1., 2. Kāda brīnišķīga cerība ir Jehovas kalpiem?

CERĪBA ir ļoti svarīga. Daudzi cer uz to, ka viņiem būs veiksmīga laulība, ka viņu bērni būs veseli vai ka viņi atveseļosies no smagas slimības. Arī mums kā kristiešiem var būt līdzīgas cerības. Bet cerība, kas mums ir visdārgākā, sniedzas tālāk; tā ir saistīta ar mūsu mūžīgo nākotni, kā arī ar mums tuvo cilvēku nākotni, kuri tagad ir miruši.

² Apustulis Pāvils sacīja: ”Es ceru uz Dievu, ka būs taisno un netaisno augšāmcelšana.” (Ap. d. 24:15.) Pāvils nebija pirmais, kas izteica cerību uz augšāmcelšanu. Šādu cerību bija paudis arī patriarhs Ījabs. Viņš bija pārliecināts, ka Dievs viņu atcerēsies un piecels no nāves. (Īj. 14:7—10, 12—15.)

3. Kādu labumu mēs varam gūt no 15. nodaļas 1. vēstulē korintiešiem?

³ ”Mirušo augšāmcelšana” ir daļa no ”pamata” — visām kristīgajām pamatmācībām. (Ebr. 6:1, 2.) Daudz ko no tā, ko Pāvils rakstīja par augšāmcelšanu, var lasīt 1. vēstulē korintiešiem, 15. nodaļā. Viņa vārdi noteikti stiprināja pirmā gadsimta kristiešus. Un šī Bībeles nodaļa var stiprināt arī mūs un vairot pārliecību, ka augšāmcelšana būs, lai arī cik ilgi mēs lolotu cerību uz to.

4. Kas mums dod pamatu pārliecībai, ka mums tuvie cilvēki tiks piecelti no nāves?

⁴ Jēzus Kristus augšāmcelšana dod pamatu pārliecībai, ka mums tuvie cilvēki, kas ir miruši, tiks piecelti no nāves. Tā ir daļa no ”labās vēsts”, ko Pāvils sludināja korintiešiem. (1. Kor. 15:1, 2.) Pāvils pat teica, ka tad, ja kāds kristietis neticētu tam, ka Kristus ir celts augšā, viņa ticība būtu bezjēdzīga. (1. Kor. 15:17.) Ticība Jēzus augšāmcelšanai ir būtiska mūsu cerības sastāvdaļa.

5., 6. Ko vārdi, kas lasāmi 1. Korintiešiem 15:3, 4, nozīmē mums?

 ⁵ Iesākot risināt tēmu par augšāmcelšanu, Pāvils minēja trīs svarīgus faktus. Pirmais — ”Kristus ir nomiris par mūsu grēkiem.” Otrais — ”viņš tika apglabāts”. Un trešais — viņš ”trešajā dienā tika celts augšā, kā teikts Rakstos”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:3, 4.)

⁶ Ko šie fakti nozīmē mums? Pravietis Jesaja bija paredzējis, ka Mesija tiks ”paņemts prom no dzīvo zemes” un ”kapavietu viņam piešķirs pie ļaundariem”. Bet tas vēl nebija viss. Jesaja arī teica, ka Mesija ”nesīs daudzu grēkus”. Jēzus to darīja, atdodams savu dzīvību par izpirkuma upuri. (Jes. 53:8, 9, 12; Mat. 20:28; Rom. 5:8.) Tāpēc Jēzus nāve, apglabāšana un augšāmcelšana dod drošu pamatu mūsu cerībai tikt atbrīvotiem no grēka un nāves, kā arī atkal satikt mums tuvos cilvēkus, kas ir miruši.

7., 8. Kas kristiešiem ļāva būt pārliecinātiem, ka Jēzus ir piecelts no nāves?

⁷ Tā kā mūsu cerība uz augšāmcelšanu ir cieši saistīta ar Jēzus augšāmcelšanu, mums ir jābūt pārliecinātiem, ka Jēzus tika celts augšā. Kāpēc mēs varam būt droši, ka Jehova piecēla Jēzu no nāves?

