1. Kādu aicinājumu Jēzus izteica četriem zvejniekiem, un kā viņi uz to atsaucās?

JĒZUS mācekļi Pēteris, Andrejs, Jēkabs un Jānis bija zvejnieki. Iztēlojieties, cik pārsteigti viņi bija, kad Jēzus viņus aicināja: ”Nāciet man līdzi, un es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem.” * Kā viņi atsaucās uz šo aicinājumu? Bībelē teikts: ”Tie uzreiz pameta tīklus un sekoja viņam.” (Mat. 4:18—22.) Šis lēmums ietekmēja visu viņu turpmāko dzīvi. Zivju vietā viņiem tagad bija ”jāzvejo cilvēki”. (Lūk. 5:10.) Jēzus joprojām aicina tos, kam ir pareizi noskaņota sirds un kas mīl patiesību, kļūt par cilvēku zvejniekiem. (Mat. 28:19, 20.) Vai jūs esat atsaukušies uz šo Jēzus aicinājumu?

2. Kāpēc lēmums kļūt par cilvēku zvejniekiem būtu rūpīgi jāpārdomā, un kas var palīdzēt pieņemt šo lēmumu?

² Iespējams, jūs jau kādu laiku esat mācījušies Bībeli un veikuši zināmas izmaiņas savā dzīvē, tomēr vēl neesat pieņēmuši lēmumu kļūt par labās vēsts sludinātājiem. Ja jūs neesat droši, vai pieņemt iepriekš minēto Jēzus aicinājumu, nenolaidiet rokas. Jūsu vilcināšanās, visticamāk, liecina, ka jūs saprotat, cik nopietns ir šis lēmums. Tiesa, Bībelē ir teikts, ka Pēteris un viņa biedri ”uzreiz pameta tīklus”. Taču viņi nepieņēma šo lēmumu steigā. Viņi bija sapratuši, ka Jēzus ir Mesija, vairāk nekā sešus mēnešus iepriekš. (Jāņa 1:35—42.) Arī jūs varbūt jau daudz esat uzzinājuši  par Jehovu un Jēzu un vēlaties turpināt garīgā ziņā augt. Bet jums nebūtu jāpieņem lēmums kļūt par sludinātājiem, pirms jūs neesat visu rūpīgi pārdomājuši. Kas Pēterim un citiem palīdzēja pieņemt viņu lēmumu?

3. Kas jums var palīdzēt kļūt par prasmīgiem Kristus mācekļiem?

³ Jēzus pirmie mācekļi bija apņēmīgi, zinoši, drosmīgi un pašdisciplinēti cilvēki. Šīs īpašības viņiem noteikti palīdzēja kļūt par prasmīgiem cilvēku zvejniekiem. Rakstā ir apskatīts, kā jūs varat attīstīt šīs īpašības un kļūt par prasmīgiem Kristus mācekļiem.

4. Kas mudināja Pēteri nodarboties ar zvejniecību?

⁴ Pēteris nodarbojās ar zvejošanu, lai apgādātu savu ģimeni. Taču zvejošana viņam bija vairāk nekā tikai darbs. Pēc visa spriežot, Pēteris mīlēja šo arodu. (Jāņa 21:3, 9—15.) Tāpat viņš iemācījās mīlēt arī cilvēku zvejošanu, un ar Jehovas atbalstu Pēteris kļuva ļoti prasmīgs šajā darbā. (Ap. d. 2:14, 41.)

5. Kādas izjūtas, kā izriet no Lūkas 5:8—11, bija pārņēmušas Pēteri, un kas var palīdzēt pārvarēt šādas un līdzīgas izjūtas?

⁵ Mēs sludinām tāpēc, ka mīlam Jehovu; tas ir galvenais, kas mūs mudina darīt šo darbu. Mīlestība pret Jehovu mums var palīdzēt stāstīt par viņu citiem arī tad, ja mums šķiet, ka neesam piemēroti šim darbam. Kad Jēzus aicināja Pēteri kļūt par cilvēku zvejnieku, viņš tam sacīja: ”Nebaidies!” (Nolasīt Lūkas 5:8—11.) Pēteri nebija pārņēmušas bailes no tā, kas varētu notikt, ja viņš kļūtu par Kristus mācekli. Viņš bija ļoti pārsteigts  par brīnumaino lomu, ko Jēzus nupat bija sagādājis viņam un viņa biedriem, un nejutās cienīgs sadarboties ar Jēzu. Līdzīgi arī jūs var pārņemt zināms satraukums. Varbūt jūs raizējaties par to, kas būs jādara, kad kļūsiet par Kristus mācekļiem. Ja tā ir, stipriniet savu mīlestību pret Jehovu, Jēzu un tuvāko. Tas vairos jūsu vēlēšanos pieņemt Jēzus aicinājumu kļūt par cilvēku zvejniekiem. (Mat. 22:37, 39; Jāņa 14:15.)

