Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 35

Saib Cov Uas Nyob Hauv Yehauvas Lub Koom Txoos Muaj Nuj Nqis

Saib Cov Uas Nyob Hauv Yehauvas Lub Koom Txoos Muaj Nuj Nqis

“Yog li ntawd lub qhovmuag yuav hais rau txhais tes hais tias, ‘Kuv tsis yuav koj!’ los yeej hais tsis tau. Lossis lub taubhau yuav hais rau txhais kotaw hais tias, ‘Kuv tsis yuav koj!’ los yeej hais tsis tau ib yam nkaus.”​—1 KAULEETHAUS 12:21.

ZAJ NKAUJ 124 Peb Ib Txwm Npuab Siab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Ua cas peb thiaj paub tias Yehauvas saib nws cov tub qhe muaj nuj nqis?

YEHAUVAS saib nws cov tub qhe uas teev tiam nws muaj nuj nqis, nws thiaj cia lawv los rau hauv nws lub koom txoos. Txawm peb nyias muaj nyias ib txoj haujlwm hauv lub koom txoos los peb sawvdaws muaj nuj nqis thiab peb ib leeg yuav tsum pab ib leeg. Tus tubtxib Paulus pab kom peb to taub txog qhov no.

2. Raws li Efexus 4:16, vim li cas peb yuav tsum saib cov kwvtij nkauj muam muaj nuj nqis thiab sib koom siab ua haujlwm ua ke?

2 Raws li nqi Vajlugkub rau zaj kawm no hais, Paulus qhia peb tias peb yuav hais tsis tau rau Yehauvas ib tug tub qhe twg tias: “Kuv tsis yuav koj!” (1 Kauleethaus 12:21) Yog peb xav kom muaj kev sib haum xeeb hauv lub koom txoos ces peb yuav tsum saib cov kwvtij nkauj muam muaj nuj nqis thiab sib koom siab ua haujlwm ua ke. (Nyeem Efexus 4:16.) Thaum peb ua haujlwm ua ke vim peb muaj kev hlub ces lub koom txoos yuav ruaj khov.

3. Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

3 Peb yuav saib taus cov Khixatia hauv lub koom txoos li cas? Hauv zaj no peb yuav kawm tias: (1) Cov txwj laus ib leeg yuav saib taus ib leeg li cas, (2) peb yuav saib taus cov kwvtij nkauj muam uas tsis muaj txij nkawm li cas, thiab (3) cov uas hais tsis tau peb yam lus zoo, peb yuav saib taus lawv li cas.

COV TXWJ LAUS IB LEEG SAIB TAUS IB LEEG

4. Cov txwj laus yuav ua li Paulus hais hauv Loos 12:10 li cas?

4 Cov txwj laus hauv lub koom txoos txhua tus yog Yehauvas lub hwj huam dawb huv xaiv tsa tiamsis lawv ib leeg txawj ib yam. (1 Kauleethaus 12:17, 18) Muaj ib co nyuam qhuav los ua txwj laus thiab tsis tau paub haujlwm zoo. Hos muaj ib co txwj laus, lawv ua tsis taus ntau vim lawv laus lawm lossis lawv muaj mob muaj nkeeg. Txawm li cas los cov txwj laus yuav tsum tsis txhob saib lwm tus txwj laus li lawv tsis muaj nuj nqis. Lawv yuav tsum ua li Paulus hais hauv Loos 12:10.​Nyeem.

Cov txwj laus uas saib taus lwm cov txwj laus yuav ua tib zoo mloog lawv (Saib nqi 5-6)

5. Cov txwj laus ib leeg yuav saib taus ib leeg li cas? Thiab vim li cas thiaj tseem ceeb rau lawv ua li ntawd?

5 Cov txwj laus uas saib taus lwm cov txwj laus yuav ua tib zoo mloog lawv. Hajyam zoo rau lawv ua li ntawd thaum lawv tuaj sab laj ua ke txog haujlwm tseem ceeb. Yog vim li cas? Phau Tsom Faj lub 10 Hli tim 1 xyoo 1988 hais li no tias: “Cov txwj laus yeej paub tias Yexus yuav pub lub hwj huam dawb huv rau ib tug txwj laus twg los tau kom nws paub siv Vajlugkub los pab lawv thiab kom lawv paub txiav txim siab zoo. (Tes Haujlwm 15:6-15) Txawm li ntawd los, tsis yog lub hwj huam dawb huv pab ib tug txwj laus xwb tiamsis pab tag nrho cov txwj laus hauv lub koom txoos huv tibsi.”

