1., 2. Kāpēc visiem kristiešiem būtu jāinteresējas par augšāmcelšanu debesu dzīvei?

LIELĀKĀ daļa cilvēku, kas tagad kalpo Jehovam, cer mūžīgi dzīvot uz zemes. Savukārt ar garu svaidītie kristieši, kas vēl ir atlikuši uz zemes, cer, ka tiks piecelti dzīvei debesīs. Viņus ļoti interesē, kāda būs viņu dzīve nākotnē. Bet vai par to būtu jāinteresējas arī tiem, kam nav debesu cerības? Kā ir apskatīts tālāk, svaidīto kristiešu augšāmcelšana debesu dzīvei nesīs svētības arī tiem, kas cer dzīvot mūžīgi uz zemes. Tāpēc, neatkarīgi no tā, kāda ir mūsu cerība, mums būtu jāinteresējas par augšāmcelšanu debesu dzīvei.

² Dievs iedvesmoja dažus no Jēzus mācekļiem pirmajā gadsimtā rakstīt par debesu cerību. Apustulis Jānis norādīja: ”Tagad mēs esam Dieva bērni, bet, kādi mēs būsim, vēl nav atklāts. Taču mēs zinām, ka tad, kad viņš parādīsies, mēs būsim viņam līdzīgi.” (1. Jāņa 3:2.) Tātad svaidītie kristieši nezina, kādi viņi būs pēc augšāmcelšanas dzīvei debesīs, kad viņiem būs dāvāts garīgs ķermenis. Bet ir zināms, ka tad, kad viņi būs saņēmuši savu balvu, viņi tiešā nozīmē redzēs Jehovu. Kaut gan Bībelē nav atklātas visas detaļas par augšāmcelšanu debesu dzīvei, tomēr no tā, ko ir rakstījis apustulis Pāvils, var gūt noteiktu informāciju par to. Svaidītie būs kopā  ar Kristu, kad viņš iznīcinās ”visas valdības, varas un spēkus”, kā arī ”pēdējo ienaidnieku, ..nāvi”. Visbeidzot Jēzus un viņa līdzvaldnieki visu pakļaus un arī paši pakļausies Jehovam. (1. Kor. 15:24—28.) Cik gan brīnišķīgs un saviļņojošs laiks tas būs! *

3. Kā Pāvilam palīdzēja ticība augšāmcelšanai, kā var redzēt no 1. Korintiešiem 15:30—32?

³ Ticība augšāmcelšanai Pāvilam palīdzēja izturēt dažādus pārbaudījumus. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:30—32.) Viņš korintiešiem rakstīja: ”Ik dienas es raugos nāvei acīs.” Viņš arī minēja: ”Es.. esmu cīnījies ar zvēriem Efesā.” Iespējams, viņš runāja par cīnīšanos ar mežonīgiem zvēriem Efesas arēnā. (2. Kor. 1:8; 4:10; 11:23.) Bet varbūt viņa vārdi attiecās uz naidīgi noskaņotiem jūdiem un citiem, kuri bija kā mežonīgi zvēri. (Ap. d. 19:26—34; 1. Kor. 16:9.) Jebkurā gadījumā Pāvils pieredzēja nopietnas briesmas. Tomēr viņam bija pozitīvs skatījums uz nākotni. (2. Kor. 4:16—18.)

4. Kā cerība uz augšāmcelšanu stiprina kristiešus mūsdienās? (Sk. vāka attēlu.)

⁴ Mēs dzīvojam bīstamos laikos. Daudzi mūsu ticības biedri ir kļuvuši par noziedzības upuriem. Citi mīt vietās, kur norit karadarbība, un viņu dzīve nepavisam nav droša. Vēl citi kalpo Jehovam, riskējot ar savu brīvību vai pat dzīvību, jo viņu zemē sludināšana ir ierobežota vai aizliegta. Tomēr visi šie brāļi un māsas turpina nelokāmi kalpot Jehovam, tā rādot mums labu paraugu. Drošības sajūtu viņiem sniedz apziņa, ka pat tad, ja viņi šajos laikos zaudētu dzīvību, Jehova nākotnē viņiem dāvās kaut ko daudz labāku par pašreizējo dzīvi.

