1. Kāds jautājums dažiem no mums var rasties?

MĒS visi vēlamies, lai mūsu dzīve būtu mierīga un bez raizēm. Nevienam nepatīk uztraukties. Tomēr reizēm mūs var pārņemt raizes un nemiers. Tāpēc daži Jehovas kalpi varētu vērsties pie Jehovas ar jautājumu, kas līdzīgs tam, kādu uzdeva ķēniņš Dāvids: ”Cik ilgi manu dvēseli nospiedīs raizes un sirds smelgs bēdās augām dienām?” (Ps. 13:2.)

2. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Kaut arī mēs nevaram pilnībā izvairīties no raizēm, mēs varam daudz ko darīt, lai tās mazinātu. Vispirms pievērsīsim uzmanību dažiem iemesliem, kuru dēļ mēs varam izjust raizes un nemieru. Pēc tam aplūkosim sešus ieteikumus, kā saglabāt mieru, kad pieredzam grūtības.

3. Kādu apstākļu dēļ mēs varam izjust raizes, un cik ielā mērā mēs varam tos ietekmēt?

³ Ļoti bieži mēs tikpat kā nekādi nevaram ietekmēt notikumus, apstākļus un daudz ko citu, kas mums var radīt raizes. Piemēram, mēs nevaram ietekmēt to, kā celsies cenas par pārtiku, apģērbu vai mājokļa īri; tāpat mēs nevaram panākt, lai darbabiedri vai skolasbiedri mūs nekad nemudinātu rīkoties negodīgi vai netikumīgi. Un mēs nevaram apturēt noziedzību savā apkaimē. Mēs pieredzam tamlīdzīgas grūtības, jo dzīvojam pasaulē, kurā lielākā daļa cilvēku nevadās pēc Bībeles principiem. Sātans, kas  valda pār visu pasauli, zina, ka daudzus ”šīs pasaules raizes” atturēs no kalpošanas Jehovam. (Mat. 13:22; 1. Jāņa 5:19.) Tāpēc nav brīnums, ka apkārt ir daudz kā tāda, kas cilvēkiem liek izjust raizes un nemieru.

4. Kā mūs var ietekmēt dažādas problēmas?

⁴ Raizes dažādo problēmu dēļ varētu mūs pilnībā pārņemt savā varā. Piemēram, mēs varētu raizēties, ka nespēsim nopelnīt pietiekami, lai sevi apgādātu, ka saslimsim un nevarēsim strādāt vai pat zaudēsim darbu. Tāpat mūs var satraukt tas, vai mēs spēsim saglabāt uzticību Jehovam, saskaroties ar kārdinājumiem pārkāpt viņa likumus. Drīz Sātans pamudinās cilvēkus, kas atrodas viņa varā, uzbrukt Dieva tautai, tāpēc mūsu prātu var nodarbināt jautājums, kā mēs rīkosimies šī uzbrukuma laikā. Mēs varētu domāt: ”Vai ir nepareizi, ka mani satrauc šādi jautājumi?”

5. Kā ir jāsaprot Jēzus vārdi: ”Pārstājiet raizēties”?

⁵ Jēzus savus sekotājus mudināja: ”Pārstājiet raizēties.” (Mat. 6:25.) Vai tas nozīmē, ka mums nekad ne par ko nebūtu jāuztraucas? Nē, tā nav! Galu galā vairāki uzticīgi Jehovas kalpi senatnē bija izjutuši raizes un satraukumu, taču viņi tādēļ nezaudēja Jehovas labvēlību. * (1. Ķēn. 19:4; Ps. 6:3.) Patiesībā šie Jēzus vārdi ir domāti kā iedrošinājums. Viņš nevēlējās, lai mēs būtu tik ļoti noraizējušies par ikdienas vajadzību apmierināšanu, ka tas nelabvēlīgi ietekmētu mūsu kalpošanu Dievam. Ko mēs varam darīt, lai mazinātu raizes? (Sk. ” Ko jūs varat darīt”.)

6. Kas var mazināt mūsu raizes, kā redzams no Filipiešiem 4:6, 7?

⁶ 1. Bieži lūgsim Dievu. Kristieši, kas izjūt raizes un nemieru, var rast atvieglojumu, vēršoties pie Jehovas lūgšanās. (1. Pēt. 5:7.) Jehova var atbildēt uz mūsu lūgšanām, dāvājot mums ”mieru, kas pārspēj visu sapratni”. (Nolasīt Filipiešiem 4:6, 7.) Šo mieru viņš mums sniedz ar sava varenā svētā gara starpniecību. (Gal. 5:22.)

