Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 7

Vajtswv Tsa Cov Txwj Laus Ua Cov Saib Xyuas Lub Koom Txoos

Vajtswv Tsa Cov Txwj Laus Ua Cov Saib Xyuas Lub Koom Txoos

“Yexus Khetos muaj hwjchim kav cov ntseeg. Cov ntseeg yog Yexus Khetos lub cev, thiab Yexus Khetos yog cov ntseeg tus Cawmseej.”​—EFEXAUS 5:23.

ZAJ NKAUJ 105 “Vajtswv Yog Txojkev Hlub”

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Vim li cas Yehauvas cov neeg thiaj muaj kev sib haum xeeb thiab koom tau ib lub siab ib lub ntsws?

PEB zoo siab heev uas peb tau los ua Yehauvas tsev neeg. Qhov uas peb muaj kev sib haum xeeb thiab koom tau ib lub siab ib lub ntsws los twb yog peb ua li Yehauvas hais es hwm thiab mloog cov uas saib xyuas peb lus. Yog peb to taub tias vim li cas Yehauvas tsa ib co ua cov saib xyuas peb ces yuav yoojyim rau peb mloog lawv lus.

2. Hauv zaj no peb yuav teb cov lus nug twg?

2 Hauv zaj no peb yuav tham seb Yehauvas tsa leejtwg los saib xyuas lub koom txoos. Thiab peb yuav teb cov lus nug no: Yehauvas muab tes haujlwm twg rau cov muam hauv lub koom txoos? Puas yog txhua tus kwvtij muaj cai tswjhwm txhua tus muam hauv lub koom txoos? Cov txwj laus puas muaj cai tswjhwm cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos ib yam li tus txiv tsev tswjhwm nws pojniam tub se? Tiamsis ua ntej ntawd cia peb mus kawm seb peb yuav saib cov muam hauv lub koom txoos zoo li cas.

PEB PUAS SAIB PEB COV MUAM RAU NQI?

3. Yuav ua li cas peb thiaj yuav haj yam paub ris peb cov muam txiaj ntsig?

3 Peb zoo siab heev thiab ua cov muam tsaug uas lawv kub siab lug pab lawv tsev neeg. Tsis tas li ntawd xwb, lawv tseem mus tshaj tawm txoj xov zoo thiab pab cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos. Peb yuav haj yam paub ris peb cov muam txiaj ntsig yog peb saib lawv ib yam li Yehauvas, Yexus, thiab Paulus lawv saib.

4. Ua li cas peb thiaj paub tias Yehauvas saib pojniam thiab txivneej muaj nqis ib yam nkaus?

4 Phau Vajlugkub qhia tias Yehauvas saib pojniam thiab txivneej muaj nqis ib yam nkaus. Xws li thaum ub Yehauvas muab nws lub hwj huam dawb huv rau pojniam thiab txivneej huv tibsi kom lawv paub hais lwm yam lus thiab mus tshaj tawm rau lwm haiv neeg. (Tes Haujlwm 2:1-4, 15-18) Yehauvas xaiv pojniam thiab txivneej mus nrog Yexus ua vajntxwv kav nyob saum ntuj. (Kalatias 3:26-29) Pojniam thiab txivneej puav leej yuav tau txojsia nyob mus ib txhis hauv ntiajteb no. (Tshwmsim 7:9, 10, 13-15) Thaum Yexus sam hwm kom nws cov thwjtim mus tshaj tawm txoj xov zoo los nws kuj hais rau cov pojniam thiab. (Mathais 28:19, 20) Phau Tes Haujlwm los kuj tham txog tus muam Paxilas tias nws thiab nws tus txiv Akilas nkawd qhia Vajlugkub rau Apaulaus uas yog ib tug txivneej kawm ntawv siab thiab txawj ntse heev.​—Tes Haujlwm 18:24-26.

5. Lukas 10:38, 39, 42 qhia tias Yexus saib pojniam muaj nqis li cas?

5 Yexus saib pojniam muaj nqis. Cov Falixais saib tsis taus pojniam, lawv tsis nrog pojniam tham thaum muaj lwm cov neeg thiab lawv tsis nrog pojniam tham txog Vajtswv Txojlus li. Tiamsis Yexus tsis zoo li ntawd. Thaum nws nrog nws cov thwjtim tham txog Vajtswv Txojlus los nws kuj tham nrog cov pojniam thiab. * (Nyeem Lukas 10:38, 39, 42.) Thaum Yexus mus tshaj tawm los nws kuj cia cov pojniam nrog nws mus. (Lukas 8:1-3) Thiab thaum nws sawv rov qab los los nws xub mus nrog cov pojniam tham thiab kom lawv mus qhia nws cov thwjtim tias Vajtswv twb tsa nws sawv rov los lawm.​—Yauhas 20:16-18.

