1. Kā mūs var ietekmēt nomāktība?

KATRU dienu mēs sastopamies ar dažādām problēmām un cenšamies tikt ar tām galā tik labi, cik vien iespējams. Bet vai nav tiesa, ka tad, ja jūtamies nomākti, pārvarēt problēmas ir daudz grūtāk? Tāpēc uz nomāktību būtu jāraugās kā uz nevēlamu viesi, kas mums var laupīt apņēmību, drosmi un prieku. Sālamana pamācībās 24:10 ir teikts: ”Ja grūtā laikā nolaidīsi rokas, izsīks tavs spēks.” Ja ļaujamies nomāktībai, mums var izsīkt spēki, kas nepieciešami, lai sekmīgi tiktu galā ar dzīves grūtībām.

2. Kādu iemeslu dēļ mēs varam izjust nomāktību, un kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Mēs varam izjust nomāktību dažādu iemeslu dēļ — piemēram, tas var būt saistīts ar negatīvām domām par sevi, ar mūsu vājībām un nepilnībām vai ar sliktu veselību. Nomāktību var raisīt arī tas, ja mums netiek piešķirts kāds uzdevums kalpošanā, pēc kura esam ilgojušies, vai tas, ja mūsu sludināšanas teritorijā cilvēki neatsaucas uz labo vēsti. Šajā rakstā ir apskatīts, ko mēs varam darīt, lai nepadotos nomāktībai.

3. Kas mums var palīdzēt līdzsvaroti raudzīties uz savām nepilnībām?

³ Mums viegli var veidoties nelīdzsvarots viedoklis par mūsu vājībām un nepilnībām. Mēs pat varētu sākt uzskatīt, ka mūsu kļūdu dēļ Jehova mūs nevēlēsies redzēt jaunajā pasaulē. Šāda domāšana var būt kaitīga. Kā mums būtu jāraugās uz savām nepilnībām? Bībelē ir atklāts, ka visi cilvēki, izņemot Jēzu Kristu, ”ir grēkojuši”. (Rom. 3:23.) Taču Jehova  nekoncentrējas uz mūsu kļūdām un negaida no mums pilnību. Gluži pretēji, viņš ir mīlošs Tēvs, kas vēlas mums palīdzēt. Viņš ir arī pacietīgs. Viņš ievēro, ka mēs cīnāmies ar savām vājībām un cenšamies veidot līdzsvarotu viedokli par sevi, un viņš ir gatavs mums palīdzēt. (Rom. 7:18, 19.)

4., 5. Kā tas, kas ir minēts 1. Jāņa 3:19, 20, palīdzēja divām kristietēm neļauties nomāktībai?

⁴ Padomāsim par to, ko pieredzēja Debora un Marija. * Kad Debora bija bērns, tuvinieki pret viņu izturējās slikti, un viņa bieži jutās pazemota. Viņa reti dzirdēja uzslavas vārdus. Tāpēc Deborai par sevi izveidojās negatīvs viedoklis. Ikreiz, kad viņa bija izdarījusi kādu nelielu kļūdu, viņa jutās kā galīga neveiksminiece. Marija pieredzēja kaut ko līdzīgu. Arī viņa saskārās ar pazemojošu izturēšanos no tuvinieku puses. Tas viņā radīja mazvērtības sajūtu. Pat tad, kad viņa bija kristījusies, viņa nejutās cienīga būt Jehovas lieciniece.

⁵ Tomēr šīs divas māsas nepārstāja kalpot Jehovam. Viņas lika savu nastu uz Jehovas pleciem, izkratot viņam sirdi lūgšanās. (Ps. 55:22.) Viņas saprata, ka mūsu mīlošais debesu Tēvs zina, ko mēs pagātnē esam pieredzējuši un kā tas var ietekmēt mūsu domāšanu. Un viņš arī redz labo, kas ir mūsu sirdī, — pat to, ko mēs paši varbūt nemaz neievērojam. (Nolasīt 1. Jāņa 3:19, 20.)

6. Kādas izjūtas var pārņemt cilvēku, kurš ir padevies kādai vājībai, un kā tās viņu var ietekmēt?

⁶ Cilvēks, kas pūlas pārvarēt kādu dziļi iesakņojušos sliktu paradumu, var tam atkal padoties un tāpēc justies vīlies sevī. Protams, ir dabiski, ka pēc izdarīta grēka mūs pārņem vainas apziņa. (2. Kor. 7:10.) Tomēr mums nav jākrīt galējībās un jāšausta sevi, spriežot: ”Es esmu bezcerīgs gadījums. Kā gan Jehova man varētu piedot?” Šāda negatīva domāšana nav saskaņā ar patiesību un tās dēļ mēs varētu pārstāt kalpot Jehovam. Atcerēsimies domu no Sālamana pamācībām 24:10 — ja mēs grūtībās nolaistu rokas, mūsu spēki varētu izsīkt. Mums būtu jārīkojas saskaņā ar mudinājumu ”izlīgt” ar Jehovu un jāvēršas pie viņa lūgšanās, meklējot viņa piedošanu. (Jes. 1:18.) Redzot, ka mēs patiesi nožēlojam izdarīto, viņš mums piedos. Tāpat mums jāvēršas pie draudzes vecākajiem. Viņi pacietīgi mums palīdzēs garīgā ziņā atlabt. (Jēk. 5:14, 15.)