7. Kas jāpatur prātā, ja runa ir par lūgšanām?

⁷ Vēršoties pie Jehovas lūgšanās, atklāti runāsim ar viņu par savām izjūtām. Būsim konkrēti. Stāstīsim viņam par grūtībām, ko pieredzam, un kā tās mums liek justies. Ja problēma, ar ko esam saskārušies, ir tāda, ko ir iespējams atrisināt, lūgsim Jehovam gudrību rast risinājumu, kā arī spēku atbilstoši rīkoties. Ja atrisināt šo problēmu nav mūsu varā, lūgsim, lai Jehova palīdz par to pārmērīgi neraizēties. Jo konkrētākas būs mūsu lūgšanas, jo skaidrāk mēs pēc laika varēsim saskatīt, kā Jehova uz tām ir atbildējis. Ja atbildi uz savu lūgšanu mēs nesaņemam uzreiz, nepārstāsim vērsties pie Jehovas. Viņš vēlas, lai mēs savās lūgšanās būtu ne tikai konkrēti, bet arī neatlaidīgi. (Lūk. 11:8—10.)

8. Kas mums būtu jāiekļauj savās lūgšanās?

⁸ Runājot ar Jehovu par savām raizēm, neaizmirsīsim viņam arī pateikties. Ir svarīgi domāt par savām svētībām pat tad, ja pieredzam nopietnas grūtības. Bet ko darīt tad, ja kādā brīdī mēs nevaram atrast īstos vārdus, lai izteiktu Jehovam to, kā mēs jūtamies? Paturēsim prātā, ka Jehova atbildēs uz mūsu lūgšanu arī tad,  ja spēsim pateikt tikai: ”Lūdzu, palīdzi!” (2. Laiku 18:31; Rom. 8:26.)

9. Kā var iegūt patiesu drošību?

⁹ 2. Paļausimies uz Jehovas gudrību, nevis savējo. Astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras Jūdas iedzīvotāji kādā brīdī sāka baidīties, ka viņiem varētu uzbrukt asīrieši. Izmisīgos centienos nenonākt asīriešu jūgā viņi vērsās pēc palīdzības pie pagāniskās Ēģiptes. (Jes. 30:1, 2.) Jehova Jūdas iedzīvotājus brīdināja, ka viņu aplamā rīcība viņiem nesīs tikai postu. (Jes. 30:7, 12, 13.) Ar Jesajas starpniecību Jehova savai tautai darīja zināmu, kā viņi var iegūt patiesu drošību. Viņš teica: ”Ja jūs neļausieties uztraukumam un paļausieties uz mani, jūs būsiet spēcīgi.” (Jes. 30:15.)

10. Miniet piemērus, kā mēs varam apliecināt paļāvību uz Jehovu!

¹⁰ Kā mēs varam apliecināt paļāvību uz Jehovu? Apskatīsim dažus piemērus. Pieņemsim, ka jums tiek piedāvāts labāk apmaksāts darbs, taču tas prasīs vairāk laika un traucēs garīgajai darbībai. Vai varbūt darbavietā kāds par jums izrāda romantisku interesi, bet šis cilvēks nav kristīts Jehovas kalps. Vai arī kāds no jūsu dārgajiem tuviniekiem jums izsaka ultimātu: ”Izvēlies — vai nu es, vai tavs Dievs!” Jebkurā no šīm situācijām jums būtu jāpieņem grūts lēmums, bet katrā no tām Jehova jums var dot nepieciešamo vadību. (Mat. 6:33; 10:37; 1. Kor. 7:39.) Jautājums ir — vai jūsu paļāvība uz Jehovu būs pietiekami stipra, lai jūs rīkotos saskaņā ar vadību, ko viņš sniedz?

