Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 20

Kub Siab Lug Mus Tshaj Tawm

Kub Siab Lug Mus Tshaj Tawm

“Mus cog qoobloo thaum sawv ntxov thiab thaum yuav tsaus ntuj.”​—TEJ LUS QHIA 11:6.

ZAJ NKAUJ 64 Xyiv Fab Hlo Koom Tes Sau Qoob Loo

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

Thaum Yexus rov qab mus saum ntuj lawm nws cov thwjtim rau siab ntso mus tshaj tawm rau qhov txhia chaw (Saib nqi 1)

1. Yexus tso tau tus qauv li cas rau nws cov thwjtim xyaum? Thiab nws cov thwjtim ua li cas? (Mus saib daim duab ntawm lub khaum.)

THAUM Yexus tseem nyob hauv ntiajteb no nws kub siab lug mus tshaj tawm thiab nws xav kom nws cov thwjtim kub siab lug ib yam li nws. (Yauhas 4:35, 36) Thaum Yexus tseem nrog lawv nyob lawv yeej ua li ntawd. (Lukas 10:1, 5-11, 17) Tiamsis thaum Yexus tuag lawm, nws cov thwjtim qaug zog tau ib ntus. (Yauhas 16:32) Thaum Yexus sawv rov qab los nws txhawb kom lawv kavtsij rau siab ntso rov mus tshaj tawm. Thaum Yexus rov qab mus saum ntuj lawm nws cov thwjtim kuj siab lug ua li nws hais. Lawv cov yeeb ncuab thiaj yws tias: “Nej saib, tej uas nej qhia twb nrov ncha mus thoob plaws lub nroog Yeluxalees lawm.”​—Tes Haujlwm 5:28.

2. Yehauvas pab nws cov tub qhe li cas thaum lawv mus tshaj tawm?

2 Yexus cob qhia cov Khixatia thaum ub mus tshaj tawm. Yehauvas foom koob hmoov rau lawv, lawv thiaj li coj tau neeg coob coob los ntseeg. Xws li thaum Peetekos xyoo 33 muaj li 3,000 tus los ua kevcai raus dej. (Tes Haujlwm 2:41) Thiab cov uas los ua Yexus cov thwjtim muaj coob zuj zus tuaj. (Tes Haujlwm 6:7) Tiamsis Yexus hais tias nyob rau lub sijhawm kawg tseem yuav muaj neeg los ntseeg coob tshaj ntawd.​—Yauhas 14:12; Tes Haujlwm 1:8.

3-4. (1) Vim li cas nyob rau tej thaj tsam thiaj tsis yoojyim rau peb mus tshaj tawm? (2) Peb yuav tham txog dabtsi hauv zaj no?

3 Peb sawvdaws yeej kub siab lug mus tshaj tawm. Nyob rau tej lub tebchaws muaj cov xav kawm Vajlugkub coob heev tiamsis tsis muaj cov qhia coob txaus ces ib txhia yuav tau tos. Nyob rau tej thaj tsam zoo li no ces peb yeej muaj siab zim mus tshaj tawm. Tiamsis muaj tej thaj tsam tsis yoojyim li ntawd vim tsis muaj neeg nyob tsev thiab cov nyob tsev los tsis tshua xav tham txog phau Vajlugkub.

4 Yog koj nyob rau thaj tsam uas tsis yoojyim mus tshaj tawm txoj xov zoo los tsis txhob qaug zog, zaj no yuav pab tau koj. Hauv zaj no peb yuav tham seb ib co kwvtij nkauj muam ua li cas lawv thiaj li nrhiav tau neeg thiab tau nrog lawv tham. Thiab peb yuav tham seb peb yuav ua li cas peb thiaj muaj siab mus tshaj tawm txawm hais tias neeg yuav mloog peb los tsis mloog.

