Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 32

Ua Neeg Txo Hwjchim

Ua Neeg Txo Hwjchim

“Ua lub neej txo hwjchim nrog peb tus Vajtswv sib raug zoo.”​—MIKHAS 6:8.

ZAJ NKAUJ 31 Taug Nraim Nrog Vajtswv!

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Daviv sau li cas txog Yehauvas?

PEB hais puas tau tias Yehauvas txo hwjchim? Peb yeej hais tau li ntawd. Daviv sau li no tias: “Tus TSWV, koj tsomkwm kuv thiab cawm kuv dim; koj txojkev pab ua rau kuv muaj hwjchim loj [lossis “kuv muaj hwjchim twb yog vim koj txo hwjchim pab kuv,” NWT ].” (2 Xamuyees 22:36) Thaum Daviv sau cov lus no tej zaum nws xav txog lub sijhawm uas Xamuyees tuaj xaiv tus vajntxwv Yixalayees tshiab ntawm nws txiv tsev. Daviv txiv muaj 8 tus tub thiab Daviv yog tus tub ntxawg tiamsis Yehauvas tseem xaiv Daviv los ua tus vajntxwv hloov Vajntxwv Xa-ules chaw.​—1 Xamuyees 16:1, 10-13.

2. Peb yuav kawm txog dabtsi hauv zaj no?

2 Tej zaum Daviv xav ib yam li Phau Ntawv Nkauj 113 uas hais txog Yehauvas li no: “Nws nyob saud saib tuaj rau lub ntuj thiab lub ntiajteb. Nws tsa cov neeg pluag sawv hauv av los; nws rub cov neeg txomnyem tes . . . thiab cia lawv mus nrog tej nomtswv zaum tau ua ke.” (Phau Ntawv Nkauj 113:6-8) Hauv zaj no peb yuav kawm seb Yehauvas tus qauv yuav pab peb txo hwjchim li cas. Peb kuj yuav kawm seb Vajntxwv Xa-ules, tus cev Vajtswv lus Daniyees, thiab Yexus lawv cov qauv yuav pab peb txo hwjchim li cas.

PEB KAWM TAU LI CAS NTAWM YEHAUVAS TUS QAUV?

3. Yehauvas txo hwjchim li cas?

3 Yehauvas txo hwjchim li cas? Txawm hais tias peb yog neeg zoo tsis tiav los Yehauvas tseem lees yuav peb txojkev pe hawm thiab tseem suav tias peb yog nws cov phoojywg. (Phau Ntawv Nkauj 25:14) Peb ua tau Yehauvas tus phoojywg vim Yehauvas xa nws Leej Tub los tuag theej peb lub txhoj. Yehauvas hlub peb kawg li!

4. Yehauvas tsim peb zoo li cas? Thiab yog vim li cas nws thiaj tsim peb li ntawd?

4 Yehauvas txo hwjchim li cas ntxiv thiab? Yehauvas yog peb tus Tswv Tsim. Yog li ntawd nws tsis tas tsim kom peb paub xaiv seb peb yuav ua peb lub neej li cas los yeej tau tiamsis nws tsis ua li ntawd. Nws tsim peb zoo ib yam li nws thiab kom peb paub txiav txim siab rau peb tus kheej. Txawm peb zoo tsis cuag li Yehauvas los tej peb ua tseem ceeb heev rau nws. Nws xav kom peb teev tiam nws vim peb hlub nws thiab xav mloog nws lus. (2 Kevcai 10:12; Yaxayas 48:17, 18) Peb zoo siab heev uas Yehauvas txo hwjchim.

