IR LABI zināms, ka senajā Ēģiptē papiruss bija visbiežāk izmantotais rakstāmmateriāls. Arī grieķi un romieši rakstīja uz papirusa. Taču fakts, ka no papirusniedrēm * izgatavoja ne tikai papirusu, bet arī laivas, nav tik plaši zināms.

Vairāk nekā pirms divarpus tūkstošiem gadu pravietis Jesaja rakstīja, ka tauta, kas dzīvo ”Etiopijas upju apvidū”, ”sūta pa jūru vēstnešus, sūta tos pa ūdeņiem papirusa laivās”. Savukārt pravietis Jeremija paredzēja, ka tad, kad mēdieši un persieši ieņems Babilonu, viņi sadedzinās babiloniešu papirusa laivas, lai babilonieši nevarētu aizbēgt. (Jes. 18:1, 2; Jer. 51:32.)

Bībele ir Dieva iedvesmota grāmata, tāpēc Bībeles pētniekus nepārsteidz arheoloģiskie atradumi, kas liecina, ka Bībeles laikos no papirusniedrēm patiešām taisīja laivas. (2. Tim. 3:16.) Ko ir atklājuši arheologi? Ir atrasti detalizēti pierādījumi tam, ka Ēģiptē ir taisītas papirusa laivas.

Ēģiptiešu kapenēs ir atrasti sienu gleznojumi un ciļņi, kuros attēlots, kā tika vāktas papirusniedres un kā no tām taisīja laivas. Tajos redzams, ka papirusa stublājus nocirta un sasēja saišķos un pēc tam saišķus savienoja. Papirusniedru stublājs ir trīsšķautņains, tāpēc, tos cieši sasienot kopā, veidojas blīvs, izturīgs saišķis. Kā teikts kādā grāmatā par Ēģiptes vēsturi, papirusa laivas varēja sasniegt pat 17 metru garumu un katrā laivas pusē bija vieta 10 vai 12 airiem (A Companion to Ancient Egypt).

Nīlas ielejā papirusniedres bija viegli pieejams izejmateriāls. Turklāt taisīt papirusa laivas bija diezgan viegli. Pēc visa spriežot, pat tad, kad kuģu būvē pārsvarā jau izmantoja kokmateriālus, zvejnieki un mednieki vēl aizvien lietoja nelielas laivas un plostus, kas bija taisīti no papirusa.

Papirusa laivas bija pazīstamas vēl ilgi. Kā var redzēt sengrieķu vēsturnieka Plūtarha darbos (viņš dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā un otrā gadsimta sākumā), viņa lasītājiem papirusa plosti nebija sveši.