1. Kas mums var sniegt mierinājumu, kad pieredzam grūtības? (Psalms 118:5—7.)

VAI jums kādreiz, pieredzot grūtības, ir bijusi sajūta, ka jūs esat vieni un ka nav neviena, kas jums varētu palīdzēt? Šādi ir jutušies daudzi uzticīgi Jehovas kalpi. (1. Ķēn. 19:14.) Ja jūs kādreiz pārņem šāda sajūta, atcerieties Jehovas solījumu: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu.” Tāpēc mēs ar paļāvību varam teikt: ”Jehova ir mans palīgs, es nebaidīšos.” (Ebr. 13:5, 6.) Apustulis Pāvils šos vārdus rakstīja ap mūsu ēras 61. gadu saviem ticības biedriem Jūdejā. Viņa vārdi mums atgādina to, kas lasāms Psalmā 118:5—7. (Nolasīt.)

2. Kas ir apskatīts šajā rakstā, un kā tas mums palīdzēs?

² Līdzīgi psalmu sacerētājam, Pāvils no savas pieredzes zināja, ka Jehova ir viņa palīgs. Piemēram, divus gadus pirms tam, kad Pāvils uzrakstīja Vēstuli ebrejiem, viņš, dodoties ceļojumā pāri jūrai, bija pieredzējis spēcīgu vētru. (Ap. d. 27:4, 15, 20.) Gan šī ceļojuma laikā, gan arī pirms tam Jehova sniedza viņam palīdzību vairākos veidos. Tālāk ir apskatīti trīs no tiem. Jehova viņam palīdzēja ar Jēzus un eņģeļu, ar cilvēku, kam bija piešķirta vara, un ar ticības biedru starpniecību. Pārdomas par notikumiem Pāvila dzīvē stiprinās mūsu paļāvību, ka Dievs atsauksies arī uz mūsu lūgumiem pēc palīdzības.

3. Kāda doma Pāvilam varēja rasties, un kāpēc?

³ Pāvilam bija vajadzīga palīdzība. Apmēram 56. gadā  Jeruzālemē ļaužu pūlis viņu izvilka ārā no tempļa un taisījās nogalināt. Nākamajā dienā, kad Pāvils bija aizvests sinedrija priekšā, ienaidnieki viņu gandrīz saplosīja. (Ap. d. 21:30—32; 22:30; 23:6—10.) Pieredzot to visu, Pāvils varēja sākt domāt: ”Cik ilgi es vēl to izturēšu?”

4. Kā Jehova Pāvilam palīdzēja ar Jēzus starpniecību?

⁴ Kādu palīdzību saņēma Pāvils? Naktī pēc Pāvila apcietināšanas Kungs Jēzus nostājās viņam blakus un teica: ”Esi drosmīgs! Tāpat kā tu par mani esi plaši liecinājis Jeruzālemē, tev būs jāliecina arī Romā.” (Ap. d. 23:11.) Nav šaubu, ka šie vārdi viņu ļoti stiprināja. Jēzus Pāvilu uzslavēja, ka tas par viņu bija liecinājis Jeruzālemē, un apsolīja, ka Pāvils sasniegs Romu, kur turpinās liecināt par viņu. Saņēmis šādu solījumu, Pāvils noteikti jutās tik droši kā bērns, ko tēvs tur savās rokās.

5. Kā Jehova Pāvilam palīdzēja ar eņģeļa starpniecību? (Sk. vāka attēlu.)

⁵ Kādas vēl grūtības Pāvils pieredzēja? Divus gadus pēc minētajiem notikumiem, kas bija risinājušies Jeruzālemē, Pāvils atradās uz kuģa, kas bija ceļā uz Itāliju, un iekļuva tik spēcīgā vētrā, ka kuģa apkalpe un pasažieri sāka baidīties par savu dzīvību. Taču Pāvils nebija nobijies. Kas viņam palīdzēja saglabāt mieru? Tiem, kas kopā ar viņu bija uz kuģa, viņš teica: ”Šonakt pie manis ieradās eņģelis, ko bija sūtījis Dievs, kuram es piederu un kalpoju, un teica: ”Nebaidies, Pāvil! Tev jāstājas imperatora priekšā, un tevis dēļ Dievs pasargās visus, kas ir uz kuģa kopā ar tevi.”” Jehova bija sūtījis eņģeli, lai atkārtotu Pāvilam solījumu, ko viņš tam agrāk bija devis ar Jēzus starpniecību. Un galu galā Pāvils tiešām sasniedza Romu. (Ap. d. 27:20—25; 28:16.)

