Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 48

Ntsia Ntsoov Rau Yav Tom Hauv Ntej

Ntsia Ntsoov Rau Yav Tom Hauv Ntej

“Tsa qhovmuag saib ncaj nraim rau tom hauv ntej thiab saib ntsoov koj txoj haukev.”​—PAJLUG 4:25.

ZAJ NKAUJ 77 Ci Kaj Nrig Rau Lub Ntiajteb Tsaus Ntuj Nti

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1, 2. Piav seb yuav ua li cas peb thiaj ua tau li Pajlug 4:25 hais.

XAV txog 3 tug kwvtij nkauj muam no. Muaj ib tug muam uas laus lawm xav txog nws lub neej thaum hluas. Txawm nimno nws lub neej tsis yoojyim los nws rau siab ntso ua Yehauvas tes haujlwm. (1 Kauleethaus 15:58) Nws niaj hnub xav txog thaum nws thiab cov nws hlub tau nyob ua ke hauv Vaj Kaj Siab. Muaj ib tug muam nco txog ib tug hauv nws lub koom txoos uas ua rau nws tu siab heev, tiamsis nws tsis muab qhov ntawd los ua chaw chim. (Kaulauxais 3:13) Hos muaj ib tug kwvtij paub tias yav tas los nws tau ua yuam kev ntau yam tiamsis nimno nws kub siab lug teev tiam Yehauvas.​—Phau Ntawv Nkauj 51:10.

2 Txawm hais tias 3 tug kwvtij nkauj muam no puavleej nco txog lub neej yav tas los lawd los lawv tsis niaj hnub muab coj los xav. Lawv ntsia ntsoov rau lub neej yav tom hauv ntej xwb.​—Nyeem Pajlug 4:25.

3. Vim li cas peb yuav tsum ntsia ntsoov rau lub neej yav tom hauv ntej xwb?

3 Vim li cas thiaj tseem ceeb heev rau peb ntsia ntsoov lub neej yav tom hauv ntej? Yog ib tug neeg taug kev es pheej tig saib qab ces nws yeej yuav mus tsis ncaj kev li. Zoo ib yam li ntawd, yog peb pheej xav ntsoov txog lub neej yav tas los xwb ces peb yuav tsis qab siab teev tiam Yehauvas.​—Lukas 9:62.

4. Hauv zaj no peb yuav tham txog dabtsi?

4 Hauv zaj no, peb yuav tham txog 3 yam uas tsis zoo rau peb pheej xav txog. Peb yuav tsum tsis txhob (1) ntshaw lub neej tom qub qab, (2) cib nyeej, thiab (3) pheej nyuaj siab txog tej kev txhaum yav tas los. Phau Vajlugkub yuav pab kom peb tsis txhob ‘cim ntsoov tej uas peb ua tas los lawm, tiamsis siv zog ntsos mus kom txog tej uas nyob tom hauv ntej.’​—Filipis 3:13.

NTSHAW LUB NEEJ TOM QUB QAB

Dabtsi yuav ua rau peb tsis ntsia ntsoov yav tom hauv ntej? (Saib nqi 5, 9, 13) *

5. Tej Lus Qhia 7:10 hais kom peb tsis txhob ua dabtsi?

5 Nyeem Tej Lus Qhia 7:10. Nqi no tsis hais kom peb nug tias: “Vim li cas yav tas los ho zoo?” rau qhov txhua yam zoo yog los ntawm Yehauvas los. Tiamsis nqi no hais tias: “Tsis txhob nug hais tias, ‘Vim li cas yav tas los zoo dua tamsim no?’” Nqi no qhia tias tsis zoo rau peb muab lub neej tamsim no piv rau lub neej thaum ub es xav tias ua cas lub neej no phem tshaj yav tas los. Muaj dua ib phau Vajlugkub txhais nqi no tias: “Tsis txhob nug tias, ‘Ua cas yav thaum ub zoo dua li nimno?’ Qhov uas nug li ntawd yog tsis muaj tswvyim thiaj nug.”