5. Kāds bīstams uzskats var vājināt mūsu ticību augšāmcelšanai?

⁵ Pāvils ticības biedrus brīdināja uzmanīties no bīstama uzskata, pie kāda daži turējās, proti: ”Ja mirušie netiks celti augšā, tad ”ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst”.” Šāds uzskats nebija nekas jauns. Iespējams, Pāvils citēja Jesajas 22:13, kur bija atspoguļota seno izraēliešu attieksme. Viņi nevis tuvojās Dievam, bet gan dzinās pēc izpriecām. Būtībā uzskats, pie kāda viņi turējās, — ”dzīvo šodienai, jo rītdienas var nebūt” — ir izplatīts arī mūsdienās. Tomēr, kā var lasīt Bībelē, savas nepareizās attieksmes dēļ izraēlieši pieredzēja ļoti bēdīgas sekas. (2. Laiku 36:15—20.)

6. Kā mūsu cerībai uz augšāmcelšanu būtu jāietekmē tas, kādu sabiedrību mēs izvēlamies?

⁶ Cerība, ka Jehova piecels no nāves mirušos, mums ir dārga, tāpēc mums ir gudri jāizraugās sabiedrība. Kristiešiem Korintā bija jāvairās no tādu cilvēku sabiedrības, kuri noliedza augšāmcelšanu. Ko mēs no tā varam mācīties? Ja mēs regulāri pavadītu laiku kopā ar tiem, kas dzīvo tikai šodienai, tas nevestu ne uz ko labu. Ja kāds Jehovas kalps uzturētos šādā sabiedrībā, tas viņam neļautu saglabāt garīgu skatījumu uz dzīvi un varētu sabojāt viņa ieradumus. Galu galā viņš pat varētu sākt darīt kaut ko tādu, ko Dievs ienīst. Tāpēc Pāvils korintiešiem stingri piekodināja: ”Nāciet pie prāta un dariet to, kas pareizs, nerīkojieties grēcīgi!” (1. Kor. 15:33, 34.)

7. Kādus jautājumus par augšāmcelšanu daži varēja uzdot, kā redzams no 1. Korintiešiem 15:35—38?

⁷ Nolasīt 1. Korintiešiem 15:35—38. Cilvēks, kas vēlējās sēt citos šaubas par augšāmcelšanu, iespējams, jautāja: ”Kā mirušie tiks celti augšā? Kāds tiem būs ķermenis?” Ir vērts pievērst uzmanību Pāvila atbildei, jo daudziem mūsdienās ir pašiem savi uzskati par to, kas notiek pēc nāves. Apskatīsim, kas ir mācīts Bībelē.

8. Kāds piemērs palīdz saprast, ka Dievs spēj piecelt cilvēkus no nāves, dodot tiem tādu ķermeni, kāds ir vajadzīgs?

⁸ Kad cilvēks nomirst, viņa ķermenis sairst. Taču persona, kas no nekā ir radījusi Visumu, spēj ikvienu piecelt no nāves, dodot tam tādu ķermeni, kāds ir vajadzīgs. (1. Moz. 1:1; 2:7.) Lai pieceltu cilvēku no nāves, Dievam nav nepieciešams šī cilvēka agrākais ķermenis. Runādams par augšāmcelšanu debesu dzīvei, Pāvils minēja piemēru par graudu. Kad grauds ir iesēts, tas dīgst un kļūst par augu. Jaunais augs ievērojami atšķiras no nelielā grauda. Pāvils izmantoja šo salīdzinājumu, lai parādītu, ka mūsu Radītājs ikvienam var ”dot tādu ķermeni, kādu vien vēlas”.