⁸ Bija daudz aculiecinieku, kas varēja apstiprināt, ka Jēzus ir celts augšā. (1. Kor. 15:5—7.) Pirmais no Pāvila minētajiem aculieciniekiem bija apustulis Pēteris (Kēfa). Grupa mācekļu apstiprināja, ka Pēteris bija redzējis augšāmcelto Jēzu. (Lūk. 24:33, 34.) Arī ”tie divpadsmit” jeb apustuļi redzēja Jēzu, kad tas bija piecelts no nāves. Vēlāk Kristus ”vienā reizē parādījās vairāk nekā piecsimt brāļiem”. Iespējams, tas notika sapulcē Galilejā, par kuru var lasīt Mateja 28:16—20. Jēzus arī ”parādījās Jēkabam” — domājams, savam pusbrālim, kas iepriekš nebija ticējis, ka Jēzus ir Mesija. (Jāņa 7:5.) Ieraudzījis augšāmcelto Jēzu, Jēkabs sāka viņam ticēt. Zīmīgi ir tas, ka ap mūsu ēras 55. gadu, kad Pāvils rakstīja savu vēstuli korintiešiem, daudzi, kas varēja apstiprināt Jēzus augšāmcelšanu, bija dzīvi, tāpēc ikviens, kam bija kādas šaubas, varēja runāt ar uzticamiem lieciniekiem.

9. Kāpēc, kā var lasīt Apustuļu darbos 9:3—5, Pāvils varēja sniegt papildu apstiprinājumu tam, ka Jēzus ir piecelts no nāves?

⁹ Vēlāk Jēzus parādījās arī pašam Pāvilam. (1. Kor. 15:8.) Pāvils (Sauls) bija ceļā uz Damasku, kad izdzirdēja augšāmceltā Jēzus balsi un parādībā redzēja viņu debesu godībā. (Nolasīt Apustuļu darbus 9:3—5.) Tas, ko pieredzēja Pāvils, bija vēl viens apstiprinājums tam, ka Jēzus augšāmcelšana nav mīts. (Ap. d. 26:12—15.)

10. Uz ko Pāvilu mudināja pārliecība, ka Jēzus ir piecelts no nāves?

¹⁰ Pāvila liecība daudzus varēja ļoti interesēt, jo iepriekš viņš bija vajājis kristiešus. Kad Pāvils bija pārliecinājies, ka Jēzus ir piecelts no nāves, viņš centās pārliecināt par to citus. Izplatot vēsti, ka Jēzus bija miris, bet ir atkal dzīvs, Pāvils pieredzēja pēršanu, ieslodzījumu un kuģa katastrofas. (1. Kor. 15:9—11; 2. Kor. 11:23—27.) Pāvils bija tik pārliecināts par to, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem, ka bija gatavs mirt, aizstāvot savu pārliecību. Vai gan agrīno kristiešu liecības mums nedod drošu pamatu ticēt tam, ka Jēzus ir piecelts no mirušajiem? Un vai tās nestiprina mūsu ticību augšāmcelšanai, kas gaidāma nākotnē?

11. Kāds varēja būt iemesls, kura dēļ dažiem kristiešiem Korintā bija maldīgi uzskati par augšāmcelšanu?

¹¹ Dažiem kristiešiem senās Grieķijas pilsētā Korintā bija maldīgi uzskati par augšāmcelšanu. Bija pat tādi, kas sacīja, ka ”mirušo augšāmcelšanas neesot”. Kāpēc tā bija? (1. Kor. 15:12.) Filozofi kādā citā senās Grieķijas pilsētā, Atēnās, bija izsmējuši domu, ka Jēzus ir piecelts no nāves. Šāda domāšana, iespējams, bija ietekmējusi daudzus Korintas iedzīvotājus un pat dažus, kas piederēja pie kristiešu draudzes. (Ap. d. 17:18, 31, 32.) Citi, šķiet, uzskatīja, ka augšāmcelšana ir jāuztver simboliski, proti, ka cilvēks, kas reiz bija ”miris” grēkā, ir kļuvis ”dzīvs” kā kristietis. Lai kādi būtu viņu spriedumi, tas, ka viņi noliedza augšāmcelšanu, viņu ticību padarīja veltīgu. Ja Dievs nebija piecēlis Jēzu no nāves, nekāds izpirkums netika samaksāts un visi paliek grēkā. Tāpēc tiem, kas noliedza Jēzus augšāmcelšanu, nebija īstas cerības. (1. Kor. 15:13—19; Ebr. 9:12, 14.)