7. Kāpēc mums nebūtu jānolaiž rokas, ja mums reizēm ir grūti darīt to, kas ir pareizs?

⁷ Žans Liks, draudzes vecākais, kas dzīvo Francijā, tiem, kuri cīnās ar kādu vājību,  saka: ”Jehova par taisniem uzskata nevis tos, kas nekad nekļūdās, bet tos, kas nožēlo savas kļūdas un pūlas laboties.” (Rom. 7:21—25.) Ja jums ir jācīnās ar kādu vājību, nedomājiet, ka jūs esat nevērtīgi Dievam. Neaizmirstiet, ka neviens no mums nevar nopelnīt taisnīgu stāvokli viņa priekšā. Mēs to varam iegūt, tikai pateicoties Dieva augstsirdīgajai labestībai, kas ir izpaudusies izpirkuma upurī. (Efes. 1:7; 1. Jāņa 4:10.)

8. Pie kā mēs varam vērsties, kad mums ir vajadzīgs uzmundrinājums un atbalsts?

⁸ Mēs varam vērsties pēc uzmundrinājuma un atbalsta pie mūsu brāļiem un māsām — mūsu garīgās ģimenes. Viņi var mūs uzklausīt, kad mums tas ir nepieciešams, un ar saviem vārdiem stiprināt. (Sāl. pam. 12:25; 1. Tes. 5:14.) Džoja, kāda māsa Nigērijā, kas ir cīnījusies ar nomāktību, teica: ”Kur gan es būtu bez mūsu brāļu saimes! Uzmundrinājums, ko saņemu no brāļiem un māsām, ir pierādījums tam, ka Jehova atbild uz manām lūgšanām. Es pat no viņiem esmu iemācījusies, kā uzmundrināt citus, kas jūtas nomākti.” Taču mums ir jāpatur prātā, ka mūsu brāļi un māsas ne vienmēr zina, kad mums ir nepieciešams uzmundrinājums un atbalsts. Tāpēc mums varbūt ir jāuzņemas iniciatīva un jāvēršas pie garīgi nobriedušiem ticības biedriem, un atklāti jāpastāsta, ka mums ir vajadzīga palīdzība.

9. Kā mūs var uzmundrināt tas, kas teikts Psalmā 41:3 un 94:19?

⁹ Meklēsim atbalstu pie Jehovas. Ja mums ir veselības problēmas, īpaši, ja tā ir kāda hroniska kaite, mums var būt grūti saglabāt pozitīvu prāta nostāju. Kaut arī Jehova tagad brīnumainā veidā nevienu nedziedina, viņš var mums sniegt mierinājumu un dot nepieciešamo spēku, lai mēs spētu izturēt grūtības. (Nolasīt Psalmu 41:3; 94:19.) Piemēram, viņš var pamudināt mūsu ticības biedrus mūs apmeklēt, lai palīdzētu mums mājas darbos vai ar iepirkšanos. Viņš var pamudināt mūsu brāļus ar mums kopā lūgt. Un viņš var atsaukt mūsu atmiņā kādas mierinošas domas no Bībeles, piemēram, to, kas tajā teikts par brīnišķīgo cerību uz dzīvi bez slimībām un sāpēm gaidāmajā jaunajā pasaulē. (Rom. 15:4.)

10. Kas kādam brālim palīdzēja, kad viņš bija pieredzējis nelaimes gadījumu un jutās sagrauts?

¹⁰ Isangs, kas dzīvo Nigērijā, pēc kāda nelaimes gadījuma palika paralizēts. Ārsts viņam pateica, ka viņš nekad vairs nestaigās. ”Man bija satriekta sirds, un es jutos sagrauts,” Isangs pastāstīja. Kas viņam palīdzēja atgūties no šāda trieciena? ”Mēs ar sievu nekad nepārstājām lūgt Jehovu un pētīt Bībeli,” viņš paskaidroja. ”Vēl mēs apņēmāmies domāt par savām svētībām, arī par cerību dzīvot Dieva jaunajā pasaulē.”