9. Uz kādām atšķirībām ir norādīts 1. Korintiešiem 15:39—41?

⁹ Nolasīt 1. Korintiešiem 15:39—41. Pāvils norādīja, ka radītajā pasaulē ir vērojama liela dažādība. Piemēram, dzīvajām būtnēm uz zemes ir atšķirīgi ķermeņi — citādi lopiem, citādi putniem un vēl citādi zivīm. Viņš minēja, ka debesīs ir vērojamas atšķirības starp sauli un mēnesi. Un viņš atzīmēja, ka ”zvaigznes savā starpā atšķiras pēc spožuma”. Kaut gan parasti mēs šīs atšķirības ar neapbruņotu aci nevaram redzēt, debesīs ir zvaigznes, ko zinātnieki dēvē par sarkanajiem  milžiem, baltajiem punduriem un dzeltenajām zvaigznēm, viena no kurām ir mūsu saule. Pāvils arī teica, ka ”ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi”. Kas ar to ir domāts? Uz zemes ir ķermeņi ar miesu un asinīm, bet debesīs ir garīgi ķermeņi — tādi, piemēram, ir eņģeļiem.

10. Kāds ķermenis ir tiem, kas tiek piecelti dzīvei debesīs?

¹⁰ Tālāk Pāvils rakstīja: ”Tāpat ir ar mirušo augšāmcelšanu. Tiek sēts iznīcībā, bet ceļas augšā neiznīcībā.” Protams, kad cilvēks nomirst, viņa ķermenis sairst un atgriežas putekļos. (1. Moz. 3:19.) Bet kā tad cilvēks var ”celties augšā neiznīcībā”? Pāvils šeit nerunāja par kādu, kas tiek piecelts dzīvei uz zemes, kā, piemēram, cilvēki, kurus no nāves uzmodināja Elija, Elīsa un Jēzus. Pāvils runāja par tiem, kas tiek piecelti ar tādu ķermeni, kurš ir piemērots dzīvei debesīs, proti, ar garīgu ķermeni. (1. Kor. 15:42—44.)

11., 12. Kādas izmaiņas pieredzēja Jēzus, kad tika piecelts no nāves, un ko līdzīgu pieredz svaidītie kristieši?

¹¹ Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņam bija fizisks ķermenis. Taču, kad viņš tika piecelts no nāves, viņš ”kļuva par garu, kas dod dzīvību,” un atgriezās debesīs. Arī svaidītie kristieši tiek celti augšā kā garīgas būtnes dzīvei debesīs. Pāvils paskaidroja: ”Tieši tāpat, kā mēs esam līdzīgi tam, kas veidots no putekļiem, mēs būsim līdzīgi arī tam, kas debesīs.” (1. Kor. 15:45—49.)

¹² Ir svarīgi paturēt prātā, ka Jēzus netika piecelts no nāves kā cilvēks. Nobeidzot apskatīt tēmu par augšāmcelšanu, Pāvils uzsvēra, ka ”miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību” debesīs. (1. Kor. 15:50.) Apustuļiem un citiem svaidītajiem kristiešiem nebija jātiek pieceltiem dzīvei debesīs ar iznīcīgu fizisku ķermeni. Kad viņu augšāmcelšanai  bija jārisinās? Pāvils norādīja, ka tas vēl bija priekšā; viņiem nebija jātiek pieceltiem uzreiz pēc tam, kad viņi būtu nomiruši. Laikā, kad Pāvils rakstīja savu 1. vēstuli korintiešiem, vairāki mācekļi jau bija ”aizmiguši nāves miegā”, piemēram, tā bija noticis ar apustuli Jēkabu. (Ap. d. 12:1, 2.) Citi apustuļi un svaidītie ”aizmiga nāves miegā” vēlāk. (1. Kor. 15:6.)

