Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 31

Koj Puas Tos Ntsoov “Lub Nroog Uas Nyob Mus Ibtxhis”?

Koj Puas Tos Ntsoov “Lub Nroog Uas Nyob Mus Ibtxhis”?

‘Nws tabtom tos lub nroog uas nyob mus ibtxhis, lub nroog ntawd Vajtswv yog tus uas muab qauv thiab ua lub nroog ntawd.’​—HENPLAIS 11:10.

ZAJ NKAUJ 22 Lub Nceeg Vaj Twb Kav Lawm​—Cia Li Los!

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Vajtswv cov neeg ntau tus tau tso dabtsi tseg thiab yog vim li cas lawv thiaj ua li ntawd?

NIAJ HNUB NIMNO Vajtswv cov neeg tau tso ntau yam tseg. Muaj ib txhia kwvtij nkauj muam txiav txim siab tias lawv yuav tsis yuav pojniam lossis tsis yuav txiv. Hos ib txhia uas twb muaj txij nkawm lawm los txiav txim siab tias lawv yuav tsis yuav menyuam. Muaj tej tsev neeg kuj ua lub neej yoojyim. Lawv sawvdaws ua li ntawd rau qhov lawv xav teev tiam Yehauvas ntau li ntau tau. Lawv tso siab tias Yehauvas yuav muab txhua yam uas lawv cheem tsum rau lawv. Yog vim li cas lawv thiaj tso siab rau Yehauvas? Vim rau qhov yav tas los Yehauvas yeej pab nws cov neeg kom lawv tsis tu ncua ib yam dabtsi. Xws li Yehauvas foom koob hmoov rau Anplahas, “Anplahas thiaj yog yawgkoob ntawm txhua tus uas ntseeg.”​—Loos 4:11.

2. (1) Raws li Henplais 11:8-10, vim li cas Anplahas thiaj zoo siab hlo tsiv tawm ntawm lub nroog Ules mus? (2) Hauv zaj no peb yuav teb cov lus nug twg?

2 Anplahas zoo siab hlo tso nws lub neej zoo hauv lub nroog Ules tseg. Yog vim li cas? Vim rau qhov nws tos ntsoov Vajtswv “lub nroog uas nyob mus ibtxhis.” (Nyeem Henplais 11:8-10.) Hauv zaj no peb yuav teb cov lus nug no: (1) “Lub nroog uas nyob mus ibtxhis” ntawd yog dabtsi? (2) Anplahas ntsib teeb meem dabtsi thaum nws tabtom tos Vajtswv ua lub nroog ntawd? Thiab (3) peb yuav xyaum Anplahas thiab cov teev tiam Yehauvas uas nyob rau peb tiam no li cas?

“LUB NROOG UAS NYOB MUS IBTXHIS” YOG DABTSI?

3. Lub nroog uas Anplahas tos ntsoov yog dabtsi?

3 “Lub nroog uas nyob mus ibtxhis” uas Anplahas tos ntsoov ntawd yog Vajtswv lub Nceeg Vaj. Yexus Khetos yog tus Vajntxwv kav lub Nceeg Vaj ntawd thiab muaj 144,000 tus xaiv tseg yuav nrog Yexus kav. Paulus hais tias lub Nceeg Vaj ntawd yog “Vajtswv tus uas muaj sia nyob lub nroog. Lub nroog ntawd yog lub nroog Yeluxalees nyob saum ntuj ceebtsheej.” (Henplais 12:22; Tshwmsim 5:8-10; 14:1) Yexus qhia nws cov thwjtim thov kom lub Nceeg Vaj ntawd los thiab kom muaj raws li Vajtswv lub siab nyiam rau hauv ntiajteb ib yam li saum ntuj ceeb tsheej.​—Mathais 6:10, TT.

4. Raws li Chivkeeb 17:1, 2, 6, Anplahas puas paub tias Vajtswv lub Nceeg Vaj zoo li cas?

4 Anplahas puas paub tias Vajtswv lub Nceeg Vaj zoo li cas? Nws tsis paub. Tau ntau ntau xyoo Vajtswv tsis qhia rau leejtwg paub. (Efexus 1:8-10; Kaulauxais 1:26, 27) Tiamsis Anplahas paub tias nws cov xeeb ntxwv muaj qee leej yuav tau ua vajntxwv kav lub Nceeg Vaj ntawd rau qhov Yehauvas tau cog lus li ntawd rau nws lawm. (Nyeem Chivkeeb 17:1, 2, 6.) Twb yog li ntawd Anplahas thiaj ua siab ntev tos txog thaum Vajtswv ua li nws tej lus cog tseg. Cuag li Anplahas twb pom kiag tus Mexiyas uas yuav ua Vajntxwv kav Vajtswv lub Nceeg Vaj lawm. Twb yog vim li no Yexus thiaj hais rau cov Yudais nyob nws tiam tias: “Nej txiv Anplahas zoo siab hais tias nws yuav pom hnub uas kuv los; nimno nws twb pom lawm, nws zoo siab kawg li.”​—Yauhas 8:56.

