Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 4

Hlub Lwm Tus Li Koj Hlub Koj Tsev Neeg

Hlub Lwm Tus Li Koj Hlub Koj Tsev Neeg

“Nej cov uas ntseeg Yexus Khetos, nej ib leeg yuav tsum hlub ib leeg.”​—LOOS 12:10.

ZAJ NKAUJ 109 Txawj Sib Hlub Tuaj Nruab Siab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Ua li cas ntau tsev neeg niaj hnub nimno thiaj tsis sib hlub?

PHAU VAJLUGKUB hais tias nyob rau lub sijhawm kawg neeg feem coob yuav tsis hlub lawv tsev neeg. (2 Timautes 3:1, 3) Peb pom tias yeej muaj li nqi Vajlugkub no hais. Niaj hnub no ntau tsev neeg tawg tag, ob niam txiv sib nrauj ib tug chim rau ib tug, ua rau cov menyuam xav tias tsis muaj leejtwg hlub lawv. Txawm tsev neeg uas nyob ua ke los lawv ib leeg tsis paub ib leeg zoo. Ib tug kws qhuab qhia tsev neeg hais tias: “Leej niam leej txiv thiab cov menyuam ib leeg tsis nrog ib leeg tham thiab nyias ua nyias ib yam hauv vaj hauv tsev. Xws li nyias kov nyias lub koos pis tawj, tua nkees, kov xov tooj, lossis lwm yam twj ntawm tes.”

2-3. (1) Raws li Loos 12:10, peb yuav tsum hlub peb cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos li cas? (2) Hauv zaj no peb yuav kawm txog dabtsi?

2 Peb tsis xav kom peb tsis txawj sib hlub ib yam li cov neeg feem coob hauv lub qab ntuj no. (Loos 12:2) Peb yuav tsum kawm kom peb txawj hlub peb tsev neeg thiab peb cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos ntau dua qub. (Nyeem Loos 12:10.) Lo lus “hlub” hauv nqi Vajlugkub no yog hais txog txojkev hlub uas yus muaj rau yus tsev neeg. Yog li ntawd peb yuav tsum hlub peb cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos ib yam li peb hlub peb tsev neeg. Thaum peb sib hlub li no ces peb sawvdaws yuav zoo siab hlo teev tiam Yehauvas ua ke.​—Mikhas 2:12.

3 Yuav kom peb paub sib hlub li no cia peb mus kawm cov qauv hauv phau Vajlugkub.

YEHAUVAS HLUB TSHUA PEB

4. Yakaunpaus 5:11 qhia peb tias Yehauvas hlub peb npaum li cas?

4 Phau Vajlugkub hais tias “Vajtswv yog kev hlub.” (1 Yauhas 4:8, NWT ) Txawm peb paub nws li no xwb los peb twb xav ua nws tus phoojywg. Tiamsis phau Vajlugkub tseem hais ntxiv tias Yehauvas “hlub thiab hmov tshua” peb. (Nyeem Yakaunpaus 5:11.) Ob nqi Vajlugkub no qhia rau peb tias Yehauvas hlub peb heev.

5. (1) Yehauvas hlub thiab khuvleej peb li cas? (2) Peb yuav xyaum nws li cas?

5 Yakaunpaus 5:11 hais tias Yehauvas hlub peb tiamsis tsis yog Yehauvas hlub peb xwb, nws kuj khuvleej peb thiab. (Khiav Dim 34:6, TT ) Ib qho uas Yehauvas khuvleej peb yog nws zam txim rau peb thaum peb ua yuam kev. (Phau Ntawv Nkauj 51:1) Lo lus khuvleej nyob hauv phau Vajlugkub tsis yog hais txog thaum peb zam txim rau ib tug neeg uas ua txhaum peb xwb tiamsis yog thaum peb pom lwm tus muaj kev nyuaj siab lossis raug kev txom nyem peb ua li peb ua tau los mus pab tus neeg ntawd. Yehauvas tseem hlub peb tshaj ntawd. Nws hais tias nws tseem hlub peb tshaj li ib leej niam hlub nws tus menyuam. (Yaxayas 49:15) Yog li ntawd thaum peb muaj kev nyuaj siab Yehauvas yuav pab peb. (Phau Ntawv Nkauj 37:39; 1 Kauleethaus 10:13) Yog peb hlub thiab khuvleej peb cov kwvtij nkauj muam ces peb yuav tsis chim thiab tsis cib nyeej thaum lawv ua tsis haum peb siab. (Efexus 4:32) Tiamsis qhov tseem ceeb tshaj yog peb pab lawv thaum lawv raug kev txom nyem lossis muaj kev nyuaj siab. Thaum peb hlub thiab khuvleej lwm tus ces peb ua ib yam li Yehauvas ua.​—Efexus 5:1.

