1. Kādu norādījumu Jēzus deva saviem sekotājiem, kā redzams no Mateja 28:18—20?

KAD Jēzus bija piecelts no nāves, viņš parādījās saviem mācekļiem, kas bija sapulcējušies Galilejā. Viņš tiem vēlējās sacīt kaut ko svarīgu. Kas tas bija? To var uzzināt no Mateja 28:18—20. (Nolasīt.)

2. Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

² Jēzus norādījums gatavot mācekļus attiecas arī uz visiem Dieva kalpiem mūsdienās. Tāpēc pievērsīsim uzmanību trim jautājumiem, kas ir saistīti ar uzdevumu, kuru Jēzus mums ir devis. Pirmkārt, kāpēc nepietiek tikai mācīt citiem Dieva prasības? Otrkārt, kā visi sludinātāji draudzē var sekmēt Bībeles skolnieku garīgo izaugsmi? Un, treškārt, kā mēs varam palīdzēt neaktīviem ticības biedriem atsākt sludināt un gatavot mācekļus?

3. Kādu svarīgu detaļu Jēzus minēja savā norādījumā?

³ Jēzus norādījums ir skaidrs. Mums ir jāmāca citiem tas, ko viņš ir licis. Tomēr mēs nedrīkstam neņemt vērā kādu svarīgu detaļu. Jēzus teica nevis: ”Māciet tiem visu, ko es jums esmu licis,” — bet gan: ”Māciet tiem pildīt visu, ko es jums esmu licis.” Tas nozīmē, ka mums Bībeles skolniekiem jāmāca ne tikai tas, kas ir jādara, bet arī tas, kā to darīt. Kāpēc tas ir būtiski?

4. Ar piemēru paskaidrojiet, ko nozīmē kādam mācīt pildīt to, ko Kristus ir licis!

 ⁴ Lai labāk saprastu, kā mēs kādam varam mācīt pildīt to, ko Kristus ir licis, padomāsim par autovadītāju kursiem. Kā braukšanas instruktors saviem skolniekiem palīdz apgūt satiksmes noteikumus? Iespējams, vispirms viņš tiem sniedz zināšanas par satiksmes noteikumiem klasē. Bet, lai iemācītu tiem, kā ievērot šos noteikumus, viņam ir jādara vēl kaut kas. Viņam ir jābūt kopā ar skolniekiem un jāpalīdz tiem, kad tie vada automašīnu un pūlas likt lietā to, ko ir uzzinājuši. Ko mēs varam mācīties no šī piemēra?

5. a) Kas, saskaņā ar Jāņa 14:15 un 1. Jāņa 2:3, mums ir jāmāca Bībeles skolniekiem? b) Kā mēs Bībeles skolniekiem varam mācīt uzzināto izmantot dzīvē?

⁵ Vadot Bībeles nodarbības, mēs Bībeles skolniekiem mācām, kādas ir Dieva prasības. Bet mums ir jādara kaut kas vairāk. Mums viņiem ir jāmāca, kā uzzināto izmantot dzīvē. (Nolasīt Jāņa 14:15; 1. Jāņa 2:3.) Ar savu priekšzīmi mēs Bībeles skolniekiem varam rādīt, kā viņi var izmantot Bībeles principus, esot skolā vai darbā vai arī atpūšoties. Mēs viņiem varam pastāstīt, kā Bībelē atrodamie padomi mums ir palīdzējuši izvairīties no briesmām vai pieņemt gudrus lēmumus. Un, kad mēs kopā ar Bībeles skolniekiem vēršamies lūgšanās pie Jehovas, mēs varam lūgt, lai viņa svētais gars tos vada. (Jāņa 16:13.)

6. Ko sevī ietver sekošana Jēzus norādījumam mācīt citiem pildīt to, ko viņš ir licis?

⁶ Ko sevī ietver sekošana Jēzus norādījumam mācīt citiem pildīt to, ko viņš ir licis? Mums Bībeles skolniekiem jāpalīdz attīstīt vēlēšanos gatavot mācekļus. Daudzus doma par piedalīšanos sludināšanā biedē. Tāpēc mums jābūt pacietīgiem un jāpalīdz viņiem labāk saprast Bībeles mācības, lai viņu ticība kļūtu stiprāka. Tad tas, ko viņi mācās, ietekmēs viņu sirdi un mudinās uz rīcību. Kādu pieeju mēs varam izmantot, lai palīdzētu Bībeles skolniekiem attīstīt vēlēšanos stāstīt citiem labo vēsti?