6. Kāds Jēzus solījums mūs var stiprināt, un kāpēc?

⁶ Kādu palīdzību saņemam mēs? Tāpat kā Jēzus atbalstīja Pāvilu, viņš atbalstīs arī mūs. Piemēram, Jēzus visiem saviem sekotājiem ir devis solījumu: ”Es būšu ar jums ik dienas līdz pat šī laikmeta nobeigumam.” (Mat. 28:20.) Šie vārdi mūs var stiprināt. Reizēm mēs pieredzam grūtības, kuras ir īpaši grūti izturēt. Piemēram, kad nomirst kāds tuvs cilvēks, mēs izjūtam zaudējuma sāpes ne vien dažas dienas, bet, iespējams, gadiem ilgi. Kādus no mums māc gadu nasta. Vēl citi reizēm izjūt nomāktību. Taču, arī pieredzot nopietnas grūtības, mēs rodam spēku izturēt, jo zinām, ka Jēzus ir ar mums  ”ik dienas” — arī mūsu dzīves vissmagākajās dienās. (Mat. 11:28—30.)

7. Kā Jehova mums palīdz, kā tas ir redzams no Atklāsmes 14:6?

⁷ Bībelē norādīts, ka Jehova mums palīdz ar savu eņģeļu starpniecību. (Ebr. 1:7, 14.) Piemēram, eņģeļi mūs atbalsta un vada, kad mēs sludinām ”labo vēsti par Dieva valstību” cilvēkiem no ”visām zemēm, tautām un ciltīm”. (Mat. 24:13, 14; nolasīt Atklāsmes 14:6.)

8. Kā Jehova Pāvilam palīdzēja ar kāda romiešu komandiera starpniecību?

⁸ Kādu palīdzību saņēma Pāvils? 56. gadā Jēzus bija iedrošinājis Pāvilu, ka tas sasniegs Romu. Taču vairāki jūdi Jeruzālemē izgudroja plānu, kā uzbrukt Pāvilam un nogalināt viņu. Kad romiešu karaspēka vienības komandieris Klaudijs Līsijs uzzināja par šo plānu, viņš rīkojās, lai Pāvilu glābtu. Viņš nekavējoties Pāvilu vairāku kareivju apsardzībā nosūtīja uz Cēzareju, kas atradās kādus simt kilometrus no Jeruzālemes. Cēzarejā vietvaldis Fēlikss ”lika turēt Pāvilu apsardzībā Hēroda pilī”. Tā Pāvils bija pasargāts no tiem, kas vēlējās viņu nogalināt. (Ap. d. 23:12—35.)

9. Kā Pāvilam palīdzēja vietvaldis Fēsts?

⁹ Divus gadus vēlāk Pāvils joprojām atradās apcietinājumā Cēzarejā. Fēliksu vietvalža amatā bija nomainījis Fēsts. Jūdi lūdza Fēstu, lai Pāvils tiesāšanai tiktu atvests uz Jeruzālemi, bet Fēsts noraidīja viņu lūgumu. Iespējams, vietvaldis zināja, ka jūdi ”taisījās ierīkot slēpni un ceļā viņu [Pāvilu] nogalināt”. (Ap. d. 24:27—25:5.)

10. Kā vietvaldis Fēsts reaģēja uz Pāvila lūgumu tikt tiesātam Romā?

¹⁰ Pēc kāda laika Pāvils tika tiesāts Cēzarejā. Tā kā Fēsts ”vēlējās izpatikt jūdiem”, viņš jautāja Pāvilam: ”Vai tu gribi iet uz Jeruzālemi, lai šo apsūdzību dēļ tevi tur tiesātu manā priekšā?” Pāvils zināja, ka viņš Jeruzālemē, visticamāk, tiks nogalināts, un viņš arī zināja, ko viņš varētu darīt, lai glābtu savu dzīvību, sasniegtu Romu un turpinātu savu kalpošanu. Viņš teica: ”Es piesaucu imperatoru!” Pēc apspriedes ar padomniekiem Fēsts Pāvilam atbildēja: ”Tu esi piesaucis imperatoru — pie imperatora tu arī dosies!” Fēsta labvēlīgais lēmums izglāba Pāvilu no viņa ienaidniekiem. Ar laiku Pāvils nonāktu Romā — tālu no jūdiem, kas gribēja viņu nogalināt. (Ap. d. 25:6—12.)