11. Kas Sindijai palīdzēja nezaudēt prieku, kad viņa cieta no smagas slimības?

¹¹ Sindijai, kas dzīvo Meksikā, tika diagnosticēta dzīvībai bīstama slimība. Kā viņa tika galā ar šo situāciju? Viņa izvirzīja mērķi ārstēšanās laikā katru dienu sludināt. Viņa raksta: ”Tas man palīdzēja vairāk domāt par citiem, nevis par savu operāciju, sāpēm un slikto pašsajūtu. Sarunājoties ar ārstiem un medmāsām, es apjautājos par viņu ģimenēm. Tad es pavaicāju, kāpēc viņi ir izvēlējušies tik grūtu un atbildīgu profesiju. Tā es varēju saprast, kāda tēma viņus varētu piesaistīt. Vairāki no viņiem minēja, ka reti kad kāds pacients interesējas par to, kā viņiem klājas. Un daudzi bija man pateicīgi. Daži no viņiem pat  atstāja man savu kontaktinformāciju. Šajā grūtajā dzīves posmā Jehova man dāvāja tik dziļu iekšēju mieru, ka es pati biju pārsteigta.” (Sāl. pam. 15:15.)

12., 13. Kā tie, kas ir slimi vai nespēcīgi, ir spējuši piedalīties sludināšanā, un ar kādiem rezultātiem?

¹² Tie, kas ir slimi vai nespēcīgi, var justies nomākti, jo viņu iespējas sludināšanā ir ļoti ierobežotas. Tomēr daudzi no viņiem ir atraduši veidus, kā sludināt. Māsa Lorela, kas dzīvoja ASV, 37 gadus pavadīja tā saucamajās ”dzelzs plaušās” — mākslīgās elpināšanas aparātā. Viņa slimoja ar vēzi, hroniskām ādas slimībām un pārcieta vairākas smagas operācijas. Bet pat šie neparasti smagie apstākļi viņu neatturēja no sludināšanas. Viņa sludināja medmāsām un citiem, kas viņu apmeklēja. Kāds tam bija rezultāts? Viņa vismaz 17 cilvēkiem palīdzēja apgūt patiesības zināšanas un kļūt par Jehovas lieciniekiem! *

¹³ Rišārs, kāds draudzes vecākais Francijā, tiem, kas ir spiesti uzturēties mājās vai aprūpes namos, iesaka redzamā vietā izlikt mūsu literatūru. ”Tas cilvēkos var raisīt interesi un radīt iespējas uzsākt sarunas,” viņš norāda. ”Mūsu dārgajiem brāļiem un māsām, kas vairs nevar sludināt pa mājām, šādas sarunas var sniegt uzmundrinājumu.” Tie, kas nevar iziet no mājām, var sludināt, arī rakstot vēstules un zvanot pa tālruni.

14. Kādu izcilu paraugu ir rādījis ķēniņš Dāvids?

¹⁴ Vecuma, sliktas veselības vai citu iemeslu dēļ mums var netikt piešķirts kāds uzdevums kalpošanā, pēc kura esam ilgojušies. Ja tā notiek, mēs varam ņemt vērā to, kā rīkojās ķēniņš Dāvids. Viņš bija ļoti vēlējies būvēt Dieva templi, taču Dievs šī uzdevuma veikšanai izraudzījās kādu citu. Dāvids nevis ļāvās sarūgtinājumam, bet gan no sirds atbalstīja to, kurš bija izraudzīts, un pat dāsni ziedoja līdzekļus tempļa būvniecībai. Tik tiešām, izcils piemērs, kam sekot! (2. Sam. 7:12, 13; 1. Laiku 29:1, 3—5.)

15. Kā Igs pārvarēja nomāktību?

¹⁵ Veselības problēmu dēļ Igs, kāds brālis Francijā, pārtrauca kalpot par draudzes vecāko. Viņam vairs nebija pa spēkam pat vienkārši mājas darbi. Viņš raksta: ”Sākumā es jutos nevērtīgs un padevos nomāktībai. Bet ar laiku es sapratu, cik svarīgi ir pārstāt skumt par to, ko vairs nespēju darīt. Tas man ir palīdzējis būt priecīgam par to, ko joprojām spēju paveikt kalpošanā Jehovam. Es esmu apņēmības pilns nepadoties. Līdzīgi Gideonam un viņa trīssimt  kareivjiem, kas visi bija noguruši, es turpināšu cīnīties.” (Tiesn. 8:4.)

16. Ko mēs varam mācīties no Dievam uzticīgajiem eņģeļiem?

¹⁶ Labu paraugu ir rādījuši Jehovam uzticīgie eņģeļi. Ķēniņa Ahaba valdīšanas laikā Jehova aicināja eņģeļus izteikties par to, kā piemānīt šo ļauno ķēniņu. Savus priekšlikumus izteica vairāki eņģeļi. Taču Dievs izraudzījās tikai viena eņģeļa ierosinājumu un teica, ka tam izdosies īstenot iecerēto. (1. Ķēn. 22:19—22.) Vai citi eņģeļi bija vīlušies un sprieda: ”Kāpēc es vispār centos?” Protams, nē! Uzticīgie eņģeļi ir patiesi pazemīgi un vēlas, lai visu godu saņem Jehova. (Tiesn. 13:16—18; Atkl. 19:10.)

