Faigi nösi

Faigi ba gangolifa

ARTIKEL WAMAHAʼÖ 51

Itolo Niha Side-ide Tödö Yehowa

Itolo Niha Side-ide Tödö Yehowa

”Ahatö Yehowa ba zi no arasa tödö ba itolo zi no atata era-era.”​—ZIN. 34:19.

SINUNÖ 30 Amagu, Lowalangigu ba Awögu

NITUTUNÖ *

1-2. Hadia nitutunöda ba artikel daʼa?

ITARIA, tola manö taʼangeragö sanandrösa ba waʼaurida ba gulidanö andre si lö arara ba si ”no fahöna walöʼahono-hono”. (Yob. 14:1) Daʼö mbörö wa no si toʼölö na tarasoi waʼide-ide dödö. Ato nono mbanua Lowalangi ba götö föna sorasoi simane daʼö, irege so ösa zomasi mate. (1 Raz. 19:2-4; Yob. 3:1-3, 11; 7:15, 16) Hizaʼi, lö aetu irara dödöra Yehowa ba iʼabölöʼö ira. Musura waö-waö waʼaurira ba Zura Niʼamoniʼö enaʼö terara dödöda ba tola tafahaʼö ita ba daʼö.​—Rom. 15:4.

2 Ba artikel andre, tatutunö ösa nono mbanua Yehowa sorasoi faʼide-ide dödö börö me lataögö gabula dödö. Nitutunöda yaʼia daʼö Yosefo ono Yakobo, lakha mbanua sotöi Naʼemi hegöi umönönia sotöi Ruti, samösa niha Lewi sanura Sinunö 73, hegöi sinenge sotöi Fetero. Hewisa wangabölöʼö Yehowa yaʼira? Ba hadia wamahaʼö si tola tahalö moroi ba waö-waö waʼaurira? Fanema li ba wanofu si dombua andre zangaroʼö tödöda wa ”ahatö Yehowa ba niha si no arasa tödö ba itolo zi no atata era-era”.​—Zin. 34:19.

ITAÖGÖ YOSEFO WAʼALÖSÖKHI HEGÖI FALÖʼATULÖ

3-4. Hadia gabula dödö nitaögö Yosefo me awuyu-wuyu nasa ia?

3 Te me 17 fakhe ndröfi Yosefo, so dombua wangifi nitemania moroi khö Lowalangi. Fangifinia si dombua andrö zangoromaʼö wa hasambalö tobali ia niha si tohude nifosumange nösi nomonia. (1 Moz. 37:5-10) Hizaʼi, lö ara me no aefa mangifi Yosefo, alua khönia zi lö sökhi. Tenga famosumange nitemania moroi khö ndra gaʼania, hizaʼi lafamawa ia tobali sawuyu khö zi samösa niha sebua faka ba Miserai sotöi Fotifa. (1 Moz. 37:21-28) Ba zi lö arara, tebulö zalua ba waʼauri Yosefo. Ba zilalö, toröi ia ba ngai namania sangomasiʼö yaʼia. Hizaʼi iadaʼa, tobali ia sawuyu ba danö Miserai ba mohalöwö ia ba niha si lö mamosumange Yehowa.​—1 Moz. 39:1.

4 Ba gafuriata, itugu ebua gabula dödö salua khö Yosefo. Ifobahulu ia foʼomo Wotifa, ba iwaʼö wa iforege Yosefo ba wohoröni yaʼia. Me irongo daʼö Fotifa, lö iforege ba wangalui hewisa zindruhunia zalua. Hizaʼi, iʼanemaiʼö ifakuruʼö Yosefo, ba laböbö ia ba daʼö faoma rate siʼöli. (1 Moz. 39:14-20; Zin. 105:17, 18) Awuyu-wuyu sibai nasa Yosefo me luo daʼö. Khalaigö hewisa dödönia me lafobahulu ia wa edöna ihoröni woʼomo Wotifa. Ba me larongo niha sanandrösa ba daʼö, tola manö laʼobousi döi Yehowa, Lowalangi nifosumange Yosefo. Tatu irasoi waʼide-ide dödö Yosefo me alua khönia fefu daʼö!

