhov tseem ceeb tshaj nws muab siab npuab Vajtswv tas nws sim neej. (2 Timautes 4:8) Puas yog nws kov yeej txhua yam vim nws tso siab rau nws tus kheej? Tsis yog. Nws kov yeej vim nws tso siab plhuav rau Yehauvas.

Thaum koj piav koj txojkev ntseeg rau cov uas thuam koj, nco ntsoov ua siab ntev thiab hais lus saib taus lawv (Saib nqi 15) *

15. Peb lub hom phiaj yog dabtsi thiab yuav ua li cas peb thiaj ua tau li ntawd?

15 Cov koj kawm ntawv nrog, ua haujlwm nrog, lossis koj tsev neeg uas tsis teev tiam Yehauvas puas tau muaj tus thuam koj lossis tawm tsam koj dua li? Puas tau muaj ib tug hauv koj lub koom txoos ua tsis ncaj rau koj? Yog muaj ces nco ntsoov Daviv thiab Paulus nkawd ob tug qauv. Yog koj ua zoo ces koj yuav “kovyeej txojkev phem.” (Loos 12:21) Thaum muaj neeg tawm tsam peb, peb yuav tsis nrog lawv sib ntaus sib tua li Daviv thiab Nkauli-am nkawd, tiamsis peb lub hom phiaj yog pab kom lawv los kawm Vajlugkub thiab paub Yehauvas. Peb yuav pab tau lawv yog peb siv phau Vajlugkub los teb lawv tej lus nug, saib taus lawv thiab tsis txhob ua phem rov rau lawv, thiab ua zoo rau txhua leej txhua tus, txawm lawv yog peb cov yeeb ncuab los xij.​—Mathais 5:44; 1 Petus 3:15-17.

CIA LWM TUS PAB KOJ

16, 17. Thaum Paulus tabtom yuav mus tsim txom cov Khixatia, muaj dabtsi tshwm sim rau nws?

16 Thaum tus tubtxib Paulus tseem hluas nws lub npe hu ua Xaulus. Nws saib tsis taus Yexus thiab tsim txom Yexus cov thwjtim kawg li. (Tes Haujlwm 7:58; 1 Timautes 1:13) Thaum Paulus tabtom yuav mus tsim txom cov Khixatia, Yexus txawm hais lus saum ntuj tuaj rau Paulus thiab ua rau nws tsis pom kev. Yuav kom Paulus rov pom kev nws yuav tau mus cuag cov neeg uas nws tsim txom ntawd pab nws. Nws txo hwjchim kawg li nws thiaj cia Yexus ib tug thwjtim hu ua Ananias pab nws rov pom kev.​—Tes Haujlwm 9:3-9, 17, 18.

17 Paulus tseem nco ntsoov lub sijhawm uas Yexus qhuab ntuas nws thaum nws taug kev mus rau lub nroog Damaxes. Txawm Paulus twb los ua Yexus ib tug thwjtim thiab sawvdaws paub nws zoo hauv lub koom txoos los nws tseem txo hwjchim thiab zoo siab hlo cia cov kwvtij nkauj muam pab nws. Nws hais tias lawv ‘pab nws ntau kawg li.’​—Kaulauxais 4:10, 11.

18. Vim li cas muaj tej thaud peb tsis xav cia lwm tus pab peb?

18 Paulus tus qauv qhia peb li cas? Thaum peb nyuam qhuav los paub Yehauvas, peb yeej zoo siab hlo cia nws cov neeg pab peb vim tseem tshuav ntau yam uas peb tsis tau paub. (1 Kauleethaus 3:1, 2) Tiamsis thaum peb teev tiam Yehauvas tau ntev lawm thiab paub ntau yam lawm, peb puas tseem cia lwm tus pab peb? Yog nws yog ib tug uas tsis tau teev tiam Yehauvas ntev npaum li peb, peb puas yuav cia nws pab peb? Yuav kom Yehauvas pab peb, peb yuav tsum txais yuav cov kwvtij nkauj muam txojkev pab. Rau qhov muaj ntau zaus Yehauvas siv lawv los txhawb peb.​—Loos 1:11, 12.

19. Ua li cas Paulus thiaj ua tau ntau yam haujlwm zoo?

19 Thaum Paulus los ua Yexus ib tug thwjtim lawm nws ua tau ntau yam haujlwm zoo. Ua li cas nws thiaj ua tau? Paulus kawm tau tias qhov uas nws ua tau ntau yam zoo tsis yog vim nws muaj peevxwm, muaj kev txawj ntse, lossis los ntawm ib tsev neeg zoo los tiamsis yog vim nws txo hwjchim thiab cia Yehauvas pab nws. Cia peb sawvdaws xyaum Paulus es (1) tso siab rau Yehauvas, (2) xyaum cov qauv hauv phau Vajlugkub, thiab (3) cia cov kwvtij nkauj muam pab peb. Yog peb ua li ntawd ces txawm peb qaug zog lossis xav hais tias peb ua tsis tau dabtsi los Yehauvas yeej yuav pab peb!

ZAJ NKAUJ 61 Cov Timkhawv, Cia Li Rau Siab Tiag!

^ nqe 5 Hauv zaj no peb yuav kawm txog tus tubtxib Paulus tus qauv. Peb yuav pom tias yog peb txo hwjchim ces thaum peb raug luag thuam thiab thaum peb qaug zog Yehauvas yuav pab peb.

^ nqe 1 TXHAIS TAWM: Tej thaum peb qaug zog vim peb zoo tsis tiav, vim peb txom nyem, vim peb muaj mob muaj nkeeg, lossis vim peb tsis muaj kev kawm ntaub kawm ntawv siab. Tsis tas li ntawd xwb peb cov yeeb ncuab tseem thuam thiab ua phem kom peb qaug zog.

^ nqe 57 COV DUAB: Thaum Paulus los ua Yexus ib tug thwjtim qhia txoj xov zoo, nws muab tej uas nws siv thaum nws tseem yog ib tug Falixais tso tseg huvsi. Xws li tej thooj ntawv Kilis thiab Loos thiab lub hnab uas ntim Vajtswv Txojlus.

^ nqe 61 COV DUAB: Cov uas ua haujlwm nrog tus kwvtij no txhob kom nws nrog lawv koom ua koob tsheej nco txog hnub yug.