7. Kā mēs Bībeles skolniekam varam palīdzēt attīstīt vēlēšanos dalīties labajā vēstī ar citiem?

⁷ Mēs varam Bībeles skolniekam uzdot, piemēram, šādus jautājumus: ”Kā tas, ka tu atsaucies uz valstības vēsti, ir mainījis tavu dzīvi uz labo pusi? Kā tu domā, vai arī citiem nebūtu jādzird šī vēsts? Ko tu vari darīt, lai viņiem palīdzētu?” (Sāl. pam. 3:27; Mat. 9:37, 38.) Parādīsim viņam bukletus, kas pieder pie mūsu sludināšanas pamatmateriāliem, un ļausim izvēlēties tos, kas, viņaprāt, varētu ieinteresēt viņa radiniekus, draugus vai darbabiedrus. Iedosim viņam vairākus no šiem bukletiem. Izmēģināsim ar Bībeles skolnieku, kā viņš taktiski varētu piedāvāt bukletus citiem. Un, kad viņš ir kļuvis par nekristītu sludinātāju, sludināsim kopā ar viņu, lai viņu atbalstītu. (Pulc. 4:9, 10; Lūk. 6:40.)

8. Kāpēc ir svarīgi, lai Bībeles skolnieki attīstītu stipru mīlestību pret Dievu un tuvāko? (Sk. arī ” Kā palīdzēt Bībeles skolniekiem vairot mīlestību pret Dievu”.)

⁸ Paturēsim prātā, ka Jēzus mums ir devis norādījumu mācīt citiem ”pildīt visu”, ko viņš ir licis. Tas noteikti sevī ietver divus svarīgākos baušļus — mīlēt Dievu un mīlēt tuvāko —, kas abi ir cieši saistīti ar sludināšanu un mācekļu  gatavošanu. (Mat. 22:37—39.) Kāda ir šī saistība? Galvenais pamudinājums piedalīties sludināšanā ir mīlestība — mīlestība pret Dievu un mīlestība pret tuvāko. Saprotams, dažiem Bībeles skolniekiem doma par sludināšanu var raisīt bailes. Bet mēs varam viņus iedrošināt, ka ar Jehovas palīdzību viņi spēs pakāpeniski pārvarēt bailes no cilvēkiem. (Ps. 18:1—3; Sāl. pam. 29:25.) Šim rakstam pievienotajā papildinformācijā ir minēti trīs soļi, kā mēs Bībeles skolniekam varam palīdzēt vairot mīlestību pret Dievu. Bet kā draudze var palīdzēt jaunajiem mācekļiem augt mīlestībā?

9. Kā cilvēks, kas mācās vadīt automašīnu, var apgūt daudz ko vērtīgu?

⁹ Atsauksim atmiņā piemēru par cilvēku, kas mācās vadīt automašīnu. Kad skolnieks vada automašīnu satiksmes plūsmā, sēdēdams blakus instruktoram, viņš ne tikai klausās instruktora teiktajā, bet arī vēro citus braucējus. Piemēram, instruktors varbūt norāda uz kādu, kas laipni palaiž citu autovadītāju sev priekšā, vai arī uz vadītāju, kas pārslēdz tālās gaismas uz tuvajām, lai neapžilbinātu pretimbraucējus. Šādi skolnieks apgūst daudz ko vērtīgu, ko viņš var likt lietā, vadot automašīnu.

10. Kas sekmē Bībeles skolnieku garīgo izaugsmi?

¹⁰ Līdzīgi Bībeles skolnieks, kas sāk staigāt pa dzīvības ceļu, mācās ne tikai no sava skolotāja, bet arī no citu Jehovas kalpu labās priekšzīmes. Tas nozīmē, ka draudzes sapulču apmeklēšana ievērojami sekmē Bībeles skolnieku garīgo izaugsmi. Uz Bībeli balstītās domas, kas izskan sapulcēs, padziļina viņu zināšanas, stiprina viņu ticību un palīdz viņiem augt mīlestībā pret Dievu. (Ap. d. 15:30—32.) Turklāt sapulcēs Bībeles skolotājs savu skolnieku var iepazīstināt ar brāļiem un māsām, ar kuriem tam ir kaut kas kopīgs. Kādas kristīgās mīlestības izpausmes Bībeles skolnieks var redzēt draudzē? Minēsim dažus piemērus.