6. Yuav ua li cas cov txwj laus thiaj ua tau haujlwm ua ke? Thiab thaum lawv ua li ntawd yuav pab tau lub koom txoos li cas?

6 Tus txwj laus uas saib taus lwm cov txwj laus yuav tsis ua tus xub hais lus txhua txhua zaus thaum cov txwj laus tuaj sab laj ua ke. Nws tsis txeeb hais lus tas mus li. Nws yuav tsis xav tias nws lub tswvyim yog lub zoo tshaj. Txawm nws muaj dabtsi hais los nws yuav ua tib zoo hais thiab ua tib zoo mloog lwm cov txwj laus hais. Qhov tseem ceeb tshaj, nws yuav zoo siab hlo tham txog tej nqi Vajlugkub uas yuav pab tau lawv thiab yuav zoo siab ua raws li “tus tubtxib uas ncaj thiab muaj tswvyim” lossis tus qhev ncaj thiab ntse hais. (Mathais 24:45-47) Thaum cov txwj laus tuaj sab laj es lawv ib leeg txawj zam ib leeg thiab ib leeg saib taus ib leeg ces Vajtswv lub hwj huam yuav nrog nraim lawv thiab yuav pab kom lawv paub txiav txim siab zoo rau lub koom txoos. (Yakaunpaus 3:17, 18) Yog lawv ua li ntawd yuav pab tau lub koom txoos nyob ruaj khov.

SAIB TAUS COV KHIXATIA UAS TSIS MUAJ TXIJ NKAWM

7. Yexus saib cov uas tsis muaj txij nkawm zoo li cas?

7 Hauv lub koom txoos, peb muaj cov niam txiv thiab metub menyuam, peb kuj muaj cov kwvtij nkauj muam uas tsis muaj txij nkawm thiab. Peb yuav saib cov uas tsis muaj txij nkawm li cas? Peb yuav tsum saib lawv ib yam li Yexus saib. Yexus saib taus cov uas tsis muaj txij nkawm thiab nws tsis xav tias lawv tsis zoo npaum li cov uas muaj txij nkawm thiab tsis xav tias lawv tsis muaj neej ua. Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiajteb no, nws tsis qhia tias ib tug Khixatia yuav tsum muaj txij nkawm los tsis muaj. Tiamsis nws hais tias muaj ib txhia Khixatia txiav txim siab tsis yuav pojniam lossis tsis yuav txiv li. (Mathais 19:11, 12) Yexus los twb tsis yuav pojniam. Nws siv nws lub sijhawm thiab lub dag zog los ua Yehauvas tes haujlwm xwb.

8. Raws li 1 Kauleethaus 7:7-9, Paulus hais li cas rau cov Khixatia?

8 Tus tubtxib Paulus los ua ib yam li Yexus thiab. Nws rau siab ntso ua Vajtswv tes haujlwm thiab tsis muaj pojniam. Paulus tsis tau qhia kom cov Khixatia tsis txhob yuav pojniam lossis yuav txiv. Nws paub tias qhov ntawd nyob ntawm tus neeg ntawd xwb. Txawm li ntawd los Paulus hais tias yog cov kwvtij nkauj muam tsis muaj txij nkawm ces yuav yoojyim rau lawv teev tiam Yehauvas dua. (Nyeem 1 Kauleethaus 7:7-9.) Paulus yeej saib taus cov Khixatia uas tsis muaj txij nkawm. Twb yog li no Paulus thiaj li xaiv tus tub hluas Timautes uas tsis muaj pojniam los ua tej haujlwm tseem ceeb rau Yehauvas. * (Filipis 2:19-22) Yog li ntawd peb yuav tsum tsis txhob xav hais tias ib tug kwvtij yuav ua tau haujlwm los tsis tau vim nws muaj pojniam los tsis muaj.​—1 Kauleethaus 7:32-35, 38.

9. Peb yuav saib cov uas muaj txij nkawm thiab cov tsis muaj li cas xwb?

9 Yexus thiab Paulus yeej tsis tau sam hwm tias ib tug Khixatia yuav tsum muaj txij muaj nkawm los tsis muaj. Yog li ntawd peb yuav saib cov uas muaj txij nkawm thiab cov tsis muaj li cas xwb? Phau Tsom Faj lub 10 Hli tim 1 xyoo 2012 hais li no tias: “Vajtswv Txojlus hais tias qhov uas muaj txij nkawm los tsis muaj yog Vajtswv pub nyias muaj nyias siab, ib leeg nyiam lawm ib yam. . . . Yehauvas tsis xav tias qhov uas tsis muaj txij nkawm yog ib qho chaw txaj muag.” Yog li ntawd peb yuav tsum saib taus cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos uas tsis muaj txij nkawm.