Yexus nyob saum ntuj ceeb tsheej. Sawv ntawm Yexus ib sab yog cov uas nrog Yexus ua vajntxwv kav. Lawv sawvdaws saib cov tubtxib saum ntuj coob coob. Cov tubtxib saum ntuj ib txhia tabtom mus ua lawv tes haujlwm hauv ntiajteb. Yehauvas muab haujlwm rau lawv sawvdaws ua (Saib nqi 5)

5. Yehauvas ua qauv li cas qhia peb ua neeg txo hwjchim? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

5 Yehauvas ua qauv qhia rau peb kom peb paub ua neeg txo hwjchim. Yehauvas yog tus muaj hwjchim thiab tswvyim zoo tshaj plaws hauv lub qab ntuj no. Txawm li ntawd los nws tseem mloog lwm tus hais thiab tseem muab haujlwm rau lwm tus ua. Xws li Yehauvas cia nws tus Tub pab nws tsim ib puas tsav yam. (Pajlug 8:27-30; Kaulauxais 1:15, 16) Thaum Yehauvas tsa Yexus ua Vajntxwv kav nws lub Nceeg Vaj los nws tseem xaiv 144,000 tus tibneeg mus nrog Yexus ua vajntxwv kav saum ntuj thiab. (Lukas 12:32) Yehauvas yog tus qhia kom Yexus paub ua Vajntxwv thiab ua tus Povthawj Hlob. (Henplais 5:8, 9) Yehauvas los kuj qhia cov uas yuav nrog Yexus ua vajntxwv kav saum ntuj kom paub ua lawv tes haujlwm. Txawm li ntawd los Yehauvas tsis tswj rawv lawv. Nws tso siab tias lawv yuav ua li nws siab nyiam.​—Tshwmsim 5:10.

Peb xyaum ua li Yehauvas thaum peb qhia lwm tus thiab faib haujlwm rau lawv ua (Saib nqi 6-7) *

6, 7. Cov txiv tsev, cov txwj laus, thiab cov ua niam ua txiv yuav xyaum Yehauvas li cas?

6 Peb Leej Txiv uas nyob saum ntuj yeej tsis cheem tsum leejtwg pab li. Txawm li ntawd los nws tseem muab haujlwm rau lwm tus ua. Yog li ntawd peb yuav tau xyaum ua li Yehauvas ua thiab. Muab piv xam li no. Yog koj yog ib tug txiv tsev lossis ib tug txwj laus, koj puas xyaum Yehauvas tus qauv es faib haujlwm rau lwm tus ua thiab tsis saib lawv nruj nruj? Thaum koj ua li Yehauvas ua ces haujlwm yuav tiav thiab koj tseem yuav pab qhia tau lwm tus ua haujlwm zoo. Lawv kuj yuav muaj siab ua haujlwm rau Yehauvas ntxiv thiab. (Yaxayas 41:10) Cov uas muaj lub luag haujlwm saib xyuas lwm tus yuav xyaum Yehauvas li cas ntxiv?

7 Phau Vajlugkub qhia tias Yehauvas xav paub seb nws cov tubtxib saum ntuj xav li cas. (1 Vajntxwv 22:19-22) Cov ua niam ua txiv, nej yuav xyaum Yehauvas li cas? Thaum nej muab ib tes haujlwm rau nej cov menyuam ua, nej kuj nug lawv seb lawv yuav ua tes haujlwm ntawd li cas. Yog ua li lawv hais los yeej zoo thiab, ces cia lawv ua li ntawd.

8. Yehauvas ua siab ntev rau Anplahas thiab Xalas li cas?

8 Yehauvas ua siab ntev rau peb vim rau qhov nws txo hwjchim. Xws li Yehauvas ua siab ntev rau nws cov tub qhe thaum lawv nug nws txog tej nws yuav ua. Thaum Yehauvas yuav rhuav tshem lub nroog Xaudoos thiab Kaumaulas es Anplahas pheej nug tas nug thiab los Yehauvas ua siab ntev mloog nws. (Chivkeeb 18:22-33) Thiab thaum Xalas hnov hais tias nws yuav xeeb tub, ua rau Xalas luag vim nws twb laus laus lawm los Yehauvas tsis chim rau Xalas tiamsis nws ua siab ntev thiab ua zoo hais Xalas xwb.​—Chivkeeb 18:10-14.