17. Ko mēs varam darīt, ja jūtamies sarūgtināti tāpēc, ka nevaram veikt kādus uzdevumus kalpošanā?

¹⁷ Paturēsim prātā, ka mums ir gods saukties Dieva vārdā un sludināt viņa valstību. Mūsu pienākumi un uzdevumi kalpošanā var mainīties, bet ne jau no tiem ir atkarīgs, cik augstu Dievs mūs vērtē. Tas, cik dārgi mēs esam Dievam un mūsu brāļiem un māsām, ir atkarīgs no tā, vai mēs esam pazemīgi. Tāpēc lūgsim Jehovam, lai viņš mums palīdz saglabāt pazemību. Pārdomāsim daudzos pazemības piemērus, par kuriem var lasīt Dieva Rakstos. Labprāt kalposim saviem brāļiem un māsām tādā mērā, kā ļauj mūsu apstākļi. (Ps. 138:6; 1. Pēt. 5:5.)

18., 19. Kā var gūt prieku sludināšanā arī tad, ja cilvēki neatsaucas uz labo vēsti?

¹⁸ Vai jums kādā brīdī ir nolaidušās rokas tāpēc, ka jūsu sludināšanas teritorijā cilvēki neatsaucas uz labo vēsti, vai tāpēc, ka viņu bieži nav mājās? Ko tādos gadījumos var darīt, lai saglabātu vai pat vairotu prieku? Daži ieteikumi ir minēti papildmateriālā ” Kā vairot prieku sludināšanā”. Tāpat ir svarīgi, lai mums būtu pareiza attieksme pret sludināšanu. Ko tas sevī ietver?

¹⁹ Mums jāpatur prātā, ka galvenais iemesls, kāpēc mēs sludinām, ir darīt citiem zināmu patiesību par Dieva vārdu un viņa valstību. Jēzus skaidri norādīja, ka tikai nedaudzi atradīs ceļu, kas ved uz dzīvību. (Mat. 7:13, 14.) Kad mēs sludinām, mums ir gods sadarboties ar Jehovu, Jēzu un eņģeļiem. (Mat. 28:19, 20; 1. Kor. 3:9; Atkl.  14:6, 7.) Jehova velk pie sevis cilvēkus, kas vēlētos viņam kalpot. (Jāņa 6:44.) Ja cilvēks vienreiz neuzklausa mūsu sludināto vēsti, viņš varbūt to uzklausīs kādā citā reizē.

20. Kas mums var palīdzēt nenolaist rokas, kā izriet no Jeremijas 20:8, 9?

²⁰ Mēs varam daudz ko mācīties no pravieša Jeremijas. Var teikt, ka viņš tika norīkots sludināt ļoti neauglīgā teritorijā. Cilvēki viņu ”augu dienu.. nievāja un izņirdza”. (Nolasīt Jeremijas 20:8, 9.) Kādā brīdī viņam nolaidās rokas, un viņš pat gribēja pārtraukt sludināt. Tomēr viņš nepārstāja to darīt. Kas viņam palīdzēja nepadoties? Jehovas vārdi Jeremijas sirdī dega kā uguns, un viņš nevarēja ciest klusu. Līdzīgi var būt ar mums, ja mēs savu prātu un sirdi pildām ar domām no Dieva Rakstiem. Tas ir papildu iemesls katru dienu iedziļināties Bībelē un pārdomāt tajā rakstīto. Ja tā rīkosimies, mūsu prieks augs un, iespējams, mūsu sludināšana būs sekmīgāka. (Jer. 15:16.)

21. Kā mēs varam uzvarēt cīņā ar nomāktību, lai arī kādi būtu tās iemesli?

²¹ ”Nomāktība var būt bīstams Sātana ierocis,” atzīmē raksta sākumā minētā Debora. Bet Dievs Jehova ir daudz spēcīgāks par Sātanu un viņa ieročiem. Tāpēc, kad jūs jūtaties nomākti, lai arī kāds tam būtu iemesls, meklējiet atbalstu pie Jehovas. Viņš jums palīdzēs cīnīties ar jūsu vājībām un nepilnībām. Viņš jūs stiprinās, ja jūs ciešat no kādas slimības. Viņš jums palīdzēs līdzsvaroti raudzīties uz pienākumiem kalpošanā. Un viņš jums palīdzēs atgūt pozitīvu attieksmi pret sludināšanu. Uzticiet savas raizes mūsu mīlošajam debesu Tēvam. Ar viņa atbalstu jūs varat uzvarēt cīņā ar nomāktību.