Tom qab cov Yixalayees khiav tawm hauv Iziv, lawv txawm ua li cas? (Saib nqi 6)

6. Piav seb vim li cas thiaj tsis zoo rau peb pheej ntshaw lub neej tom qub qab?

6 Vim li cas thiaj tsis zoo rau peb pheej xav txog lub neej tom qub qab? Thaum peb pheej xav txog lub neej yav tas los tej zaum peb yuav xav txog tej yam zoo xwb tsis xav txog tej yam phem. Xws li tsis ntev tom qab cov Yixalayees khiav tawm tebchaws Iziv, lawv txawm siv tsis nco qab txog lawv tej kev txom nyem lawm. Lawv tsuas nco txog tej zaub mov qab qab xwb. Lawv hais tias: “Peb xav muab tagnrho tej ntses hauv dej los ua zaub noj los yeej tau, peb yeej tsis tau them nyiaj li. Peb puas nco qab hais tias, tej dib ntsuab, dib liab, tej dos raj, dos ntug hauvpaus thiab tej qij peb puavleej muaj huv tibsi?” (Teev Npe 11:5) Puas yog lawv “yeej tsis tau them” lawv tej zaub mov? Tsis yog. Rau qhov lub sijhawm ntawd cov Yixalayees raug quab yuam ua qhev sab heev. (Khiav Dim 1:13, 14; 3:6-9) Tib pliag ntshis xwb lawv twb tsis nco qab lawv tej kev txom nyem lawm. Lawv tsuas xav txog lub neej zoo yav tas los. Lawv tsis xav txog tej uas Yehauvas ua los cawm lawv txojsia. Twb yog vim li no, Yehauvas thiaj tsis txaus siab rau lawv.​—Teev Npe 11:10.

7. Dabtsi thiaj pab tau tus muam no kom nws tsis txhob pheej xav txog lub neej yav tas los?

7 Yuav ua li cas peb thiaj tsis txhob pheej xav txog lub neej yav tas los? Cia peb tham txog ib tug muam ua haujlwm hauv Npe-ee xyoo 1945. Tsis ntev tom qab nws tuaj ua haujlwm, nws txawm yuav ib tug kwvtij hauv Npe-ee. Nkawd ob niam txiv ua haujlwm tau ntau xyoo hauv Npe-ee. Tiamsis xyoo 1976, nws tus txiv txawm tau ib tug mob. Thaum nws tus txiv paub tias nws tus mob yuav tsis tso nws, nws tus txiv thiaj hais rau nws tias thaum tsis muaj nws tus txiv lawm nws yuav tau ua li cas. Nws tus txiv hais tias: “Wb ua neej sib hlub txog txij no ntshe koj yuav nco wb txojkev txij nkawm uas muaj kev zoo siab mus ntev heev. Wb tej kev zoo siab ua ke yog ib yam zoo kawg nkaus uas Yehauvas pub rau wb. Txawm li ntawd los ntev mus koj yuav tsis nco qab zuj zus lawm. Yog li ntawd, thaum tsis muaj kuv lawm tsis txhob qaug zog lossis tu siab dhau.” Koj puas xav li nws tus txiv hais no thiab?

8. Qhov uas tus muam no saib ntsoov rau yav tom hauv ntej pab tau nws li cas?

8 Tus muam no ua raws li nws tus txiv hais thiab rau siab ntso teev tias Yehauvas. Thaum nws tas sim neej nws muaj 92 xyoos. Ob peb xyoos ua ntej ntawd, nws hais tias: “Kuv tau lub neej zoo kawg nkaus, kuv teev tiam Yehauvas thiab ua haujlwm puv ntoob tau 63 lub xyoos.” Nws piav ntxiv tias: “Peb tau lub neej zoo kawg rau qhov peb muaj cov kwvtij nkauj muam uas ib leeg txawj hlub ib leeg thiab muaj kev cia siab tias peb yuav tau nrog lawv nyob ua ke hauv Vaj Kaj Siab teev tiam peb tus Tswv Tsim Yehauvas mus ib txhis.” * Tus muam no tso tau ib tug qauv zoo kawg rau peb kom peb ntsia ntsoov rau yav tom hauv ntej xwb.