9. Cov niam cov txiv thiab cov txwj laus kawm tau li cas los ntawm Yehauvas?

9 Cov niam cov txiv thiab cov txwj laus, nej kawm tau li cas ntawm Yehauvas? Nej ua li cas xwb thaum nej cov menyuam lossis cov nyob hauv lub koom txoos tsis pom zoo li nej hais? Nej puas chim thiab hais rau lawv tias lawv xav yuam kev lawm? Lossis nej puas ua tib zoo mloog kom nej to taub lawv? Thaum nej xyaum ua li Yehauvas ces yuav zoo rau nej tsev neeg thiab lub koom txoos dua. Peb nyuam qhuav kawm tias Yehauvas tus qauv yuav pab peb txo hwjchim li cas. Cia peb mus kawm txog ob peb tug hauv phau Vajlugkub seb lawv cov qauv yuav pab peb txo hwjchim li cas ntxiv.

PEB KAWM TAU LI CAS LOS NTAWM COV QAUV HAUV PHAU VAJLUGKUB?

10. Yehauvas siv cov qauv hauv phau Vajlugkub li cas los qhia peb?

10 Yehauvas yog peb tus “Xibhwb.” Cov qauv hauv nws Txojlus yog muab sau cia los qhia peb. (Yaxayas 30:20, 21) Hauv phau Vajlugkub peb kawm tau ntau yam ntawm cov neeg uas coj tej yam ntxwv zoo thiab cov neeg txo hwjchim. Peb kuj kawm tau tias ua li cas rau cov uas tsis muaj tej yam ntxwv zoo thiab.​—1 Kauleethaus 10:11.

11. Peb kawm tau li cas los ntawm Vajntxwv Xa-ules tus qauv tsis zoo?

11 Cia peb tham txog Vajntxwv Xa-ules. Thaum Xa-ules tseem hluas nws yog ib tug neeg txo hwjchim. Nws paub tias nws muaj peev xwm npaum li cas xwb thiab ntshai lees haujlwm ntau tshaj li nws muaj cuab kav ua. (1 Xamuyees 9:21; 10:20-22) Tiamsis tsis ntev tom qab nws ua vajntxwv nws txawm pib khav theeb thiab mus ua tej yam uas nws tsis muaj cai ua. Muaj ib zaug Xa-ules tsis ua siab ntev tos Yehauvas cawm nws cov neeg. Xa-ules tos tsis taus tus cev Vajtswv lus Xamuyees, nws cia li mus muab tsiaj tua hlawv fij rau Vajtswv uas tsis yog nws lub luag haujlwm thiab nws tsis muaj cai ua. Vim Xa-ules ua li no Yehauvas thiaj tsis txaus siab rau nws thiab tsis yuav nws ua vajntxwv lawm. (1 Xamuyees 13:8-14) Vajntxwv Xa-ules tus qauv qhia tias peb yuav tsum tsis txhob khav theeb thiab mus ua tej yam uas peb tsis muaj cai ua.

12. Daniyees tso tau tus qauv zoo li cas rau peb xyaum?

12 Vajntxwv Xa-ules tso tau ib tug qauv tsis zoo rau peb tiamsis cia peb mus kawm txog tus cev Vajtswv lus Daniyees tus qauv zoo. Daniyees yeej ib txwm ua neeg txo hwjchim thiab cia Yehauvas ua tus coj nws txoj hau kev. Xws li thaum Daniyees txhais Nenpukajnexales zaj npau suav, Daniyees hais tias Yehauvas yog tus uas txhais zaj npau suav rau nws paub. (Daniyees 2:26-28) Daniyees muab lub meej mom rau Yehauvas. Peb kawm tau li cas? Yog cov kwvtij nyiam peb ib zaj lus qhuab qhia lossis peb ho tau nrog neeg tham thaum peb mus tshaj tawm los peb yuav tsum nco ntsoov muab lub meej mom rau Yehauvas. Yog tsis muaj Yehauvas pab ces peb yeej ua tsis tau. (2 Kauleethaus 4:7) Yog peb xyaum ua li no ces twb yog peb xyaum Yexus tus qauv thiab.