TSIS MUAJ NEEG NYOB TSEV LOS TSIS TXHOB QAUG ZOG

5. Vim li cas nyob rau tej thaj tsam thiaj tsis yoojyim rau Yehauvas Cov Timkhawv mus tshaj tawm?

5 Muaj tej thaj tsam neeg nyob rau hauv tej tsev uas muaj ntau tshooj thiab muaj rooj vag xauv lossis muaj neeg zov rooj vag tibsi ces nyuaj rau peb mus tshaj tawm rau lawv. Muaj tej thaj tsam yoojyim rau peb mus tshaj tawm ib lub tsev rau ib lub tsev tiamsis ho tsis muaj leejtwg nyob tsev. Hos nyob rau tej zos me, neeg nyob sib nrug deb deb ces peb yuav tau mus deb heev mam li mus txog. Tiamsis peb yeej tsis paub tias xyov puas yuav muaj neeg nyob hauv tsev. Twb yog vim li no thiaj tsis yoojyim rau peb mus tshaj tawm. Yog tias thaj tsam koj nyob zoo li no los tsis txhob qaug zog. Hauv zaj no peb yuav tham ntxiv seb peb yuav ua li cas peb thiaj ntsib neeg thiab tau nrog lawv tham.

6. Cov uas tshaj tawm txoj xov zoo, zoo li cov neeg cuab ntses li cas?

6 Nyob hauv Malakaus 1:17, thaum Yexus hais ua lus Kilis rau nws cov thwjtim tias, “Nej cia li los nrog kuv mus. Kuv yuav qhia kom nej paub mus nrhiav neeg,” nws muab lawv piv rau cov neeg cuab ntses. Muaj tej thaud cov neeg cuab ntses mus ntau ntau hnub los lawv yeej cuab tsis tau ntses li. Tiamsis lawv yeej tsis tso tseg. Lawv ua zoo xav seb lwm zaus lawv yuav mus qhovtwg, mus lub caij twg, thiab yuav siv dabtsi lawv thiaj li yuav cuab tau ntses. Peb los yuav tau ua li ntawd thiab.

Nyob rau tej thaj tsam uas neeg tsis tshua nyob tsev, zoo rau peb sim mus lwm lub sijhawm, mus rau lwm thaj chaw, lossis sim lwm yam kev tshaj tawm seb puas yuav ntsib lawv (Saib nqi 7-10) *

7. Yog peb sim mus tshaj tawm kom txawv sijhawm yuav zoo li cas?

7 Mus tshaj tawm kom txawv sijhawm. Yog hais tias lub sijhawm uas koj niaj zaus mus tsis muaj neeg nyob tsev, sim mus lwm lub sijhawm seb puas yuav ntsib lawv, rau qhov li cas los lawv yeej yuav rov qab los tsev xwb xwb li! Muaj ib co kwvtij nkauj muam hais tias yav tav su rau yav yuav tsaus ntuj muaj neeg nyob hauv tsev dua thiab thaum ntawd lawv yuav xav tham dua. Tej zaum kuj zoo rau peb sim ua li ib tug kwvtij hu ua Daviv. Thaum nws thiab tus uas nws nrog mus tshaj tawm tsis ntsib neeg nyob tsev ces nkawd rov qab mus xyuas cov tsev ntawd ib zaug ntxiv ua ntej nkawd mus tsev. Daviv hais tias ntau zaus thaum nkawd rov qab mus li ntawd nkawd ntsib neeg nyob tsev coob kawg. *

Nyob rau tej thaj tsam uas neeg tsis tshua nyob tsev, zoo rau peb sim mus lwm lub sijhawm seb puas yuav ntsib lawv (Saib nqi 7-8)

8. Thaum peb mus tshaj tawm peb yuav ua li cas peb thiaj ua tau li Tej Lus Qhia 11:6 hais?

8 Peb yuav tsum rau siab ntso mus nrhiav neeg li nqi Vajlugkub rau zaj kawm no hais. (Nyeem Tej Lus Qhia 11:6.) Vim kwvtij Daviv tsis tso tseg nws thiaj ntsib ib tug txiv neej ntawm lub tsev uas nws twb mus ntau ntau zaus lawm tiamsis tsis muaj neeg nyob tsev li. Tus txiv neej ntawd hais rau Daviv tias, “Kuv twb nyob hauv lub tsev no tau 8 lub xyoo lawm, kuv yeej tsis tau pom Yehauvas Cov Timkhawv ib tug tuaj txog ntawm kuv lub qhov rooj li.” Daviv hais tias, “Thaum kuv ntsib tej tug zoo li no, lawv yeej xav hnov txoj xov zoo.”

