Skip to content

Skip to table of contents

LISAUN ESTUDU 39

Apoia irmán sira

Apoia irmán sira

“Feto sira neʼebé haklaken liafuan diʼak mak tropa boot.”​SAL 68:11.

KNANANUK 137 Feto fiar-naʼin sira

IHA LISAUN NEʼE *

Irmán sira neʼebé badinas no laran-manas fó komentáriu durante reuniaun, bá haklaken, ajuda tau matan ba Reuniaun-Fatin no gasta tempu hamutuk ho maluk Kristaun (Haree parágrafu 1)

1. Oinsá mak irmán sira apoia Jeová nia organizasaun? Irmán barak hasoru susar saida deʼit? (Haree dezeñu iha livru oin.)

ITA agradese tebes tanba iha kongregasaun iha irmán barak neʼebé badinas. Porezemplu, sira fó komentáriu durante reuniaun no haklaken. Irmán balu ajuda tau matan Reuniaun-Fatin no mós hatudu katak sira hanoin irmaun-irmán sira. Maibé sira mós hasoru susar oioin. Irmán balu tau matan ba inan-aman neʼebé idade. Irmán seluk nia família kontra makaʼas sira. Irmán seluk tan mak feto-faluk no serbisu makaʼas atu tau matan oan.

2. Tanbasá ita presiza apoia irmán sira?

2 Tanbasá ita presiza apoia irmán sira? Tanba baibain ema iha mundu la respeitu feto sira. Liután neʼe, Bíblia anima ita atu apoia sira. Porezemplu, apóstolu Paulo husu kongregasaun iha Roma atu simu Febe no “fó ajuda naran deʼit neʼebé nia presiza”. (Rom 16:1, 2) Uluk Paulo mak ema Farizeu no ema Farizeu trata aat feto sira. Maibé bainhira Paulo sai ema Kristaun nia banati-tuir Jesus no hatudu respeitu no laran-diʼak ba feto sira.—1 Kor 11:1.

3. Jesus hatudu hahalok saida ba feto sira? Nia hanoin oinsá kona-ba feto sira neʼebé halo tuir ninia Aman nia hakarak?

3 Jesus hatudu respeitu ba feto hotu. (João 4:27) Jesus nia hanoin kona-ba feto sira la hanesan ho ulun-naʼin relijiaun Judeu nian iha tempu neʼebá. Tuir loloos, livru ida kona-ba Bíblia hatete: “Jesus nunka hatún feto sira.” Jesus respeitu tebes feto sira neʼebé halo tuir ninia Aman nia hakarak. Nia bolu sira nuʼudar feton no temi sira hamutuk ho mane sira neʼebé nia haree nuʼudar ninia família.—Mt 12:50.

4. Iha lisaun neʼe, ita sei koʼalia kona-ba saida?

4 Jesus sempre prontu atu ajuda feto sira neʼebé serbí Maromak. Nia hafolin no mós defende sira. Mai ita koʼalia kona-ba oinsá ita bele banati-tuir Jesus hodi hanoin irmán sira.

HANOIN IRMÁN SIRA

5. Tanbasá irmán sira sente susar atu hetan ransu neʼebé diʼak?

5 Ita hotu presiza iha ransu neʼebé diʼak. Maibé dala ruma, irmán sira sente susar atu hetan ida-neʼe. Tanbasá? Irmán Jordan * hatete: “Tanba klosan, dala barak haʼu sente hanesan haʼu laʼós parte ba kongregasaun no sente la iha folin.” Irmán Kristen mak pioneiru ida no muda ba fatin seluk atu bele haklaken liután. Nia hatete: “Bainhira ita foin muda ba kongregasaun foun, dala ruma ita sente mesamesak.” Irmaun balu mós karik sente hanesan neʼe. Irmaun-irmán balu hela hamutuk ho família neʼebé laʼós Testemuña no karik sira sente susar atu hakbesik ba sira-nia família no mós sente dook husi maluk Kristaun. Irmán balu karik sente mesamesak tanba sira moras no labele sai husi uma ka tanba sira tau matan ba família neʼebé moras. Irmán Annette hatete: “Haʼu labele gasta tempu hamutuk ho irmaun-irmán sira tanba haʼu tenke tau matan ba haʼu-nia amá.”

