Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 30

Cia Li Ua Lub Neej Raws Li Qhov Tseeb

Cia Li Ua Lub Neej Raws Li Qhov Tseeb

“Tsis muaj ib yam dabtsi ua rau kuv zoo siab tshaj qhov uas kuv hnov hais tias kuv cov menyuam ua lawv lub neej raws li qhov tseeb.”​—3 YAUHAS 4.

ZAJ NKAUJ 122 Nyob Ruaj Nreeg!

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Raws li 3 Yauhas 3, 4, vim li cas peb thiaj zoo siab?

SIM xav seb tus tubtxib Yauhas zoo siab npaum li cas thaum nws hnov tias cov uas nws pab los paub qhov tseeb tseem rau siab ntso teev tiam Yehauvas. Yauhas saib lawv zoo ib yam li lawv yog nws cov menyuam. Nws thiaj rau siab ntso txhawb lawv txojkev ntseeg vim lawv raug kev sim siab ntau yam. Peb los kuj zoo ib yam li ntawd thiab. Peb yeej zoo siab thaum peb pom peb cov menyuam lossis cov peb qhia Vajlugkub rau ua kevcai raus dej thiab tseem niaj hnub teev tiam Yehauvas.​—Nyeem 3 Yauhas 3, 4.

2. Yauhas sau nws 3 tsab ntawv ua dabtsi?

2 Xyoo 98, tej zaum tus tubtxib Yauhas nyob hauv lub nroog Efexus lossis nyob ze thaj tsam ntawd. Ntshe nws tsiv mus nyob ntawd tom qab luag tso nws tawm ntawm lub povtxwv Pamaus. Lub sijhawm ntawd yog lub sijhawm uas Yehauvas lub hwj huam dawb huv tshoov Yauhas sau 3 tsab ntawv mus txhawb cov Khixatia uas muab siab npuab Yehauvas kom lawv rau siab ntseeg Yexus thiab ua lawv lub neej raws li qhov tseeb.

3. Peb yuav teb 3 lo lus nug twg?

Yauhas yog tus uas nyob ntev tshaj lwm tus tubtxib. Nws txhawj tsam cov nyob hauv lub koom txoos raug cov xibhwb cuav dag ntxias. * (1 Yauhas 2:18, 19, 26) Cov neeg fav xeeb ntawd hais tias lawv paub Vajtswv tiamsis lawv tsis ua raws li Yehauvas tej lus sam hwm. Hauv zaj no peb yuav kawm txog Yauhas cov lus thiab teb 3 lo lus nug no: Peb yuav ua peb lub neej raws li qhov tseeb li cas? Dabtsi yuav ua tau rau peb tso qhov tseeb tseg? Thiab peb ib leeg yuav tau txhawb ib leeg li cas kom peb thiaj nyob rawv hauv qhov tseeb?

PEB YUAV UA PEB LUB NEEJ RAWS LI QHOV TSEEB LI CAS?

4. Raws li 1 Yauhas 2:3-6 thiab 2 Yauhas 4, 6, yuav kom peb ua tau peb lub neej raws li qhov tseeb peb yuav tsum ua li cas?

4 Yuav kom peb ua tau peb lub neej raws li qhov tseeb, peb yuav tsum paub phau Vajlugkub zoo. Tsis tas li ntawd xwb peb yuav tsum “ua raws li Vajtswv tej lus” hais kom peb ua. (Nyeem 1 Yauhas 2:3-6; 2 Yauhas 4, 6.) Yexus ib txwm mloog Yehauvas lus. Yog peb ua tib zoo xyaum Yexus ces yuav pab tau peb mloog Yehauvas lus thiab.​—Yauhas 8:29; 1 Petus 2:21.