Nyob rau tej thaj tsam uas neeg tsis tshua nyob tsev, zoo rau peb sim mus rau lwm thaj chaw (Saib nqi 9)

9. Yehauvas Cov Timkhawv ib txhia ua li cas lawv thiaj tau nrog cov neeg uas lawv tsis ntsib tom tsev tham?

9 Mus tshaj tawm rau lwm qhov chaw. Vim ib txhia neeg tsis nyob tsev, peb ib txhia thiaj mus teeb laub tshaj tawm lossis mus tshaj tawm rau tej qho chaw uas muaj neeg dua kev. Peb ua li ntawd peb thiaj tau nrog cov neeg uas peb tsis ntsib tom tsev lossis cov neeg nyob tej tsev uas mus tshaj tawm tsis tau rau tham. Cov neeg uas peb ntsib tom kev, tom kiab tom khw, tom tej tsev ua haujlwm, lossis tom tej teb zaub kuj nyiam nrog peb tham thiab kam txais yuav ntaub ntawv dua. Kwvtij Falaulees (Floiran) uas yog ib tug saib xyuas thaj tsam nyob tebchaws Npaulivias (Bolivia) hais tias: “Thaum peb mus tom kiab tom khw thiab tom tej chaw ua haujlwm thaum 1 teev txog 3 teev tav su, tibneeg nyiam nrog peb tham dua thiab muaj tej tug kuj xav kawm Vajlugkub nrog peb.”

Nyob rau tej thaj tsam uas neeg tsis tshua nyob tsev, zoo rau peb sim lwm yam kev tshaj tawm seb puas yuav ntsib lawv (Saib nqi 10)

10. Peb yuav ua li cas peb thiaj tshaj tawm tau rau txhua leej txhua tus?

10 Sim lwm txoj hau kev. Yog koj mus thaum twg los tsis muaj neeg nyob tsev, koj yuav ua li cas? Khatalina (Katarína) hais tias, “Kuv sau ntawv mus rau txhua tus uas tsis nyob tsev txog tej uas kuv xav hais rau lawv ntawm qhov rooj.” Peb kawm tau los ntawm Khatalina tias peb yuav tsum ua npaum li peb ua tau mus tshaj tawm rau cov neeg nyob ntawm peb thaj tsam.

TXAWM IB TXHIA TSIS XAV MLOOG LOS TSIS TXHOB QAUG ZOG

11. Vim li cas ib txhia neeg thiaj tsis xav mloog txoj xov zoo?

11 Muaj ib txhia tsis xav mloog txoj xov zoo vim lawv xav hais tias Vajtswv thiab phau Vajlugkub tsis tseem ceeb rau lawv. Ib txhia tsis mloog peb vim lawv pom kev txom nyem puv ntia ntiajteb lossis pom tej thawj coj ntawm tej kev ntseeg tsis ua li tej lawv qhia hauv phau Vajlugkub. Hos ib txhia niaj hnub txhawj txog kev khwv noj khwv haus, lub cuab lub yig, lossis lawv tej teeb meem xwb thiab lawv tsis xav tias phau Vajlugkub yuav pab tau lawv. Yog li ntawd peb yuav ua li cas peb thiaj li muaj siab mus tshaj tawm txawm hais tias cov neeg uas peb ntsib tsis xav mloog txoj xov zoo?

