1. Kā Dieva mīlestība mums liek justies?

”DIEVS ir mīlestība,” rakstīja apustulis Jānis. (1. Jāņa 4:8.) Šie vārdi mums atgādina būtisku pamatpatiesību, proti, Dievs, kas ir dzīvības avots, ir arī mīlestības avots. Jehova mūs mīl. Un, pateicoties viņa mīlestībai, mēs varam justies droši un laimīgi.

2. Kuri ir divi svarīgākie baušļi, kā norādīts Mateja 22:37—40, un kāpēc mums reizēm var nebūt viegli klausīt otrajam no tiem?

² Nolasīt Mateja 22:37—40. Parādīt vai neparādīt mīlestību — tas kristiešiem nav personiskas izvēles jautājums. Tā ir pavēle. Kad esam iepazinuši Jehovu, mums visdrīzāk nav grūti paklausīt pirmajam no diviem svarīgākajiem baušļiem. Galu galā Jehova ir pilnīgs; viņš pret mums izturas laipni un ar iejūtību. Bet paklausīt otrajam bauslim mums var nebūt tik viegli. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka mūsu brāļi un māsas — kas pieder pie mūsu tuvākajiem — ir nepilnīgi. Reizēm viņi var pateikt vai izdarīt kaut ko tādu, kas, mūsuprāt, neliecina par laipnību un iejūtību. Jehova zināja, ka mēs pieredzēsim šādas grūtības, tāpēc viņš iedvesmoja dažus no Bībeles sarakstītājiem minēt konkrētus padomus par to, kāpēc un kā mums būtu jāparāda savstarpēja mīlestība. Viens no šiem sarakstītājiem bija Jānis. (1. Jāņa 3:11, 12.)

3. Ko Jānis uzsvēra?

³ Jāņa rakstītajā uzsvērts, ka kristiešiem ir jāparāda mīlestība. Jēzus dzīves aprakstā vārdus ”mīlestība” un ”mīlēt” Jānis lieto biežāk nekā pārējie trīs evaņģēliju sarakstītāji  kopā. Jānis bija kādus simt gadus vecs, kad viņš uzrakstīja savu evaņģēliju un trīs vēstules. Šīs Bībeles grāmatas atklāj, ka mīlestībai ir jāietekmē viss, ko kristietis dara. (1. Jāņa 4:10, 11.) Tomēr, lai to saprastu, Jānim bija vajadzīgs laiks.

4. Vai Jānis vienmēr parādīja citiem mīlestību?

⁴ Būdams jauns, Jānis ne vienmēr bija paudis pret citiem mīlestību. Piemēram, kādā reizē Jēzus un viņa mācekļi pa ceļam uz Jeruzālemi devās cauri Samarijai. Kādā samariešu ciemā ļaudis nevēlējās parādīt viņiem viesmīlību. Kā uz to bija reaģējis Jānis? Viņš kopā ar savu brāli Jēkabu lūdza Jēzum atļauju likt no debesīm nākt ugunij un iznīcināt visus šī ciema iedzīvotājus. (Lūk. 9:52—56.) Citā reizē Jānis neparādīja mīlestību pārējiem apustuļiem. Viņš un viņa brālis Jēkabs, pēc visa spriežot, pierunāja savu māti vērsties pie Jēzus ar lūgumu piešķirt tiem Dieva valstībā īpaši godājamas vietas. Kad pārējie apustuļi to uzzināja, viņi bija saniknoti. (Mat. 20:20, 21, 24.) Tomēr, par spīti visām Jāņa kļūdām, Jēzus viņu mīlēja. (Jāņa 21:7.)

5. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

⁵ Šajā rakstā mēs apskatīsim, ko mēs varam mācīties no Jāņa, kā arī pievērsīsim uzmanību vairākām domām, ko viņš rakstīja par mīlestību. Tas mums palīdzēs saprast, kā mēs varam parādīt mīlestību saviem garīgajiem brāļiem un māsām. Mēs arī aplūkosim būtisku veidu, kā ģimenes galva var apliecināt, ka mīl savu ģimeni.