11. Kurus Bībelē aprakstītus gadījumus mēs varētu izpētīt, lai, saskaroties ar pretestību, spētu saglabāt mieru?

¹¹ 3. Mācīsimies no Bībelē minētajiem piemēriem. Bībelē ir aprakstīti daudzi gadījumi, no kuriem var redzēt, cik svarīgi ir neļauties uztraukumam un paļauties uz Jehovu. Iedziļinoties tajos, pievērsīsim uzmanību tam, kas palīdzēja Dieva kalpiem saglabāt mieru, pieredzot sīvu pretestību. Piemēram, kad jūdu augstākā tiesa pavēlēja apustuļiem vairs nesludināt, viņi nebija iebiedēti. Tieši pretēji, viņi drosmīgi paziņoja: ”Mums pirmām kārtām jāklausa Dievam, nevis cilvēkiem.” (Ap. d. 5:29.) Pat pēc tam, kad apustuļi bija nopērti, viņi nebija nobijušies. Kas viņiem palīdzēja? Tā bija apziņa, ka Jehova ir ar viņiem. Jehovu priecēja viņu uzticība. Tāpēc viņi turpināja sludināt labo vēsti. (Ap. d. 5:40—42.) Līdzīgi arī Kristus māceklis Stefans nāves draudu priekšā saglabāja tādu mieru, ka ”viņa seja līdzinājās eņģeļa sejai”. (Ap. d. 6:12—15.) Viņš to spēja, jo bija pārliecināts, ka Jehova pret viņu ir labvēlīgs.

12. Kāpēc, saskaņā ar 1. Pētera 3:14 un 4:14, mēs varam būt laimīgi, pieredzot vajāšanas?

¹² Apustuļi bija saņēmuši nepārprotamu pierādījumu, ka Jehova ir ar viņiem. Viņš tiem bija piešķīris spēju darīt brīnumus. (Ap. d. 5:12—16; 6:8.) Mums Jehova nav devis šādu spēju. Taču savos Rakstos Jehova ar mīlestību mums apliecina, ka tad, ja mums taisnības dēļ nākas ciest, viņš ar mums ir apmierināts un ar mums ir viņa gars. (Nolasīt 1. Pētera 3:14; 4:14.) Tāpēc daudz labāk ir nevis gremdēties pārdomās par to, kā mēs izturēsimies, pieredzot sīvas vajāšanas, bet gan koncentrēties uz to, ko mēs tagad varam darīt, lai vairotu paļāvību uz Jehovas spēju mūs atbalstīt un glābt. Tāpat kā agrīnajiem kristiešiem,  mums ir jāpaļaujas uz Jēzus solījumu: ”Es jums došu tādus vārdus un gudrību, ko visi jūsu pretinieki kopā nespēs ne atspēkot, ne apstrīdēt.” Viņš ir apsolījis: ”Ar savu izturību jūs izglābsiet savu dzīvību.” (Lūk. 21:12—19.) Un nekad neaizmirsīsim, ka Jehova visos sīkumos atceras savus kalpus, kas ir saglabājuši uzticību viņam līdz nāvei, un viņš tos atkal darīs dzīvus.

13. Kā mums var nākt par labu pārdomas par gadījumiem, kad cilvēki ir ļāvušies bailēm un uztraukumam un nav paļāvušies uz Jehovu?

¹³ Mēs varam daudz ko mācīties arī no tādiem Bībelē minētiem gadījumiem, kad cilvēki ir ļāvušies bailēm un uztraukumam un nav paļāvušies uz Jehovu. Tos izpētot, mēs varam sevi pasargāt no kļūdām, kādas pieļāva viņi. Piemēram, savas valdīšanas sākumposmā Jūdas ķēniņš Asa paļāvās uz Jehovu, kad pret viņu uzbrukumā bija devies milzīgs karaspēks, un Jehova viņu svētīja, dāvādams uzvaru. (2. Laiku 14:9—12.) Taču vēlāk, kad pret viņu cīņā bija devies Izraēla ķēniņš Baeša ar daudz mazāku karaspēku, Asa nerīkojās kā agrāk. Viņš nemeklēja palīdzību pie Jehovas, bet gan samaksāja aramiešiem, lai tie viņam sniegtu militāru palīdzību. (2. Laiku 16:1—3.) Un savas dzīves nogalē, kad viņš bija smagi saslimis, viņš nepaļāvās uz Jehovu un nemeklēja palīdzību pie viņa. (2. Laiku 16:12.)