12. Yog peb ua li Filipis 2:4 hais yuav pab tau peb li cas thaum peb mus tshaj tawm?

12 Ua kom lawv pom tias koj yeej hlub tshua lawv tiag. (Nyeem Filipis 2:4.) Muaj coob tus thaum peb nyuam qhuav mus ntsib lawv thawj zaug lawv yeej tsis xav nrog peb tham. Tiamsis thaum lawv paub hais tias peb yeej hlub tshua lawv tiag lawv mam li nrog peb tham thiab xav paub txog txoj xov zoo. Tus kwvtij Daviv uas peb tham tas los no hais tias: “Yog muaj ib tug hais tias nws tsis xav tham txog phau Vajlugkub ces peb muab peb tej ntaub ntawv thiab phau Vajlugkub khaws cia thiab ua zoo nug nws tias yog vim li cas nws ho hais li ntawd.” Tibneeg yeej paub thaum ib tug neeg hlub tshua lawv. Yog hais tias tus tswv tsev ho tsis pub peb tham txog txoj xov zoo los peb cov lus thiab peb tus cwjpwm yuav tsum qhia rau nws tias peb yeej hlub tshua nws. Tej zaum lawv yuav tsis nco qab tej peb hais rau lawv tiamsis lawv yuav nco ntsoov peb tus cwjpwm zoo.

13. Thaum peb mus tshaj tawm peb yuav hais li cas thiaj raug tus tswv tsev siab?

13 Yog peb xav txog tus tswv tsev ces peb yuav hloov tej uas peb qhia kom raug nws siab. Yog koj paub hais tias lawv muaj menyuam nyob hauv vaj hauv tsev ces tej zaum zoo rau koj nrog lawv tham txog kev qhuab qhia metub menyuam lossis yuav ua li cas tsev neeg thiaj muaj kev zoo siab. Lossis yog koj pom lawv thaiv lawv tej qhov rooj qhov rais thiab muab xauv zoo zoo ces tej zaum kuj zoo rau koj nrog lawv tham txog tub sab tub nyiag thiab qhia rau lawv tias tsis ntev tom ntej no yuav tsis muaj neeg phem lawm. Ua zoo nrog lawv tham kom lawv paub tias phau Vajlugkub yeej pab tau lawv. Khatalina uas peb nyuam qhuav tham tas los no hais tias thaum nws nrog tibneeg tham nws ua zoo xav txog tej uas phau Vajlugkub pab tau nws. Twb yog vim li ntawd cov neeg uas nws nrog tham thiaj pom tias nws yeej ntseeg tej uas nws qhia.

14. Raws li Pajlug 27:17, thaum peb mus tshaj tawm peb ib leeg pab tau ib leeg li cas?

14 Cia lwm tus pab koj. Thaum ub Paulus qhia kom Timautes paub mus tshaj tawm thiab paub qhia lwm tus. Thiab nws hais kom Timautes mus pab qhia cov kwvtij nkauj muam ua ib yam li ntawd thiab. (1 Kauleethaus 4:17) Yog li peb yuav tsum cia lwm tus hauv lub koom txoos pab peb thiab. (Nyeem Pajlug 27:17.) Cia peb mus tham txog ib tug kwvtij hu ua Sos (Shawn). Thaum nws ua ib tug tho kev nyob rau hauv ib lub menyuam zos uas nyias twb muaj nyias ib txojkev ntseeg lawm nws hais tias, “Thaum kuv nrog ib tug kwvtij mus qhia Vajlugkub ua ke wb siv lub sijhawm uas wb caij tsheb los sib qhia seb wb yuav ua li cas wb thiaj txawj qhia lwm tus. Xws li wb tham txog tus uas wb nyuam qhuav nrog tham tag seb nws hais li cas thiab wb ho teb li cas ces wb mam coj los tham seb lwm zaus yog muaj lwm tus hais li ntawd no wb ho yuav teb lawv txawv li cas.”

