1. Kas parāda, ka mūsdienās ģimenēs trūkst mīlestības?

BĪBELĒ bija paredzēts, ka pēdējās dienās cilvēki būs ”bezsirdīgi” [vai ”bez mīļuma”, zemsv. piez.]. (2. Tim. 3:1, 3.) Mēs redzam, kā šie vārdi piepildās. Piemēram, miljoniem laulātu pāru šķiras, un pēc šķiršanās daudzi bijušie dzīvesbiedri izjūt dusmas viens pret otru un viņu bērni jūtas nemīlēti. Arī ģimenēs, kas paliek kopā, tās locekļi var atsvešināties cits no cita. ”Māte, tēvs un bērni tikpat kā nekontaktējas savā starpā un ir pilnībā pievērsušies datora ekrānam, telefonam vai videospēļu konsolei,” stāsta kāds ģimenes konsultants. ”Kaut arī viņi dzīvo zem viena jumta, viņi tikpat kā nepazīst cits citu.”

2., 3. a) Kas mums, saskaņā ar Romiešiem 12:10, ir sirsnīgi jāmīl? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

² Mēs nevēlamies, lai mūs veidotu šī pasaule, kurā trūkst mīlestības. (Rom. 12:2.) Gluži pretēji, mums ir jāattīsta sirsnīga mīlestība, turklāt ne tikai pret saviem ģimenes locekļiem, bet arī pret ticības biedriem. (Nolasīt Romiešiem 12:10.) Oriģinālvalodas vārds, kas Romiešiem 12:10 tulkots ”sirsnīgi mīlēt”, norāda uz siltām draudzības jūtām, kādas pastāv tuvu ģimenes locekļu starpā. Tieši šādas mīlestības jūtas mums ir jāattīsta pret mūsu garīgo ģimeni — mūsu kristīgajiem brāļiem un māsām. Paužot sirsnīgu mīlestību pret saviem ticības biedriem, mēs sekmējam vienotību, kas ir būtiska patiesā Dieva pielūgsmes iezīme. (Mih. 2:12.)

³ Lai mums būtu vieglāk attīstīt un paust sirsnīgu mīlestību, apskatīsim, ko mēs šajā ziņā varam mācīties no Jehovas un no viņa kalpiem, par kuriem stāstīts Bībelē.

4. Ko par Jehovu mēs uzzinām no Jēkaba 5:11?

⁴ Bībelē ir atklātas Jehovas brīnišķīgās īpašības. Piemēram, tajā var lasīt, ka ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.) Jau šī doma vien mūs piesaista viņam. Taču Bībelē arī teikts, ka ”Jehova ir ļoti sirsnīgs”. (Nolasīt Jēkaba 5:11.) Cik gan skaisti tas raksturo Jehovas siltās jūtas pret mums!

5. Kā Jehova parāda žēlsirdību, un kā mēs varam viņam līdzināties?

⁵ Pievērsiet uzmanību, ka Jēkaba 5:11 Jehovas sirsnība ir minēta kopā ar vēl kādu pievilcīgu īpašību — žēlsirdību. (2. Moz. 34:6.) Viens veids, kā Jehova parāda mums žēlsirdību, ir tas, ka viņš piedod mūsu kļūdas. (Ps. 51:1.) Bībelē ar vārdu žēlsirdība ir domāts kaut kas vairāk nekā tikai piedošana. Ar to tiek apzīmētas spēcīgas jūtas, kas rodas, redzot kāda ciešanas un jūtot pamudinājumu viņam palīdzēt. Jehova ir norādījis, ka viņa vēlme mums palīdzēt ir spēcīgāka par jūtām, kādas mātei ir pret savu bērnu. (Jes. 49:15.) Ja mēs ciešam, Jehovas žēlsirdība viņu mudina mums palīdzēt. (Ps. 37:39; 1. Kor. 10:13.) Mēs parādām žēlsirdību brāļiem un māsām, ja viņiem piedodam un nepaturam sevī aizvainojumu, kad viņi mūs ir sāpinājuši. (Efes. 4:32.) Taču galvenais veids, kā mēs varam paust žēlsirdību, ir atbalstīt mūsu brāļus un māsas, kad viņi pieredz kādas grūtības. Ja mēs, mīlestības mudināti, izturamies pret citiem ar žēlsirdību, mēs līdzināmies Jehovam, visizcilākajam paraugam, no kura var mācīties sirsnīgu mīlestību. (Efes. 5:1.)