5. Peb yuav tsum ntseeg li cas?

5 Peb yuav tsum ntseeg ruaj nreeg tias peb tus Vajtswv Yehauvas yeej tsis dag peb ib zaug li thiab ntseeg tias txhua yam uas nws hais hauv phau Vajlugkub yeej yog qhov tseeb. Peb kuj yuav tsum ntseeg tias Yexus yog tus Mexiyas. Niaj hnub nimno, coob tus tsis ntseeg tias Vajtswv twb tsa Yexus ua Vajntxwv kav Vajtswv lub Nceeg Vaj lawm. Yauhas twb ceeb toom lawm tias yuav muaj neeg ntxias tau cov uas tsis paub Yehauvas thiab Yexus nkawd zoo. (2 Yauhas 7-11) Yauhas sau tias: “Tus uas hais dag twb yog tus uas hais tias Yexus tsis yog tus Mexiyas.” (1 Yauhas 2:22) Yog peb tsis xav kom luag ntxias tau peb ces peb yuav tsum rau siab kawm Vajtswv Txojlus kom peb paub Yehauvas thiab Yexus nkawd zoo. (Yauhas 17:3) Yog peb ua li no ces peb yuav paub tias peb nrhiav tau qhov tseeb lawm.

DABTSI YUAV UA TAU RAU PEB TSO QHOV TSEEB TSEG?

6. Dabtsi yuav ua rau cov tub ntxhais hluas Khixatia tso qhov tseeb tseg?

6 Cov Khixatia txhua leej txhua tus yuav tsum ceev faj tsis txhob qaug rau tibneeg tej tswvyim. (1 Yauhas 2:26) Cov tub ntxhais hluas Khixatia los yuav tsum tau ceev faj thiab. Ib tug muam uas muaj 25 xyoos nyob Fab Kis teb hu ua Alexia * hais tias: “Thaum kuv tseem kawm ntawv, kuv kawm txog tibneeg tej tswvyim thiab kawm tias txhua yam yog txia los xwb. Muaj tej thaud kuv kuj nyiam tej uas kuv kawm ntawd thiab. Tiamsis kuv ho xav tias yog kuv cia li ntseeg txhua yam uas kuv tus xibhwb qhia xwb es tsis tshawb nrhiav seb phau Vajlugkub qhia li cas tiag ces kuv ua tsis yog lawm.” Alexia thiaj kawm ib phau ntawv uas tham txog seb tibneeg puas yog txia ntawm tsiaj los lossis yog Vajtswv tsim. * Ob peb lub limtiam tom qab ntawd nws thiaj paub meej tias muaj tseeb li phau Vajlugkub hais. Alexia hais tias: “Kuv pom tias thaum kuv ua li phau Vajlugkub hais kuv muaj kev kaj siab dua.”

7. Peb yuav tsum tsis txhob ua dabtsi thiab yog vim li cas?

7 Cov Khixatia, tsis hais cov laus cov hluas, yuav tsum tsis txhob ua txuj li lawv teev tiam Yehauvas tiamsis ho mus ua txhaum. Yauhas hais tias peb yuav ua tsis tau peb lub neej raws li qhov tseeb yog peb pheej mus ua tej uas Yehauvas tsis nyiam. (1 Yauhas 1:6) Yog peb xav ua kom haum Yehauvas siab, peb yuav tsum nco ntsoov tias txawm neeg tsis pom los Yehauvas pom txhua yam uas peb ua.​—Henplais 4:13.

8. Peb yuav tsum ceev faj dabtsi?

8 Tej Yehauvas hais tias txhaum, niaj hnub nimno tibneeg hais tias tsis txhaum dabtsi. Peb yuav tsum ceev faj tsis txhob qaug rau lub tswvyim no. Tus tubtxib Yauhas sau tias: “Yog peb hais tias peb tsis muaj txhaum, peb rov dag peb xwb.” (1 Yauhas 1:8) Nyob rau Yauhas tiam, cov neeg fav xeeb qhia tias txawm ib tug txhob txwm mus ua txhaum los nws tseem nrog tau Vajtswv sib raug zoo. Niaj hnub nimno los coob tus hais tias lawv ntseeg Vajtswv tiamsis lawv tsis lees yuav nws txoj cai. Xws li lawv sib daj sib dee ua nkauj ua nraug ywj siab, tsis quav ntsej Yehauvas txoj cai li.

