Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 29

Cia Li Zoo Siab Rau Tej Uas Koj Ua Tau Rau Yehauvas!

Cia Li Zoo Siab Rau Tej Uas Koj Ua Tau Rau Yehauvas!

“Yog leejtwg tes haujlwm zoo lawm, tus ntawd thiaj khav tau tsis tas nws yuav coj nws txoj haujlwm mus piv rau lwm tus txoj.”​—KALATIAS 6:4.

ZAJ NKAUJ 34 Muab Siab Npuab Vajtswv

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Vim li cas Yehauvas thiaj tsis muab peb sib piv?

YEHAUVAS tsim ib puas tsav yam nyias zoo muaj nyias tug thiab Yehauvas tsim peb tsis zoo ib yam, nws thiaj tsis muab peb sib piv. Nws paub peb zoo. (1 Xamuyees 16:7) Nws paub tej peb ua tau thiab tej peb ua tsis tau thiab peb loj hlob li cas. Nws tsis kom peb ua tej uas peb ua tsis tau. Yog peb xyaum saib peb tus kheej li Yehauvas ces peb yuav tsis ‘xav dhau tej uas peb ua tsis tau.’​—Loos 12:3.

2. Vim li cas thiaj tsis zoo rau peb muab peb piv rau lwm tus?

2 Peb yeej kawm tau ntawm lwm tus, xws li thaum peb pom ib tug kwvtij lossis ib tug muam hauv lub koom txoos txawj mus tshaj tawm heev, tej zaum peb yuav xav seb peb yuav ua li cas peb thiaj txawj mus tshaj tawm li tus ntawd. (Filipis 3:17; Henplais 13:7) Yeej zoo rau peb kawm ntawm lwm tus tiamsis tsis zoo rau peb pheej muab peb piv rau lawv. Yog peb ua li ntawd ces peb yuav khib lawv thiab yuav qaug zog lossis xav hais tias peb tsis tsim nuj dabtsi li. Yog peb pheej nrog peb cov kwvtij nkauj muam sib tw lossis ua kom peb zoo tshaj lawv ces tej zaum peb yuav plam peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas los kuj muaj. Yehauvas thiaj hais tias: “Txhua tus nyias yuav tsum ua tib zoo xyuas nyias tes haujlwm saib zoo li cas tso. Yog leejtwg tes haujlwm zoo lawm, tus ntawd thiaj khav tau tsis tas nws yuav coj nws txoj haujlwm mus piv rau lwm tus txoj.”​—Kalatias 6:4.

3. Koj tau ua dabtsi los txhawb koj txojkev teev tiam Yehauvas?

3 Yehauvas xav kom koj zoo siab rau tej uas koj ua los teev tiam nws. Thaum koj ua kevcai raus dej koj yeej zoo siab heev. Tsis muaj leejtwg yuam koj ua li ntawd tiamsis koj ua vim koj hlub Yehauvas. Xav seb txij thaum ntawd los koj ua dabtsi xwb. Koj puas rau siab kawm Vajtswv Txojlus dua qub? Thaum koj thov Vajtswv, koj puas qhia siab hlo rau nws? (Phau Ntawv Nkauj 141:2) Koj puas txawj mus tshaj tawm dua yav tas los? Koj puas paub siv peb tej ntaub ntawv thiab tej twj mus tshaj tawm? Yog koj muaj cuab muaj yig lawm, Yehauvas puas pab tau koj ua tau ib tug zoo txiv tsev lossis ib tug zoo niam tsev? Txawm koj ua tau li cas los Yehauvas xav kom koj zoo siab rau qhov ntawd.

4. Zaj no peb yuav tham txog dabtsi?

4 Peb pab tau lwm tus kom lawv zoo siab rau tej uas lawv ua los teev tiam Yehauvas thiab pab kom lawv tsis txhob muab lawv piv rau lwm tus. Hauv zaj no peb yuav tham seb cov ua niam ua txiv yuav pab tau lawv cov menyuam li cas? Cov txij nkawm yuav sib pab li cas? Thiab cov txwj laus thiab cov kwvtij nkauj muam yuav pab tau cov nyob hauv lub koom txoos li cas? Peb kuj yuav tham txog tej nqe Vajlugkub uas pab peb muaj tej hom phiaj uas peb yuav ua tau.