6. Kas vēl mūs mudina sludināt?

⁶ Padomāsim vēl par dažiem iemesliem, kas mūs mudina sludināt. Mēs vēlamies paklausīt Jēzus pavēlei: ”Ejiet un gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus.” (Mat. 28:19, 20.) Mēs sludinām arī tāpēc, ka cilvēki ir ”nomocīti un pamesti kā avis bez gana” un viņiem ir ļoti svarīgi uzzināt labo vēsti par valstību. (Mat. 9:36.) Jehova vēlas, lai visdažādākie cilvēki iepazītu patiesību un tiktu izglābti. (1. Tim. 2:4.)

7. Kā no Romiešiem 10:13—15 ir redzams, ka sludināšana ir ļoti svarīga?

⁷ Mēs varam būt apņēmības pilni piedalīties šajā darbā, ja pārdomājam, kā tas var ietekmēt cilvēkus, kam mēs sludinām. Atšķirībā no zvejnieka, kas ķer zivis, lai tās pārdotu vai lietotu uzturā, mēs piedalāmies cilvēku zvejā, lai glābtu viņu dzīvības. (Nolasīt Romiešiem 10:13—15; 1. Tim. 4:16.)

8., 9. Kas zvejniekam ir jāzina, un kāpēc?

⁸ Jēzus dienās izraēliešiem, kas nodarbojās ar zvejniecību, bija jāzina, kādus jūras radījumus viņi drīkst ķert un kādus ne. (3. Moz. 11:9—12.) Viņiem arī bija jāzina, kur zivis ir atrodamas. Parasti zivis ir tur, kur ir tāds ūdens, kāds tām patīk, un kur ir pietiekami daudz barības. Vai ir nozīme tam, kad zvejnieks dodas darbā? Lūk, ko misionāram, kas kalpoja kādā no Klusā okeāna salām, teica vietējais brālis, aicinādams viņu kopīgi zvejot. Kad misionārs viņam sacīja: ”Es būšu pie tevis rīt no rīta deviņos,” — brālis viņam atbildēja: ”Tu nesaproti! Mēs dodamies tad, kad ir īstais laiks zivīm, nevis ērtākais laiks mums.”

⁹ Līdzīgi rīkojās cilvēku zvejnieki pirmajā gadsimtā. Viņi, tēlaini runājot, devās uz vietām, kur bija zivis, un darīja to tad, kad bija labākais laiks zvejai. Piemēram, Jēzus sekotāji sludināja templī un sinagogās, pa mājām, kā arī tirgus laukumos. (Ap. d. 5:42; 17:17; 18:4.) Arī mums ir labi zināt, kur un kādā laikā var sastapt cilvēkus, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā. Mums jābūt gataviem pielāgoties un jāsludina tur, kur ir cilvēki, un tad, kad ir lielāka iespēja viņus satikt. (1. Kor. 9:19—23.)

10. Kādus darbarīkus mums ir sagādājusi Jehovas organizācija?

¹⁰ Zvejniekam ir nepieciešami pareizie rīki, un viņam ir jāzina, kā tos izmantot. Arī mums ir vajadzīgi piemēroti instrumenti, kas var palīdzēt mūsu darbā. Un mums ir jāzina, kā tos likt lietā. Jēzus saviem mācekļiem deva skaidrus norādījumus par cilvēku zvejošanu. Viņš tiem sacīja, ko ņemt līdzi, kur sludināt un ko teikt. (Mat. 10:5—7; Lūk. 10:1—11.) Mūsdienās Jehovas organizācija ir sagādājusi sludināšanas pamatmateriālu komplektu, kurā ir iekļauti vairāki darbarīki, kas palīdz sekmīgi veikt mums uzticēto darbu. * Un mēs saņemam apmācību, kā tos izmantot. Šī apmācība mums palīdz iegūt  pārliecību un prasmes, kas nepieciešamas mūsu uzdevuma veikšanai. (2. Tim. 2:15.)