6. Ua li cas peb thiaj paub tias Paulus saib taus pojniam?

6 Tus tubtxib Paulus hais rau Timautes tias nws yuav tsum saib taus pojniam. Nws yuav tsum saib cov pojniam uas muaj hnub nyoog lawm li nws niam thiab saib cov hluas li yog nws cov muam. (1 Timautes 5:1, 2) Paulus yeej pab Timautes ntau heev, Timautes thiaj ua tau ib tug Khixatia uas paub tab. Tiamsis Paulus hais tias 2 tug uas pab Timautes puag thaum yau los yog nws niam thiab nws niam tais. (2 Timautes 1:5; 3:14, 15, TT ) Thaum Paulus sau nws tsab ntawv rau lub koom txoos hauv Loos los nws yeej hais txog cov muam nyob hauv tuav npe nkaus. Paulus tsis yog pom xwb tiamsis nws kuj nco txiaj ntsig thiab ua cov muam tsaug rau tej uas lawv ua.​—Loos 16:1-4, 6, 12; Filipis 4:3.

7. Peb yuav tham txog dabtsi ntxiv?

7 Raws li peb nyuam qhuav kawm tas los no, phau Vajlugkub qhia peb tias cov kwvtij thiab cov muam muaj nuj nqis ib yam nkaus. Cov txwj laus zoo siab heev uas peb muaj cov muam siab dawb siab zoo, hlub lwm tus, thiab txhawb kom lub koom txoos muaj kev sib haum xeeb thiab kev sib raug zoo. Tiamsis peb kuj xav paub tias vim li cas muaj tej thaud Yehauvas thiaj hais kom tus muam yuav tsum ntoo phuam? Thiab qhov uas Yehauvas tsuas xaiv tsa cov kwvtij los ua txwj laus thiab tub leg num xwb, puas yog hais tias txhua tus kwvtij muaj cai tswjhwm txhua tus muam hauv lub koom txoos?

PUAS YOG TXHUA TUS KWVTIJ MUAJ CAI TSWJHWM TXHUA TUS MUAM?

8. Raws li Efexus 5:23, puas yog txhua tus kwvtij muaj cai tswjhwm txhua tus muam?

8 Txhua tus kwvtij yeej tsis muaj cai tswjhwm txhua tus muam hauv lub koom txoos, tsuas yog Yexus tib leeg xwb thiaj muaj cai ua li ntawd. (Nyeem Efexus 5:23.) Nyob hauv lub cuab lub yig tus txiv muaj cai tswjhwm nws tus pojniam. Tiamsis tus tub txawm nws twb ua kevcai raus dej lawm los, nws tsis muaj cai tswjhwm nws niam. (Efexus 6:1, 2) Nyob hauv lub koom txoos cov txwj laus tsis muaj cai tswjhwm cov kwvtij nkauj muam txog ib puas tsav yam. (1 Thexalaunikes 5:12; Henplais 13:17) Hos tus muam uas tsis tau muaj txiv es mus nyob nws lawm los, nws yeej tseem hwm thiab hlub nws niam nws txiv ib yam li qub tiamsis nws tsis nyob hauv nkawd qab kev tswjhwm lawm. Ib yam li cov kwvtij hauv lub koom txoos, tus muaj cai tswjhwm nws tsuas yog Yexus xwb.

Cov uas tsis tau muaj txij nkawm tiamsis tsis nrog lawv niam thiab lawv txiv nyob lawm, nyob hauv Yexus qab kev tswjhwm (Saib nqi 8)

9. Vim li cas muaj tej thaud cov muam yuav tau ntoo phuam?

9 Vim li cas Yehauvas tsa cov txivneej ua cov coj thiab qhuab qhia lub koom txoos tiamsis nws ho tsis cia cov pojniam ua li ntawd? (1 Timautes 2:12) Ib yam li Yehauvas tsa Yexus ua tus coj ntawm cov txivneej, Yehauvas tsa cov txivneej los saib xyuas lub koom txoos kom thiaj muaj txheej txheem kab ke taug. Yog li ntawd, Yehauvas thiaj hais kom cov muam ntoo phuam thaum lawv ua tes haujlwm uas niaj zaus yog cov kwvtij ua xwb. * (1 Kauleethaus 11:4-7) Yehauvas hais kom lawv ua li ntawd vim nws xav kom lawv hwm nws txoj cai, tsis yog vim Yehauvas saib lawv tsis muaj nqis. Zaum no peb yuav tham seb Yehauvas tso cai rau cov txwj laus thiab cov txiv tsev ua dabtsi xwb?