Hanesan Jesus, ita bele hatudu domin ba irmán sira (Haree parágrafu 6-9) *

6. Hanesan hakerek iha Lucas 10:38-42, oinsá Jesus ajuda Marta no Maria?

6 Jesus gasta tempu atu ransu hamutuk ho feto sira neʼebé serbí Maromak no nia sai sira-nia belun. Jesus habelun ho Maria no Marta. Ita bele fiar katak sira naʼin-rua mak feto-klosan. (Lee Lucas 10:38-42.) Sira la taʼuk atu ransu ho Jesus tanba Jesus nia hahalok no dalan neʼebé nia koʼalia ho sira. Porezemplu, tanba Maria toman ho Jesus, nia la taʼuk atu tuur iha Jesus nia ain nuʼudar dixípulu ida. * No tanba Marta toman ho Jesus, nia sente livre atu fó sai ninia hanoin ba Jesus bainhira Maria la ajuda atu prepara hahán. Iha tempu neʼebá Jesus ajuda biin-alin neʼe aprende lisaun importante. No Jesus hatudu katak nia hadomi sira no mós Lázaro tanba nia vizita sira dala barak. (João 12:1-3) Tan neʼe kuandu Lázaro moras todan, Maria no Marta hatene katak sira bele husu Jesus nia ajuda.—João 11:3, 5.

7. Oinsá ita bele anima irmán sira?

7 Irmán balu hetan oportunidade balu deʼit atu ransu ho maluk Kristaun. Tan neʼe ita hakarak aproveita tempu reuniaun atu hatudu domin, koʼalia no fó-hatene sira katak ita hanoin sira. Irmán Jordan neʼebé temi ohin, hatete: “Bainhira ema gaba haʼu tanba fó komentáriu, halo planu atu haklaken hamutuk ka hatudu katak sira hadomi haʼu, ida-neʼe anima tebes haʼu.” Ita presiza hatudu ba irmán sira katak ita hafolin sira. Irmán Kia hatete: “Se haʼu falta reuniaun, haʼu hatene irmaun ka irmán ruma sei mensajen atu husu haʼu-nia situasaun. Neʼe hatudu katak irmaun-irmán sira hadomi haʼu.”

8. Oinsá ita bele banati-tuir Jesus?

8 Hanesan Jesus, ita presiza buka tempu atu ransu ho irmán sira. Karik ita bele konvida sira atu han ka halo atividade ruma hamutuk. Uza tempu sira-neʼe atu koʼalia kona-ba buat neʼebé anima malu. (Rom 1:11, 12) Katuas sira presiza banati-tuir Jesus nia hahalok. Jesus hatene katak moris nuʼudar ema klosan mak susar ba ema balu. Maibé nia mós fó sai ho klaru katak ita la presiza kaben no iha oan atu bele moris kontente. (Lc 11:27, 28) Bainhira ita tau uluk ita-nia adorasaun ba Jeová ita sei hetan kontente neʼebé ba nafatin.—Mt 19:12.

9. Oinsá katuas sira bele ajuda irmán sira?

9 Katuas sira presiza haree irmán sira hanesan feton no inan. (1 Tim 5:1, 2) Diʼak ba katuas sira atu uza tempu antes no depois reuniaun atu koʼalia ho irmán sira. Irmán Kristen hatete: “Katuas ida nota katak haʼu okupadu loos no nia hakarak hatene haʼu-nia atividade loroloron. Haʼu agradese tebes tanba nia hanoin haʼu.” Katuas sira hatudu domin bainhira sira uza tempu beibeik atu koʼalia ho irmán sira. * Irmán Annette, neʼebé temi ohin, esplika tanbasá diʼak atu koʼalia ho katuas sira beibeik. Nia hatete: “Haʼu koñese sira diʼak liután no sira mós koñese haʼu diʼak liután. Entaun bainhira haʼu hasoru susar ruma haʼu sente fasil liu atu hakbesik ba sira no husu sira-nia ajuda.”