11. Ko Bībeles skolnieki var pamanīt draudzē, un kā tas viņus var ietekmēt?

¹¹ Bībeles skolniece, kas viena pati audzina bērnus, redz kādu māsu, kuras situācija ir līdzīga. Viņu dziļi ietekmē tas, ka šī māsa, par spīti dažādām grūtībām, nāk uz valstības zāli kopā ar saviem mazajiem bērniem. Bībeles skolnieks, kas cenšas atmest smēķēšanu, iepazīstas ar sludinātāju, kas pagātnē arī ir centies uzveikt šādu atkarību un ir spējis to izdarīt. Sludinātājs jaunajam māceklim pastāsta, kā, augot viņa mīlestībai pret Jehovu, viņš ir izjutis pamudinājumu klausīt Jehovas likumiem. (2. Kor. 7:1; Filip. 4:13.) Uzklausījis šī sludinātāja personisko pieredzi un iedrošinājuma vārdus, Bībeles skolnieks izjūt lielāku pārliecību, ka arī viņam izdosies pārvarēt savu atkarību. Ievērojusi, cik priecīga parasti ir kāda māsa, jauniete, kura mācās Bībeli, vēlas uzzināt, kas viņai palīdz tādai būt.

12. Kāpēc var teikt, ka ikviens draudzē var kaut ko darīt, lai palīdzētu Bībeles skolniekiem?

¹² Kad Bībeles skolnieks iepazīstas ar dažādiem brāļiem un māsām, kas uzticīgi kalpo Jehovam, viņš no to priekšzīmes mācās, ko nozīmē pildīt Kristus pavēles, jo īpaši — mīlēt Dievu un tuvāko. (Jāņa 13:35; 1. Tim. 4:12.) Turklāt, kā jau bija minēts, Bībeles skolnieks var mācīties no sludinātājiem, kuri ir cīnījušies ar grūtībām, kas līdzīgas tām, kādas pieredz viņš. Domājot par šo sludinātāju paraugu, viņš saprot, ka viņam ir  pa spēkam veikt izmaiņas, kādas nepieciešamas, lai kļūtu par Kristus mācekli. (5. Moz. 30:11.) Ikviens draudzē dažādos veidos var veicināt Bībeles skolnieku garīgo izaugsmi. (Mat. 5:16.) Pārdomāsim, ko mēs katrs varam darīt, lai uzmundrinātu Bībeles skolniekus, kas apmeklē mūsu sapulces.

13., 14. Kā Jēzus izturējās pret saviem apustuļiem, kad tie bija nomākti?

¹³ Mēs vēlamies palīdzēt neaktīvajiem brāļiem un māsām, lai viņi atsāktu pildīt Jēzus doto uzdevumu gatavot mācekļus. Tas, kā Jēzus izturējās pret saviem apustuļiem, kad tie bija nomākti, parāda, ko mēs šajā ziņā varam darīt.

¹⁴ Kad Jēzus kalpošana uz zemes tuvojās beigām un viņam drīz bija jāmirst, ”visi mācekļi viņu pameta un aizbēga”. (Marka 14:50; Jāņa 16:32.) Kā Jēzus izturējās pret apustuļiem, kuri garīgā ziņā uz laiku bija atslābuši? Neilgi pēc savas augšāmcelšanas Jēzus sievietēm, kas bija kļuvušas par viņa sekotājām, teica: ”Nebaidieties! Ejiet un sakiet maniem brāļiem [ka es esmu piecelts no nāves].” (Mat. 28:10, panta pirmā daļa.) Jēzus nebija apustuļiem atmetis ar roku. Kaut gan tie bija viņu pametuši, viņš tos joprojām sauca par saviem brāļiem. Jēzus, tāpat kā Jehova, bija žēlsirdīgs un gatavs piedot. (2. Ķēn. 13:23.)

15. Kāda ir mūsu attieksme pret tiem, kas ir pārstājuši sludināt?

¹⁵ Līdzīgi arī mums patiesi rūp tie, kas ir pārstājuši sludināt. Viņi joprojām ir mūsu brāļi un māsas, un mēs viņus mīlam. Mēs atceramies darbus, ko viņi, mīlestības mudināti, ir veikuši agrāk, iespējams, daudzu gadu garumā. (Ebr. 6:10.) Mums viņu pietrūkst! (Lūk. 15:4—7.) Kā mēs, sekojot Jēzus priekšzīmei, varam parādīt, ka viņi mums rūp?