Yog peb saib taus cov uas tsis muaj txij nkawm ces peb yuav tsum tsis txhob ua dabtsi? (Saib nqi 10)

10. Peb yuav saib taus cov kwvtij nkauj muam uas tsis muaj txij nkawm li cas?

10 Peb yuav saib taus cov kwvtij nkauj muam uas tsis muaj txij nkawm li cas? Muaj tej tug Khixatia twb ua zoo xav lawm tias lawv yuav tsis yuav pojniam lossis yuav txiv. Hos muaj ib txhia Khixatia xav muaj txij nkawm tiamsis lawv tseem nrhiav tsis tau tus uas lawv nyiam. Hos muaj ib txhia, lawv tus txij nkawm tau tas sim neej lawm. Txawm li cas los, cov uas nyob hauv lub koom txoos yuav tsum tsis txhob mus nug cov uas tsis muaj txij nkawm tias vim li cas lawv tsis yuav pojniam lossis yuav txiv. Tej zaum yuav muaj tej tug Khixatia uas tsis muaj txij nkawm yuav hais kom koj pab nrhiav txij nkawm rau lawv. Tiamsis yog lawv tsis tau hais koj es koj ua li ntawd, lawv yuav xav li cas xwb? (1 Thexalaunikes 4:11; 1 Timautes 5:13) Cia peb tham seb ib co kwvtij nkauj muam uas tsis muaj txij nkawm hais li cas.

11, 12. Peb yuav ua rau cov uas tsis muaj txij nkawm qaug zog li cas?

11 Ib tug saib xyuas thaj tsam uas tsis muaj pojniam hais tias qhov uas nws tsis muaj pojniam pab nws ua tau Yehauvas tes haujlwm zoo. Tiamsis nws hais tias nws qaug zog heev thaum cov kwvtij nkauj muam uas xav pab nws nug nws tias: “Ua li cas koj ho tsis tau muaj pojniam?” Ib tug kwvtij uas ua haujlwm hauv Npe-ee hais tias: “Muaj tej tsam zoo li cov kwvtij nkauj muam xav hais tias lawv yuav tsum pab nrog cov uas tsis muaj txij nkawm tu siab. Thaum lawv ua li no ces zoo li yog peb tsis muaj txij nkawm ces yog ib qho chaw txaj muag es tsis yog ib qho uas Vajtswv cia rau peb xaiv.”

12 Ib tug muam ua haujlwm hauv Npe-ee uas tsis muaj txiv hais tias: “Muaj ib co kwvtij nkauj muam xav tias txhua tus uas tsis muaj txij nkawm yeej xav yuav pojniam yuav txiv thiab thaum lawv mus koom ib pluag noj lossis mus ua si nrog cov kwvtij nkauj muam los twb yog lawv mus nrhiav txij nkawm xwb. Muaj ib zaug kuv mus ua haujlwm rau Npe-ee nyob rau ib lub nroog. Thaum kuv mus txog chaw txawm muaj kev sib txoos hmo ntawd. Tus viv ncaus uas kuv yuav nrog nyob hais rau kuv hais tias muaj 2 tug kwvtij hauv lub koom txoos uas muaj hnub nyoog ib yam li kuv. Nws hais rau kuv tias yeej tsis yog nws nrhiav txiv rau kuv. Tiamsis thaum wb nkag mus rau hauv lub Tsev Nceeg Vaj, nws txawm cab kuv tes mus ntsib 2 tug kwvtij ntawd. Qhov no ua rau kuv thiab 2 tug kwvtij ntawd tsis paub xav li.”