11. Kādus Jesajas vārdus Pāvils, iespējams, pārdomāja?

¹¹ Gaidīdams, kad viņš dosies ceļā uz Itāliju, Pāvils, iespējams, pārdomāja brīdinošos vārdus, ko Jehovas pretiniekiem bija izteicis pravietis Jesaja. Jehovas iedvesmots, Jesaja bija sacījis: ”Gudrojiet vien plānu — tas tiks izjaukts. Lai ko jūs teiktu, tas neizdosies, jo ar mums ir Dievs!” (Jes. 8:10.) Pāvils zināja, ka Dievs viņam palīdzēs, un tas noteikti viņu stiprināja gaidāmo pārbaudījumu priekšā.

12. Kā Jūlijs izturējās pret Pāvilu, un ko Pāvils, iespējams, saskatīja šī virsnieka rīcībā?

¹² 58. gadā Pāvils devās ceļā uz Itāliju. Viņš kā ieslodzītais tika nodots romiešu karaspēka vienības virsniekam, vārdā Jūlijs. No šī brīža Jūlija varā bija padarīt Pāvila dzīvi nožēlojamu vai arī padarīt to vieglāku. Kā Jūlijs izmantoja savu varu? Nākamajā dienā, kad viņi piestāja krastā,  ”Jūlijs izturējās pret Pāvilu cilvēcīgi, ļaudams viņam aiziet pie draugiem”. Vēlāk Jūlijs pat izglāba Pāvilam dzīvību. Kā tas notika? Kareivji gribēja nogalināt visus apcietinātos, kas bija uz kuģa, bet Jūlijs viņus apturēja. Kāpēc viņš tā rīkojās? Bībelē teikts, ka viņš ”gribēja izglābt Pāvilu”. Visticamāk, Pāvils šī laipnā virsnieka rīcībā saskatīja Jehovas roku. (Ap. d. 27:1—3, 42—44.)

13. Kā Jehova var izmantot cilvēkus, kam ir vara?

¹³ Kādu palīdzību saņemam mēs? Kad tas ir saskaņā ar Jehovas gribu, viņš var izmantot savu vareno svēto garu, lai panāktu, ka cilvēki, kam ir piešķirta vara, dara to, ko viņš vēlas. Ķēniņš Sālamans rakstīja: ”Ķēniņa domas ir kā ūdens straumes Jehovas rokā — viņš tās virza, kurp vēlas.” (Sāl. pam. 21:1.) Kāda doma ir ietverta šajā pantā? Cilvēki var izrakt kanālu, lai novirzītu ūdeni tur, kur vēlas. Līdzīgi Jehova var izmantot savu garu, lai virzītu varas pārstāvju domas tādā gultnē, kas ir saskaņā ar viņa gribu. Kad tā notiek, cilvēki, kam ir vara, izjūt pamudinājumu pieņemt lēmumus, kas nāk par labu Dieva kalpiem. (Salīdzināt Ezras 7:21, 25, 26.)

14. Par ko, saskaņā ar Apustuļu darbiem 12:5, mēs varam lūgt?

¹⁴ Ko varam darīt mēs? Mēs varam lūgt ”par ķēniņiem un visiem, kas ir augstā amatā”, kad tiem ir jāpieņem lēmumi, kas var ietekmēt mūsu kalpošanu. (1. Tim. 2:1, 2; Neh. 1:11.) Tāpat kā to darīja agrīnie kristieši, arī mēs neatlaidīgi lūdzam Dievu par mūsu brāļiem un māsām, kas atrodas ieslodzījumā. (Nolasīt Apustuļu darbus 12:5; Ebr. 13:3.) Vēl mēs varam lūgt par cietuma uzraugiem, kuru pārziņā atrodas mūsu brāļi un māsas. Mēs varam lūgt, lai Jehova ietekmē šādu cilvēku domas un viņi, līdzīgi Jūlijam, izjūt pamudinājumu pret mūsu ieslodzītajiem ticības biedriem ”izturēties.. cilvēcīgi”. (Ap. d. 27:3.)

15., 16. Kā Jehova palīdzēja Pāvilam ar Aristarha un Lūkas starpniecību?

¹⁵ Kādu palīdzību saņēma Pāvils? Ceļā uz Romu Pāvils vairākkārt saņēma palīdzību, ko Jehova viņam sniedza ar viņa ticības biedru starpniecību. Apskatīsim dažus piemērus.