16. Kā mēs varam parādīt rūpes par mūsu neaktīvajiem brāļiem un māsām?

¹⁶ Sirsnīgi aicināsim viņus uz sapulcēm. Viens veids, kā Jēzus pēc augšāmcelšanās uzmundrināja savus nomāktos apustuļus, bija tas, ka viņš tos aicināja uz sapulci. (Mat. 28:10, panta otrā daļa; 1. Kor. 15:6.) Arī mēs varam mudināt tos, kas ir kļuvuši neaktīvi, apmeklēt draudzes sapulces, ja viņi to jau nedara. Mēs saprotam, ka, iespējams, šāds pamudinājums būs jāizsaka vairākkārt, līdz viņi uz to atsauksies. Jēzus noteikti bija ļoti iepriecināts, kad viņa mācekļi atsaucās uz viņa aicinājumu, un mēs varam izjust tādu pašu prieku. (Mat. 28:16; salīdzināt Lūkas 15:6.)

17. Kā mums būtu jāizturas, kad kāds neaktīvs brālis vai māsa ir atnācis uz sapulci?

¹⁷ Laipni sagaidīsim viņus. Jēzus gādāja, lai viņa mācekļi, tiekoties ar viņu, justos laipni gaidīti. Viņš uzņēmās iniciatīvu — pats piegāja pie tiem un sāka runāt. (Mat. 28:18.) Kā mēs izturamies, kad kāds neaktīvs ticības biedrs parādās valstības zālē? Mums būtu jāuzņemas iniciatīva un jāgādā, lai viņš justos laipni gaidīts. Pirmajā brīdī mēs varētu raizēties, ka nezināsim, ko teikt. Tādā gadījumā var vienkārši sacīt, ka ļoti priecājamies viņu redzēt, un tā mēs nenostādīsim šo cilvēku neērtā situācijā.

18. Kā mēs varam iedrošināt un atbalstīt neaktīvos ticības biedrus?

¹⁸ Iedrošināsim un atbalstīsim viņus. Jēzus mācekļi, saņēmuši uzdevumu sludināt  visā pasaulē, droši vien domāja, ka to nespēs paveikt. Jēzus viņus iedrošināja, sacīdams: ”Es būšu ar jums ik dienas.” (Mat. 28:20.) Vai tas viņiem palīdzēja? Par to nav nekādu šaubu. Jau pēc neilga laika viņi čakli ”mācīja un sludināja labo vēsti”. (Ap. d. 5:42.) Neaktīviem sludinātājiem arī ir vajadzīgs iedrošinājums un atbalsts. Viņiem var būt bail atsākt sludināt. Mēs varam viņus iedrošināt, ka viņiem nebūs jāsludina vienatnē. Kad viņi ir gatavi atkal sludināt, mēs varam sadarboties ar viņiem. Sākot no jauna sludināt labo vēsti, viņi noteikti būs pateicīgi par mūsu atbalstu. Ja tie, kas ir kļuvuši neaktīvi, jūt, ka mēs raugāmies uz viņiem kā uz saviem brāļiem un māsām, viņi var atgūt garīgos spēkus, un tas sagādās prieku visai draudzei.

19. Kāda ir mūsu apņēmība, un kāpēc?

¹⁹ Cik ilgi mums jāturpina mācekļu gatavošanas darbs? Mums tas ir jāveic, kamēr rit šī laikmeta nobeigums. (Mat. 28:20; sk. ”laikmeta nobeigums” Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma skaidrojošajā vārdnīcā.) Vai mēs spēsim veikt šo darbu tik ilgi, cik būs nepieciešams? Mēs esam apņēmības pilni to darīt! Mēs labprāt veltījam savu laiku, spēkus un līdzekļus, uzmeklējot tos, kam ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi”. (Ap. d. 13:48.) Tā mēs sekojam Jēzus priekšzīmei. Viņš sacīja: ”Mans ēdiens ir pildīt tā gribu, kas mani ir sūtījis, un pabeigt viņa uzticēto darbu.” (Jāņa 4:34; 17:4.) Tāda ir arī mūsu vēlēšanās. Mēs vēlamies pabeigt darbu, kas mums ir uzticēts. (Jāņa 20:21.) Un mēs vēlamies, lai citi, to vidū neaktīvie brāļi un māsas, ar izturību veiktu šo darbu kopā ar mums. (Mat. 24:13.)

20. Kāpēc, saskaņā ar Filipiešiem 4:13, mēs spējam paveikt darbu, ko Jēzus mums ir licis veikt?

²⁰ Darbs, ko Jēzus mums ir uzdevis, nav viegls. Tomēr mums tas nav jāveic vieniem. Uzdevumu gatavot mācekļus mēs pildām, būdami ”Dieva darbabiedri” un būdami ”vienoti ar Kristu”. (1. Kor. 3:9; 2. Kor. 2:17.) Tāpēc mēs varam to paveikt. Ir liels gods un arī prieks pildīt šo uzdevumu un palīdzēt to darīt arī citiem! (Nolasīt Filipiešiem 4:13.)