Cov tub ntxhais hluas, tshawb nrhiav seb yam twg Yehauvas hais tias zoo thiab yam twg Yehauvas hais tias phem, nej thiaj paub piav nej txojkev ntseeg rau lwm tus (Saib nqi 9) *

9. Yog cov tub ntxhais hluas Khixatia ua li phau Vajlugkub hais ces yuav tiv thaiv tau lawv li cas?

9 Yuav tsis yoojyim rau cov tub ntxhais hluas Khixatia ua li Vajtswv hais yog lawv cov npoj tom tsev kawm ntawv lossis tom haujlwm pheej niaj hnub yaum lawv mus ua nkauj ua nraug. Ib tug kwvtij hu ua Alexadaw tau ntsib li ntawd. Nws hais tias: “Thaum kuv tseem kawm ntawv, muaj ib co hluas nkauj pheej yaum kom kuv mus nrog lawv pw. Lawv hais tias tej zaum yog kuv nyiam txivneej kuv thiaj tsis muaj hluas nkauj.” Koj yuav ua li cas xwb yog koj raug sim li no? Yog koj ua li phau Vajlugkub hais ces koj yuav tiv thaiv tau koj tus kheej, tsis kis mob, tsis mob siab, thiab koj yuav tsis plam koj txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas. Txhua zaus uas cov npoj yaum koj mus ua txhaum es koj tsis mus, yuav pab tau koj yig lwm zaus lawv rov yaum koj. Nco ntsoov tias lub qab ntuj txojkev xav txog kev sib daj sib dee los ntawm Xatas los. Yog li ntawd, thaum twg koj tsis kam ua li lawv ua ces twb yog koj “tawmtsam yeej dab Ntxwgnyoog lawm.”​—1 Yauhas 2:14.

10. Raws li 1 Yauhas 1:9, ua cas peb thiaj muaj lub siab kaj teev tiam Yehauvas?

10 Peb yeej paub tias Yehauvas muaj cai txiav txim tias yam twg zoo yam twg phem. Peb yuav ua li peb ua tau kom tsis txhob mus ua txhaum. Tiamsis yog peb ho ua txhaum, peb yuav tau thov Yehauvas zam txim rau peb. (Nyeem 1 Yauhas 1:9.) Yog peb ua txhaum loj ces peb yuav tsum mus cuag cov txwj laus uas Yehauvas tau tsa los saib xyuas peb. (Yakaunpaus 5:14-16) Peb yuav tsum tsis txhob cia tej uas peb ua txhaum yav tas los tshum peb lub siab tas zog. Yog vim li cas? Peb Leej Txiv Yehauvas twb hais lawm tias nws yeej yuav zam txim rau peb yog peb lees txim thiab tso kev txhaum tseg. Yehauvas zam txim tau rau peb rau qhov nws twb xa nws tus Tub los tuag txhiv peb lawm. Twb yog li no peb thiaj muaj lub siab kaj teev tiam nws.​—1 Yauhas 2:1, 2, 12; 3:19, 20.

11. Peb yuav ua li cas tiv thaiv tau peb txojkev ntseeg ntawm cov neeg fav xeeb tej tswvyim?

11 Peb yuav tsum tsis txhob mloog cov neeg fav xeeb tej tswvyim. Dab Ntxwg Nyoog yeej ib txwm siv tibneeg los dag ntxias cov Khixatia kom lawv tso lawv txojkev ntseeg tseg. Yog li ntawd peb yuav tsum paub thaum luag dag peb. * Cov neeg uas ntxub peb yuav hais lus dag rau saum huab cua lossis hauv Is Taws Nej kom peb xav yuam kev txog Yehauvas thiab peb cov kwvtij nkauj muam. Tiamsis peb yuav tsum tsis txhob ntseeg tej lus dag ntawd vim yog los ntawm Xatas los xwb!​—1 Yauhas 4:1, 6; Tshwmsim 12:9.