YAUNATHAS THIAB DAVIV SIB HLUB LI OB KWVTIJ

6. Yaunathas thiab Daviv nkawd muaj kev sib raug zoo li cas?

6 Phau Vajlugkub qhia peb txog ntau tus neeg uas thaum ub sib hlub li kwvtij. Xws li Yaunathas thiab Daviv nkawd. Yehauvas xaiv Daviv los ua vajntxwv hloov Xa-ules. Twb yog vim li ntawd Xa-ules thiaj khib heev thiab xav muab Daviv tua tiamsis Xa-ules tus tub Yaunathas tsis zoo li ntawd. Phau Vajlugkub hais tias: ‘Yaunathas txawm nrog Daviv koom ib lub siab thiab hlub Daviv ib yam li nws hlub nws tus kheej.’ (1 Xamuyees 18:1, TT ) Yaunathas thiab Daviv nkawd sib cog lus hais tias nkawd yuav ua phoojywg thiab ib leeg yuav pab ib leeg.​—1 Xamuyees 20:42.

Txawm Yaunathas hlob Daviv ntau heev los nkawd yog phoojywg zoo (Saib nqi 6-9)

7. Ua cas thiaj tsis txaus ntseeg tias Yaunathas thiab Daviv nkawd yuav ua tau phoojywg?

7 Thaum peb xav txog Yaunathas thiab Daviv nkawd, Yaunathas hlob Daviv li 30 xyoo diam. Tej zaum Yaunathas yuav xav tias nws muaj hnub nyoog dua thiab paub dua ces tsis tsim nyog nws ntau phoojywg nrog ib tug tub hluas li Daviv tiamsis Yaunathas tsis ua li ntawd. Nws muab Daviv saib hlob thiab hwm Daviv.

8. Vim li cas Yaunathas thiaj yog ib tug zoo phoojywg rau Daviv?

8 Yeej tsim nyog Yaunathas khib Daviv rau qhov Yaunathas yog Xa-ules tus tub ces nws yog tus uas yuav los ua vajntxwv tom qab Xa-ules. (1 Xamuyees 20:31) Tiamsis Yaunathas txo hwjchim thiab nws muab siab npuab Yehauvas, nws thiaj txhawb Daviv tus uas Yehauvas xaiv los ua vajntxwv hloov nws txiv, txawm hais tias qhov no ua rau Xa-ules npau taws heev.​—1 Xamuyees 20:32-34.

9. Vim li cas peb thiaj paub tias Yaunathas tsis khib Daviv?

9 Yaunathas tsis xav tias Daviv yog nws tus yeeb ncuab vim nws hlub Daviv heev. Yaunathas yog ib tug tub rog uas siab tawv. Nws txawj tua hneev thiab tua ntaj heev. Sawvdaws cav hais tias Yaunathas thiab Xa-ules “nkawd khiav ceev tshaj dav ya” thiab “muaj zog tshaj tsov ntxhuav.” (2 Xamuyees 1:22, 23) Yog li ntawd yog Yaunathas xav khav txog tej uas nws ua yav tas los lawm los yeej tau tiamsis nws tsis ua li ntawd. Nws tsis ua kom nws yeej Daviv thiab nws tsis khib tej uas Daviv tau. Yaunathas qhuas Daviv rau qhov uas Daviv muaj lub siab tawv thiab muab siab npuab Yehauvas. Twb yog tom qab Daviv tua Nkauli-am, Yaunathas mam li pib muaj kev sib raug zoo nrog Daviv. Peb yuav ua li cas peb thiaj li txawj hlub peb cov kwvtij nkauj muam ib yam li Yaunathas hlub Daviv?

PEB YUAV HLUB LWM TUS LI CAS?