TSIS TXHOB CIB NYEEJ

9. Raws li Levis Kevcai 19:18, thaum twg thiaj nyuaj heev rau peb zam txim rau lwm tus?

9 Nyeem Levis Kevcai 19:18. Tej thaud yuav nyuaj rau peb zam txim rau ib tug hauv peb lub koom txoos, ib tug phoojywg, lossis ib tug txheeb ze uas ua rau peb tu siab. Muaj ib tug muam liam tias ib tug viv ncaus hauv lub koom txoos nyiag nws cov nyiaj lawm. Thaum nws paub hais tias nws liam yuam kev lawm, nws txawm mus thov txim. Tiamsis tus viv ncaus ntawd tsis kam zam txim rau nws li. Puas tau muaj lwm tus liam koj li no ib zaug li? Txawm peb tsis tau raug ib zaug li ntawd los yog muaj tej tug ua txhaum rau peb tej zaum peb yuav cib nyeej thiab xav tias peb yuav tsis zam txim rau nws li.

10. Dabtsi thiaj yuav pab kom peb tsis txhob cib nyeej?

10 Dabtsi thiaj yuav pab kom peb tsis txhob cib nyeej? Nco ntsoov tias Yehauvas yeej pom thiab paub ib puas tsav yam uas peb raug thiab tej uas lwm tus ua tsis ncaj rau peb. (Henplais 4:13) Vajtswv hlub peb heev thaum peb raug kev txomnyem. (Yaxayas 63:9) Nws thiaj cog lus tseg tias tsis ntev tom hauv ntej no nws yuav rhuav tshem tag nrho tej kev tsis ncaj ncees uas peb raug.​—Tshwmsim 21:3, 4.

11. Thaum peb zam txim rau lwm tus, pab tau peb li cas?

11 Peb yuav tsum nco ntsoov tias thaum peb zam txim rau lwm tus, peb yuav zoo siab dua. Tus muam uas raug iab liam uas peb tham tas los ras li ntawd, nws thiaj zam txim rau tus iab liam nws. Nws paub tias yog nws zam txim rau lwm tus ces Yehauvas thiaj yuav zam txim rau nws thiab. (Mathais 6:14) Nws paub tias tus muam uas liam nws yeej ua tsis yog lawm, tiamsis nws tsis muab qhov ntawd los ua kev chawj chim. Twb yog li ntawd, nws thiaj muaj kev zoo siab thiab qab siab teev tiam Yehauvas.

TXHOB PHEEJ NYUAJ SIAB TXOG TEJ KEV TXHAUM

12. Peb kawm tau li cas los ntawm 1 Yauhas 3:19, 20?

12 Nyeem 1 Yauhas 3:19, 20. Muaj tej lub caij, peb yeej nyuaj siab txog tej kev txhaum uas peb ua yav tas los. Tej tug tseem nyuaj siab txog tej kev txhaum uas lawv tau ua, thaum lawv tsis tau los paub qhov tseeb. Hos tej tug nyuaj siab txog tej uas lawv ua yuam kev thaum lawv twb ua kevcai raus dej tas lawm. (Loos 3:23) Peb yeej xav ua qhov yog xwb tiamsis “peb txhua tus pheej ib sij ua yuam kev ib zaug.” (Yakaunpaus 3:2; Loos 7:21-23) Txawm li ntawd los, yog peb paub txhawj ces yuav pab peb kho peb lub neej thiab pab kom peb tsis txhob rov mus ua txhaum.​—Henplais 12:12, 13.