13. Raws li Yauhas 5:19, 30, peb kawm tau li cas los ntawm Yexus?

13 Txawm hais tias Yexus yog Vajtswv tus Tub uas zoo tiav log los nws yeej tos Yehauvas thiab ua li Yehauvas hais xwb. (Nyeem Yauhas 5:19, 30.) Yexus yeej tsis txeeb nws Txiv lub hwjchim kav. Filipis 2:6 (NWT ) hais tias Yexus tsis tau xav ib zaug tias nws yuav ua kom nws sib luag zos nrog Vajtswv. Yexus yog ib tug tub mloog lus, nws paub qhov uas nws ua tau thiab qhov uas nws ua tsis tau. Nws hwm nws Txiv lub hwjchim kav.

Yexus tsis ua dhau li nws muaj cai ua (Saib nqi 14)

14. Thaum Yakaunpaus thiab Yauhas nkawd niam thov Yexus ib yam uas nws tsis muaj cai ua, nws teb li cas?

14 Yexus ua li cas xwb thaum Yakaunpaus thiab Yauhas nkawd niam tuaj cuag Yexus thiab thov kom Yexus cia nws ob tug tub, ib tug zaum sab xis thiab ib tug zaum sab laug ntawm Yexus lub zwm txwv? Yexus teb kiag hais tias tsuas yog nws Leej Txiv uas nyob saum ntuj thiaj muaj cai ua li ntawd xwb. (Mathais 20:20-23) Yexus txo hwjchim thiab tsuas ua li Yehauvas tso cai rau nws ua xwb. (Yauhas 12:49) Peb yuav xyaum Yexus tus qauv li cas?

Peb yuav xyaum txo hwjchim li Yexus li cas? (Saib nqi 15-16) *

15, 16. Peb yuav ua li 1 Kauleethaus 4:6 hais li cas?

15 Peb xyaum ua li Yexus tus qauv thaum peb ua li 1 Kauleethaus 4:6 hais es “tsis txhob ua dhau Vajtswv txojlus.” Yog li ntawd, thaum lwm tus nug peb dabtsi los peb tsis txhob maj hais raws li peb lub siab xav tiamsis peb yuav tsum qhia kom lawv mus saib seb phau Vajlugkub thiab peb tej ntaub ntawv Vajlugkub hais li cas. Yog peb ua li ntawd ces qhia tias peb txo hwjchim thiab paub tias Yehauvas tej lus qhuab qhia zoo dua peb lub tswvyim.​—Tshwmsim 15:3, 4.

16 Tsis yog peb txo hwjchim vim peb xav hwm Yehauvas nkaus xwb tiamsis peb txo hwjchim vim peb yuav muaj kev zoo siab thiab muaj kev sib raug zoo nrog lwm tus dua. Cia peb tham mentsis txog qhov no.

UA CAS HO ZOO RAU PEB UA NEEG TXO HWJCHIM?

17. Vim li cas tus neeg txo hwjchim thiaj muaj kev zoo siab dua?

17 Tus neeg txo hwjchim muaj kev zoo siab dua vim rau qhov nws paub hais tias muaj tej yam nws ua tsis tau nws thiaj zoo siab hlo cia lwm tus pab nws. Xws li thaum Yexus kho 10 tus neeg mob ruas, tsuas muaj 1 tug rov qab los ua Yexus tsaug xwb. Tus txivneej mob ruas no txo hwjchim heev. Nws paub hais tias yog Yexus tsis pab kho nws tus mob ces nws yeej yuav tsis zoo. Nws thiaj nco Yexus txiaj ntsig thiab ua Vajtswv tsaug.​—Lukas 17:11-19.