6. Kā Jehova ir atklājis savu mīlestību pret mums?

⁶ Nereti cilvēkiem mīlestība saistās ar siltām jūtām, kas izpaužas laipnos vārdos. Taču patiesai mīlestībai ir jāparādās arī darbos. (Salīdzināt Jēkaba 2:17, 26.) Piemēram, Jehova mūs mīl. (1. Jāņa 4:19.) Un viņš ir paudis savu mīlestību skaistos vārdos, kas lasāmi Bībelē. (Ps. 25:10; Rom. 8:38, 39.) Tomēr mēs esam pārliecināti par viņa mīlestību pret mums ne tikai viņa vārdu, bet arī viņa darbu dēļ. Jānis rakstīja: ”Lūk, kā pret mums ir izpaudusies Dieva mīlestība: Dievs ir sūtījis pasaulē savu vienīgo Dēlu, lai mēs ar viņa starpniecību iegūtu dzīvību.” (1. Jāņa 4:9.) Jehova pieļāva, ka viņa mīļotais Dēls cieš un mirst mūsu labā. (Jāņa 3:16.) Vai gan var būt vēl kādas šaubas par to, ka Jehova mūs mīl?

7. Kā Jēzus ir pierādījis savu mīlestību pret mums?

⁷ Jēzus saviem mācekļiem apliecināja,  ka viņam pret tiem ir siltas jūtas. (Jāņa 13:1; 15:15.) Viņš parādīja, cik dziļa ir viņa mīlestība pret tiem un pret mums, ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. ”Nevienam nav lielākas mīlestības kā tam, kurš atdod savu dzīvību par saviem draugiem,” teica Jēzus. (Jāņa 15:13.) Kā pārdomām par to, ko mūsu labā ir izdarījuši Jehova un Jēzus, būtu mūs jāietekmē?

8. Kas mums ir jādara, kā norādīts 1. Jāņa 3:18?

⁸ Mēs pierādām, ka mīlam Jehovu un Jēzu, esot viņiem paklausīgi. (Jāņa 14:15; 1. Jāņa 5:3.) Un Jēzus mums ir devis ļoti skaidru norādījumu mīlēt citam citu. (Jāņa 13:34, 35.) Mums ir jāapliecina sava mīlestība pret brāļiem un māsām ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. (Nolasīt 1. Jāņa 3:18.) Ko tieši mēs varētu darīt, lai parādītu, ka mīlam viņus?

9. Uz ko Jāni mudināja mīlestība?

⁹ Jānis būtu varējis palikt kopā ar savu tēvu un pelnīt naudu ar zvejošanu. Taču visu savu turpmāko dzīvi viņš veltīja tam, lai palīdzētu citiem uzzināt patiesību par Jehovu un Jēzu. Jānis nebija izvēlējies vieglāko dzīves ceļu. Sludināšanas dēļ viņš pieredzēja vajāšanas un pirmā gadsimta beigās, kad bija jau krietni gados, nonāca izsūtījumā. (Ap. d. 3:1; 4:1—3; 5:18; Atkl. 1:9.) Pat būdams nebrīvē, Jānis parādīja, ka domā par citiem. Piemēram, atrodoties Patmas salā, viņš pierakstīja viņam doto atklāsmi un nosūtīja to draudzēm, lai tās zinātu, ”kas drīzumā notiks”. (Atkl. 1:1.) Vēlāk, visticamāk, pēc atbrīvošanas no izsūtījuma Patmas salā, Jānis sarakstīja evaņģēliju, kurā stāstīts par Jēzus dzīvi un kalpošanu. Viņš arī uzrakstīja trīs vēstules, lai uzmundrinātu un stiprinātu savus ticības biedrus. Kā mēs varam sekot Jāņa pašaizliedzības paraugam?

10. Kā mēs varam parādīt, ka mīlam cilvēkus?

¹⁰ Mēs varam parādīt, ka mīlam cilvēkus, ar to, kā izvēlamies dzīvot. Sātana pasaule vēlas, lai mēs visu savu laiku un spēkus tērētu savtīgi — pelnot naudu vai cenšoties gūt ievērību. Turpretī pašaizliedzīgi valstības sludinātāji visā pasaulē velta tik daudz laika, cik vien var, lai izplatītu labo vēsti un palīdzētu citiem tuvoties Jehovam. Daudzi pat piedalās sludināšanā un mācekļu gatavošanā pilnu slodzi.