HAFOLIN IRMÁN SIRA

10. Saida mak bele ajuda irmán sira sente kontente?

10 Maski ita mak mane ka feto, ita hotu sente kontente bainhira ema seluk rekoñese ita-nia abilidade no hafolin ita-nia serbisu. Maibé bainhira ema la halo ida-neʼe, ita sente laran-kraik. Irmán klosan ida neʼebé serbí nuʼudar pioneiru fó sai katak dala ruma nia sente ema la hafolin nia. Nia hatete: “Ema koñese haʼu-nia inan-aman no feton no naan, maibé sira ladún koñese haʼu. Dala ruma haʼu sente hanesan ema la haree haʼu.” Maibé hanoin toʼok kona-ba irmán Pam neʼebé klosan no serbí nuʼudar misionáriu ba tinan barak. Ikusmai, nia tenke fila fali ba ninia rai atu tau matan ninia inan-aman. Agora nia tinan 70 liu no nafatin serbí nuʼudar pioneiru. Nia hatete: “Bainhira ema seluk fó sai katak sira hafolin haʼu-nia serbisu, neʼe ajuda tebes haʼu.”

11. Oinsá Jesus hatudu katak nia hafolin serbisu neʼebé feto sira halo hodi ajuda nia?

11 Jesus hafolin tebes feto laran-metin sira neʼebé fó apoiu ba nia hodi “uza sira-nia rikusoin rasik”. (Lc 8:1-3) Nia fó oportunidade ba sira atu ajuda nia no nia mós hanorin sira lia-loos importante kona-ba Maromak nia hakarak. Porezemplu nia fó-hatene sira katak nia sei mate no moris-hiʼas. (Lc 24:5-8) Jesus prepara feto sira-neʼe hanesan nia prepara apóstolu sira ba susar neʼebé sei mosu iha futuru. (Mc 9:30-32; 10:32-34) No maski apóstolu sira halai bainhira ema kaer Jesus, maibé feto balu neʼebé apoia nia mak besik nia bainhira nia mate iha ai-riin terus nian.—Mt 26:56; Mc 15:40, 41.

12. Jesus fó knaar saida ba feto sira?

12 Jesus fó knaar importante ba feto sira. Porezemplu, feto fiar-naʼin sira mak ema primeiru neʼebé haree Jesus moris-hiʼas. No nia husu feto sira-neʼe atu fó-hatene apóstolu sira katak nia moris-hiʼas ona. (Mt 28:5, 9, 10) No iha loron Pentekostes tinan 33 EC, karik feto sira mós simu espíritu santu hamutuk ho dixípulu seluk. Se nuneʼe, feto sira-neʼe simu kbiit atu koʼalia língua seluk no fó-hatene ema kona-ba “buat furak oioin neʼebé Maromak halo”.—Após 1:14; 2:2-4, 11.

13. Ohin loron, irmán sira halo serbisu saida deʼit? Oinsá ita bele hafolin sira-nia serbisu?

13 Irmán sira halo serbisu barak ba Jeová no sira merese simu gaba. Serbisu neʼebé sira halo inklui harii no tau matan ba fatin adorasaun, haklaken ho grupu neʼebé uza língua seluk no ajuda iha Betel. Sira ajuda bainhira dezastre mosu, tradús ita-nia publikasaun sira, serbí nuʼudar pioneiru no mós misionáriu. Hanesan irmaun sira, irmán sira mós tuir eskola pioneiru, Eskola ba Haklaken-Naʼin Tempu-Tomak no Eskola Gilead. Laʼós neʼe deʼit, feen sira mós ajuda sira-nia laʼen, atu nuneʼe sira-nia laʼen bele kumpre sira-nia knaar iha kongregasaun no organizasaun. Maski irmaun sira mak hanesan prezente husi Maromak no halo buat oioin atu ajuda ema seluk, maibé ho sira-nia feen nia apoia mak sira bele kumpre buat sira-neʼe. (Éf 4:8) Oinsá ita bele apoia irmán sira?