TUS TXIV TSEV THIAB COV TXWJ LAUS TES HAUJLWM

10. Vim li cas muaj tej tug txwj laus thiaj xav hais tias lawv rhawv tau kevcai rau lub koom txoos?

10 Cov txwj laus yeej hlub Yexus Khetos thiab hlub cov kwvtij nkauj muam uas Yehauvas thiab Yexus nkawd muab rau lawv saib xyuas. (Yauhas 21:15-17) Yog li ntawd, tej tug txwj laus thiaj ua tam li nws yog ib leej txi rau cov uas nyob hauv lub koom txoos thiab xav tias yog leej txi twb rhawv tau kevcai los tiv thaiv nws tsev neeg ces cov txwj laus los yeej rhawv tau kevcai los tiv thaiv cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos thiab. Tsis tas li ntawd, ib txhia kwvtij nkauj muam tseem mus thov cov txwj laus pab txiav txim siab rau lawv. Tiamsis cov txiv tsev thiab cov txwj laus tes haujlwm puas zoo ib yam?

Cov txwj laus yuav tsum hlub thiab pab cov nyob hauv lub koom txoos muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. Thiab Yehauvas tso cai rau lawv muab cov uas ua txhaum loj rho tawm hauv lub koom txoos (Saib nqi 11-12)

11. Cov txiv tsev thiab cov txwj laus tes haujlwm zoo sib xws li cas?

11 Tus tubtxib Paulus hais tias cov txiv tsev thiab cov txwj laus tes haujlwm muaj tej yam kuj zoo sib xws. (1 Timautes 3:4, 5) Xws li Yehauvas xav kom tsev neeg mloog tus txiv tsev lus. (Kaulauxais 3:20) Thiab nws xav kom cov nyob hauv lub koom txoos mloog cov txwj laus lus. Yehauvas kuj xav kom cov txiv tsev thiab cov txwj laus hlub cov lawv saib xyuas, pab lawv thaum lawv muaj kev nyuaj siab, thiab pab kom lawv muaj kev sib raug zoo nrog nws. (Yakaunpaus 2:15-17) Yehauvas kuj xav kom lawv txhawb cov uas lawv saib xyuas kom ua raws li Vajtswv txoj kevcai. Tiamsis Yehauvas ceeb toom lawv tias lawv yuav tsum “tsis txhob ua dhau Vajtswv txojlus.”​—1 Kauleethaus 4:6.

Tus txiv tsev yog Yehauvas tsa los saib xyuas nws lub cuab lub yig. Tus txiv tsev uas hlub nws tsev neeg yuav sab laj nrog nws tus pojniam ua ntej nws txiav txim siab ua ib yam dabtsi (Saib nqi 13)

12-13. Raws li Pajlug 6:20, cov txiv tsev tes haujlwm txawv ntawm cov txwj laus li cas?

12 Txawm li ntawd los cov txwj laus tes haujlwm kuj txawv ntawm cov txiv tsev thiab. Xws li thaum ib tug ntseeg ua txhaum loj, Yehauvas tso cai rau cov txwj laus los txiav txim seb puas tsim nyog tus ntawd raug rho tawm hauv lub koom txoos mus los tsis rho. Lawv muaj cai rho nws tawm yog nws tsis kam hloov nws tus kheej.​—1 Kauleethaus 5:11-13.

13 Tiamsis muaj tej yam Yehauvas tso cai rau cov txiv tsev ua uas nws tsis tso rau cov txwj laus. Xws li cov txiv tsev rhawv tau kevcai rau nws tsev neeg coj. (Nyeem Pajlug 6:20.) Muab piv txwv li no, tus txiv tsev muaj cai hais kom nws cov menyuam los tsev thaum twg thiab nws muaj cai rau txim rau lawv yog lawv tsis mloog nws lus. (Efexus 6:1) Phau Vajlugkub hais tias tus pojniam thiab tus txiv “yog ib leeg lawm xwb.” (Mathais 19:6) Yog li ntawd, tus txiv uas hlub nws tsev neeg yuav sab laj nrog nws tus pojniam ua ntej nws rhawv kevcai rau nws tsev neeg. *

HWM YEXUS VIM NWS YOG TUS COJ NTAWM LUB KOOM TXOOS

Yexus yog tus Yehauvas tsa los ua tus coj lub koom txoos (Saib nqi 14)

14. (1) Raws li Malakaus 10:45 hais, vim li cas thiaj tsim nyog Yehauvas tsa Yexus ua tus coj lub koom txoos Khixatia? (2) Pab Uas Ntaus Thawj tes haujlwm yog dabtsi? (Mus saib lub ntsiab me “ Pab Uas Ntaus Thawj Tes Haujlwm.”)