Ua cas peb thiaj paub tias Anplahas tso siab plhuav rau Yehauvas tej lus cog tseg? (Saib nqi 5)

5. Ua cas peb thiaj paub hais tias Anplahas ua siab ntev tos “lub nroog” lossis Vajtswv lub Nceeg Vaj?

5 Anplahas ua siab ntev tos “lub nroog” lossis Vajtswv lub Nceeg Vaj li cas? Anplahas tsis ua pej xeem rau ib lub tebchaws twg. Nws tsis nyob ntev rau ib qho chaw twg thiab nws tsis txhawb ib tug vajntxwv twg. Tsis tas li ntawd xwb Anplahas tsis tsim kom nws muaj ib lub tebchaws ua nws tug. Vim Anplahas muaj kev ntseeg heev nws thiaj li mloog Yehauvas lus thiab ua siab ntev tos Yehauvas ua li nws cog tseg. Cia peb kawm seb Anplahas ntsib teeb meem dabtsi thiab peb kawm tau li cas ntawm nws.

ANPLAHAS NTSIB TEEB MEEM DABTSI?

6. Lub nroog Ules zoo li cas?

6 Lub nroog Ules uas Anplahas tsiv tawm yog ib lub nroog uas muaj ntsa loog zoo tiv thaiv thiab tseem muaj kwj deg tob tob tiv thaiv puag ncig lawv 3 sab. Cov neeg hauv lub nroog ntawd txawj ntaub txawj ntawv thiab txawj lej. Lawv kuj yog neeg nplua nuj heev vim lub nroog ntawd yog lub nroog uas neeg ua lag ua luam. Peb paub li ntawd rau qhov muaj ib co neeg khawb nrhiav tau lawv tej ntaub ntawv lag luam. Lawv tej phab ntsa tsev yog muab av thwv cib ua thiab pleev xim dawb thoob plaws. Muaj tej lub tsev muaj li 13 lossis 14 chav ncig ib lub tshav puam leem pob zeb nyob hauv plawv.

7. Vim li cas Anplahas yuav tsum tso siab plhuav tias Yehauvas yuav tiv thaiv nws thiab nws tsev neeg?

7 Anplahas thiab Xalas tso nkawd lub neej zoo hauv lub nroog Ules tseg mus rub tsev ntaub nyob tom tej tiaj nrag hauv tebchaws Kana-as. Zaum no nkawd tsis muaj ntsa loog thiab kwj deg tob tiv thaiv nkawd tsev neeg ntawm neeg phem lawm. Yog li ntawd Anplahas yuav tsum tso siab plhuav tias Yehauvas yeej yuav tiv thaiv nws thiab nws tsev neeg.

8. Muaj ib zaug Anplahas raug teeb meem li cas?

8 Anplahas yeej ua li Vajtswv lub siab nyiam tiamsis muaj ib zaug muaj kev tshaib nqhis loj heev hauv tebchaws Kana-as. Anplahas thiaj coj nws tsev neeg mus nyob rau tebchaws Iziv tau ib ntus. Tiamsis thaum nws mus txog tebchaws Iziv, Falaus txawm coj Xalas mus rau hauv nws lub tsev thiab yuav yuav Xalas ua nws pojniam. Sim xav seb Anplahas nyuaj siab npaum li cas mus txog thaum Yehauvas ua kom Falaus xa Xalas rov qab los rau Anplahas.​—Chivkeeb 12:10-19.

9. Anplahas muaj teeb meem dabtsi hauv nws tsev neeg?

9 Anplahas kuj muaj teeb meem hauv nws tsev neeg thiab. Tau ntau xyoo Anplahas thiab nws tus pojniam Xalas tu siab kawg li vim Xalas muaj tsis taus menyuam. Xalas thiaj li muab nws tus ntxhais qhev hu ua Hankas rau Anplahas kom Hankas muaj menyuam rau Anplahas thiab Xalas. Tiamsis thaum Hankas xeeb Yisamayees hauv plab, nws txawm ua saib tsis taus Xalas. Xalas thiaj tsim txom Hankas mus txog thaum Hankas khiav tawm hauv Anplahas tsev neeg lawm.​—Chivkeeb 16:1-6.

