Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 15

Kawm Ntawm Yexus Cov Lus Ua Ntej Nws Tuag

Kawm Ntawm Yexus Cov Lus Ua Ntej Nws Tuag

“Tus no yog kuv tus Tub uas kuv hlub, kuv txaus siab rau nws, nej cia li mloog nws lus.”​—MATHAIS 17:5.

ZAJ NKAUJ 17 “Kuv Xav Pab”

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1-2. Piav seb Yexus raug dabtsi ua ntej nws hais nws cov lus zaum kawg.

HNUB NIXA 14 xyoo 33 thaum tseem yog nruab hnub, Yexus raug luag iab liam rau tej kev txhaum uas nws tsis tau ua. Lawv luag thiab thuam Yexus, lawv muab nws tsim txom thiab muab ntsia hlau ntsia nws ob txhais tes thiab ob txhais taw rau saum tus ncej ntoo. Yeej mob Yexus heev thaum nws ua pa thiab nws hais lus tiamsis muaj lus tseem ceeb uas nws yuav tau hais.

2 Cia peb mus tham txog cov lus uas Yexus hais ua ntej nws tuag saum tus ncej ntoo seb peb yuav “mloog nws lus” li cas.​—Mathais 17:5.

“TXIV, THOV KOJ ZAM TXIM RAU LAWV”

3. Thaum Yexus thov tias “Txiv, thov koj zam txim rau lawv,” Yexus hais txog leejtwg?

3 Yexus hais dabtsi? Thaum luag muab nws ntsia rau saum tus ncej ntoo Yexus hais tias: “Txiv, thov koj zam txim rau lawv! Rau qhov lawv tsis paub hais tias lawv ua dabtsi.” (Lukas 23:33, 34) Tej zaum Yexus hais kom nws Txiv zam txim rau cov tub rog Loos uas muab nws ntsia rau saum tus ncej ntoo vim rau qhov lawv tsis paub hais tias nws yog leejtwg. Tej zaum Yexus kuj hais txog cov uas qw nrov nrov kom muab Yexus tua tiamsis tom qab no ho los ntseeg Yexus lawm. (Tes Haujlwm 2:36-38) Yeej tsis tsim nyog Yexus raug lub txim tuag tiamsis nws tsis chim thiab tsis ntxub cov neeg uas tsim txom nws. (1 Petus 2:23) Nws thov kom Yehauvas zam txim rau lawv.

4. Peb kawm tau li cas los ntawm qhov uas Yexus zam txim rau cov uas tawm tsam nws?

4 Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus? Peb yuav tsum zam txim rau lwm tus ib yam li Yexus. (Kaulauxais 3:13) Muaj ib txhia uas tej zaum kuj yog cov neeg txheeb ze peb uas tawm tsam peb vim lawv tsis to taub peb txojkev ntseeg thiab lawv tsis to taub vim li cas muaj tej yam peb tsis kam nrog lawv ua. Lawv yuav dag yuav hais phem txog peb rau lwm tus, rhuav peb ntsej muag, muab peb tej ntaub ntawv cuam pov tseg, thiab hem tias lawv yuav ua phem rau peb. Txawm li ntawd los peb tsis txhob chim thiab tu siab rau lawv tiamsis thov Yehauvas pab kom lawv los paub qhov tseeb. (Mathais 5:44, 45) Muaj tej thaud yuav nyuaj heev rau peb ua li ntawd. Tiamsis yog peb pheej chim thiab tu siab rau lawv ces yuav tsis zoo rau peb. Ib tug muam hais tias: “Kuv zam txim rau lawv, tsis yog tias lawv ua yog lawm lossis kuv cia lawv ua phem rau kuv tiamsis kuv zam txim rau lawv vim kuv tsis xav ua neeg cib nyeej.” (Phau Ntawv Nkauj 37:8) Peb zam txim rau lwm tus vim rau qhov peb tsis xav kom tej kev tsis ncaj ncees uas los raug peb ua rau peb chim thiab npau taws tas mus li.​—Efexus 4:31, 32.