10. Lo lus “hlub ib tug tiag tiag” txhais li cas?

10 Phau Vajlugkub hais tias “nej ib tug yuav tsum hlub ib tug tiag tiag.” (1 Petus 1:22) Yehauvas tso tau ib tug qauv zoo heev rau peb, nws hlub peb heev. Yeej tsis muaj ib yam yuav txwv tau kom nws tsis txhob hlub peb. (Loos 8:38, 39) Lo lus “tiag tiag” yog los ntawm lo lus Kilis ua txhais tias peb yuav tsum rau siab tiag peb thiaj hlub tau peb cov kwvtij nkauj muam. Muaj tej thaud yuav tsis yoojyim rau peb ua li ntawd. Thaum lawv ua tsis haum peb siab, peb yuav tau ua siab ntev. Peb ib tug yuav tsum hlub ib tug “sawvdaws thiaj paub hais tias peb sib hlub tiag.” (Efexus 4:1-3) Yog peb xav kom peb muaj kev sib haum xeeb nrog peb cov kwvtij nkauj muam ces peb yuav tsum tsis txhob saib tej uas lawv ua yuam kev xwb. Tiamsis peb yuav tsum saib lawv ib yam li Yehauvas saib.​—1 Xamuyees 16:7; Phau Ntawv Nkauj 130:3.

Paulus ntuas kom E-audias thiab Xitikhes nkawd sib haum. Muaj tej thaud los peb yuav tsis sib haum nrog peb cov kwvtij nkauj muam thiab (Saib nqi 11)

11. Vim li cas muaj tej thaud thiaj tsis yoojyim rau peb hlub peb cov kwvtij nkauj muam?

11 Tej zaum yuav tsis yoojyim rau peb hlub cov kwvtij nkauj muam uas peb paub tej yam tsis zoo txog lawv. Zoo li cov Khixatia thaum ub los yeej tsis yoojyim rau lawv thiab. Xws li E-audias thiab Xitikhes. Nkawd ob leeg puavleej muab siab npuab pab Paulus qhia txoj xov zoo tiamsis zoo li nkawd tsis sib haum. Paulus thiaj ntuas nkawd tias: “Neb nyob sib haum thiaj tsimnyog qhov uas neb yog ob vivncaus uas ntseeg tus Tswv.”​—Filipis 4:2, 3.

Cov txwj laus txawm laus thiab hluas los lawv yeej ua tau phoojywg zoo (Saib nqi 12)

12. Yuav ua li cas peb thiaj li paub hlub peb cov kwvtij nkauj muam?

12 Peb yuav ua li cas peb thiaj txawj hlub peb cov kwvtij nkauj muam niaj hnub nimno? Yog peb paub lawv zoo ces yuav yoojyim rau peb to taub lawv thiab hlub lawv. Txawm tus laus tus hluas thiab tus zoo li cas los peb yeej ua tau phoojywg nrog lawv. Nco ntsoov tias Yaunathas hlob Daviv li 30 xyoo diam los nws yeej muaj kev sib raug zoo nrog Daviv. Puas muaj ib tug nyob hauv koj lub koom txoos uas laus dua koj lossis hluas dua koj uas koj yuav ua tau phoojywg nrog? Yog koj ua phoojywg nrog lawv ces qhia tias koj “saib taus sawvdaws thiab hlub” koj cov kwvtij nkauj muam txhua leej txhua tus.​—1 Petus 2:17.

Saib nqi 12 *

13. Vim li cas peb thiaj ncawg tej tug hauv lub koom txoos dua?

13 Qhov uas peb hlub peb cov kwvtij nkauj muam puas yog peb yuav tsum ncawg lawv ib yam nkaus? Tsis yog. Yog peb ho ncawg tej tug dua los yeej tsis ua li cas rau qhov yeej yoojyim rau peb ncawg cov uas nyiam ib yam li peb nyiam. Yexus hais tias nws cov thwjtim yog nws cov “phoojywg” tiamsis Yauhas yog tus uas nws ncawg dua. (Yauhas 13:23; 15:15; 20:2) Txawm li ntawd los nws tsis ua zoo rau Yauhas dua lwm tus. Xws li thaum Yauhas thiab Yakaunpaus nkawd ob kwvtij mus taij Yexus tias thaum nws ua vajntxwv kav kom nws muab 2 txoj haujlwm tseem ceeb rau nkawd, Yexus teb nkawd tias: “Qhov uas neb ib tug yuav nyob ntawm kuv sab xis thiab ib tug yuav nyob ntawm kuv sab laug ntawd, kuv muab tsis tau rau neb.” (Malakaus 10:35-40) Ib yam li Yexus peb tsis txhob ua zoo rau cov phoojywg uas peb ncawg nkaus xwb. (Yakaunpaus 2:3, 4) Yog peb ua li ntawd ces lub koom txoos yuav tsis muaj kev sib haum xeeb.​—Yudas 17-19.