13. Vim li cas peb yuav tsum tsis txhob niaj hnub niaj hmo txhawj txog tej kev txhaum uas peb ua yav tas los?

13 Tiamsis yog peb twb tso tseg tsis mus ua txhaum thiab Yehauvas twb zam txim rau peb lawm los yog peb tseem pheej niaj hnub niaj hmo txhawj ces yuav tsis zoo rau peb. (Phau Ntawv Nkauj 31:10; 38:3, 4) Muaj ib tug muam uas pheej nyuaj siab rau tej kev txhaum uas nws ua yav tas los hais tias: “Kuv xav tias txawm kuv rau siab teev tiam Yehauvas los tej zaum cawm tsis tau kuv lawm.” Peb coob tus yeej xav dua li no los lawm thiab. Yog li ntawd, peb yuav tau ceev faj tsis txhob muab txhawj dhau lawm. Rau qhov yog peb tso tseg tsis teev tiam Yehauvas thaum nws twb zam txim rau peb lawm ces yuav ua rau Xatas zoo siab heev xwb.​—Muab piv rau 2 Kauleethaus 2:5-7, 11.

14. Ua cas peb thiaj paub tias Yehauvas tseem tsis tau tso peb tseg?

14 Tej thaud, peb yuav xav tias: ‘Ua cas kuv thiaj paub tias Yehauvas tseem tsis tau tso kuv tseg?’ Yog peb xav li no ces qhia tias Yehauvas yuav zam txim rau peb. Ntau ntau xyoo dhau los, Phau Tsom Faj hais tias: “Yog peb muaj ib qho teeb meem uas nyuaj heev rau peb tso tseg ua ntej peb los teev tiam Yehauvas thiab tseem pheej ua qees los tsis txhob ntaus siab yaus. Xatas xav kom koj xav tias koj ua txhaum loj dhau lawm, Yehauvas yeej yuav tsis zam txim rau koj li. Tiamsis tsis txhob xav li ntawd. Qhov ua koj pheej nyuaj siab txog koj tej kev txhaum qhia tias koj tsis yog ib tug neeg phem thiab Yehauvas tseem yuav zam txim tau rau koj. Yog li ntawd, kav tsij thov Vajtswv zam txim thiab kom nws pab koj tso tseg tsis ua tej kev txhaum ntawd ntxiv. Ib yam li tus menyuam uas ua yuam kev pes tsawg zaus los nws yeej tsis ntshai mus thov nws txiv pab. Yog koj thov Yehauvas ces nws yeej yuav zam txim rau koj thiab pab koj.”

15, 16. Yehauvas cov neeg ib txhia xav li cas thaum lawv paub hais tias Yehauvas tsis tau tso lawv tseg?

15 Yehauvas cov neeg coob tus zoo siab heev thaum lawv paub hais tias Yehauvas tsis tau tso lawv tseg. Ntau xyoo los lawm, ib tug kwvtij tau kev txhawb zog ntawm cov zaj lus “Vajlugkub Kho Tau Lub Neej” hauv Phau Tsom Faj. Nws nyeem txog ib tug muam uas hais tias vim tej kev phem uas nws raug yav tas los nws tsis xav tias Yehauvas yuav hlub nws. Txawm twb ntev heev tom qab tus muam ua kevcai raus dej lawm los nws tseem pheej xav li ntawd. Tiamsis thaum nws los ua tib zoo xav txog Yexus tus nqi txhiv nws mam ntseeg tau tias Yehauvas yeej hlub nws tiag. *

16 Tus muam no lub neej pab tau tus kwvtij li cas? Tus kwvtij sau tias: “Thaum kuv tseem hluas, kuv nyiam saib duab liab qab thiab nyuaj heev rau kuv tso tseg. Nyuam qhuav no, kuv rov ua dua li ntawd kuv thiaj mus cuag cov txwj laus pab kuv. Cov txwj laus pab kuv pom tias Yehauvas yeej tseem hlub kuv thiab xav pab kuv. Txawm li ntawd los, muaj tej lub caij kuv tseem xav tias kuv tsis muaj nqis dabtsi rau Yehauvas li. Tus muam ntawd lub neej pab tau kuv kawg li. Nws pab kuv pom tias thaum twg kuv xav tias Vajtswv yeej yuav tsis zam txim rau kuv ces twb yog kuv hais tias Yexus tus nqi txhiv npog tsis tau kuv tej kev txhaum. Kuv muab zaj no txiav khaws cia kom kuv thiaj tau muab coj los nyeem thiab coj los xav thaum kuv pheej xav tias kuv tsis muaj nqis dabtsi rau Yehauvas.”