11. Kā daudzi sludinātāji parāda mīlestību pret Dievu un pret brāļiem un māsām?

¹¹ Lai apgādātu sevi un savu ģimeni, daudziem kristiešiem ir jāstrādā pilnas slodzes darbs. Tomēr šie uzticīgie sludinātāji atbalsta Jehovas organizāciju, kā vien ļauj viņu apstākļi. Piemēram, dažiem ir iespēja piedalīties palīdzības sniegšanā pēc dabas katastrofām vai teokrātisko ēku būvniecībā, un mēs visi varam atbalstīt pasaules mēroga darbu ar saviem ziedojumiem. Tas viss tiek darīts aiz mīlestības pret Dievu un tuvāko. Ik nedēļu mēs parādām mīlestību pret brāļiem un māsām, apmeklējot draudzes sapulces un piedaloties tajās. Par spīti tam, ka varam justies noguruši, mēs esam klāt sapulcēs. Lai gan mēs varam izjust uztraukumu, mēs piedalāmies tajās ar komentāriem. Un, kaut arī mums pašiem netrūkst problēmu, mēs pirms un pēc sapulcēm cenšamies uzmundrināt citus. (Ebr. 10:24, 25.) Cik gan pateicīgi mēs esam par to, ko paveic mūsu dārgie brāļi un māsas!

12. Kā vēl Jānis parādīja mīlestību pret saviem brāļiem un māsām?

 ¹² Jānis parādīja mīlestību saviem ticības biedriem ne tikai tos uzslavējot, bet arī dodot tiem padomus. Piemēram, savās vēstulēs Jānis uzslavēja brāļus un māsas par viņu ticību un labajiem darbiem, bet viņš arī sniedza tiem ļoti tiešus padomus. (1. Jāņa 1:8—2:1, 13, 14.) Arī mums ir jāuzslavē brāļi un māsas par labo, ko tie paveic. Taču, ja kāda mūsu ticības biedra attieksmē vai rīcībā parādās kaut kas tāds, kas var apdraudēt viņa attiecības ar Jehovu, mēs varam parādīt mīlestību pret viņu, dodot laipnu padomu. Tas prasa drosmi, bet Bībelē ir teikts, ka īsti draugi ”asina” jeb labo cits citu. (Sāl. pam. 27:17.)

13. No kā mums būtu jāvairās?

¹³ Reizēm mūsu mīlestība pret brāļiem un māsām izpaužas tajā, ko mēs nedarām. Piemēram, mēs neapvainojamies par katru vārdu, kas mums nepatīk. Padomāsim par kādu gadījumu no Jēzus kalpošanas uz zemes. Viņš saviem mācekļiem sacīja, ka tie neiegūs dzīvību, ja neēdīs viņa miesu un nedzers viņa asinis. (Jāņa 6:53—57.) Daudziem mācekļiem šie vārdi šķita tik briesmīgi, ka viņi pārstāja sekot Jēzum. Taču patiesie Jēzus draugi, arī Jānis, tā nerīkojās. Viņi uzticīgi palika kopā ar Jēzu. Viņi nesaprata, ko Jēzus ar šiem vārdiem bija domājis, un viņus tie, visticamāk, pārsteidza. Tomēr viņi nenosprieda, ka Jēzus ir pateicis kaut ko nepareizu, un neapvainojās. Gluži pretēji, viņi paļāvās uz Jēzu, zinādami, ka viņš māca patiesību. (Jāņa 6:60, 66—69.) Cik gan svarīgi ir neļauties aizvainojumam par to, ko pasaka mūsu ticības biedri! Daudz labāk ir dot viņiem iespēju paskaidrot, ko viņi ar saviem vārdiem bija domājuši. (Sāl. pam. 18:13; Pulc. 7:9.)

14. Kāpēc mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsos veidotos naids pret brāļiem un māsām?

¹⁴ Jānis mūs mudināja arī neienīst savus ticības biedrus. Ja mēs nesekojam šim padomam, mēs pakļaujam sevi Sātana ietekmei. (1. Jāņa 2:11; 3:15.) Tā bija noticis ar dažiem, kas dzīvoja pirmā gadsimta beigās. Sātans darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai sētu naidu kristiešu draudzē un šķeltu to. Laikā, kad Jānis rakstīja savas vēstules, draudzē bija ielavījušies cilvēki, kas pauda tādu pašu  garu, kāds ir Sātanam. Piemēram, Diotrefs brāļu un māsu starpā radīja nesaskaņas un šķelšanos. Viņš ar necieņu izturējās pret ceļojošajiem pārraugiem, kas vadošās padomes uzdevumā apmeklēja draudzes. Viņš pat centās padzīt no draudzes tos, kas parādīja viesmīlību cilvēkiem, kuri viņam nepatika. (3. Jāņa 9, 10.) Kāda augstprātība! Sātans joprojām izmisīgi cenšas radīt šķelšanos Dieva kalpu starpā. Nekad nepieļausim, ka mūsos iesakņotos naids pret ticības biedriem un mēs pārstātu tos atbalstīt.