6. Kā Jonatāns un Dāvids viens otram parādīja sirsnīgu mīlestību?

⁶ Bībelē var lasīt par nepilnīgiem cilvēkiem, kas parādīja sirsnīgu mīlestību. Padomāsim par to, kas tajā stāstīts par  Jonatānu un Dāvidu. Bībelē teikts: ”Jonatāns.. iemīlēja Dāvidu kā sevi pašu, un viņi kļuva par tuviem draugiem.” (1. Sam. 18:1.) Dāvids bija svaidīts par nākamo izraēliešu ķēniņu pēc Saula. Kādu laiku vēlāk Sauls kļuva ļoti skaudīgs pret Dāvidu un centās viņu nogalināt. Taču Saula dēls Jonatāns neatbalstīja tēva centienus nogalināt Dāvidu. Jonatāns un Dāvids apsolīja, ka paliks draugi un vienmēr viens otru atbalstīs. (1. Sam. 20:42.)

7. Kāds ir viens no iemesliem, kas būtu varējis traucēt Jonatāna un Dāvida draudzībai?

⁷ Sirsnīgās jūtas, kādas saistīja Jonatānu un Dāvidu, ir ievērības cienīgas, ja ņem vērā, ka pastāvēja vairāki faktori, kas būtu varējuši kļūt par šķērsli viņu draudzībai. Piemēram, Jonatāns bija kādus trīsdesmit gadus vecāks par Dāvidu. Jonatāns būtu varējis nospriest, ka viņam nav nekā kopīga ar šo mazāk pieredzējušo un gados daudz jaunāko vīrieti. Tomēr Jonatāns neraudzījās uz Dāvidu no augšas un neizturējās pret viņu kā pret zemāku.

8. Kas Jonatānu padarīja par tik labu draugu Dāvidam?

⁸ Jonatāns būtu varējis izjust skaudību pret Dāvidu. Būdams ķēniņa Saula dēls, Jonatāns varēja uzstāt, ka viņam būtu jāmanto tronis. (1. Sam. 20:31.) Bet Jonatāns bija pazemīgs un uzticīgs Jehovam. Tāpēc viņš pilnībā atbalstīja Jehovas lēmumu iecelt Dāvidu par nākamo ķēniņu. Un viņš bija uzticīgs Dāvidam, kaut arī šādi viņš izpelnījās Saula dusmas. (1. Sam. 20:32—34.)

9. Vai Jonatāns uzskatīja Dāvidu par savu sāncensi? Paskaidrojiet.

⁹ Jonatāns sirsnīgi mīlēja Dāvidu, tāpēc neuzskatīja viņu par savu sāncensi. Jonatāns bija prasmīgs loka šāvējs un drosmīgs karotājs. Par viņu un viņa tēvu, Saulu, mēdza teikt, ka viņi ir ”ātrāki par ērgļiem” un ”varenāki par lauvām”. (2. Sam. 1:22, 23.) Jonatāns būtu varējis dižoties ar saviem varoņdarbiem. Taču viņš nemēģināja sacensties ar Dāvidu un to neapskauda. Gluži pretēji, Jonatāns apbrīnoja Dāvida drosmi un paļāvību uz Jehovu. Atcerēsimies, ka tieši pēc tam, kad Dāvids bija nogalinājis Goliātu, Jonatāns iemīlēja viņu kā sevi pašu. Kā mēs varam parādīt šādas sirsnīgas jūtas pret saviem brāļiem un māsām?