13. Dabtsi txhawb tau ib tug muam uas tsis muaj txiv?

13 Muaj dua ib tug muam ua haujlwm hauv Npe-ee uas tsis muaj txiv hais tias: “Kuv paub ib co kwvtij nkauj muam tho kev uas laus lawm thiab tsis muaj txij nkawm. Lawv yog neeg paub tab, lawv paub tias lawv yuav ua dabtsi, lawv zoo siab pab lwm tus, thiab lawv muaj kev zoo siab heev. Lawv pab tau lub koom txoos heev. Txawm lawv tsis muaj txij nkawm los lawv yeej txaus siab rau lawv lub neej. Lawv tsis xav tias lawv zoo dua lwm tus thiab tsis xav tias lawv yuav tsis muaj kev zoo siab yog hais tias lawv tsis muaj txij nkawm thiab tsis muaj tub muaj ki.” Twb yog vim li no peb thiaj muaj kev zoo siab vim sawvdaws hauv lub koom txoos ib leeg saib taus ib leeg thiab pom tias sawvdaws muaj nuj nqis. Peb paub tias peb cov kwvtij nkauj muam tsis khib peb lossis tsis ntshaw peb, lawv tsis muab hlob lossis muab peb saib hlob. Peb tsuas paub tias lawv hlub peb xwb.

14. Yog peb saib taus cov uas tsis muaj txij nkawm ces peb yuav ua li cas?

14 Peb cov kwvtij nkauj muam uas tsis muaj txij nkawm yuav zoo siab heev yog peb saib lawv muaj nuj nqis vim lawv coj tau zoo. Peb yuav tsum tsis txhob tu siab rau lawv vim lawv tsis muaj txij nkawm tiamsis zoo siab vim lawv tuav rawv lawv txojkev ntseeg. Yog peb ua li no ces peb cov kwvtij nkauj muam uas tsis muaj txij nkawm yuav tsis xav tias peb tsis yuav lawv. (1 Kauleethaus 12:21) Lawv yuav pom tias peb saib taus lawv thiab pom tias peb zoo siab uas muaj lawv nrog peb hauv lub koom txoos.

SAIB TAUS COV UAS HAIS TSIS TAU KOJ YAM LUS ZOO

15. Muaj ib txhia kwvtij nkauj muam tau ua li cas lawv thiaj mus tshaj tawm tau rau lwm haiv neeg?

15 Tau ob peb xyoos los no, muaj coob tus kwvtij nkauj muam tau mus kawm lwm yam lus kom lawv thiaj li mus tshaj tawm tau rau lwm haiv neeg. Lawv ua li cas lawv thiaj ua tau li no? Lawv tau tso lub koom txoos uas hais lawv yam lus tseg mus rau lub koom txoos tshiab uas hais lwm yam lus uas tsis muaj cov tshaj tawm coob txaus. (Tes Haujlwm 16:9) Lawv ua li no rau qhov lawv xav ua Yehauvas tes haujlwm ntau ntxiv. Txawm hais tias yuav siv sijhawm ntev heev lawv mam hais tau yam lus tshiab los lawv yeej pab tau lub koom txoos. Lawv tus yam ntxwv zoo thiab lawv txojkev ntseeg txhawb tau cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos. Peb yeej ua cov kwvtij nkauj muam no tsaug uas lawv zoo siab hlo siv lawv lub dag lub zog los ua Yehauvas tes haujlwm li no!

16. Ua cas cov txwj laus thiaj paub tias ib tug kwvtij ua tau ib tug txwj laus lossis ib tug tub leg num?

16 Cov txwj laus hauv lub koom txoos yuav tsum tsis txhob xav hais tias tus kwvtij uas hais tsis tau lub koom txoos ntawd yam lus zoo ua tsis tau txwj laus lossis tub leg num. Cov txwj laus yuav tsum xyuas seb tus kwvtij ntawd puas ua nws lub neej raws li phau Vajlugkub hais rau cov txwj laus thiab cov tub leg num xwb.​—1 Timautes 3:1-10, 12, 13; Titus 1:5-9.

17. Thaum ib tse neeg khiav mus rau lwm lub tebchaws, cov niam thiab cov txiv yuav tau txiav txim siab li cas?

17 Muaj ib co Khixatia coj lawv tsev neeg khiav mus rau lwm lub tebchaws ua neeg thoj nam lossis mus nrhiav haujlwm ua. Vim li no lawv cov menyuam yuav tau mus kawm ntaub kawm ntawv ua lub tebchaws tshiab yam lus. Cov niam cov txiv los tej zaum yuav tau kawm lub tebchaws tshiab yam lus lawv thiaj nrhiav tau haujlwm ua. Yog lub tebchaws tshiab muaj ib pab lossis muaj ib lub koom txoos uas hais lawv yam lus, lawv puas yuav mus koom lub koom txoos ntawd lossis koom lub koom txoos uas hais lub tebchaws tshiab yam lus?