14. Ko mēs varam mācīties no Asas kļūdām?

¹⁴ Sākotnēji Asa grūtībās bija paļāvies uz Jehovu. Bet ar laiku viņš pārstāja paļauties uz savu Dievu un vērsties pie viņa pēc palīdzības un centās pats risināt problēmas. Pirmajā brīdī varēja šķist, ka Asas plāns lūgt aramiešu palīdzību cīņā ar Izraēlu bija saprātīgs. Taču viņa panākumi bija īslaicīgi. Jehova ar pravieša starpniecību viņam paziņoja: ”Tu paļāvies uz Aramas ķēniņu, nevis uz savu Dievu Jehovu, tāpēc Aramas ķēniņa karaspēks tev ir izslīdējis no rokām.” (2. Laiku 16:7.) Mums jāsargās, lai mēs nesāktu tik ļoti paļauties uz sevi, ka, risinot problēmas, vairs nemeklētu Jehovas vadību viņa Rakstos. Pat situācijās, kad lēmums ir jāpieņem ātri, mums ir jāpaļaujas uz Jehovu, un viņš mums palīdzēs pieņemt labus lēmumus.

15. Ko mēs varētu darīt, kad lasām Bībeli?

¹⁵ 4. Mācīsimies no galvas Bībeles pantus. Pamanot pantus, no kuriem ir redzams, cik svarīgi ir neļauties uztraukumam un paļauties uz Jehovu, centīsimies tos iegaumēt. Lai tas būtu vieglāk, mēs varētu šos pantus lasīt balsī vai arī pārrakstīt un laiku pa laikam pārlasīt. Jozua bija saņēmis norādījumu regulāri pusbalsī lasīt bauslības grāmatu, lai varētu rīkoties gudri. Turklāt bauslības lasīšana viņam varēja palīdzēt neļauties bailēm, ko viņš savos apstākļos būtu varējis izjust. (Joz. 1:8, 9, zemsv. piez.) Bībelē ir daudz tādu pantu, kas var sniegt iekšēju mieru situācijās, kurās mēs citkārt izjustu nemieru un bailes. (Ps. 27:1—3; Sāl. pam. 3:25, 26.)

16. Kā Jehova ar draudzes starpniecību mums palīdz neļauties uztraukumam un paļauties uz viņu?

¹⁶ 5. Pavadīsim laiku ar ticības biedriem. Ar mūsu brāļu un māsu starpniecību Jehova mums palīdz neļauties uztraukumam un paļauties uz viņu. Draudzes sapulcēs mēs gūstam labumu no runām, no citu sniegtajiem komentāriem, kā arī no uzmundrinošām sarunām ar brāļiem un māsām. (Ebr. 10:24, 25.) Mēs  arī varam izjust atvieglojumu, kad dalāmies savos pārdzīvojumos ar uzticamiem draugiem no draudzes. ”Laipns vārds”, ko pasaka kāds draugs, var mazināt mūsu raizes. (Sāl. pam. 12:25.)

17. Kā, saskaņā ar Ebrejiem 6:19, mūsu cerība uz Dieva valstību var sniegt stabilitātes sajūtu, par spīti grūtībām?

¹⁷ 6. Saglabāsim savu cerību stipru. Mūsu cerība uz Dieva valstību ir kā ”enkurs dvēselei”, kas sniedz mums stabilitātes sajūtu, par spīti grūtiem apstākļiem un raižpilnām domām. (Nolasīt Ebrejiem 6:19.) Turēsim prātā Jehovas solījumu par laiku, kad raižpilnās domas būs zudušas. (Jes. 65:17.) Iztēlosimies sevi dzīvojam jaunajā pasaulē, kurā valdīs miers un nebūs nekā, kas mums sagādātu uztraukumu un raizes. (Mih. 4:4.) Mēs varam stiprināt savu cerību, arī daloties tajā ar citiem. Darīsim sludināšanā un mācekļu gatavošanā labāko, ko spējam. Tas mums palīdzēs ”līdz galam saglabāt nešaubīgu cerību”. (Ebr. 6:11.)

18. Kādas grūtības mēs varam gaidīt nākotnē, un kas mums palīdzēs tās izturēt?

¹⁸ Tuvojoties šīs ļaunās pasaules galam, mēs pieredzēsim aizvien vairāk grūtību, kuras var radīt reizes un nemieru. 2021. gada pants mums var palīdzēt šajās grūtībās saglabāt mieru, paļaujoties nevis uz saviem spēkiem, bet gan uz Jehovu. Šī gada laikā ar darbiem apliecināsim, ka ticam Jehovas solījumam: ”Ja jūs neļausieties uztraukumam un paļausieties uz mani, jūs būsiet spēcīgi.” (Jes. 30:15.)