10. Ko nozīmē ”kvēli mīlēt citam citu no visas sirds”?

¹⁰ Bībelē mēs tiekam mudināti ”kvēli mīlēt citam citu no visas sirds”. (1. Pēt. 1:22.) Jehova mums tajā rāda paraugu. Viņa mīlestība pret mums ir tik spēcīga, ka tad, ja mēs esam viņam uzticīgi, nekas nespēs to apdzēst. (Rom. 8:38, 39.) Grieķu valodas vārds, kas tulkots ”kvēli”, sevī ietver domu par piepūli. Reizēm mums ir jāpieliek pūles, lai parādītu sirsnīgu mīlestību saviem ticības biedriem. Ja citi mūs ir sāpinājuši, mums jāturpina būt ”citam pret citu iecietīgiem mīlestībā un, savienotiem ar miera saiti, no sirds jācenšas saglabāt vienotību, ko dod gars”. (Efes. 4:1—3.) Ja mēs pūlamies saglabāt ”miera saiti”, mēs nekoncentrēsimies uz savu ticības biedru kļūdām. Mēs centīsimies raudzīties uz mūsu brāļiem un māsām tā, ko to dara Jehova. (1. Sam. 16:7; Ps. 130:3.)

11. Kāpēc reizēm nav viegli attīstīt un parādīt sirsnīgu mīlestību pret kādu ticības biedru?

 ¹¹ Ne vienmēr ir viegli parādīt sirsnīgu mīlestību brāļiem un māsām, īpaši tad, ja mēs saskaramies ar viņu trūkumiem. Pēc visa spriežot, tā bija arī pirmā gadsimta kristiešiem. Piemēram, Eiodijai un Sintihai, domājams, nebija grūti ”labās vēsts dēļ” sadarboties ar Pāvilu. Bet kaut kādu iemeslu dēļ viņām bija grūti satikt savā starpā. Tāpēc Pāvils viņas mudināja ”būt vienprātīgām, kalpojot Kungam”. (Filip. 4:2, 3.)

12. Kā mēs varam attīstīt sirsnīgu mīlestību pret brāļiem un māsām?

¹² Kā mēs varam attīstīt sirsnīgu mīlestību pret brāļiem un māsām? Ja mēs labāk iepazīsim savus ticības biedrus, mums būs vieglāk viņus saprast un mūsos varēs veidoties sirsnīgas jūtas pret viņiem. Vecumam un tautībai nebūtu jābūt par šķērsli draudzībai. Atcerēsimies, ka Jonatāns bija kādus trīsdesmit gadus vecāks par Dāvidu, tomēr viņi kļuva par labiem draugiem. Padomāsim: vai draudzē ir kāds gados vecāks vai jaunāks ticības biedrs, ar kuru mēs varētu sadraudzēties? Šādi mēs varam parādīt, ka ”mīlam visu brāļu saimi”. (1. Pēt. 2:17.)

13. Kāpēc mums var nebūt vienādi ciešas attiecības ar visiem, kas pieder pie draudzes?

¹³ Vai sirsnīgi mīlēt ticības biedrus nozīmē, ka mums ar visiem draudzē būs vienādi ciešas attiecības? Nē, tas nebūtu reālistiski. Tas, ja cilvēks jūtas tuvāks tiem, ar ko viņam ir vairāk kopīga, pats par sevi nav nepareizi. Jēzus visus apustuļus sauca par draugiem, bet pret Jāni viņam bija īpaši siltas jūtas. (Jāņa 13:23; 15:15; 20:2.) Tomēr Jēzus neizturējās pret Jāni ar kādu sevišķu labvēlību. Piemēram, kad Jānis un viņa brālis Jēkabs bija lūguši, lai viņiem tiktu piešķirtas īpaši godājamas vietas Dieva valstībā, Jēzus atbildēja: ”To, kas sēdēs pa labi vai pa kreisi no manis, neizlemju es.” (Marka 10:35—40.) Arī mums,  līdzīgi Jēzum, pret tuviem draugiem nebūtu jāizturas ar lielāku labvēlību kā pret citiem. (Jēk. 2:3, 4.) Pretējā gadījumā mēs varētu veicināt draudzē šķelšanos. (Jūd. 17—19.)