12. Kā, saskaņā ar 1. Pētera 3:18, 22, Jēzus augšāmcelšana atšķīrās no tām, kas bija notikušas agrāk?

¹² Pāvils pats personīgi bija pārliecinājies, ka ”Kristus ir celts augšā no mirušajiem”. Šī augšāmcelšana bija pārāka par tām, kas bija norisinājušās iepriekš, jo visi, kas līdz tam bija tikuši piecelti no nāves, vēlāk atkal nomira. Pāvils rakstīja: ”Kristus ir celts augšā no mirušajiem — pirmais no tiem, kas ir aizmiguši nāves miegā.” Kādā ziņā viņš bija pirmais? Viņš bija pirmā persona, kas tika piecelta no nāves kā garīga būtne, un pirmais no cilvēkiem, kas devās uz debesīm. (1. Kor. 15:20; Ap. d. 26:23; nolasīt 1. Pētera 3:18, 22.)

13. Uz kādu pretstatu norādīja Pāvils?

¹³ Kā viena cilvēka nāve var dāvāt dzīvību miljoniem? Pāvils sniedza skaidru atbildi uz šo jautājumu. To, ko cilvēcei bija nesis Ādams, viņš pretstatīja tam, kas bija kļuvis iespējams ar Kristus starpniecību. Saistībā ar Ādamu Pāvils rakstīja: ”Nāve parādījās viena cilvēka dēļ.” Ādams sagrēkoja, un tas nesa postu gan viņam pašam, gan viņa pēcnācējiem. Mēs joprojām izjūtam viņa nepaklausības traģiskās sekas. Bet Dieva Dēla augšāmcelšana ir padarījusi iespējamu to, ka mirušie atkal varēs dzīvot. ”Mirušo augšāmcelšana ir iespējama viena cilvēka [Jēzus] dēļ,” Pāvils rakstīja. ”Jo, tāpat kā Ādama dēļ visi mirst, pateicoties Kristum, visi tiks darīti dzīvi.” (1. Kor. 15:21, 22.)

14. Vai Ādams tiks piecelts no nāves? Paskaidrojiet.

¹⁴ Ko Pāvils domāja ar vārdiem, ka ”Ādama dēļ visi mirst”? Viņš šeit runāja par Ādama pēcnācējiem, kas no Ādama ir mantojuši grēku un nepilnību un tāpēc mirst. (Rom. 5:12.) Ādams nav starp tiem, kas ”tiks darīti dzīvi”. Kristus upuris uz viņu neattiecas, jo viņš bija pilnīgs cilvēks, kas apzināti nepaklausīja Dievam. Ādams ir saņēmis to pašu, kas gaida tos, kurus ”Cilvēka dēls” atzīs par ”āžiem”, proti — mūžīgu iznīcību. (Mat. 25:31—33, 46; Ebr. 5:9.)

15. Kas ir daļa no ”visiem”, kas ”tiks darīti dzīvi”?

¹⁵ Pievērsiet uzmanību: Pāvils arī rakstīja, ka, ”pateicoties Kristum, visi tiks darīti dzīvi”. (1. Kor. 15:22.) Viņa vēstule bija adresēta svaidītajiem kristiešiem Korintā, kurus gaidīja augšāmcelšana dzīvei debesīs. Šie kristieši bija ”darīti svēti vienotībā ar Kristu Jēzu un aicināti par svētajiem”.  Un Pāvila vārdi par ”Kristus mācekļiem, kas ir aizmiguši nāves miegā”, arī attiecas uz svaidītajiem kristiešiem. (1. Kor. 1:2; 15:18; 2. Kor. 5:17.) Kādā citā Dieva iedvesmotā vēstulē Pāvils rakstīja, ka tie, kas ir ”kļuvuši vienoti ar viņu [Jēzu] tajā, ka mirst tāpat kā viņš, ..būs vienoti ar viņu arī tajā, ka tiks celti augšā tāpat kā viņš”. (Rom. 6:3—5.) Jēzus tika piecelts no nāves kā garīga būtne un devās uz debesīm. Tātad tas pats gaida visus, kas ir vienoti ar Kristu, proti, visus ar garu svaidītos kristiešus.