5. Hadia nifalua Yosefo enaʼö lö aetu iʼokhögö lala wangera-ngera si sökhi ba lö irasoi waʼide-ide dödö?

5 Me tobali ia sawuyu hegöi me mukuru ia ba gafuriata, lö hadöi si tola ifalua Yosefo ba wombulöʼö salua khönia. Hadia nifaluania enaʼö lö aetu iʼokhögö lala wangera-ngera si sökhi ba lö irasoi waʼide-ide dödö? Lö iʼosambuaʼö dödönia ba zi tebai saʼae ifalua. Hizaʼi, owölö-ölö ia ba wamalua halöwö si no tebeʼe khönia. Ba sabölö tohudenia, iʼosambuaʼö dödönia Yosefo ba wangomusoiʼö tödö Yehowa. Buania, ifahowuʼö fefu nifaluania Yehowa.​—1 Moz. 39:21-23.

6. Hadia nasa zi tola mangabölöʼö Yosefo?

6 Tola manö göi teʼabölöʼö Yosefo na itörö tödönia wangifi si dombua nitemania moroi khö Yehowa ba zi hauga fakhe silalö. Fangifinia si dombua andrö zangoromaʼö wa hasambalö ifuli falukha ia ba nösi nomonia ba ifuli sökhi zalua ba waʼaurinia. Sindruhu-ndruhu wa daʼö zalua. Me 37 fakhe ndröfi Yosefo, ibörögö alua wangifinia si dombua andrö ba lala sahöli-höli dödö!​—1 Moz. 37:7, 9, 10; 42:6, 9.

7. Moloʼö 1 Fetero 5:10, hewisa wa tola teʼabölöʼö ita na alua khöda gabula dödö?

7 Famahaʼönia khöda. Waö-waö waʼauri Yosefo andrö zamasugi ba dödöda wa ba gulidanö si lö sökhi andre, asese lafalua khöda zi lö atulö ira niha tanö böʼö. Tola manö göi lafalua khöda zi lö atulö ira talifusöda ba wamati. Na tabaliʼö nahia wolumöʼöda Yehowa, tola tatayaigö waʼide-ide dödöda ba lö taböhöli ba wamosumange yaʼia. (Zin. 62:7, 8; baso 1 Fetero 5:10.) Baero daʼö, törö tödömö wa te awena 17 fakhe ndröfi Yosefo me itema wangifi si dombua andrö moroi khö Yehowa. Daʼa zangoromaʼö faʼafaduhu dödö Yehowa khö nono mbanuania sagawuyu-wuyu, wa tola lö faröi ira. Simane Yosefo, ato ndra si bohou ebua ba götöda andre zangokhögö famati saro khö Yehowa. So ösa ba gotaluara zanaögö falöʼatulö irege mukuru ira börö me lö omasi ira lasawö goroisa Lowalangi.​—Zin. 110:3.

DARUA NDRA ALAWE SANAÖGÖ FAʼABU DÖDÖ

8. Hadia manö gabula dödö nitaögö Naʼemi hegöi Ruti?

8 Me alua mbaŵa lofo sabölö-bölö ba Yehuda, lasawa mbanua Moabi ira Naʼemi hegöi ösi nomonia, ba fatewu ira ba daʼö. Ba daʼö mate woʼomonia sotöi Elimelekhi, irege hatö yaʼia hegöi ononia matua si darua. Ba gafuriata, mangowalu nononia matua si darua khö ndraono alawe Moabi sotöi Ruti hegöi Orafa. Mato fulu fakhe aefa daʼö, mate göi ndraono Naʼemi si darua, ba lö hadöi ngaʼötöra. (Rut. 1:1-5) Khalaigö hawaʼabu dödö ndra alawe si datölu andrö. Börö me awuyu-wuyu nasa ira, tola manö ifuli möi nihalö Ruti hegöi Orafa. Hizaʼi, haniha dania zondrorogö Naʼemi si no alawa döfi? No irai abu sibai dödö Naʼemi irege imane wangumaʼö, ”Böi mibeʼe töigu Naʼemi (waʼomasigu), Mara (sabu tödö) mibeʼe töigu; noa saʼae oya nifatörö Zi Lö Ambö Faʼabölö khögu faʼabu dödö.” Me no aefa alua fefu waʼabu dödö andrö khö Naʼemi, ihalö gangetula mangawuli ba Mbetilekhema, ba fao khönia Ruti.​—Rut. 1:7, 18-20.

Iforomaʼö Lowalangi khö Naʼemi hegöi Ruti wa tola itolo nono mbanuania ba wanaögö faʼabu dödö hegöi faʼide-ide dödö. Moloʼö yaʼugö, hadia tola göi ifalua khöu zimane daʼö? (Faigi ngenoli si-8-13) *

9. Moloʼö Ruti 1:16, 17, 22, hewisa wa tola teʼabölöʼö Naʼemi ba nifalua Ruti?

9 Tola teʼabölöʼö Naʼemi börö waʼomasi si lö faröi niforomaʼö khönia. Duma-dumania, iforomaʼö Ruti waʼomasi si lö faröi khö Naʼemi me lö faröi ia khönia. (Baso Ruti 1:16, 17, 22.) Me so ia ba Mbetilekhema, iforege wohalöwö Ruti ba wangowuloi barli soguna khönia samösa hegöi khö Naʼemi. Buania, tehöngö misa ba niha wa ira alawe si sökhi Ruti ba sowölö-ölö.​—Rut. 3:11; 4:15.