13. Kam jārisinās Kristus klātbūtnes laikā?

¹³ Gan Jēzus, gan Pāvils pravietoja par kādu ļoti svarīgu laikposmu cilvēces vēsturē. Šis laiks ir Kristus klātbūtne. To raksturotu kari, zemestrīces, dažādas slimības un citas nelaimes. Mēs redzam, kā kopš 1914. gada piepildās šis Bībeles pravietojums. Taču šo laiku bija jāraksturo vēl kādai svarīgai pazīmei. Saskaņā ar Jēzus vārdiem, labajai vēstij par Dieva valstību, kas jau valdīs, bija jātiek sludinātai ”pa visu zemi, lai to dzirdētu visas tautas, un tad nāks gals”. (Mat. 24:3, 7—14.) Pāvils rakstīja, ka ”Kunga klātbūtnes laikā” arī tiks celti augšā svaidītie kristieši, kas būs ”aizmiguši nāves miegā”. (1. Tes. 4:14—16; 1. Kor. 15:23.)

14. Ko pieredz svaidītie kristieši, kas nomirst Kristus klātbūtnes laikā?

¹⁴ Svaidītie kristieši, kas mūsdienās pabeidz savas zemes gaitas, tiek uzreiz piecelti dzīvei debesīs. To apstiprina Pāvila vārdi, kas lasāmi 1. Korintiešiem 15:51, 52: ”Ne visi mēs gulēsim nāves miegā, bet visi tiksim pārvērsti vienā brīdī, vienā acumirklī, skanot pēdējai taurei.” Šie Pāvila vārdi tagad jau piepildās. Pēc  augšāmcelšanas Kristus svaidītie sekotāji izjūt lielu prieku — viņi ”vienmēr būs ar Kungu”. (1. Tes. 4:17.)

15. Kāds uzdevums debesīs gaida augšāmceltos svaidītos?

¹⁵ Bībelē ir atklāts, kas augšāmceltajiem svaidītajiem kristiešiem debesīs būs jādara. Jēzus viņiem saka: ”Tam, kas uzvarēs un līdz pat galam darīs to, ko esmu licis, es piešķiršu varu pār tautām, kādu es pats esmu saņēmis no Tēva, — tas ganīs tautas ar dzelzs zizli un sadauzīs tās kā māla traukus.” (Atkl. 2:26, 27.) Sekojot savam Pavēlniekam, viņi ganīs tautas ar dzelzs zizli. (Atkl. 19:11—15.)

16. Kā svaidītie un citi uzticīgi Jehovas kalpi gūs uzvaru pār nāvi?

¹⁶ Ir skaidrs, ka tad, kad svaidītie tiek piecelti dzīvei debesīs, viņi gūst uzvaru pār nāvi. (1. Kor. 15:54—57.) Tas viņiem pavērs iespēju Armagedona karā piedalīties cīņā ar pasaulē izplatīto ļaunumu un darīt tam galu. Miljoniem citu Dieva kalpu ”paliks dzīvi lielajā postā” un ieies jaunajā pasaulē. (Atkl. 7:14.) Viņi būs liecinieki vēl kādai uzvarai pār nāvi — tam, kā no nāves tiks piecelti miljoniem cilvēku, kas ir miruši pagātnē. Var tikai iztēloties, kāds prieks tad valdīs! (Ap. d. 24:15.) Un visi, kas pierādīs, ka ir pilnībā uzticīgi Jehovam, gūs uzvaru arī pār nāvi, ko viņi ir mantojuši no Ādama. Viņi varēs dzīvot mūžīgi.

17. Kas mums, saskaņā ar 1. Korintiešiem 15:58, tagad ir jādara?

¹⁷ Ikvienam kristietim būtu jābūt pateicīgam par vārdiem, ko Pāvils korintiešiem rakstīja par augšāmcelšanu. Mums ir pamatots iemesls rīkoties saskaņā ar Pāvila mudinājumu būt aizņemtiem ”Kunga darbā”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:58.) Ja mēs uzticīgi un aktīvi piedalāmies šajā darbā, mēs varam cerēt uz nākotni, kas nesīs patiesu prieku. Mūsu nākotne būs brīnišķīgāka, nekā mēs spējam iedomāties. Tad mēs varēsim pārliecināties, ka mūsu pūles kalpošanā Kungam nebūs bijušas veltīgas.