14. Raws li Filipis 2:3, peb yuav tsum tsis txhob ua dabtsi?

14 Thaum peb hlub peb cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos ces peb yuav tsis nrog lawv sib tw tias leejtwg yog tus zoo dua. Nco ntsoov tias Yaunathas tsis khib Daviv thiab tsis txeeb ua vajntxwv. Cia peb xyaum Yaunathas tus qauv es tsis txhob saib peb cov kwvtij nkauj muam li lawv yog peb tus yeeb ncuab vim rau qhov lawv txawj tshaj peb. Tiamsis peb yuav tsum “txo hwjchim thiab ib tug tsis txhob khav hais tias ib tug zoo dua ib tug.” (Nyeem Filipis 2:3.) Nco ntsoov tias peb ib leeg pab tau lub koom txoos lawm ib yam. Yog peb txo hwjchim ces peb yuav pom hais tias peb cov kwvtij nkauj muam muaj ntau yam zoo uas peb yuav xyaum tau.​—1 Kauleethaus 12:21-25.

15. Peb kawm tau li cas los ntawm 4 niam tub no?

15 Thaum muaj xwm txheej phem lossis ib yam tsis zoo los raug peb, Yehauvas yuav siv peb cov kwvtij nkauj muam los pab peb. Xws li xyoo 2019, muaj 4 niam tub mus koom lub rooj sib txoos rau ntau lub tebchaws hu ua “Txojkev Hlub Uas Nyob Mus Ib Txhis” hauv tebchaws U.S.A. Thaum lawv rov qab los tom lawv qhov chaw so muaj ib lub tsheb los tsoo lawv. Leej niam hais tias: “Peb tawm hauv lub tsheb los nyob ntawm ntug kev. Tsis muaj leejtwg raug mob tiamsis ua rau peb yoob tag. Thaum ntawd txawm muaj ib tug kwvtij los pom peb thiab co tes kom peb mus nyob hauv nws lub tsheb tos thiab kuj muaj 5 tug kwvtij nkauj muam uas tuaj tebchaws Xividees (Sweden) tuaj los nres pab peb thiab. Thaum cov viv ncaus nyob tebchaws Xividees los muab kuv thiab kuv tus ntxhais wb puag kiag ua rau wb kaj siab lawm ntau. Kuv hais rau lawv tias, ‘Peb tsis raug mob dabtsi.’ Tiamsis lawv yeej nrog peb nyob mus txog thaum cov tsheb kho mob tuaj txog thiab pom tias peb tsis raug mob dabtsi. Tej uas peb ntsib no ua rau peb haj yam hlub peb cov kwvtij nkauj muam thiab ris Yehauvas txiaj ntsig tias nws hlub peb heev.” Puas tau muaj ib zaug uas koj cheem tsum kev pab es koj cov kwvtij nkauj muam tuaj pab koj?

16. Vim li cas peb ib leeg yuav tsum hlub ib leeg?

16 Xav seb thaum peb ib leeg txawj hlub ib leeg yuav zoo li cas. Peb yuav txhawb tau peb cov kwvtij nkauj muam thaum lawv muaj kev nyuaj siab. Peb yuav txhawb tau peb cov kwvtij nkauj muam kom muaj kev sib haum xeeb. Lwm tus yuav pom tias peb yog Yexus cov thwjtim thiab xav los teev tiam Yehauvas. Qhov tseem ceeb tshaj plaws yog peb hwm peb Leej Txiv Yehauvas uas “hlub peb thiab txhawb peb lub zog.” (2 Kauleethaus 1:3) Cia peb rau siab ntso ib leeg hlub ib leeg mus li!

ZAJ NKAUJ 130 Cia Li Sib Zam Txim

^ nqe 5 Yexus hais tias yog peb txawj sib hlub ces sawvdaws yuav paub hais tias peb yog nws cov thwjtim. Peb yuav ua tau li Yexus hais yog hais tias peb hlub peb cov kwvtij nkauj muam ib yam li peb hlub peb tsev neeg. Zaj no yuav pab kom peb txawj hlub peb cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos.

^ nqe 55 COV DUAB: Tus txwj laus uas muaj hnub nyoog lawm thiab nws tus pojniam luag ntxhi tos txais tus txwj laus uas tseem hluas thiab nws tus pojniam tuaj tom nkawd tsev. Lawv sib hlub kawg li.