TEJ UAS COV NIAM COV TXIV THIAB COV TXIJ NKAWM YUAV TAU UA

Cov niam cov txiv qhia rau nej cov menyuam tias nej zoo siab rau tej uas lawv ua tau (Saib nqe 5-6) *

5. Raws li Efexus 6:4, cov niam cov txiv yuav tsum tsis txhob ua dabtsi?

5 Cov niam cov txiv yuav tsum ceev faj tsis txhob muab ib tug menyuam piv rau ib tug lossis kom tus menyuam ua tshaj li nws ua tau. Yog nej ua li ntawd ces nej yuav ua rau tus menyuam nyuaj siab. (Nyeem Efexus 6:4.) Ib tug muam hu ua Xatsikaus (Sachiko) * hais tias: “Kuv cov xibhwb xav kom kuv kawm tau ntawv zoo tshaj lwm tus. Hos kuv niam los xav kom kuv kawm tau ntawv zoo kom kuv cov xibhwb thiab kuv txiv uas tsis yog Yehauvas Cov Timkhawv thiaj xav zoo txog Yehauvas cov neeg. Thaum kuv xeem ntawv los kuv niam tsis pub kuv poob lossis ua yuam kev ib qho li mas nyuaj heev rau kuv. Txawm kuv twb kawm ntawv tas ntev ntev lawm los nimno kuv pheej tseem xav tias xyov Yehauvas puas txaus siab rau tej uas kuv ua.”

6. Cov niam cov txiv kawm tau li cas los ntawm Phau Ntawv Nkauj 131:1, 2?

6 Nyeem Phau Ntawv Nkauj 131:1, 2. Vajntxwv Daviv hais tias nws tsis ua “tej uas nyuaj dhau rau” nws. Vim nws txo hwjchim nws thiaj muaj lub siab tus. Cov niam cov txiv kawm tau li cas? Lawv yuav tsum txo hwjchim es tsis txhob ua nyuaj dhau rau lawv thiab lawv cov menyuam. Nrog cov menyuam zoo siab rau tej uas lawv ua tau thiab tej uas lawv ua tsis tau los kom lawv tsis txhob nyuaj siab es pab lawv npaj tej hom phiaj uas lawv yuav ua tau xwb. Ib tug muam hu ua Malinas (Marina) hais tias: “Kuv niam yeej tsis muab kuv piv rau kuv 3 tug nus lossis lwm cov menyuam li. Nws qhia rau kuv hais tias peb nyias txawj nyias ib yam thiab peb txhua tus muaj nqis rau Yehauvas. Twb yog vim li ntawd, kuv thiaj tsis muab kuv piv rau lwm tus.”

7-8. Tus txiv uas saib taus nws tus pojniam ua li cas?

7 Tus txiv Khixatia yuav tsum saib taus nws tus pojniam, tsis txhob hais phem rau nws thiab kom nws ua tej yam uas nws ua tsis tau. (1 Petus 3:7) Thiab nws yuav tsis muab nws tus pojniam piv rau lwm tus pojniam. Yog nws ua li ntawd, nws tus pojniam yuav xav li cas? Muaj ib tug muam hu ua Lauxas (Rosa), nws tus txiv tsis yog ib tug Timkhawv thiab nws pheej muab Lauxas piv rau lwm tus pojniam. Nws tus txiv hais lus mob nws heev, ua rau nws xav tias tsis muaj leejtwg hlub nws li. Lauxas hais tias: “Kuv yuav tsum nco ntsoov hais rau kuv tus kheej tias kuv yeej muaj nuj nqis rau Yehauvas.” Tiamsis tus txiv Khixatia yuav saib taus nws tus pojniam rau qhov nws paub hais tias yog nws ua li ntawd ces nws thiaj muaj kev sib raug zoo nrog nws tus pojniam thiab Yehauvas. *

8 Tus txiv uas saib taus nws tus pojniam yuav hlub, yuav qhuas thiab yuav saib nws tus pojniam muaj nqis. (Pajlug 31:28) Zaj tas los, peb tham txog tus muam hu ua Katelinas. Nws niam ib txwm thuam nws thiab muab nws piv rau nws cov phoojywg thiab lwm cov menyuam puag thaum yau los. Vim li ntawd, txawm hais tias Katelinas twb los paub qhov tseeb lawm los nws pheej tseem muab nws piv rau lwm tus. Tiamsis nws tus txiv pab nws. Katelinas hais tias: “Kuv tus txiv hlub kuv thiab qhuas kuv rau tej uas kuv ua tau zoo thiab thov Vajtswv rau kuv. Nws pab kom kuv xav txog Yehauvas tej yam ntxwv zoo thiab tsis txhob xav phem txog kuv tus kheej.”