15. Vim li cas thiaj zoo rau peb thov Yehauvas pab peb thaum peb mus tshaj tawm?

15 Thov Yehauvas pab peb thaum peb mus tshaj tawm. Thov Yehauvas pab koj txhua zaus uas koj mus tshaj tawm rau qhov yog tsis muaj Yehauvas lub hwj huam dawb huv pab peb ces peb yeej ua tsis tau peb tes haujlwm. (Phau Ntawv Nkauj 127:1; Lukas 11:13) Thaum koj thov Yehauvas, qhia nws kom ntxaws ntxaws tias koj xav kom nws pab koj li cas. Xws li thov Yehauvas coj koj mus rau tus uas xav paub txog nws thiab yuav mloog txoj xov zoo. Thaum koj thov Yehauvas tas lawm kavtsij rau siab ntso mus tshaj tawm rau txhua tus uas koj ntsib.

16. Ua cas qhov uas peb rau siab ntso kawm Vajlugkub ho pab tau peb thaum peb mus tshaj tawm?

16 Nrhiav sijhawm los kawm Vajtswv Txojlus. Vajtswv Txojlus hais tias: “Nej yuav paub tias Vajtswv lub siab nyiam li cas thiaj paub tias yam uas zoo thiab yam uas txaus nws siab thiab yam uas zoo kawg nkaus.” (Loos 12:2, TT ) Yog peb kawm phau Vajlugkub es peb paub Vajtswv zoo zuj zus ces thaum peb mus nrog tibneeg tham, lawv yuav pom tias peb yeej ntseeg tej uas peb qhia. Khatalina hais ntxiv tias: “Tau ib nyuag ntu los no kuv ras tias kuv yuav tsum rau siab ntso kawm Vajlugkub kuv txojkev ntseeg thiaj li yuav ruaj khov ces kuv thiaj ua tib zoo kawm txog tej pov thawj uas qhia tias yeej muaj ib tug Tswv Tsim, phau Vajlugkub yeej yog Vajtswv Txojlus, thiab niaj hnub no nws muaj ib lub koom haum hauv ntiajteb no.” Khatalina hais tias qhov uas nws kawm Vajlugkub no txhawb tau nws txojkev ntseeg thiab pab kom nws muaj siab zim mus tshaj tawm txoj xov zoo.

VIM LI CAS PEB YUAV TSUM KUB SIAB LUG MUS TSHAJ TAWM

17. Vim li cas Yexus thiaj kub siab lug mus tshaj tawm?

17 Yexus yeej kub siab lug mus tshaj tawm txoj xov zoo txawm hais tias muaj ib txhia neeg tsis xav mloog nws. Rau qhov nws paub tias tibneeg yuav tsum paub txog qhov tseeb thiab nws xav pab kom tibneeg los paub qhov tseeb coob li coob tau. Nws kuj paub tias ib txhia uas tsis kam mloog, lwm hnub yuav los mloog thiab. Xws li 3 xyoos ntau uas Yexus mus tshaj tawm, nws cov kwv yeej tsis muaj ib tug los ua nws cov thwjtim li. (Yauhas 7:5) Twb yog tom qab Yexus tuag thiab sawv rov qab los lawm lawv mam li los ntseeg.​—Tes Haujlwm 1:14.

18. Vim li cas peb yuav tsum mus tshaj tawm tsis tseg?

18 Peb tsis paub hais tias leejtwg yuav los ntseeg Yehauvas. Muaj ib txhia yuav siv sijhawm ntev heev lawv mam los ntseeg. Hos ib txhia tsis kam mloog peb tamsim no tiamsis thaum lawv pom tias peb coj tau zoo, lawv yuav los teev tiam Yehauvas.​—1 Petus 2:12.