10. Hewisa wangoromaʼö Yehowa wa iʼomasiʼö niha si numana simane Naʼemi hegöi Ruti?

10 Iforomaʼö waʼahakhö dödö Yehowa khö ndra niha si numana simane Naʼemi hegöi Ruti. Tola taʼila daʼö ba huku nibeʼenia ba ndraono Gizaraʼeli. Moloʼö huku andrö, tebai ahori labasi nowira iraono Gizaraʼeli irugi hinölu, enaʼö tola lahalö daʼö ira niha si numana. (3 Moz. 19:9, 10) Börö daʼö, lö moguna laʼandrö-andrö göra ira Naʼemi hegöi Ruti. Hizaʼi, tola lasöndra daʼö ba lala si lö tobali fangailara.

11-12. Hadia nifalua Mboasi enaʼö larasoi waʼomuso dödö ira Naʼemi hegöi Ruti?

11 Iʼowuloi Ruti zi toröi mbasitö ba nowi zi samösa ira matua si kayo sotöi Boasi. Asöndru sibai dödö ndra matua andrö me iʼila waʼalöfaröi hegöi faʼomasi niforomaʼö Ruti khö Naʼemi. Daʼö mbörö wa ifuli itabusi Boasi danö ondröita niʼokhögö nösi nomo Naʼemi, ba ihalö Ruti tobali foʼomonia. (Rut. 4:9-13) Tumbu khöra nono matua sotöi Obedi, tua Razo Dawido.​—Rut. 4:17.

12 Khalaigö hawaʼomuso dödö Naʼemi me isakhei nono side-ide andrö sotöi Obedi. Tatu mangandrö sibai saohagölö Naʼemi khö Yehowa. Hizaʼi, so nasa howu-howu tanö böʼö nitema Naʼemi hegöi Ruti. Na tesusugi dania ira, tola laʼila wa Obedi zi tobali furugö Mesia si No Mufabuʼu, yaʼia daʼö Yesu Keriso!

13. Hadia wamahaʼö si tohude si tola tahalö moroi ba waö-waö waʼauri Naʼemi hegöi Ruti?

13 Famahaʼönia khöda. Na tataögö gabula dödö, tola manö tarasoi waʼabu dödö hegöi faʼide-ide dödö. Tola manö tarasoi wa tebai taʼasiwai gabula dödöda andrö. Ba ginötö simane daʼö, moguna sindruhu-ndruhu faduhu dödöda khö Namada si so ba zorugo, ba lö tebulö ahatö ita khö ndra talifusöda ba wamati. Sindruhu sa, lö ero-ero inötö iheta gabula dödö salua khöda Yehowa. Duma-dumania, me mate woʼomo Naʼemi hegöi iraononia matua si darua, lö isusugi ira Yehowa. Hizaʼi, tola iʼabölöʼö ita Yehowa hewaʼae na lö iheta gabula dödö salua khöda. Itaria ifalua daʼö me laforomaʼö khöda waʼasökhi dödö ira talifusöda ba wamati.​—Gamd. 17:17.

IRA MATUA MADO LEWI SARAKHAGÖ MAMÖHÖLI FAMOSUMANGE YEHOWA

Arakhagö iböhöli wamosumange Yehowa sanura Sinunö 73 börö me irasoi wa abölö owua-wua dödö niha si lö mamosumange Yehowa. Na lö mangelama ita, tola göi taʼokhögö lala wangera-ngera simane daʼö (Faigi ngenoli si-14-16)

14. Hana wa irasoi waʼide-ide dödö sanura Sinunö 73?

14 Ira matua mado Lewi zanura Sinunö 73. Börö me niha Lewi ia, no iʼokhögö döi si sökhi ba wangai halöwö ba nahia wamosumange khö Yehowa. Hewaʼae simanö, no irai irasoi waʼide-ide dödö. Hadia mbörö? Ibörögö afökhö dödönia ba niha si lö sökhi hegöi sasiliyawa. Irasoi waʼafökhö dödö, tenga börö me omasi ia ba woloʼö faʼalösökhira, hizaʼi börö me hulö abölö sökhi waʼauri ndra niha daʼö moroi khönia. (Zin. 73:2-9, 11-14) Laʼokhögö gefe soya, omuso-muso dödöra, ba hulö zi lö irai larasoi waʼabu dödö. Me iʼila fefu daʼö, ide-ide sibai dödö zanura sinunö andrö irege imane wangumaʼö, ”Ba hewisa, zaya-zaya gölö, wa no uʼohau-hauʼö dödögu, wa usasai dangagu ba wa lö sala?” Tola tobali famaʼala khönia nirasoinia andrö börö me tola tobali fangawuwunia daʼö irege iböhöli wamosumange Yehowa.