10. Anplahas txojkev ntseeg raug sim li cas?

10 Tom qab no Xalas yug tau ib tug tub rau Anplahas thiab Anplahas muab nws tis npe hu ua Ixaj. Anplahas yeej hlub Yisamayees thiab Ixaj ib yam nkaus. Tiamsis vim Yisamayees pheej ua phem rau Ixaj, Yehauvas thiaj hais kom Anplahas xa Yisamayees thiab nws niam tawm mus. (Chivkeeb 21:9-14) Ntau xyoo tom qab ntawd, Yehauvas hais kom Anplahas muab nws tus tub Ixaj tua fij rau Yehauvas. (Chivkeeb 22:1, 2; Henplais 11:17-19) Anplahas yuav tsum ntseeg tias Yehauvas yeej yuav ua raws li nws cog lus tseg txog Anplahas 2 tug tub.

11. Vim li cas Anplahas yuav tsum ua siab ntev tos Yehauvas?

11 Anplahas yuav tsum tau ua siab ntev tos Yehauvas thaum nws thiab nws tsev neeg tsiv tawm hauv lub nroog Ules mus. Lub sijhawm no nws muaj li 70 tawm xyoo. (Chivkeeb 11:31–12:4) Hauv lub tebchaws Kana-as, nws rub tsev ntaub nyob ib qho chaw rau ib qho tau li 100 tawm xyoo. Thaum Anplahas tas sim neej nws muaj 175 xyoos. (Chivkeeb 25:7) Tiamsis tas Anplahas lub neej nws tsis pom Yehauvas muab lub tebchaws uas Yehauvas cog lus tseg rau Anplahas rau nws cov xeeb leej xeeb ntxwv. Thiab nws tsis tau pom lub nroog lossis Vajtswv lub Nceeg Vaj uas nws niaj hnub tos. Txawm li ntawd los phau Vajlugkub hais tias Anplahas “muaj hnubnyoog nyob ntev heev” thiab txaus siab heev rau nws lub neej. (Chivkeeb 25:8) Txawm Anplahas ntsib teeb meem ntau yam hauv nws lub neej los nws yeej muab siab npuab rawv thiab tos ntsoov Yehauvas. Vim li cas nws thiaj ua tau li ntawd? Vim rau qhov tas Anplahas tiam neej, Yehauvas yeej tiv thaiv nws ib yam li ib tug phoojywg zoo.​—Chivkeeb 15:1; Yaxayas 41:8; Yakaunpaus 2:22, 23.

Vajtswv cov tub qhe muab siab npuab rawv thiab ua siab ntev tos Yehauvas ib yam li Anplahas thiab Xalas nkawd li cas? (Saib nqi 12) *

12. (1) Peb tos ntsoov dabtsi? (2) Peb yuav tham txog dabtsi?

12 Anplahas tos ntsoov hnub uas Yehauvas ua lub nroog uas nyob mus ib txhis lossis lub Nceeg Vaj. Tiamsis niaj hnub nimno Vajtswv twb tsa nws lub Nceeg Vaj xyoo 1914 los lawm thiab lub Nceeg Vaj twb kav tag nrho ntuj ceeb tsheej lawm. (Tshwmsim 12:7-10) Peb tsuas tos kom Vajtswv lub Nceeg Vaj los kav tag nrho lub ntiajteb lawm xwb. Tiamsis ua ntej txog hnub ntawd peb yuav ntsib ntau yam teeb meem ib yam li Anplahas thiab Xalas nkawd. Txawm li ntawd los Yehauvas cov tub qhe niaj hnub nimno yeej ua tau li Anplahas. Cov kwvtij nkauj muam uas qhia txog lawv lub neej hauv Phau Tsom Faj pab peb pom tias lawv muaj kev ntseeg thiab ua tau lub siab ntev ib yam li Anplahas thiab Xalas nkawd. Cia peb tham txog tus puav seb peb kawm tau li cas ntawm lawv.