17. Vim li cas Paulus thiaj tsis nyuaj siab txog tej kev phem nws ua yav tas los?

17 Cov kwvtij nkauj muam no ua rau peb nco txog tus tubtxib Paulus. Nws ua ntau yam phem ua ntej nws los ua ib tug Khixatia. Nws yeej paub tej uas nws ua phem, tiamsis nws tsis niaj hnub xav txog tej ntawd. (1 Timautes 1:12-15) Nws ntseeg tias Yexus tus nqi txhiv yog Yehauvas muab los txhiv nws ntag. (Kalatias 2:20) Vim li ntawd, nws thiaj tsis niaj hnub xav txog nws tej kev txhaum, tiamsis nws rau siab ntso ua li nws ua tau rau Yehauvas.

NTSIA NTSOOV LUB NEEJ TOM HAUV NTEJ

Peb yuav tsum ntsia ntsoov rau lub neej yav tom hauv ntej (Saib nqi 18-19) *

18. Peb kawm tau li cas hauv zaj no?

18 Peb kawm tau li cas hauv zaj no? Peb kawm tau tias: (1) Tej kev zoo siab yog Yehauvas pub rau peb tiamsis tseev peb lub neej yav tas los yuav zoo npaum li cas los yeej tsis cuag li lub neej hauv lub qab ntuj tshiab. (2) Yeej yuav muaj tej tug uas yuav ua mob peb siab tiamsis thaum peb zam txim rau lawv ces peb yuav kaj siab teev tiam Yehauvas. (3) Yog peb pheej nyuaj siab txog tej kev txhaum uas peb ua yav tas los ces peb yuav tsis muaj siab teev tiam Yehauvas. Zoo ib yam li Paulus, peb yuav tsum ntseeg tias Yehauvas twb zam txim rau peb lawm.

19. Ua cas peb thiaj paub hais tias hauv lub qab ntuj tshiab peb yuav tsis nco qab txog peb tej kev nyuaj siab lawm?

19 Peb muaj kev cia siab tias peb yuav tau nyob mus ib txhis. Phau Vajlugkub hais tias hauv Vajtswv lub qab ntuj tshiab peb “yuav tsis nco txog tej [kev nyuaj siab] uas twb muaj tas los lawm.” (Yaxayas 65:17) Peb ib txhia uas teev tiam Yehauvas nimno laus lawm, tiamsis hauv lub qab ntuj tshiab peb yuav rov hluas tuaj. (Yauj 33:25) Yog li ntawd, peb tsis txhob pheej xav txog lub neej tom qub qab tiamsis ntsia ntsoov rau lub neej yav tom hauv ntej. Cia peb ua npaum li peb ua tau tamsim no kom peb sawvdaws thiaj tau nyob ua ke hauv lub qab ntuj tshiab.

ZAJ NKAUJ 119 Peb Yuav Tsum Muaj Kev Ntseeg

^ nqe 5 Yeej zoo rau peb xav txog yav tas los. Tiamsis yog peb muab xav ntau dhau lawm ces yuav ua rau peb tsis qab siab ua Yehauvas tes haujlwm lossis tsis nco qab txog lub Vaj Kaj Siab uas Yehauvas cog lus tseg rau peb lawm. Hauv zaj no, peb yuav tham txog 3 yam uas tsis zoo rau peb pheej xav txog. Peb yuav kawm txog phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus thiab peb cov kwvtij nkauj muam niaj hnub no seb lawv tej qauv pab tau peb li cas.

^ nqe 57 COV DUAB: Yog peb pheej ntshaw lub neej tom qub qab, pheej cib nyeej, thiab nyuaj siab txog tej kev txhaum uas peb ua yav tas los ces zoo li peb lob ib lub nra uas hnyav heev los ris. Ua rau peb taug tsis tau txojkev uas yuav coj peb mus tau txojsia.

^ nqe 64 COV DUAB: Thaum peb tso plhuav lub nra tseg lawm, peb yuav muaj kev zoo siab thiab yuav qab siab teev tiam Yehauvas.