18. Raws li Kalatias 6:5, txawm tus txiv tsev yuav txiav txim siab li cas los peb yuav tau txhawb nws li cas?

18 Tus txiv tsev yuav tsum tau txiav txim siab seb nws tsev neeg yuav mus rau lub koom txoos twg tiamsis nws yuav tsum ua zoo xyuas seb qhovtwg zoo dua rau nws tsev neeg. Yog tsev neeg twg tsis muaj txiv ces leej niam yuav tau ua tus txiav txim siab. (Nyeem Kalatias 6:5.) Txawm nws txiav txim siab li cas los peb yuav tsum zoo siab nrog nws thiab tos txais nws tsev neeg rau hauv peb lub koom txoos.​—Loos 15:7.

19. Tus txiv tsev yuav tsum ua zoo luj thiab thov Yehauvas pab nws txog dabtsi?

19 Muaj tej tsev neeg mus rau lub koom txoos uas hais leej niam leej txiv yam lus tiamsis cov menyuam ho tsis to taub yam lus ntawd zoo lawv thiaj tsis muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. Yog vim li cas? Vim rau qhov lawv nyob rau thaj tsam uas cov menyuam mus kawm ntaub kawm ntawv thiab hais lub tebchaws ntawd yam lus xwb. Yog li ntawd tus txiv tsev yuav tsum ua zoo luj thiab thov Yehauvas pab kom nws paub txiav txim siab rau nws cov menyuam lawv thiaj muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab Yehauvas cov neeg. Cov niam cov txiv yuav tau qhia lawv cov menyuam kom paub hais lawv yam lus zoo lossis mus rau lwm lub koom txoos uas hais yam lus uas cov menyuam paub zoo. Txawm tus txiv tsev txiav txim siab li cas los lub koom txoos uas nws tsev neeg mus ntawd yuav tsum tos txais lawv thiab saib lawv muaj nuj nqis.

Yog peb saib taus cov uas kawm lwm yam lus ces peb yuav ua li cas? (Saib nqi 20)

20. Yog peb saib taus cov kwvtij nkauj muam uas kawm lwm yam lus ces peb yuav ua li cas?

20 Raws li peb tau tham tas los no, hauv ntau ntau lub koom txoos muaj cov kwvtij nkauj muam uas sib zog kawm lwm yam lus. Yuav tsis yoojyim rau lawv qhia peb tias lawv xav li cas. Yog peb tsis txhob xav txog qhov uas lawv hais tsis tau peb cov lus zoo ces peb yuav pom tias lawv los yeej hlub thiab xav teev tiam Yehauvas. Thaum peb pom li ntawd ces peb yuav saib lawv muaj nuj nqis thiab saib taus lawv. Peb yuav tsis hais rau lawv tias “kuv tsis yuav koj” vim rau qhov lawv hais tsis tau peb yam lus zoo.

YEHAUVAS SAIB PEB TXHUA TUS MUAJ NUJ NQIS

21, 22. Peb ua Yehauvas tsaug rau dabtsi?

21 Peb ua Yehauvas tsaug rau qhov uas peb ib leeg muaj ib tes haujlwm ua hauv lub koom txoos. Txawm peb yog pojniam, txivneej, muaj txij nkawm los tsis muaj, laus thiab hluas, thiab paub ib yam lus zoo lossis paub me me xwb los peb yeej muaj nuj nqis rau Yehauvas thiab peb cov kwvtij nkauj muam.​—Loos 12:4, 5; Kaulauxais 3:10, 11.

22 Cia peb rau siab ntso ua li peb tau kawm txog Paulus zaj lus piv txwv txog lub cev. Yog peb ua li ntawd ces peb yuav paub txhawb peb cov kwvtij nkauj muam thiab peb yuav hlub lawv thiab saib lawv muaj nuj nqis.

ZAJ NKAUJ 90 Ib Tug Txhawb Tau Ib Tug Lub Zog

^ nqe 5 Yehauvas cov neeg nyias zoo muaj nyias tug thiab nyias muaj nyias ib lub luag haujlwm hauv lub koom txoos. Zaj no peb yuav tham seb vim li cas thiaj tseem ceeb rau peb saib txhua leej txhua tus hauv Yehauvas tsev neeg muaj nuj nqis.

^ nqe 8 Peb tsis paub xyov Timautes puas yuav pojniam li.