COV UAS XYAUM ANPLAHAS

Npis Vadees tso ntau yam tseg los ua Yehauvas tes haujlwm thiab nws tau txais koob hmoov ntau ntawm Yehauvas

13. Koj kawm tau li cas los ntawm Kwvtij Npis lub neej?

13 Peb yuav tau tso yam puav tseg. Yog Vajtswv lub Nceeg Vaj yog yam uas tseem ceeb tshaj rau peb ces peb yuav tau tso yam puav tseg ib yam li Anplahas kom peb thiaj ua tau li Vajtswv lub siab nyiam. (Mathais 6:33; Malakaus 10:28-30) Cia peb tham txog ib tug kwvtij hu ua Npis Vadees (Bill Walden). * Xyoo 1942, thaum Npis pib kawm Vajlugkub nrog Yehauvas Cov Timkhawv, nws tabtom kawm yuav tiav kev kawm ntawv qib siab. Npis ib tug xibhwb twb nrhiav tau ib txoj haujlwm zoo rau Npis lawm tiamsis Npis tsis kam txais ua. Nws qhia nws tus xibhwb tias nws yuav siv nws lub neej mus teev tiam Vajtswv. Tsis ntev tom qab ntawd nom tswv txawm hu Npis mus ua rog tiamsis nws hais rau lawv hais tias nws mus tsis tau. Lawv thiaj li nplua nws $10,000 nyiaj duas las thiab nws raug kaw 5 xyoos. Tiamsis 3 xyoo xwb lawv twb tso nws tawm lawm. Tsis ntev tom qab ntawd nws tau mus Kev Kawm Vajlugkub Kile-a thiab ua ib tug tubtxib tshaj tawm txawv tebchaws hauv sab Afika teb. Npis yuav nws tus pojniam hu ua Eva thiab nkawd ua haujlwm rau Yehauvas hauv Afika teb. Tiamsis lub neej hauv Afika teb yeej tsis yoojyim. Ob peb xyoos tom qab ntawd nkawd rov qab los rau hauv tebchaws U.S.A. los tu Npis niam. Npis hais txog nws lub neej tias: “Kuv zoo siab heev rau qhov uas Vajtswv cia kuv mus ua haujlwm rau nws tau li 70 tawm xyoo. Thiab kuv ua Vajtswv tsaug uas nws pab kuv ua nws tes haujlwm.” Ua li koj ne? Koj puas ua tau haujlwm puv ntoob rau Yehauvas thiab?

Eleni thiab Alitotelis Apoxitaulidis paub hais tias Yehauvas yog tus txhawb nkawd lub zog

14, 15. Koj kawm tau li cas los ntawm Kwvtij Alitotelis thiab nws tus pojniam?

14 Tsis txhob xav hais tias koj lub neej yuav tsis muaj teeb meem li. Txawm peb teev tiam Yehauvas tas peb sim neej los peb yeej yuav muaj teeb meem ib yam li Anplahas thiab. (Yakaunpaus 1:2; 1 Petus 5:9) Kwvtij Alitotelis Apoxitaulidis (Aristotelis Apostolidis) lub neej yeej tsis yoojyim li peb hais no. * Nws ua kevcai raus dej xyoo 1946 nyob tebchaws Kilis. Alitotelis thiab tus Muam Eleni sib qhaib xyoo 1952. Nkawd xav siv nkawd lub neej los ua haujlwm rau Yehauvas tiamsis Eleni txawm muaj ib lub qog rau ntawm nws lub paj hlwb. Kws kho mob hlais tau lub qog tawm lawm tiamsis ob peb xyoos tom qab nkawd sib yuav, lub qog txawm rov qab hlav tuaj. Kws kho mob rov qab hlais lub qog tawm tiamsis zaum no ua rau Eleni tsis taus li qub thiab hais tsis tau lus zoo lawm. Txawm Eleni muaj mob li no thiab nom tswv tawm tsam cov Timkhawv heev los Eleni tseem rau siab ntso mus tshaj tawm txoj xov zoo.

15 Kwvtij Alitotelis tu nws tus pojniam tau li 30 xyoo. Lub sijhawm ntawd nws kuj ua ib tug txwj laus, nws pab saib xyuas rooj sib txoos, thiab nws pab ua ib lub Tsev Rooj Sib Txoos. Xyoo 1987, Eleni raug mob sab heev thaum nws mus tshaj tawm ua rau nws tsis xeev tau 3 lub xyoo ces nws mam li tas sim neej lawm. Kwvtij Alitotelis hais txog nws lub neej li no: “Hauv kuv lub neej kuv ntsib ntau yam teeb meem uas kuv tsis tau xav txog dua li. Kuv yuav tsum ua siab ntev thev tej ntawd thiab tsis txhob cia tej ntawd ua rau kuv qaug zog. Yehauvas kuj txhawb kuv lub zog thiab pab kuv thev dhau kuv tej teeb meem.” (Phau Ntawv Nkauj 94:18, 19) Yehauvas yeej hlub nws cov tub qhe uas rau siab teev tiam nws txawm lawv ntsib teeb meem ntau yam.