15. Moloʼö Sinunö 73:16-19, 22-25, hadia nifalua niha Lewi andrö ba wanayaigö faʼide-ide dödönia?

15 Baso Zinunö 73:16-19, 22-25. Möi niha Lewi andrö ba ’nahia niʼamoniʼö khö Lowalangi’. Ba daʼö, owulo ia khö ndra samosumange Yehowa tanö böʼö. Daʼö mbörö wa tola maʼifu irasoi waʼahono dödö, iʼokhögö lala wangera-ngera sohau-hau, ba iʼohe ba wangandrö gabula dödö salua khönia. Buania, ibörögö aboto ba dödönia wa fasala lala wangera-ngerania andrö ba tola ifakiko wahuwusania khö Yehowa. Aboto göi ba dödönia wa ”ba zaelo tanö” so ndra niha si lö sökhi, ba hasambalö ’tekiko ira ba gametaʼuö’. Börö daʼö, enaʼö tola itayaigö waʼafökhö dödö hegöi faʼide-ide dödönia, moguna iʼoʼö lala wangera-ngera Yehowa. Buania, tola ifuli irasoi waʼahono dödö hegöi faʼomuso dödö. Imane wangumaʼö, ”Ba na khögu ndraʼugö [Yehowa], ba lö hadia ia zomasido ba gulidanö.”

16. Hadia wamahaʼö si tola tahalö moroi ba niha Lewi andrö?

16 Famahaʼönia khöda. Böi irai afökhö dödöda ba niha si lö sökhi na taʼila wa hulö omuso-muso dödöra ba waʼauri. Hasambalö taya waʼomuso dödöra andrö, ba lö laʼokhögö waʼauri si lö aetu. (Zango. 8:12, 13) Na afökhö dödöda khöra, tola manö tarasoi waʼide-ide dödö ba tekiko wahuwusada khö Yehowa. Börö daʼö, na ibörögö örasoi zimane nirasoi niha Lewi no mege, moguna öʼoʼö nifaluania. Oʼö mene-mene Yehowa ba lau fariawö ba niha samalua ohitö dödönia. Na abölö öʼomasiʼö Yehowa moroi ba ngawalö hadia ia, tola sindruhu-ndruhu örasoi waʼomuso dödö, ba lö göi tebulö ötörö lala saekhu ba ”waʼauri sindruhu”.​—1 Tim. 6:19.

IDE-IDE DÖDÖ WETERO BÖRÖ ZALA SI NO IFALUA

Tola teʼabölöʼö ita hegöi niha tanö böʼö na taʼangerönusi hewisa Wetero ba wangosambuaʼö tödönia ba wamosumange Yehowa hewaʼae na irasoi waʼide-ide dödö ba wamobörö (Faigi ngenoli si-17-19)

17. Hadia manö mbörö wa irasoi waʼide-ide dödö Fetero?

17 No niha sangokhögö faʼamohiʼa dödö zinenge sotöi Fetero. Hizaʼi, itaria iwaʼö wehede mazui ifalua gamuata si lö fakhamö iʼangeragö, irege maniasa ia ba gafuriata. Duma-dumania, me iʼombakhaʼö Yesu khö ndra sinengenia wa hasambalö tefakao ba mate ia, itegu ia Fetero ba imane khönia, ”Böi alua khöu zimane daʼö.” Börö daʼö, itegu ia Yesu. (Mat. 16:21-23) Aefa daʼö, me tohare sambua ngawawa niha ba wondraʼu Yesu, iʼanemaiʼö itaba Fetero dalinga zawuyu gere sebua. Ifuli zui itegu ia Yesu. (Yoh. 18:10, 11) Baero daʼö, no göi irai iwaʼö Fetero wa hasambalö lö faröi ia khö Keriso hewaʼae na faröi ndra sinenge tanö böʼö. (Mat. 26:33) Hizaʼi, talafo ifaduhusi tödö ia samösa. Bongi daʼö, so khönia waʼataʼu ba niha, ba tölu kali iʼosilöʼögö Yesu. Ide-ide sibai dödö Wetero irege ”mofanö ia baero aefa daʼö iduhugö wege-ege”. (Mat. 26:69-75) Tatu manö manofu-nofu dödönia, hadia omasi Yesu ba wangefaʼö salania.