14. Tanba buat neʼebé hakerek iha Salmo 68:11, katuas sira neʼebé matenek halo saida?

14 Katuas sira neʼebé matenek rekoñese katak irmán sira mak hanesan “tropa boot” neʼebé prontu atu halo serbisu no iha matenek atu haklaken. (Lee Salmo 68:11.) Tan neʼe katuas sira hakaʼas an atu aprende husi irmán sira. Irmán Abigail, neʼebé temi ohin, gosta bainhira irmaun sira husu nia kona-ba dalan diʼak atu komesa dada lia ho ema iha haklaken-fatin. Nia hatete: “Ida-neʼe ajuda haʼu atu haree katak haʼu mós parte husi Jeová nia organizasaun.” Liután neʼe, katuas sira rekoñese katak irmán sira neʼebé laran-metin no maduru mak matenek tebes atu ajuda irmán joven bainhira sira hasoru susar. (Tito 2:3-5) Klaru katak irmán sira merese ita-nia domin no agradese.

DEFENDE NO AJUDA IRMÁN SIRA

15. Bainhira mak irmán sira presiza ema ruma atu defende sira?

15 Dala ruma, irmán sira presiza ema ruma atu defende no ajuda sira bainhira sira hasoru susar. (Isa 1:17) Porezemplu, karik feto-faluk presiza ema ruma atu ajuda nia no halo serbisu ruma neʼebé uluk ninia laʼen halo. Karik irmán ferik ida presiza ajuda atu koʼalia ho doutór sira. Ka karik irmán pioneiru ida hola parte iha projetu seluk iha organizasaun, maibé maluk Kristaun kritika nia tanba nia ladún bá haklaken hanesan pioneiru seluk. Iha situasaun hanesan neʼe, pioneiru neʼe sei presiza ema ruma atu defende nia. Oinsá ita bele ajuda ita-nia irmán sira? Dala ida tan, mai ita haree Jesus nia ezemplu.

16. Hanesan hakerek iha Marcos 14:3-9, oinsá mak Jesus defende Maria?

16 Jesus lalais atu defende feto fiar-naʼin sira bainhira ema komprende sala sira. Porezemplu, nia defende Maria bainhira Marta kritika Maria. (Lc 10:38-42) Nia mós defende Maria bainhira ema kritika no hanoin katak Maria halo desizaun sala. (Lee Marcos 14:3-9.) Jesus komprende Maria nia motivu no gaba nia, hodi dehan: “Nia halo buat diʼak ba haʼu. . . . Feto neʼe halo buat neʼebé nia bele.” Jesus fó sai nanis katak ema sei konta kona-ba Maria nia hahalok laran-diʼak “iha fatin naran deʼit iha mundu tomak neʼebé ema haklaken liafuan diʼak”. Lisaun neʼe kumpre Jesus nia liafuan neʼe. Furak loos tanba Jesus temi kona-ba serbisu haklaken iha mundu tomak bainhira nia gaba Maria nia hahalok. Ita bele fiar katak Jesus nia liafuan neʼe hametin Maria maski ema kritika nia.

17. Konta toʼok ezemplu ida kona-ba bainhira ita presiza defende ita-nia irmán.

17 Ita defende irmán sira bainhira sira presiza ajuda ka lae? Hanoin toʼok situasaun tuirmai. Irmaun-irmán balu haree katak irmán ida neʼebé ninia laʼen laʼós Testemuña sempre toʼo reuniaun tarde no depois reuniaun remata nia fila kedas. Sira mós nota katak irmán neʼe ladún lori ninia oan mai reuniaun. Tan neʼe sira kritika nia tanba hanoin katak nia tenke brani atu koʼalia ho ninia laʼen no lori ninia oan mai tuir reuniaun. Maibé tuir loloos irmán neʼe halo ona buat neʼebé nia bele halo. Nia labele uza tempu tuir deʼit ninia hakarak no laʼós nia deʼit mak halo desizaun kona-ba ninia oan. Ita bele halo saida? Gaba irmán neʼe tanba serbisu hotu neʼebé nia halo no mós fó sai ba ema seluk buat diʼak neʼebé nia halo. Hodi halo nuneʼe, karik ita hapara ema seluk atu la kritika nia.

18. Ita bele halo saida tan atu ajuda irmán sira?

18 Ita bele hatudu ba irmán sira katak ita hadomi tebes sira liuhusi oferese atu ajuda sira. (1 João 3:18) Irmán Annette neʼebé tau matan ba ninia amá neʼebé moras hatete: “Irmaun-irmán balu mai haʼu-nia uma no tau matan ba amá ba tempu balu, atu nuneʼe haʼu bele halo buat seluk, ka sira sei lori hahán mai. Neʼe ajuda haʼu sente katak sira hadomi haʼu, no haʼu mak parte ba kongregasaun.” Irmán Jordan mós hetan ajuda. Irmaun ida ajuda nia oinsá atu tau matan ninia karreta. Nia hatete: “Haʼu kontente tanba neʼe hatudu katak irmaun-irmán sira hadomi haʼu no hakarak haʼu seguru bainhira lori karreta.”