18. Vim li cas tus neeg txo hwjchim thiaj muaj kev sib raug zoo nrog lwm tus? (Loos 12:10)

18 Tus neeg txo hwjchim sib raug zoo nrog lwm tus thiab muaj cov phoojywg uas ncawg nws dua. Yog vim li cas? Vim rau qhov tus neeg txo hwjchim paub hais tias muaj tej yam lwm tus neeg yuav txawj dua nws thiab nws tso siab rau lawv. Tus neeg txo hwjchim zoo siab thaum nws pom lwm tus ua tau lawv tes haujlwm zoo thiab nws nco ntsoov qhuas lawv.​—Nyeem Loos 12:10.

19. Vim li cas peb yuav tsum tsis txhob ua neeg khav theeb?

19 Tus neeg khav theeb txawv ntawm tus neeg txo hwjchim li cas? Nyuaj heev rau tus neeg khav theeb qhuas lwm tus. Nws tsuas xav kom lwm tus qhuas nws nkaus xwb. Nws nyiam muab nws piv rau lwm tus thiab xav ua kom nws zoo dua lwm tus. Nws xav ua ib puas tsav yam rau qhov nws xav tias lwm tus yuav ua tsis tau zoo npaum li nws. Tus neeg khav theeb xav ua tus loj xwb thiab nws khib thaum nws pom lwm tus ua tau zoo dua nws. (Kalatias 5:26) Tus neeg zoo li no tsis muaj phoojywg coob. Yog koj pom tias koj yog ib tug neeg khav theeb ces thov Yehauvas pab koj hloov koj lub siab kom ‘koj muaj lub siab tshiab’ koj thiaj tsis ua neeg khav theeb.​—Loos 12:2.

20. Vim li cas peb yuav tsum ua neeg txo hwjchim?

20 Peb ua Yehauvas tsaug uas nws ua qauv zoo rau peb xyaum. Tej uas Yehauvas ua rau nws cov tub qhe qhia tias nws txo hwjchim heev, peb thiaj xav xyaum ua li nws. Tsis tas li ntawd xwb peb xav xyaum Yehauvas cov tub qhe uas ua lub neej txo hwjchim hauv phau Vajlugkub. Cia peb nco ntsoov hwm thiab qhuas Yehauvas. (Tshwmsim 4:11) Yog peb ua li ntawd ces peb yuav ua tau Yehauvas ib tug phoojywg mus tas ib txhis rau qhov Yehauvas hlub cov neeg uas txo hwjchim.

ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov

^ nqe 5 Tus neeg uas txo hwjchim paub hlub lwm tus. Yog li ntawd peb paub tias Yehauvas txo hwjchim vim nws hlub peb heev. Hauv zaj no peb yuav kawm seb Yehauvas tus qauv yuav pab tau peb txo hwjchim li cas. Peb kuj yuav kawm txog Vajntxwv Xa-ules, tus cev Vajtswv lus Daniyees, thiab Yexus seb lawv cov qauv yuav pab tau peb txo hwjchim li cas.

^ nqe 58 COV DUAB: Ib tug txwj laus siv sijhawm los qhia ib tug kwvtij hluas kom paub tuav tes haujlwm saib xyuas cov koog. Tus txwj laus tsis saib tus kwvtij hluas nruj nruj seb nws puas ua tau tiamsis nws cia tus kwvtij hluas ua li nws paub ua.

^ nqe 62 COV DUAB: Tus muam nug tus txwj laus seb puas zoo rau nws mus koom ib rooj tshoob hauv ib lub tshawj. Tus txwj laus tsis qhia tias nws xav li cas tiamsis nws muab tej hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub los pab tus muam no xwb.