“KOJ YEEJ YUAV TAU NROG KUV NYOB HAUV LUB VAJ KAJ SIAB”

5. Yexus cog lus li cas rau ib tug tub sab thiab yog vim li cas Yexus thiaj cog lus rau nws?

5 Muaj 2 tug tub sab dai ntawm Yexus ob sab. Nkawd 2 leeg puavleej thuam Yexus. (Mathais 27:44) Tiamsis tom qab ntawd muaj ib tug hloov siab vim nws paub hais tias Yexus “tsis tau ua txhaum dabtsi li.” (Lukas 23:40, 41) Tsis tas li ntawd xwb nws ntseeg tias Vajtswv yuav tsa Yexus sawv rov qab los ua ib tug vajntxwv. Nws thiaj hais rau Yexus tias: “Hauv koj lub tebchaws [lossis “lub Nceeg Vaj,” NWT ] thov koj nco txog kuv.” (Lukas 23:42, TT ) Vim Yexus paub hais tias nws Txiv yuav zam txim rau tus tub sab ntawd, Yexus thiaj hais rau nws tias: “Kuv hais tseeb rau koj hnub no tias, koj yeej yuav tau nrog kuv nyob hauv lub Vaj Kaj Siab.”​—Lukas 23:43, NWT; Phau Ntawv Nkauj 103:8.

6. Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus uas nws hais rau tus tub sab?

6 Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus? Yexus zoo ib yam li nws Txiv. (Henplais 1:3, TT ) Yehauvas hlub peb thiab yeej xav zam txim rau peb yog tias peb tu siab tiag tiag rau tej kev txhaum uas peb ua yav tas los thiab yog tias peb tso siab rau Yexus Khetos tus nqi txhiv. (1 Yauhas 1:7) Yog koj xav tias Yehauvas yeej yuav tsis zam txim rau koj tej kev txhaum yav tas los ces nco ntsoov li no: Yog Yexus twb zam txim rau tus tub sab uas nyuam qhuav muaj kev ntseeg ces Yehauvas yim huab yuav zam txim rau nws cov tub qhe uas teev tiam nws thiab xav ua haum nws siab.​—Phau Ntawv Nkauj 51:1; 1 Yauhas 2:1, 2.

‘TUS KO YOG KOJ TUS TUB. . . . TUS KO YOG KOJ NIAM’

7. (1) Raws li Yauhas 19:26, 27, Yexus hais li cas rau nws niam thiab Yauhas? (2) Vim li cas Yexus thiaj hais li ntawd?

7 Yexus txhawj txog nws niam heev rau qhov tej zaum nws txiv Yauxej twb tuag lawm thiab nws cov kwv tsis tau muaj ib tug los ua nws cov thwjtim. Lawv yeej saib xyuas tau nws niam tiamsis Yexus txhawj txog nws niam txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas. Yexus xam tias cov uas teev tiam Yehauvas nrog nws ua ke yog nws tsev neeg. (Mathais 12:46-50) Nws thiaj kom Yauhas uas yog nws ib tug tubtxib thiab ib tug phoojywg zoo saib xyuas nws niam. (Nyeem Yauhas 19:26, 27.) Yexus hais rau nws niam tias: “Niam, tus uas nrog koj sawv ntawm ko yog koj tus tub.” Thiab nws hais rau Yauhas tias: “Tus uas nrog koj sawv ntawm ko yog koj niam.” Hnub ntawd Yauhas txawm coj Yexus niam mus nrog nws nyob lawm. Yexus hlub nws niam heev. Txij thaum yug nws los, nws niam yeej yog tus tu nws thiab thaum nws yuav tuag, nws niam nyob rawv ntawd.

8. Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus uas nws hais rau nws niam thiab Yauhas?