19. Raws li 1 Kauleethaus 3:6, 7, peb yuav tsum nco ntsoov li cas?

19 Txawm hais tias peb yog tus mus tshaj tawm thiab tus qhia los peb yuav tsum nco ntsoov tias Yehauvas yog tus coj tibneeg los teev tiam nws. (Nyeem 1 Kauleethaus 3:6, 7.) Ib tug kwvtij uas nyob hauv Ethi-aupias hais tias: “Tau li 20 tawm xyoo, Yehauvas Cov Timkhawv ntawm peb thaj tsam tsuas muaj kuv tib leeg xwb. Tamsim no yog suav kuv thiab kuv tus pojniam thiab 3 tug menyuam nrog ces peb muaj 14 tug mus tshaj tawm lawm. Tshuav ib tug uas thiaj tsis tau ua kevcai raus dej xwb. Niaj zaus peb muaj li 32 leeg tuaj kev sib txoos.” Tus kwvtij no hais tias nws zoo siab heev uas nws ua siab ntev mus tshaj tawm thiab tos Yehauvas ua tus coj neeg los teev tiam Nws.​—Yauhas 6:44.

20. Ua cas thaum peb mus tshaj tawm peb thiaj zoo li cov uas luag xa mus cawm neeg?

20 Txhua tus neeg muaj nqi heev rau Yehauvas. Peb zoo siab heev uas Yehauvas cia peb nrog nws tus Tub mus coj txhua haivneeg los teev tiam nws ua ntej lub sim ceeb no kawg. Thaum peb mus tshaj tawm ces peb zoo ib yam li cov uas luag xa mus cawm neeg. (Mathais 28:19, 20) Xws li ib lub nkoj uas thauj neeg coob coob tabtom tog es luag xa neeg mus cawm cov neeg ntawd. Txawm yog tus puav thiaj cawm tau neeg xwb los tag nrho cov mus cawm neeg ntawd tes haujlwm yeej tseem ceeb. Peb tes haujlwm mus tshaj tawm zoo ib yam li ntawd. Peb tsis paub hais tias peb yuav cawm tau pes tsawg leej tawm hauv Xatas lub qab ntuj no. Tiamsis Yehauvas xav siv peb leejtwg mus pab lawv los yeej tau. Kwvtij Anre-as (Andreas) uas nyob tebchaws Npaulivias hais tias, “Kuv paub tias yuav tsum yog peb sawvdaws sib pab, peb thiaj pab tau ib tug los paub qhov tseeb thiab ua kevcai raus dej.” Yog li ntawd cia peb sawvdaws rau siab ntso mus tshaj tawm rau qhov Yehauvas yeej yuav foom koob hmoov rau peb. Thiab peb yuav muaj kev zoo siab heev thaum peb coj tau tibneeg los teev tiam Yehauvas.

ZAJ NKAUJ 66 Tshaj Tawm Txoj Xov Zoo

^ nqe 5 Yuav ua li cas peb thiaj li muaj siab mus tshaj tawm txawm hais tias muaj coob tus tsis xav hnov txog txoj xov zoo? Hauv zaj no peb yuav kawm seb peb yuav ua li cas peb thiaj li tsis qaug zog.

^ nqe 7 Thaum peb mus tshaj tawm peb yuav tsum ua raws li nom tswv tej kevcai uas tau rhawv los tiv thaiv lwm tus lub npe thiab qhov chaw nyob.

^ nqe 60 COV DUAB: (pib saum toj los): Ob niam txiv mus tshaj tawm ntawm ib thaj tsam uas neeg tsis tshua nyob tsev. Thawj lub tsev nkawd mus, tus tswv tsev mus ua haujlwm lawm. Lub tsev tom qab ntawd, tus niam tais mus ntsib kws kho mob lawm. Hos lub tsev kawg nkaus, tus niam tsev mus tom khw lawm. Ob niam txiv rov mus ntsib tus uas nyob thawj lub tsev thaum yav tsaus ntuj. Tus uas nyob lub tsev tom qab, nkawd mus ntsib nws ze ntawm lub tsev kho mob. Hos nkawd hu xov tooj mus nrog tus nyob lub tsev kawg nkaus tham.