11. Kāpēc cilvēku zvejniekiem ir jābūt drosmīgiem?

¹¹ Zvejniekiem ir jābūt drosmīgiem. Reizēm viņi jūrā sastopas ar neparedzētiem laikapstākļiem. Viņi bieži darbojas naktī un zvejo ūdeņos, kur negaidīti var sākties vētra. Arī cilvēku zvejniekiem ir vajadzīga drosme. Kad mēs sākam sludināt un darām citiem zināmu, ka esam Jehovas liecinieki, mēs varam pieredzēt dažādas ”vētras”. Mūsu ģimenes locekļi var būt noskaņoti nelabvēlīgi, mūsu agrākie draugi un paziņas mūs var izsmiet, un sludināšanā daudzi var būt neatsaucīgi uz mūsu vēsti. Taču tas mūs nepārsteidz. Jēzus savus sekotājus brīdināja, ka viņiem būs jāsaskaras ar naidīgu attieksmi. (Mat. 10:16.)

12. Kas, saskaņā ar Jozuas 1:7—9, var vairot mūsu drosmi?

¹² Ko jūs varat darīt, lai vairotu savu drosmi? Pirmkārt, esiet pārliecināti, ka Jēzus no debesīm turpina vadīt sludināšanu. (Jāņa 16:33; Atkl. 14:14—16.) Otrkārt, stipriniet savu ticību Jehovas solījumam gādāt par jums. (Mat. 6:32—34.) Jo stiprāka kļūs jūsu ticība, jo drosmīgāki jūs būsiet. Pēteris un viņa biedri apliecināja izcilu ticību, kad pameta zvejošanu — kas bija viņu iztikas avots —,  lai sekotu Jēzum. Līdzīgi arī jūs apliecinājāt stipru ticību, kad darījāt zināmu saviem paziņām un ģimenes locekļiem, ka esat sākuši mācīties Bībeli un apmeklēt Jehovas liecinieku sapulces. Visticamāk, jūs esat veikuši ievērojamas izmaiņas savā dzīvesveidā, lai dzīvotu saskaņā ar Jehovas taisnīgajām normām. Arī tam bija vajadzīga ticība un drosme. Ja jūs turpināsiet vairot savu drosmi, jūs varēsiet nešaubīties, ka Jehova vienmēr būs ar jums. (Nolasīt Jozuas 1:7—9.)

13. Kā pārdomas un lūgšanas var palīdzēt vairot drosmi?

¹³ Ko vēl jūs varat darīt, lai vairotu drosmi? Lūdziet to Jehovam. (Ap. d. 4:29, 31.) Viņš atbildēs uz jūsu lūgšanām un nekad jūs nepametīs. Viņš vienmēr ir gatavs jūs atbalstīt. Vēl jūs varat pārdomāt to, kā Jehova ir glābis savus kalpus pagātnē. Domājiet arī par to, kā viņš jums agrāk ir palīdzējis pārvarēt dažādas grūtības un devis spēku veikt izmaiņas dzīvē. Ir skaidrs, ka tas, kurš palīdzēja savai tautai iziet cauri Sarkanajai jūrai, var palīdzēt arī jums kļūt par Kristus mācekli. (2. Moz. 14:13.) Jums var būt tāda pati pārliecība, kāda bija psalmu sacerētājam, kurš teica: ”Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka. Ko cilvēki man darīs?” (Ps. 118:6.)

14. Ko var mācīties no tā, ko pieredzēja māsas Masae un Tomojo?

¹⁴ Vēl viens veids, kā vairot drosmi, ir pārdomāt to, kā Jehova ir palīdzējis kļūt drosmīgiem tiem, kas pēc dabas ir kautrīgi un nedroši. Padomāsim par kādu mūsu māsu, kuru sauc Masae. Viņa bija kautrīga un uzskatīja, ka nekad nespēs piedalīties sludināšanā. Jau pati doma, ka būs jāuzrunā sveši cilvēki, viņai šķita biedējoša. Tāpēc viņa īpaši centās padziļināt mīlestību pret Dievu un tuvāko. Viņa pārdomāja, cik neatliekama šajā laikā ir sludināšana, un lūdza, lai Jehova vairo viņas vēlmi tajā piedalīties. Viņa pārvarēja savas bailes un pat kalpoja par pionieri. Jehova var palīdzēt būt drosmīgiem arī tiem, kas tikai sāk sludināt. Pievērsīsim uzmanību tam, ko pieredzēja mūsu māsa, vārdā Tomojo. Kad viņa sāka sludināt pa mājām, pati pirmā sastaptā mājas iemītniece viņai uzkliedza: ”Man no Jehovas lieciniekiem neko nevajag!” — un aizcirta durvis. Taču Tomojo tas neizbiedēja. Viņa savai sludināšanas partnerei sacīja: ”Vai tu to dzirdēji? Man pat nebija nekas jāsaka, un viņa saprata, ka es esmu Jehovas lieciniece. Es esmu tik priecīga!” Tagad Tomojo kalpo par pionieri.