14. Kas, saskaņā ar Filipiešiem 2:3, mums palīdzēs sargāties no sāncensības gara?

¹⁴ Parādot cits citam sirsnīgu mīlestību, mēs sargājam draudzi no sāncensības gara. Atcerēsimies, ka Jonatāns nemēģināja sacensties ar Dāvidu un neuzskatīja viņu par traucēkli ceļā uz troni. Mēs visi varam sekot Jonatāna paraugam. Neraudzīsimies uz saviem ticības biedriem kā uz sāncenšiem un neapskaudīsim viņus par viņu spējām, bet gan ”pazemīgi uzskatīsim citus par augstākiem” nekā sevi. (Nolasīt Filipiešiem 2:3.) Paturēsim prātā, ka ikviens draudzē var dot vērtīgu ieguldījumu. Būdami pazemīgi, mēs varēsim saskatīt brāļu un māsu labās īpašības un mācīties no viņiem. (1. Kor. 12:21—25.)

15. Ko mēs varam mācīties no tā, ko pieredzēja kādas mūsu māsas ģimene?

¹⁵ Kad mēs negaidīti pieredzam kādas grūtības, Jehova mums var sniegt mierinājumu ar sirsnīgo mīlestību un palīdzību, ko saņemam no brāļiem un māsām. Lūk, ko pieredzēja kāda ģimene, kas 2019. gadā ASV apmeklēja starptautisko kongresu ”Mīlestība nekad nepārstāj”. ”Pēc kādas kongresa dienas mēs braucām atpakaļ uz savu viesnīcu, kad kāds autovadītājs nenovaldīja sava auto stūri, iebrauca mūsu joslā un ietriecās mūsu mašīnā,” pastāstīja trīs bērnu māte Taņa. ”Neviens no mums netika  savainots. Bet, izkāpuši no savas automašīnas, mēs kā sastinguši stāvējām lielceļa malā. Kāds, kas bija piestājis netālu, māja mums ar roku, aicinādams patverties viņa mašīnā. Tas bija viens no mūsu ticības biedriem, kas arī bija atceļā no kongresa. Un viņš nebija vienīgais, kurš apstājās. Pie mums pienāca arī pieci kongresa delegāti no Zviedrijas. Māsas ļoti sirsnīgi apskāva mani un manu meitu. Tas bija tieši tas, kas mums bija ārkārtīgi vajadzīgs. Es mēģināju brāļus un māsas pārliecināt, ka ar mums viss būs kārtībā, taču viņi mūs nepameta arī tad, kad bija ieradušies mediķi. Viņi gribēja būt droši, ka mums ir viss, kas ir vajadzīgs. Šajās grūtībās mēs skaidri izjutām Jehovas mīlestību. Pieredzētais stiprināja mūsu mīlestību pret brāļiem un māsām, kā arī padziļināja mūsu mīlestību un pateicību pret Jehovu.” Vai jūs varat atsaukt atmiņā kādu reizi, kad jums bija vajadzīga palīdzība un kāds ticības biedrs parādīja jums sirsnīgu mīlestību?

16. Kāpēc mums jāparāda sirsnīga mīlestība citam pret citu?

¹⁶ Padomāsim par to, kas tiek panākts, ja mēs parādām sirsnīgu mīlestību cits citam. Šādi mēs sniedzam mierinājumu brāļiem un māsām, kad viņi pieredz grūtības. Mēs stiprinām vienotību Dieva tautā. Mēs pierādām, ka esam Jēzus mācekļi, un tas piesaista godprātīgus cilvēkus Jehovas pielūgsmei. Bet, kas ir pats galvenais, mēs pagodinām Jehovu, kurš ir ”līdzjūtības Tēvs un visa mierinājuma Dievs”. (2. Kor. 1:3.) Tāpēc turpināsim attīstīt un parādīt sirsnīgu mīlestību!