12. Vim li cas peb txojkev ntseeg yuav tsum ruaj khov?

12 Yuav kom peb tsis txhob mus qaug rau Xatas tej lus dag ntxias, peb yuav tsum tso siab rau Yexus thiab ntseeg tias nws yog tus uas Yehauvas siv los ua kom nws lub ntsiab muaj tiav. Peb yuav tsum tso siab rau cov uas Yehauvas siv los coj nws lub koom haum niaj hnub nimno thiab. (Mathais 24:45-47) Peb yuav ua li cas xwb? Peb yuav tsum rau siab kawm Vajtswv Txojlus peb txojkev ntseeg thiaj ruaj khov li tsob ntoo uas nrhau cag mus tob tob rau hauv av. Thaum Paulus sau nws tsab ntawv mus rau lub koom txoos Kaulauxais nws hais li no: “Nej twb lees hais tias Yexus Khetos yog nej tus Tswv lawm, yog li ntawd nej yuav tsum ua nej lub neej kom phim qhov uas nej nrog nws koom ib txojsia. Nej yuav tsum muab siab rau ntseeg Yexus Khetos ib yam li tus cag ntoo uas ntsia av tob tob.” (Kaulauxais 2:6, 7) Yog peb txojkev ntseeg ruaj khov ces Xatas thiab cov tuaj nws tog yuav ntxias tsis tau peb yuam kev.​—2 Yauhas 8, 9.

13. Ua cas peb ho paub tias tibneeg yuav ntxub peb?

13 Peb yeej paub tias tibneeg yuav ntxub peb. (1 Yauhas 3:13) Yauhas hais tias “dab Ntxwgnyoog twb kav cov neeg uas nyob hauv ntiajteb no lawm.” (1 Yauhas 5:19) Xatas chim heev rau qhov nws paub tias lub sijhawm kawg rau lub qab ntuj no los ze zuj zus lawm. (Tshwmsim 12:12) Nws tsis yog ntxias kom peb mus ua nkauj ua nraug lossis mloog cov neeg fav xeeb tej tswvyim dag xwb, Xatas tseem yuav ua phem thiab tsim txom peb thiab. Xatas yuav ua li nws ua tau los txwv peb tes haujlwm vim nws paub tias nws tsis tshuav sijhawm ntev lawm. Niaj hnub nimno thiaj muaj ib co tebchaws txwv peb tes haujlwm ib txhia. Hos muaj tej lub txwv kiag peb tes haujlwm tag nrho. Txawm Xatas ua npaum li cas los peb cov kwvtij nkauj muam uas nyob rau tej lub tebchaws ntawd yeej tseem ua siab ntev thev thiab tuav rawv lawv txojkev ntseeg ruaj nreeg. Peb los kuj ua tau ib yam li lawv thiab.

IB LEEG TXHAWB IB LEEG KOM NYOB RAWV HAUV QHOV TSEEB

14. Peb yuav pab peb cov kwvtij nkauj muam li cas lawv thiaj nyob rawv hauv qhov tseeb?

14 Peb yuav tsum hlub peb cov kwvtij nkauj muam, tsis hais thaum peb tau zoo lossis thaum peb raug kev txomnyem, peb ib leeg thiaj txhawb tau ib leeg kom nyob rawv hauv qhov tseeb. (1 Yauhas 3:10, 11, 16-18) Koj puas paub ib tug uas xav tau kev nplig siab thiab kev pab vim nws ib tug txheeb ze tas sim neej lawm? Lossis koj puas paub cov uas lawv vaj lawv tsev lossis lawv lub Tsev Nceeg Vaj raug xwm txheej phem puas tas lawm? Yog peb hlub tshua peb cov kwvtij nkauj muam ces peb yuav nqis tes hlo pab lawv es tsis yog hais ntawm ncauj xwb.