15. Kas ir pašdisciplīna, un kāpēc kristiešiem tā ir nepieciešama?

¹⁵ Lai zvejnieks būtu sekmīgs, viņam ir vajadzīga pašdisciplīna. Pašdisciplīna ir raksturota kā ”spēja likt sev darīt to, kas ir jādara”. Zvejniekam ir jāpiespiež sevi agri celties, jāstrādā, līdz darbs ir padarīts, un jāpacieš slikti laikapstākļi. Arī mums ir vajadzīga pašdisciplīna, lai mēs būtu izturīgi un paveiktu mums uzticēto darbu līdz galam. (Mat. 10:22.)

16. Kā var attīstīt pašdisciplīnu?

¹⁶ Ar pašdisciplīnu nepiedzimst. Mūsu dabiskā nosliece ir iet mazākās pretestības ceļu. Lai mēs spētu būt pašdisciplinēti, mums ir jāattīsta savaldība. Mums ir vajadzīga palīdzība, lai mācītos darīt to, kas mums nenākas viegli. Un Jehova mums sniedz šādu palīdzību ar sava svētā gara starpniecību. (Gal. 5:22, 23.)

17. Kā Pāvils aprakstīja savus pūliņus attīstīt pašdisciplīnu, kā to var lasīt 1. Korintiešiem 9:25—27?

 ¹⁷ Apustulim Pāvilam piemita pašdisciplīna. Taču viņš atzina, ka reizēm, lai darītu to, kas ir pareizs, viņam nācās ”sist un izkalpināt sevi”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 9:25—27.) Viņš mudināja arī citus būt pašdisciplinētiem un darīt visu ”piedienīgi un kārtīgi”. (1. Kor. 14:40.) Arī mums jāattīsta pašdisciplīna, lai mēs varētu turēties pie labiem garīgiem paradumiem, pie kuriem pieder arī regulāra piedalīšanās cilvēku zvejā. (Ap. d. 2:46.)

18. Kas ir vajadzīgs, lai Jehova mūs uzskatītu par sekmīgiem?

¹⁸ Zvejnieks spriež par padarīto pēc tā, cik daudz zivis viņš ir nozvejojis. Turpretī mūsu sekmes nav mērāmas pēc tā, cik daudz cilvēkiem mēs esam palīdzējuši kļūt par Jehovas lieciniekiem. (Lūk. 8:11—15.) Kamēr mēs ar izturību turpinām sludināt labo vēsti un mācīt citiem patiesību, Jehova mūs uzskata par sekmīgiem. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka šādi mēs parādām paklausību viņam un viņa Dēlam. (Marka 13:10; Ap. d. 5:28, 29.)

19., 20. Kāpēc šajā laikā sludināt ir īpaši svarīgi?

¹⁹ Dažās valstīs zvejniecība ir atļauta tikai noteiktos mēnešos. Kad sezona tuvojas beigām, zvejnieki aizvien skaidrāk apzinās, cik svarīgi ir neatlikt darbu uz vēlāku laiku. Mums kā cilvēku zvejniekiem ir papildu pamudinājums sludināt bez vilcināšanās — šīs ļaunās pasaules gals strauji tuvojas. Laiks, kas ir atlicis, lai piedalītos šajā dzīvību glābjošajā darbā, tuvojas beigām. Nevilcinieties un nedomājiet, ka jums ir jāgaida ideāli apstākļi, lai sāktu piedalīties šajā svarīgajā darbā. (Sal. Māc. 11:4.)

²⁰ Rīkojieties tagad, lai stiprinātu savu apņēmību sludināt, padziļinātu Bībeles zināšanas, vairotu drosmi un attīstītu pašdisciplīnu. Pievienojieties vairāk nekā astoņiem miljoniem cilvēku zvejnieku un pieredziet prieku, ko dod Jehova. (Neh. 8:10.) Piedalieties sludināšanā tik lielā mērā, cik ļauj jūsu apstākļi, un turpiniet to darīt, līdz Jehova uzskatīs, ka šis darbs ir padarīts. Nākamajā rakstā ir apskatīti trīs veidi, kā mēs varam stiprināt savu apņēmību arī turpmāk piedalīties valstības vēsts sludināšanā.