8 Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus? Peb txojkev sib raug zoo nrog peb cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos tej zaum tseem zoo dua li nrog peb tsev neeg kiag. Tej zaum lawv yuav tawm tsam peb thiab tsis kam yuav peb tiamsis Yexus cog lus tias yog peb nrog nraim Yehauvas thiab Nws lub koom haum ces peb “yuav tau ib puas npaug ntxiv” ntawm tej uas peb muab tso tseg lawm. Ib txhia hauv lub koom txoos yuav zoo li metub menyuam lossis niam thiab txiv rau peb. (Malakaus 10:29, 30) Koj xav li cas xwb txog cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos? Peb ua tau ib pab ib pawg koom ib lub siab vim rau qhov tias peb ib leeg txawj hlub ib leeg thiab peb sawvdaws hlub Yehauvas.​—Kaulauxais 3:14; 1 Petus 2:17.

“KUV TUS VAJTSWV! UA LI CAS KOJ TSO KUV TSEG LAWM?”

9. Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus hauv Mathais 27:46?

9 Ua ntej Yexus tuag, nws hais nrov nrov tias: “Kuv tus Vajtswv! Kuv tus Vajtswv! Ua li cas koj tso kuv tseg lawm?” (Mathais 27:46) Txawm phau Vajlugkub tsis qhia tias yog vim li cas Yexus thiaj hais cov lus ntawd los peb tseem kawm tau ob peb yam. Yexus hais cov lus ntawd kom muaj tiav li cov lus faj lem hauv Phau Ntawv Nkauj 22:1. * Thiab Yexus cov lus qhia meej tias Yehauvas tsis “xov laj kab” tiv thaiv nws tus Tub. (Yauj 1:10, TT ) Yexus to taub tias lub sijhawm no nws Txiv cia nws cov yeeb ncuab tawm tsam nws thiab sim nws txojkev ntseeg mus txog thaum nws tuag. Tsis tau muaj ib tug raug sim hnyav npaum li Yexus dua li. Tsis tas li ntawd xwb, Yexus cov lus qhia meej tias nws tsis tau ua dabtsi txhaum uas tsim nyog raug lub txim tuag.

10. Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus uas nws hais rau nws Txiv?

10 Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus? Peb kawm tau tias Yehauvas yuav tsis tiv thaiv peb txhua zaus uas peb raug kev sim siab ib yam li nws tsis tiv thaiv Yexus thiab. Yog li ntawd peb yuav tsum npaj peb tus kheej tamsim no kom thaum muaj kev sim siab, txawm luag yuav muab peb tua los peb thiaj tsis khuv xim peb txojsia. (Mathais 16:24, 25) Peb tso siab tias Yehauvas yeej yuav tsis cia peb raug kev sim siab dhau qhov uas peb nyiaj tsis taus. (1 Kauleethaus 10:13) Thiab peb kawm tau tias muaj tej thaud luag yuav tawm tsam peb thiab tsim txom peb txawm peb tsis tau ua txhaum dabtsi. (1 Petus 2:19, 20) Lawv ua li ntawd rau peb vim peb tsis coj li cov neeg hauv lub qab ntuj no thiab peb niaj hnub mus tshaj tawm txog qhov tseeb. (Yauhas 17:14; 1 Petus 4:15, 16) Yexus paub tias yog vim li cas Yehauvas thiaj cia nws raug kev tsim txom. Tiamsis Yehauvas cov tub qhe ib txhia, thaum lawv raug kev tsim txom lawv tsis to taub tias yog vim li cas Yehauvas thiaj cia lawv raug tej ntawd. (Hanpakus 1:3) Txawm lawv tsis to taub los Yehauvas ua siab ntev thiab khuvleej lawv. Nws yeej paub tias tsis yog lawv tsis muaj kev ntseeg txaus tiamsis lawv cheem tsum kev txhawb zog ntawm nws xwb.​—2 Kauleethaus 1:3, 4.