19. Oinsá katuas sira bele ajuda irmán sira?

19 Katuas sira mós hakaʼas an atu tau matan ba irmán sira neʼebé presiza ajuda. Sira hatene katak Jeová hakarak sira atu tau matan didiʼak ba irmán sira. (Tgo 1:27) Tan neʼe katuas sira banati-tuir Jesus hodi la ulun-toos. Sira bele halo nuneʼe liuhusi la inventa regra oioin. Duké halo nuneʼe, sira hatudu laran-diʼak no hanoin ema nia sentimentu. (Mt 15:22-28) Bainhira katuas sira hakaʼas an atu ajuda irmán sira, neʼe halo irmán sira sente katak Jeová no ninia organizasaun hadomi sira. Bainhira katuas neʼebé tau matan irmán Kia nia grupu rona katak nia atu muda uma, katuas neʼe arranja kedas ema atu ajuda. Irmán Kia hatete: “Ida-neʼe hamenus tebes haʼu-nia estrese. Tanba katuas sira anima no ajuda haʼu no neʼe hatudu mai haʼu katak haʼu mak parte importante ba kongregasaun no haʼu la mesak bainhira hasoru situasaun susar.”

IRMÁN HOTU PRESIZA ITA-NIA APOIA

20-21. Oinsá ita bele hatudu katak ita hafolin ita-nia irmán hotu?

20 Ohin loron iha kongregasaun iha irmán barak neʼebé serbisu makaʼas no merese ita-nia apoia. Hanesan ita aprende husi Jesus nia ezemplu, ita bele ajuda sira hodi ransu no uza tempu atu koñese didiʼak sira. Ita bele hatudu agradese ba serbisu hotu neʼebé sira halo ba Maromak. No ita bele defende sira se presiza.

21 Bainhira apóstolu Paulo remata ninia karta ba ema Kristaun iha Roma, Paulo temi feto Kristaun naʼin-sia. (Rom 16:1, 3, 6, 12, 13, 15) Ita bele fiar katak feto sira-neʼe hetan anima hodi rona ninia kumprimentus no gaba. Mai ita apoia irmán hotu iha kongregasaun. Hodi halo nuneʼe ita hatudu katak ita hafolin sira nuʼudar parte ba ita-nia família.

KNANANUK 136 “Kolen neʼebé perfeitu husi Jeová”

^ par. 5 Dala ruma irmán sira iha kongregasaun hasoru susar oioin. Ita sei aprende oinsá ita bele fó laran-manas ba irmán sira hodi banati-tuir Jesus nia ezemplu. Ita bele aprende husi Jesus hodi haree oinsá nia uza tempu atu ransu hamutuk ho feto sira, hatudu katak nia hafolin sira no mós defende sira.

^ par. 5 Naran balu laʼós naran neʼebé loos.

^ par. 6 Livru ida kona-ba Bíblia hatete: “Baibain dixípulu sira tuur besik sira-nia mestre nia ain atu bele aprende hodi sai mestre. Maibé, feto sira labele sai mestre. Tan neʼe, karik mane Judeu hakfodak atu haree Maria tuur besik Jesus nia ain no laran-manas atu aprende husi Jesus.”

^ par. 9 Katuas presiza kuidadu kuandu ajuda irmán sira. Porezemplu, sira presiza kuidadu atu la vizita irmán ida mesak.

^ par. 65 ESPLIKASAUN BA DEZEÑU: Hodi banati-tuir dalan neʼebé Jesus hatudu interese ba feto laran-metin sira, irmaun ida ajuda irmán naʼin-rua troka sira-nia karreta nia roda, irmaun seluk vizita irmán neʼebé moras, no irmaun seluk tan hamutuk ho ninia feen halaʼo adorasaun família nian hamutuk ho irmán ida ho ninia oan-feto.