TEJ UAS COV TXWJ LAUS THIAB COV KWVTIJ NKAUJ MUAM YUAV TAU UA

9-10. Cov txwj laus pab tau ib tug muam kom nws tsis txhob pheej muab nws piv rau lwm tus li cas?

9 Muaj ib tug muam hu ua Hanuni uas puag thaum yau los tsis tshua muaj leejtwg qhuas nws. Nws hais tias: “Txij thaum kuv tseem yau los, kuv ib txwm txaj muag thiab xav hais tias lwm cov menyuam zoo dua kuv. Kuv thiaj pib muab kuv tus kheej piv rau lwm tus.” Txawm hais tias Hanuni twb los paub qhov tseeb thiab ua ib tug tho kev los nws yeej tseem muab nws tus kheej piv rau lwm tus. Nws thiaj xav hais tias tej uas nws ua hauv lub koom txoos tsis muaj nuj nqis dabtsi li. Tiamsis nimno nws muaj kev zoo siab lawm.

10 Muaj cov txwj laus pab kom Hanuni pom tias nws muaj nuj nqis rau lub koom txoos thiab qhuas nws rau nws tus yam ntxwv zoo. Hanuni hais tias: “Muaj zaum puav cov txwj laus hais kom kuv mus pab txhawb lwm tus viv ncaus. Qhov no ua rau kuv zoo siab tias kuv tseem muaj nuj nqis. Kuv nco qab cov txwj laus los ua kuv tsaug uas kuv mus pab txhawb ib co viv ncaus thiab lawv nyeem 1 Thexalaunikes 1:2, 3 rau kuv, ua rau kuv zoo siab heev. Kuv ua cov txwj laus tsaug uas lawv pab kuv.”

11. Peb yuav txhawb cov ‘uas tas kev cia siab thiab tsis muaj chaw vamkhom’ li Phau Ntawv Nkauj 34:18 hais li cas?

11 Nyeem Phau Ntawv Nkauj 34:18. Yehauvas hlub cov neeg ‘uas tas kev cia siab thiab tsis muaj chaw vamkhom’ heev. Tsis yog cov txwj laus xwb tiamsis peb sawvdaws yeej pab tau cov kwvtij nkauj muam no. Ib qho uas peb pab tau lawv yog peb qhia rau lawv tias peb hlub lawv. Yehauvas los kuj xav kom peb qhia rau lawv tias Nws hlub lawv npaum li cas. (Kaulauxais 3:12) Thiab ib qho uas peb pab tau lawv yog peb yuav tsum tsis txhob tham txog peb tus kheej nkaus xwb rau qhov peb tsis xav ua kom lwm tus khib peb. Tiamsis peb yuav tsum siv peb lub peev xwm los txhawb peb cov kwvtij nkauj muam.​—1 Petus 4:10, 11.

Yexus cov thwjtim ncawg nws vim nws txo hwjchim thiab tsis khav tias nws paub dua lawv. Nws ua ub ua no nrog nws cov phoojywg (Saib nqe 12)

12. Vim li cas tibneeg thiaj nyiam los cuag Yexus? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

12 Tag nrho cov neeg uas nyob hauv ntiajteb no, Yexus yog tus muaj hwjchim tshaj. Txawm li ntawd los nws “siab mos siab muag tsis muab hlob.” (Mathais 11:28-30, TT ) Yog peb xyaum Yexus tus qauv ces peb yuav paub ua zoo rau lwm tus. Yexus tsis khav txog nws tej kev txawj ntse. Thaum nws qhia tibneeg, nws siv cov lus yooj yoojyim thiab siv cov lus piv txwv uas raug neeg siab. (Lukas 10:21) Yexus tsis khav theeb li cov pov thawj hlob thiab cov Falixais. Tej Yexus qhia rau tibneeg ua rau lawv paub tias lawv muaj nuj nqis heev rau Vajtswv vim Yexus saib taus lawv.​—Yauhas 6:37.