“KUV NQHIS DEJ”

11. Vim li cas Yexus thiaj hais cov lus hauv Yauhas 19:28?

11 Yexus hais tias: “Kuv nqhis dej.” (Nyeem Yauhas 19:28.) Yexus hais li ntawd kom muaj tiav raws li Vajtswv Txojlus hauv Phau Ntawv Nkauj 22:15 uas hais tias: “Kuv lub qa qhuav qhawv ib yam li tej hmoov av, thiab kuv tus nplaig lo nkaus rau hauv kuv lub qhovncauj sab saud lawm.” Thiab thaum luag muab nws ntsia rau saum tus ncej ntoo mob nws heev thiab tej zaum kuj yog nws nqhis dej heev nws thiaj taij dej haus.

12. Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus thaum nws hais tias “Kuv nqhis dej”?

12 Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus? Thaum Yexus cheem tsum ib yam dabtsi, nws tsis ntshai qhia lwm tus. Muaj ntau zaus peb yeej tsis qhia lwm tus txog tej uas peb cheem tsum. Tiamsis nco ntsoov tias peb yuav tsum tsis txhob txaj muag thov lwm tus pab peb. Xws li thaum peb laus thiab tsis taus lawm tej zaum peb yuav tau thov lwm tus pab coj peb mus yuav zaub yuav mov lossis mus ntsib kws kho mob. Thiab thaum peb qaug zog peb yuav tau mus cuag ib tug txwj laus lossis ib tug phoojywg zoo hauv lub koom txoos uas muaj lub siab ntev mloog peb thiab hais “lus zoo” txhawb peb zog. (Pajlug 12:25) Nco ntsoov tias peb cov kwvtij nkauj muam yeej hlub peb thiab xav pab peb thaum peb raug “kev txomnyem.” (Pajlug 17:17) Tiamsis lawv tsis paub tej peb xav hauv peb lub siab thiab tej uas peb cheem tsum. Yog li ntawd peb yuav tau qhia rau lawv, lawv thiaj paub.

“TIAV LAWM LAUJ!”

13. Qhov uas Yexus muab siab npuab Yehauvas mus txog thaum nws tuag qhia li cas rau peb?

13 Hnub Nixa 14 kwv lam li 3 teev tav su dua Yexus hais nrov nrov tias: “Tiav lawm lauj!” (Yauhas 19:30) Yexus hais li no vim nws paub hais tias nws ua ib puas tsav yam tiav tag raws li Yehauvas xa nws los ua lawm. Qhov uas Yexus muab siab npuab rawv Yehauvas txog hnub uas nws tuag qhia tau ntau yam rau peb. (1) Xatas dag xwb. Yexus qhia tias tus neeg zoo tiav log yeej muab siab npuab tau rau Yehauvas txawm Xatas yuav ua li cas los xij. (2) Yexus tus nqi txhiv pab kom noob neej muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab tau txojsia nyob mus ib txhis. (3) Yexus ua pov thawj tias Yehauvas txojkev kav thiaj yog txoj uas ncaj ncees thiab Yexus daws tau Yehauvas lub npe dawb huv.

14. Piav seb peb yuav tsum ua peb lub neej zoo li cas txhua txhua hnub.

14 Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus? Peb kawm tau tias peb yuav tsum muab siab npuab rawv Yehauvas txhua txhua hnub. Thaum kwvtij Maxivaus Falees (Maxwell Friend) uas yog ib tug xibhwb qhia Kev Kawm Vajlugkub Kile-a muab nws zaj lus qhuab qhia txog qhov uas muab siab npuab Yehauvas rau hauv ib lub rooj sib txoos, nws hais tias: “Tej uas koj ua tau rau hnub no, tsis txhob tos txog tagkis mam li ua. Rau qhov koj tsis paub hais tias tagkis yuav zoo li cas. Yog li ntawd txhua txhua hnub ua koj lub neej kom tsim nyog tau txojsia nyob mus ib txhis.” Cia peb sawvdaws ua li kwvtij Maxivaus hais es muab siab npuab rawv Yehauvas txhua txhua hnub es txawm peb tuag lawm los peb thiaj qhia tau rau Yehauvas tias, “Yehauvas kuv twb muab siab npuab koj thiab qhia rau sawvdaws paub tias Xatas dag xwb, koj thiaj yog tus dawb huv thiab muaj cai kav noob neej!”