Adilis Haij muaj kev kaj siab vim nws xav ntsoov txog lub neej yav tom hauv ntej

16. Kwvtij Nathas hais li cas rau nws tus pojniam?

16 Xav ntsoov txog lub neej yav tom hauv ntej. Anplahas xav ntsoov txog tej koob hmoov uas Yehauvas yuav pub rau nws, nws thiaj nyiaj dhau nws tej teeb meem. Cia peb tham txog tus Muam Adilis Haij (Audrey Hyde). * Nws thawj tug txiv yog Nathas Nuas (Nathan H. Knorr). Nathas muaj mob kheeb xawm thiab tas sim neej lawm. Tus Muam Adilis mus yuav dua tus txiv tshiab hu ua Kelees Haij (Glenn Hyde). Tom qab ntawd Kelees los muaj ib tug mob loj heev thiab. Tus Muam Adilis hais tias tej uas nws thawj tug txiv hais rau nws ua ntej nws tas sim neej pab tau Adilis thev taus nws tej kev nyuaj siab. Adilis hais tias: “Nathas hais rau kuv tias: ‘Peb paub tias thaum peb tas sim neej lawm Vajtswv yuav tsa peb sawv rov qab los thiab peb yuav tsis muaj mob ib zaug ntxiv lawm.’ Nws hais ntxiv tias: ‘Xav ntsoov txog lub neej yav tom hauv ntej. Qhov ntawd yog tus nqis zog uas Yehauvas yuav muab rau koj. . . . Rau siab ntso mus pab lwm tus koj thiaj muaj kev kaj siab.’” Nathas cov lus kom rau siab ntso mus pab lwm tus thiab cia siab rau Vajtswv tej lus cog tseg yeej pab tau peb thiab.​—Loos 12:12.

17. (1) Vim li cas thiaj zoo rau peb xav ntsoov txog yav tom hauv ntej? (2) Yog peb ua raws li Mikhas 7:7 yuav pab tau peb li cas?

17 Tej uas peb pom niaj hnub nimno qhia tias lub sijhawm kawg twb yuav xaus. Tshuav tsis ntev lawm xwb Vajtswv lub Nceeg Vaj twb yuav kav tag nrho lub ntiajteb. Peb yuav pom cov peb hlub uas tas sim neej lawm sawv rov qab los. Yehauvas yuav tsa Anplahas thiab nws tsev neeg sawv rov qab los vim Anplahas muab siab npuab rawv thiab ua siab ntev tos Yehauvas. Koj puas yuav nyob ntawd tos txais Anplahas lawv thiab? Koj yeej yuav tau nyob ntawd yog koj ua li Anplahas es zoo siab hlo tso tej yam tseg kom koj thiaj ua tau li Vajtswv lub siab nyiam, txawm koj ntsib ntau yam teeb meem los tuav rawv koj txojkev ntseeg, thiab ua siab ntev tos Yehauvas.​—Nyeem Mikhas 7:7.

ZAJ NKAUJ 62 Zaj Nkauj Tshiab

^ nqe 5 Thaum peb tos Vajtswv ua li nws tej lus cog tseg tej zaum yuav ua rau peb siab tsis ntev lossis plam peb txojkev ntseeg los muaj. Anplahas tus qauv yuav pab kom peb ua tau siab ntev tos Yehauvas li cas? Thiab peb yuav kawm tau li cas los ntawm Yehauvas cov tub qhe uas nyob rau peb tiam no?

^ nqe 13 Yog xav paub ntxiv txog Kwvtij Npis lub neej, mus saib Phau Tsom Faj Askiv lub 12 Hlis tim 1 xyoo 2013 sab 8-10.

^ nqe 14 Yog xav paub ntxiv txog Kwvtij Alitotelis lub neej, mus saib Phau Tsom Faj Askiv lub 2 Hlis tim 1 xyoo 2002 sab 24-28.

^ nqe 16 Yog xav paub ntxiv txog tus Muam Adilis lub neej, mus saib Phau Tsom Faj Askiv lub 7 Hli tim 1 xyoo 2004 sab 23-29.

^ nqe 56 DAIM DUAB: Txawm ob niam txiv no laus laus lawm los nkawd tseem rau siab ntso teev tiam Yehauvas. Nkawd txojkev ntseeg ruaj khov vim nkawd tos ntsoov lub neej yav tom hauv ntej uas Yehauvas cog tseg.