13. Ua cas peb thiaj paub hais tias Yexus hlub nws cov thwjtim thiab ua zoo rau lawv?

13 Tej uas Yexus kom nws cov thwjtim ua qhia tias nws hlub lawv thiab ua zoo rau lawv. Nws paub tias nws cov thwjtim nyias muaj nyias peev xwm thiab lawv lub neej nyias txawv lawm nyias ib yam, nws thiaj tsis muab tes haujlwm zoo ib yam rau lawv ua thiab kom lawv mus tshaj tawm txoj xov zoo tau ib yam nkaus. Tsuav yog lawv rau siab ntso xwb ces nws yeej zoo siab lawm. Yexus muab ib zaj lus piv txwv txog ib tug los pav muab nyiaj talas rau nws 3 tug tub qhe mus ua lag luam raws li lawv muaj peev xwm. Ob tug qhev uas zoo, ib tug ua tau ntau dua ib tug, tiamsis tus los pav qhuas nkawv ib yam nkaus. Nws hais rau nkawv tias: “Zoo heev, koj yog tus tubtxib uas zoo thiab ncaj ncees!” (Mathais 25:14-23) Yexus totaub nws cov thwjtim ib yam li tus los pav no.

14. Peb yuav xyaum Yexus li cas thaum peb nrog peb cov kwvtij nkauj muam?

14 Yexus siab zoo thiab hlub peb heev. Nws paub hais tias peb nyias muaj nyias peev xwm thiab nyias lub neej txawv lawm nyias ib yam tsuav yog peb ua li peb ua tau xwb ces Yexus yeej zoo siab lawm. Peb yuav tsum xyaum ua li Yexus es tsis txhob ua rau peb cov kwvtij nkauj muam txaj muag lossis xav hais tias lawv tsis muaj nuj nqis dabtsi li vim lawv ua tsis tau ntau npaum li lwm tus. Tiamsis nco ntsoov qhuas lawv rau tej uas lawv ua tau rau Yehauvas.

MUAJ TEJ HOM PHIAJ UAS KOJ UA TAU XWB

Koj yuav zoo siab heev thaum koj muaj tej hom phiaj uas koj ua tau (Saib nqe 15-16) *

15-16. Vim ib tug muam muaj tej hom phiaj uas nws muaj cuab kav ua tau, pab tau nws li cas?

15 Peb lub neej yuav muaj qab hau yog hais tias peb muaj tej hom phiaj uas peb xav ua rau Yehauvas. Tiamsis peb tej hom phiaj yuav tsum yog tej uas peb muaj peev xwm ua tau, tsis yog peb pom luag ua es peb cia li yuav ua li lawv xwb. Yog peb ua li ntawd ces tej zaum peb yuav ua tsis tau thiab yuav ua rau peb qaug zog. (Lukas 14:28) Cia peb tham txog tus muam Midaulis (Midori) uas yog ib tug tho kev.

16 Midaulis txiv tsis yog Yehauvas ib tug Timkhawv. Thaum Midaulis tseem me, nws txiv pheej muab nws piv rau nws cov nus muag thiab cov menyuam tom nws tsev kawm ntawv tias nws tsis zoo npaum li lawv. Midaulis hais tias, “Kuv thiaj xav hais tias kuv ua tsis tau dabtsi li.” Tiamsis thaum nws loj nws tsis xav li ntawd lawm. Nws hais ntxiv tias, “Thaum kuv nyeem phau Vajlugkub txhua txhua hnub pab kom kuv pom tias Yehauvas hlub kuv.” Tsis tas li ntawd xwb, Midaulis muaj tej hom phiaj uas nws paub hais tias nws ua tau thiab nws thov Vajtswv pab nws. Vim nws ua li no, nws thiaj zoo siab rau tej uas nws ua tau rau Yehauvas.

RAU SIAB UA LI KOJ UA TAU RAU YEHAUVAS

17. Yuav ua li cas peb thiaj hloov tau lub siab tshiab thiab lub siab tshiab yuav pab tau peb li cas?

17 Yehauvas hais tias: “Nej yuav tsum hloov dua siab tshiab.” (Efexus 4:23, 24) Yuav kom peb ua tau li ntawd, peb yuav tsum rau siab ntso kawm Vajtswv Txojlus, ua zoo xav txog tej uas peb kawm, thiab thov Vajtswv pab peb. Vajtswv lub hwj huam dawb huv yuav pab kom peb tsis txhob pheej muab peb tus kheej piv rau lwm tus thiab pab kom peb maj nrawm nroos hloov peb txojkev xav thaum peb pib khib lwm tus lossis muaj lub siab khav theeb.