“KUV MUAB KUV TXOJSIA TSO RAU HAUV KOJ TXHAIS TES”

15. Raws li Lukas 23:46, Yexus tso siab plhuav rau nws Txiv li cas?

15 Yexus hais tias: “Txiv, kuv muab kuv txojsia tso rau hauv koj txhais tes.” (Nyeem Lukas 23:46.) Yexus paub hais tias tsuas yog Yehauvas tib leeg xwb thiaj tsa tau nws sawv rov qab los thiab nws paub tias nws Txiv yeej yuav nco ntsoov nws.

16. Peb kawm tau li cas los ntawm kwvtij Yausuas uas muaj 15 xyoos?

16 Peb kawm tau li cas los ntawm Yexus cov lus? Peb kawm tau tias peb yuav tsum muab peb txojsia cob rau Yehauvas. Yog li ntawd peb yuav tsum ‘cia siab rau tus TSWV Yehauvas kom kawg peb lub siab lub ntsws.’ (Pajlug 3:5) Cia peb tham txog kwvtij Yausuas (Joshua) uas muaj 15 xyoos. Nws muaj ib tug mob loj heev tiamsis nws tsis kam kho yog hais tias kws kho mob yuav hla Vajtswv txojcai. Ua ntej nws tuag nws hais rau nws niam tias: “Kuv niam, kuv txojsia nyob ntawm Yehauvas txhais tes. . . . Kuv niam, kuv paub tias Yehauvas yeej yuav tsa kuv sawv rov qab los vim nws paub kuv txojkev xav thiab nws paub tias kuv hlub nws heev.” * Yog li ntawd peb txhua leej txhua tus yuav tau xav seb yog hais tias peb txojkev ntseeg raug sim es peb yuav plam peb txojsia, peb puas yuav muab peb txojsia cob rau Yehauvas thiab tso siab tias nws yuav nco ntsoov peb?

17-18. Peb kawm tau li cas hauv zaj no? (Mus saib lub ntsiab me “ Tej Peb Kawm Ntawm Yexus Cov Lus Ua Ntej Nws Tuag”)

17 Peb yeej kawm tau ntau yam los ntawm Yexus cov lus uas nws hais ua ntej nws tuag. Peb kawm tias peb yuav tsum zam txim rau lwm tus thiab tso siab tias Yehauvas yuav zam txim rau peb thiab pab peb thev taus peb tej teeb meem. Peb zoo siab heev uas muaj cov kwvtij nkauj muam hauv lub koom txoos uas yuav zoo siab hlo pab peb tiamsis peb yuav tsum hais qhia rau lawv paub. Thiab tseem ceeb heev rau peb muab siab npuab Yehauvas txhua txhua hnub thiab tso siab tias txawm peb tuag lawm los Yehauvas yeej yuav tsa peb sawv rov qab los.

18 Muaj tseeb tiag, peb yeej kawm tau ntau yam los ntawm cov lus uas Yexus hais ua ntej nws tuag. Yog peb ua li tej peb kawm hauv zaj no ces yog peb ua li Yehauvas hais kom mloog nws tus Tub lus.​—Mathais 17:5.

ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov

^ nqe 5 Mathais 17:5 hais tias Yehauvas xav kom peb mloog nws tus Tub lus. Hauv zaj no peb yuav kawm ntau yam los ntawm Yexus cov lus nws hais ua ntej nws tuag saum tus ncej ntoo.

^ nqe 9 Yog xav paub ntxiv tias yog vim li cas Yexus ho hais cov lus hauv Phau Ntawv Nkauj 22:1, mus saib “Tej Uas Peb Xav Paub” hauv phau ntawv no.

^ nqe 16 Mus nyeem zaj “Joshua’s Faith​—A Victory for Children’s Rights” (Yausuas Txojkev Ntseeg Pab Tiv Thaiv Cov Menyuam Txoj Cai) ua lus Askiv hauv phau Tsim Dheev! lub 1 Hlis tim 22 xyoo 1995.