18. Hewisa wameʼe Yesu fanolo khö Wetero ba wolawa faʼide-ide dödö?

18 Hewaʼae na irasoi waʼide-ide dödö Fetero, lö itehegö tobali fangawuwunia daʼö irege iböhöli wamosumange Yehowa. Ba gafuriata, ifuli zui owulo ia khö ndra sinenge tanö böʼö. (Yoh. 21:1-3; Hal. 1:15, 16) Hadia zanolo yaʼia ba wolawa faʼide-ide dödö? No irai mangandrö Yesu enaʼö lö taya wamati Wetero, ba ifondrondrongo wangandrönia andrö Yehowa. Ifarou göi Wetero enaʼö ifalalini gera-erania ba iʼabölöʼö ndra talifusönia. Ba gafuriata, tohare Yesu ba wamalukhaisi Fetero ba zi ha yaʼi-yaʼia, tola manö ba wangabölöʼö Fetero. (Luk. 22:32; 24:33, 34; 1 Kor. 15:5) Möi göi Yesu ba wamalukhaisi ira sinenge me no aefa lalau fagai ba zi sara wongi faʼara hizaʼi lö hadöi ahuluara. Me luo daʼö, ibeʼe ginötö khö Wetero Yesu ba wangoromaʼö wa iʼomasiʼö ia. No iʼefaʼö zala zi fahuwu khönia andrö Yesu ba ifaduhusi tödö khönia halöwö sabölö oya.​—Yoh. 21:15-17.

19. Moloʼö Sinunö 103:13, 14, hewisa wamaigi Yehowa ita na no tafalua horö?

19 Famahaʼönia khöda. Nifalua Yesu khö Wetero zangoromaʼö wa iʼokhögö waʼahakhö dödö simane Amania. Börö daʼö, na tafalua zala, böi tawaʼö tödöda wa tebai saʼae iʼefaʼö zalada andrö Yehowa. Böi taʼolifugö wa omasi Zatana na taʼokhögö lala wangera-ngera simane daʼö. Daʼö mbörö wa moguna tahaogö taʼangeragö hewisa wamaigi Yehowa ita. Ebua sibai waʼomasinia khöda, aboto ba dödönia zi tebai tafalua, ba omasi ia ba wangefaʼö salada. Moguna göi taʼoʼö waʼahakhö dödö Yehowa na so niha böʼö sangafökhöiʼö tödöda.​—Baso Zinunö 103:13, 14.

20. Hadia nitutunöda ba artikel aefa daʼa?

20 Waö-waö waʼauri Yosefo, Naʼemi ba Ruti, sanura Sinunö 73, hegöi Fetero, zangaroʼö tödöda wa ”ahatö Yehowa ba zi no arasa tödö”. (Zin. 34:19) Itaria, lö iheta Yehowa gabula dödö salua khöda mazui faʼide-ide dödö nirasoida. Hizaʼi, tola anau gölöda börö wanolo moroi khönia. Buania, tola itugu aro wamatida khö Yehowa. (1 Fet. 1:6, 7) Ba artikel aefa daʼa, tatohugö wanutunö hewisa lala Yehowa ba wanolo ono mbanuania sorasoi faʼide-ide dödö, te börö walömoʼahonoara mazui börö me lataögö ginötö si basaki.

SINUNÖ 7 Yehowa Zangabeʼeʼö Yaʼaga

^ par. 5 No irai larasoi waʼide-ide dödö ira Yosefo, Naʼemi, Ruti, sanura Sinunö 73, hegöi sinenge sotöi Fetero, börö me so zi lö sökhi salua ba waʼaurira. Ba artikel daʼa, tatutunö hewisa lala Yehowa ba wondrara tödöra hegöi ba wangabölöʼö yaʼira. Tatutunö göi hadia wamahaʼö si tola tahalö moroi ba duma-dumara, hegöi moroi ba lala niʼogunaʼö Yehowa ba wanolo yaʼira si fao faʼomasi.

^ par. 56 ELUAHA GAMBARA: Larasoi waʼabu dödö hegöi faʼide-ide dödö ira Naʼemi, Ruti, hegöi Orafa, börö me no mate woʼomora. Ba gafuriata, omuso dödö Ruti, Naʼemi, hegöi Boasi, me no tumbu Gobedi.