15. Raws li 1 Yauhas 4:7, 8, peb yuav tsum ua dabtsi?

15 Thaum peb ib leeg hlub ib leeg ces twb yog peb xyaum raws li peb Leej Txiv Yehauvas saum ntuj. (Nyeem 1 Yauhas 4:7, 8.) Yog peb txawj sib hlub ces peb ib leeg yuav zam txim rau ib leeg. Tej zaum muaj ib tug ua mob peb siab tiamsis thaum nws los thov txim, peb yuav zam txim rau nws thiab tsis muab khaws chim. (Kaulauxais 3:13) Muaj ib tug kwvtij hu ua Adaus (Aldo) chim siab heev thaum nws hnov tus kwvtij uas nws ib txwm hwm hais lus saib tsis taus nws haiv neeg. Adaus hais tias, “Kuv thov Yehauvas tsis tseg kom kuv tsis txhob xav phem txog tus kwvtij ntawd.” Puas yog Adaus thov Vajtswv xwb? Tsis yog. Adaus caw tus kwvtij ntawd nrog nws mus qhia Vajlugkub. Thaum nkawd mus qhia Vajlugkub Adaus mam li nrog tus kwvtij tham. Nws hais tias: “Thaum kuv qhia tus kwvtij ntawd tias cov lus nws hais ua rau kuv tu siab npaum li cas, tus kwvtij txawm thov txim. Thaum kuv hnov nws cov lus kuv paub tias nws yeej tu siab kawg rau tej nws hais. Tom qab ntawd wb rov sib raug zoo li qub.”

16, 17. Peb yuav tsum rau siab ua dabtsi?

16 Thaum peb nyeem tus tubtxib Yauhas 3 tsab ntawv, peb pom tias nws hlub nws cov kwvtij nkauj muam heev thiab xav kom lawv sawvdaws muaj kev ntseeg ruaj khov. Peb zoo siab heev uas cov pojniam thiab txivneej uas yuav nrog Yexus ua vajntxwv kav saum ntuj muaj lub siab hlub tshua sawvdaws ib yam li Yauhas thiab.​—1 Yauhas 2:27.

17 Cia peb muab tej uas peb kawm no khaws cia zoo zoo. Cia peb rau siab ntso ua peb lub neej raws li qhov tseeb thiab ua txhua yam raws li Yehauvas hais. Rau siab ntso kawm thiab tso siab plhuav rau Vajtswv Txojlus. Rau siab kawm txog Yexus. Tsis txhob qaug rau tibneeg tej tswvyim thiab cov neeg fav xeeb tej lus dag ntxias. Tsis txhob ua txuj teev tiam Yehauvas tiamsis ho mus ua txhaum. Ua lub neej raws li Yehauvas txoj kevcai. Thiab rau siab ntso pab peb cov kwvtij nkauj muam kom sawvdaws thiaj nyob rawv hauv qhov tseeb. Ib leeg zam txim rau ib leeg. Yog peb ua li no ces txawm muaj dabtsi raug peb los peb yuav ua lub neej raws li qhov tseeb.

ZAJ NKAUJ 49 Ua Rau Yehauvas Zoo Siab

^ nqe 5 Xatas yog tus kav lub ntiajteb no. Nws yog cov neeg dag leej txiv thiaj tsis yoojyim rau peb ua lub neej raws li qhov tseeb. Cov Khixatia thaum ub los kuj ntsib teeb meem li no thiab. Yehauvas thiaj tshoov tus tubtxib Yauhas sau 3 tsab ntawv pab cov Khixatia thaum ub thiab peb sawvdaws. Hauv Yauhas 3 tsab ntawv no, peb yuav kawm tias dabtsi thiaj ua rau peb tso tseg tsis ua lub neej raws li qhov tseeb thiab yuav ua li cas peb thiaj zam dhau cov teeb meem ntawd.

^ nqe 6 Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.

^ nqe 6 Phau no yog phau Life​—How Did It Get Here? By Evolution or by Creation? uas Yehauvas Cov Timkhawv luam tawm.

^ nqe 11 Mus saib zaj kawm hu ua “Koj Puas Paub Tias Muaj Tseeb Tiag?” hauv Phau Tsom Faj lub 8 Hli xyoo 2018.

^ nqe 60 COV DUAB: Thaum mus kawm ntawv, ib tug muam niaj hnub pom thiab hnov luag tej tham txog txivneej nyiam txivneej thiab pojniam nyiam pojniam. (Nyob rau tej lub tebchaws tus duab zaj yog ib qho cim rau cov neeg no.) Tus muam siv sijhawm los tshawb nrhiav tej ntaub ntawv uas yuav txhawb tau nws txojkev ntseeg. Nws ua li no nws thiaj piav tau nws txojkev ntseeg rau lwm tus.