18. Ob Xwmtxheej Vajntxwv 6:29, 30 txhawb tau peb lub zog li cas?

18 Nyeem 2 Xwmtxheej Vajntxwv 6:29, 30. Yehauvas paub peb zoo. Nws paub txog tej kev phem kev tsis zoo hauv ntiajteb no thiab peb tej kev txhaum uas peb niaj hnub tawm tsam. Thaum Yehauvas pom peb rau siab ntso tawm tsam tej no ua rau Yehauvas haj yam hlub peb.

19. Yehauvas muab zaj lus piv txwv twg los pab kom peb paub tias nws hlub peb npaum li cas?

19 Yehauvas muab leej niam thiab nws tus menyuam mos los ua piv txwv pab kom peb totaub tias nws hlub peb npaum li cas. (Yaxayas 49:15) Ib tug muam hu ua Lachee (Rachel) hais tias: “Thaum kuv yug tau kuv tus ntxhais, nws me me thiab tsis muaj zog li vim nws yug los ntxov. Tiamsis tus kws kho mob yeej cia kuv puag kuv tus me ntxhais txhua txhua hnub thaum nws tseem nyob tom tsev kho mob. Lub caij ntawd ua rau wb ob niam tub sib ncawg heev. Nimno nws twb muaj 6 xyoo lawm los nws yeej tseem me tshaj lwm cov menyuam. Kuv zoo siab heev uas muaj kuv tus ntxhais. Kuv hlub nws kawg vim thaum yug tau nws los nws yeej peem kawg nws thiaj li ciaj.” Peb zoo siab tias Yehauvas hlub peb thaum nws pom peb ua npaum li peb ua tau los teev tiam nws.

20. Vim li cas Yehauvas cov neeg thiaj muaj kev zoo siab?

20 Koj yog Yehauvas tsev neeg vim rau qhov koj teev tiam nws. Nws hlub koj thiab koj muaj nuj nqis heev rau nws. Yehauvas coj koj los cuag nws tsis yog vim tias koj zoo tshaj lwm tus tiamsis vim nws pom tias koj yog ib tug neeg txo hwjchim thiab nws yuav cob qhia tau. (Phau Ntawv Nkauj 25:9) Yehauvas hlub koj vim koj muab siab npuab nws thiab rau siab ntso teev tiam nws. Qhov uas koj ua no qhia tias koj muaj lub siab mos siab muag siab dawb siab zoo. (Lukas 8:15) Yog li ntawd, kav tsij rau siab ntso ua npaum li koj ua tau rau Yehauvas thiab zoo siab rau tej ntawd.

ZAJ NKAUJ 38 Nws Yuav Hwj Koj Ruaj Khov

^ nqe 5 Yehauvas tsis muab peb sib piv tiamsis muaj tej thaud peb pheej muab peb piv rau lwm tus ces peb ho xav hais tias peb tsis zoo li luag. Hauv zaj no peb yuav tham seb yog vim li cas thiaj tsis zoo rau peb muab peb piv rau lwm tus. Thiab peb yuav tham seb peb yuav pab peb tsev neeg thiab cov nyob hauv lub koom txoos li cas lawv thiaj yuav saib lawv tus kheej muaj nqis ib yam li Yehauvas saib.

^ nqe 5 Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.

^ nqe 7 Txawm peb tham txog tus txiv xwb los cov ntsiab lus no kuj yog hais rau tus pojniam thiab.

^ nqe 58 COV DUAB: Hmo uas tsev neeg pe hawm Vajtswv, ob niam txiv zoo siab uas nkawv pom nkawv cov menyuam ib leeg ua ib yam los ua Nau-es lub nkoj.

^ nqe 62 COV DUAB: Ib tug muam uas yog ib txhais yim neeg xav seb nws yuav ua li cas nws thiaj ua tau ib tug pab tho kev. Nws zoo siab tias nws ua tau li nws lub siab xav.