16. Uz ko Pāvils norādīja, nosaucot Jēzu par ”pirmo augli”?

¹⁶ Pāvils rakstīja, ka Kristus ir ”pirmais [burt. ”pirmais auglis”, zemsv. piez.] no tiem, kas ir aizmiguši nāves miegā”. Neaizmirsīsim, ka citi, piemēram, Lācars, jau bija piecelti no nāves dzīvei uz zemes, bet Jēzus bija pirmais, kas jebkad bija piecelts no nāves kā garīga būtne mūžīgai dzīvei debesīs. Viņu var salīdzināt ar pirmajiem augļiem, ko izraēlieši no savas ražas upurēja Dievam. Turklāt, nosaucot Jēzu par ”pirmo augli”, Pāvils norādīja, ka pēc Jēzus arī citi tiks piecelti dzīvei debesīs. Apustuļi un citi, kas bija vienoti ar Kristu, sekotu viņam. Savā laikā viņi saņemtu augšāmcelšanu, kas līdzinātos Jēzus augšāmcelšanai.

17. Kad svaidītie kristieši saņem savu debesu balvu?

¹⁷ Laikā, kad Pāvils rakstīja vēstuli korintiešiem, ar garu svaidīto kristiešu augšāmcelšana debesu dzīvei vēl nebija sākusies. Tieši pretēji, Pāvils norādīja, ka tā notiks nākotnē. Viņš rakstīja: ”Visi noteiktā secībā: pirmais ir Kristus, un pēc tam viņa klātbūtnes laikā tiks celti augšā tie, kas pieder Kristum.” (1. Kor. 15:23; 1. Tes. 4:15, 16.) Tagad mēs dzīvojam šajā Kristus ”klātbūtnes laikā”. Apustuļi un citi ar garu svaidītie kristieši nevarēja saņemt savu debesu balvu un kļūt ”vienoti ar viņu [Kristu].. tajā, ka tiktu celti augšā tāpat kā viņš”, kamēr nebija pienācis viņa klātbūtnes laiks.

18. a) Kas ļauj secināt, ka pēc augšāmcelšanas debesu dzīvei risināsies cita augšāmcelšana? b) Kas notiks debesīs, kā var redzēt no 1. Korintiešiem 15:24—26?

¹⁸ Kā ir ar visiem tiem uzticīgajiem kristiešiem, kam nav cerības dzīvot debesīs kopā ar Kristu? Arī viņiem ir cerība uz  augšāmcelšanu. Bībelē teikts, ka Pāvils un citi, kas dodas uz debesīm, ”sasniedz agrīno augšāmcelšanu no mirušajiem”. (Filip. 3:11.) Tas norāda, ka ir jāseko arī kādai citai augšāmcelšanai. Šī doma saskan ar to, ko Ījabs sacīja par savu nākotni. (Īj. 14:15.) ”Tie, kas pieder Kristum”, būs debesīs kopā ar Kristu, kad viņš iznīcinās visas valdības, varas un spēkus. Tiks iznīcināts pat ”pēdējais ienaidnieks, ..nāve”. Tie, kas būs piecelti dzīvei debesīs, vairs nekad nemirs. Bet kas notiks ar tiem, kas nedodas uz debesīm? (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:24—26.)

19. Ko var gaidīt tie, kam nav debesu cerības?

¹⁹ Tie, kas nedosies uz debesīm, var smelties cerību Pāvila vārdos: ”Es ceru.., ka būs taisno un netaisno augšāmcelšana.” (Ap. d. 24:15.) Tā kā neviens netaisns cilvēks nevar ieiet debesīs, ir skaidrs, ka šie vārdi attiecas uz nākotnē gaidāmo augšāmcelšanu dzīvei uz zemes.

20. Kā ir stiprinājusies jūsu cerība, ka būs augšāmcelšana?

²⁰ Nav nekādu šaubu, ka ”būs.. augšāmcelšana”. Tiem, kas tiks piecelti dzīvei uz zemes, būs izredzes dzīvot uz tās mūžīgi. Mēs varam droši paļauties uz šo solījumu. Cerība uz augšāmcelšanu var sniegt mums mierinājumu, kad mēs domājam par mums tuviem cilvēkiem, kas ir miruši. Viņi var tikt piecelti no nāves, kad Kristus un tie, kas būs kopā ar viņu, ”valdīs.. tūkstoš gadu”. (Atkl. 20:6.) Un mēs varam paļauties, ka tad, ja mūsu dzīve aprautos pirms Kristus tūkstoš gadu valdīšanas sākuma, mēs tiksim piecelti no nāves. Šī ”cerība neliek vilties”. (Rom. 5:5.) Tā mūs var stiprināt tagad un vairot prieku kalpošanā Dievam. Bet ir vēl daudz kas vērtīgs, ko mēs varam mācīties no 15. nodaļas 1. vēstulē korintiešiem. Par to ir runa nākamajā rakstā.