14 Yehauvas muab Yexus txojsia txhiv peb txhua leej txhua tus hauv lub koom txoos thiab txhua tus uas ntseeg Yexus. (Nyeem Malakaus 10:45; Tes Haujlwm 20:28; 1 Kauleethaus 15:21, 22) Yog li ntawd, yeej tsim nyog Yehauvas tsa Yexus ua tus coj lub koom txoos. Vim Yexus yog tus coj lub koom txoos Khixatia, nws muaj cai rhawv kevcai rau peb txhua leej txhua tus, rau peb tsev neeg, thiab rau lub koom txoos huv tibsi. (Kalatias 6:2) Tiamsis tsis yog Yexus rhawv kevcai rau peb xwb, nws kuj tsom kwm peb thiab hlub peb txhua leej txhua tus thiab.​—Efexus 5:29.

15-16. Koj kawm tau li cas los ntawm tus muam Molis thiab tus kwvtij Npeeyamees nkawd cov lus?

15 Yexus tsa cov txwj laus los saib xyuas lub koom txoos. Yog li ntawd, cov muam uas hwm Yexus txojkev tswjhwm yuav hwm thiab mloog cov txwj laus lus. Cov muam coob tus xav ib yam li tus muam Molis (Marley) uas nyob tebchaws Mekas hais no: “Kuv saib qhov uas kuv ua ib tug niam tsev thiab ib tug muam hauv lub koom txoos muaj nqis heev. Kuv yeej hwm thiab mloog cov txwj laus thiab kuv tus txiv lus tiamsis thaum lawv saib taus kuv thiab ris kuv txiaj ntsig, haj yam yoojyim rau kuv mloog lawv lus.”

16 Cov kwvtij uas hwm Yehauvas txojkev tswjhwm to taub tias vim li cas lawv yuav tsum saib taus pojniam. Kwvtij Npeeyamees (Benjamin) nyob tebchaws Askiv hais tias: “Kuv kawm tau ntau yam zoo ntawm cov muam cov lus teb thaum peb mus kev sib txoos. Kuv kuj kawm tau ntawm lawv tias kuv yuav kawm Vajlugkub li cas thiab kuv yuav ua li cas kuv thiaj li txawj mus tshaj tawm thiab txawj qhia Vajtswv Txojlus rau lwm tus ntxiv. Kuv xav mas, cov muam tes haujlwm yeej tseem ceeb heev.”

17. Vim li cas peb yuav tsum hwm cov uas Yehauvas xaiv tsa los saib xyuas peb?

17 Thaum tag nrho peb sawvdaws, tsis hais pojniam, txivneej, cov niam tsev, cov txiv tsev, thiab cov txwj laus hwm cov uas Yehauvas xaiv tsa los saib xyuas lawv ces lub koom txoos yuav muaj kev thaj yeeb. Tiamsis tshwj xeeb tshaj, yog qhov peb coj tau lub koob lub npe zoo los rau peb Leej Txi Yehauvas tus uas hlub peb.​—Phau Ntawv Nkauj 150:6.

ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov

^ nqe 5 Cov muam hauv lub koom txoos tes haujlwm yog dabtsi? Puas yog txhua tus kwvtij muaj cai tswjhwm txhua tus muam? Cov txiv tsev thiab cov txwj laus tes haujlwm puas zoo ib yam? Hauv zaj no peb yuav kawm seb phau Vajlugkub hais li cas txog 3 lo lus nug no.

^ nqe 5 Mus saib nqi 6 ntawm zaj kawm “Txhawb Cov Nkauj Muam Hauv Koj Lub Koom Txoos” hauv Phau Tsom Faj lub 9 Hlis xyoo 2020.

^ nqe 13 Yog koj xav paub seb leejtwg yog tus txiav txim siab tias koj tsev neeg yuav mus rau lub koom txoos twg, mus saib nqi 17-19 hauv zaj kawm “Saib Cov Uas Nyob Hauv Yehauvas Lub Koom Txoos Muaj Nuj Nqis” hauv Phau Tsom Faj lub 8 Hli xyoo 2020.

^ nqe 59 Yog xav paub ntxiv, mus saib phau ntawv “Nyob Hauv Vajtswv Txojkev Hlub” sab 239-242.

^ nqe 64 Yog xav paub ntxiv txog Pab Uas Ntaus Thawj tes haujlwm, mus saib phau ntawv Leejtwg Thiaj Ua Li Yehauvas Siab Nyiam? zaj kawm 20.