15. Kas jāpatur prātā ģimenes galvam?

¹⁵ Viens būtisks veids, kā ģimenes galva apliecina mīlestību savai ģimenei, ir tas, ka viņš gādā par tās materiālajām vajadzībām. (1. Tim. 5:8.) Tomēr viņam ir jāpatur prātā, ka daudz būtiskāk ir apmierināt ģimenes garīgās vajadzības. (Mat. 5:3.) Padomāsim par paraugu, ko ģimenes galvām ir rādījis Jēzus. Kā var redzēt no Jāņa evaņģēlija, Jēzus, mirdams pie moku staba, joprojām domāja par saviem tuviniekiem. Jānis kopā ar Jēzus māti Mariju stāvēja netālu. Kaut arī Jēzus cieta lielas mokas, viņš lūdza Jāni parūpēties par Mariju. (Jāņa 19:26, 27.) Jēzum bija brāļi un māsas, kas noteikti būtu gādājuši par Marijas materiālajām vajadzībām, bet, domājams, neviens no viņiem vēl nebija kļuvis par Jēzus mācekli. Tāpēc Jēzus vēlējās būt drošs, ka tiks apmierinātas ne tikai Marijas materiālās, bet arī garīgās vajadzības.

16. Kādi pienākumi bija Jānim?

¹⁶ Uz Jāņa pleciem gūlās daudz atbildīgu pienākumu. Būdams viens no apustuļiem, viņš uzņēmās vadību sludināšanā. Iespējams, viņš bija precējies. Tas nozīmē, ka viņam bija jāgādā par ģimenes materiālajām, kā arī garīgajām vajadzībām. (1. Kor. 9:5.) Ko ģimenes galvas no tā var mācīties?

17. Kā ģimenes galva var apliecināt, ka mīl savu ģimeni?

¹⁷ Kristietim, kas ir ģimenes galva, var būt daudz dažādu svarīgu pienākumu. Piemēram, viņam ir čakli jāstrādā savā maizes darbā, lai viņa rīcība nestu godu Jehovas vārdam. (Efes. 6:5, 6; Tit. 2:9, 10.) Tāpat viņam var būt atbildīgi pienākumi draudzē — jāveic ganu darbs un aktīvi jāsadarbojas ar savu sludināju grupu.  Taču ir būtiski, lai viņš arī regulāri pētītu Bībeli kopā ar sievu un bērniem. Viņi ļoti augstu vērtēs ģimenes galvas pūliņus gādāt par viņu fizisko, emocionālo un garīgo labklājību. (Efes. 5:28, 29; 6:4.)

18. Par ko Jānis bija pārliecināts?

¹⁸ Jānim bija garš un notikumiem bagāts mūžs. Viņš pieredzēja visdažādākās grūtības, kas būtu varējušas vājināt viņa ticību. Taču viņš vienmēr centās ievērot Jēzus norādījumus, arī pavēli mīlēt brāļus un māsas. Tāpēc Jānis varēja būt drošs, ka Jehova un Jēzus viņu mīl un ka viņi sniegs viņam nepieciešamo spēku izturēt jebkādus pārbaudījumus. (Jāņa 14:15—17; 15:9, 10; 1. Jāņa 4:16.) Sātans un viņa pasaule nespēja panākt, ka Jānis pārstātu mīlēt savus ticības biedrus un izpaust šo mīlestību gan vārdos, gan darbos.

19. Uz ko mēs tiekam mudināti 1. Jāņa 4:7, un kāpēc ir svarīgi rīkoties saskaņā ar šo mudinājumu?

¹⁹ Līdzīgi Jānim, mēs dzīvojam pasaulē, pār kuru valda Sātans — naida pārņemtais šīs pasaules dievs. (1. Jāņa 3:1, 10.) Kaut arī viņš ļoti vēlas apslāpēt mūsu mīlestību pret brāļiem un māsām, viņš to nespēs panākt, ja vien mēs paši viņam to neļausim. Būsim apņēmības pilni mīlēt ticības biedrus, paust savu mīlestību vārdos un pierādīt to ar darbiem. Tad mēs izjutīsim lielu prieku par iespēju piederēt pie Jehovas ģimenes, un dzīve mums sagādās patiesu gandarījumu. (Nolasīt 1. Jāņa 4:7.)