¹⁶ Divi uzticami Pāvila biedri, Aristarhs un Lūka, izlēma pavadīt viņu ceļā  uz Romu. * Lai gan viņi nebija saņēmuši personisku apliecinājumu no Jēzus, ka sasniegs Romu, viņi bija gatavi riskēt ar dzīvību, lai būtu kopā ar Pāvilu. Tikai vēlāk, grūtā un bīstamā ceļojuma laikā, viņi uzzināja, ka paliks dzīvi. Kad Aristarhs un Lūka Cēzarejā bija uzkāpuši uz kuģa, Pāvils, visticamāk, vērsās pie Jehovas sirsnīgā lūgšanā, pateicoties par palīdzību, ko viņš tam sniedza ar šo divu drosmīgo kristiešu starpniecību. (Ap. d. 27:1, 2, 20—25.)

17. Kā Jehova palīdzēja Pāvilam ar ticības biedru starpniecību?

¹⁷ Ceļā uz Romu Pāvils vairākkārt izjuta palīdzību, ko viņam sniedza ticības biedri. Piemēram, ostas pilsētā Sidonā Jūlijs ļāva Pāvilam ”aiziet pie draugiem, lai tie par viņu parūpētos”. Un vēlāk, nonākuši Puteolos, Pāvils un viņa biedri ”atrada brāļus, kas” tos ”lūdza uzkavēties pie viņiem septiņas dienas”. Kristieši, kas šajās vietās rūpējās par Pāvilu un viņa ceļabiedriem, noteikti bija ļoti iepriecināti, dzirdot uzmundrinošos gadījumus, ko Pāvils viņiem stāstīja. (Salīdzināt Apustuļu darbus 15:2, 3.) Guvuši jaunus spēkus, Pāvils un viņa biedri turpināja savu ceļu. (Ap. d. 27:3; 28:13, 14.)

18. Kas pamudināja Pāvilu pateikties Dievam un sniedza viņam uzmundrinājumu?

¹⁸ Iedams pa ceļu, kas veda uz Romu, Pāvils, visticamāk, domāja par to, ko pirms trim gadiem bija rakstījis draudzei šajā pilsētā: ”Es jau daudzus gadus ilgojos ierasties pie jums.” (Rom. 15:23.) Tomēr viņš nebija nojautis, ka ieradīsies kā ieslodzītais. Var tikai iztēloties, cik priecīgs viņš bija, redzot, ka brāļi no Romas bija devušies viņam pretī, lai viņu sagaidītu. Bībelē teikts: ”Kad Pāvils viņus ieraudzīja, viņš pateicās Dievam un jutās uzmundrināts.” (Ap. d. 28:15.) Pievērsiet uzmanību — par to, ka viņam līdzās bija brāļi, Pāvils pateicās Dievam. Pāvils  atkal saskatīja, ka Jehova viņam palīdz ar viņa ticības biedru starpniecību.

19. Kā, saskaņā ar 1. Pētera 4:10, Jehova var mūs izmantot, lai palīdzētu kādam, kas ir nonācis grūtā situācijā?

¹⁹ Ko varam darīt mēs? Vai jūsu draudzē ir brāļi vai māsas, kas pieredz grūtības kādas slimības vai citu smagu apstākļu dēļ? Vai varbūt kāds ir zaudējis dzīvesbiedru? Ja mēs uzzinām par kādu, kas ir nonācis grūtā situācijā, mēs varam lūgt, lai Jehova mums palīdz ar vārdiem vai darbiem parādīt šim cilvēkam mīlestību. Tas, ko mēs pateiksim vai izdarīsim, iespējams, būs tieši tas uzmundrinājums, kas brālim vai māsai ir vajadzīgs. (Nolasīt 1. Pētera 4:10.) * Tie, kam mēs palīdzam, var atgūt nešaubīgu pārliecību, ka Jehovas solījums: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu,” — attiecas arī uz viņiem. Mēs noteikti par to ļoti priecātos!

20. Kāpēc mēs ar pārliecību varam teikt: ”Jehova ir mans palīgs”?

²⁰ Līdzīgi, kā tas bija ar Pāvilu un viņa ceļabiedriem, arī mēs varam pieredzēt dažādas dzīves vētras. Taču tajās mūs var stiprināt apziņa, ka Jehova ir ar mums. Viņš mums palīdz ar Jēzus un eņģeļu starpniecību. Ja tas ir saskaņā ar viņa gribu, Jehova mums var palīdzēt arī ar to cilvēku starpniecību, kam ir piešķirta vara. Un, kā daudzi no mums ir pieredzējuši, Jehova ar savu svēto garu var radīt savu kalpu sirdīs vēlmi palīdzēt ticības biedriem. Tāpēc mēs ar pārliecību varam teikt to pašu, ko sacīja Pāvils: ”Jehova ir mans palīgs, es nebaidīšos. Ko gan cilvēks man var nodarīt?” (Ebr. 13:6.)