Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 30

Saib Yehauvas Lub Cuab Lub Yig Muaj Nuj Nqis

Saib Yehauvas Lub Cuab Lub Yig Muaj Nuj Nqis

“Koj tsim nws, koj pub nws muaj hwjchim yau dua cov timtswv ib nyuag ntu, koj pub nws muaj hwjchim thiab tau ntsejmuag.”​—HENPLAIS 2:7.

ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? a

1. Piav seb tej uas peb pom ib ncig ua rau peb lub siab yuj plaws li cas txog Yehauvas.

 THAUM peb tig ntsia mus rau txhua fab, tsis hais saum nruab ntug los yog hauv nruab tiv txwv, peb yuav seev lis zoj yam nkaus li Daviv tias: “Thaum kuv tsa qhovmuag ntsia saum lub ntuj uas koj tsim cia, kuv pom lub hli thiab tej hnubqub uas koj muab teeb nyias nyob muaj nyias chaw, neeg ntiajteb tsim txiaj npaum li cas, koj thiaj nco txog lawv? Noob neej zoo npaum twg, koj thiaj hlub lawv ua luaj?” (Phau Ntawv Nkauj 8:3, 4) Tos Daviv seev li no los, yog peb saib tag nrho tej uas Yehauvas tau tsim, txawm peb luaj li lub nyuag hau koob xwb los Yehauvas tseem hmov tshua peb kawg nkaus li. Cia peb mus tham me ntswb mentsis txog thawj nkawm niam txiv uas Yehauvas tau saws los ua nws tsev neeg.

2. Thaum chiv keeb chiv thawj, Vajtswv lub hom phiaj rau noob neej yog li cas tiag?

2 Adas thiab Evas nkawv yog Yehauvas tej tub ki. Yehauvas thiaj faj lus tseg rau nkawv hais tias: “Neb cia li muaj tub muaj ki kom coob, . . . thiab lawv yuav kav tagnrho lub ntiajteb.” (Chivkeeb 1:28) Raws li nqe no, yog tias nkawv coj lub neej raws nkaus li Vajtswv tau npaj thaum chiv keeb chiv thawj lawm ces tsis hais nkawv los yog nkawv tej tub ki yuav ua Vajtswv tej tub tej kiv mus ib txhis.

3. Piav seb Yehauvas tsim tau Adas thiab Evas nkawv muaj meej mom npaum li cas.

3 Yehauvas yeej tsis saib Adas thiab Evas nkawv tam tej qhua. Henplais tshooj 2 nqe 7 hais li no txog Yehauvas tias: “Koj tsim nws, koj pub nws muaj hwjchim yau dua cov timtswv ib nyuag ntu, koj pub nws muaj hwjchim thiab tau ntsejmuag.” Yog li ntawd, tab txawm tibneeg lub hwjchim tsis sib txig sib luag nrog tej tubtxib qaum ntuj los, Yehauvas haj tseem tsim tau tibneeg lub meej mom yuav luag cuag tej tubtxib qaum ntuj. (Phau Ntawv Nkauj 103:20) Ces Adas thiab Evas nkawd yeej tsis muaj lus yib.

4. Piav seb muaj li cas tshwm sim tom qab Adas thiab Evas tsis mloog Yehauvas lus, thiab seb peb yuav kawm txog dabtsi.

 4 Ntev mus ntev tuaj, Adas thiab Evas nkawv tsis mloog Yehauvas lus. Vim nkawv txojke tsis mloog lus, thiaj ua rau nkawv thiab nkawv tej xeeb leej xeeb ntxwv plam ntawm Yehauvas lub cuab lub yig mus lawm. Txhob tag kev cia siab, Yehauvas lub hom phiaj haj tseem nyob qhov qub. Yog leejtwg tig ntiag hlo rov los cuag Yehauvas thiab mloog nws lus ces tus ntawd yuav tau rov los ua nws tub nws kiv li qub. Nyob rau hauv zaj kawm no, peb yuav kawm seb peb tsim nuj npaum li cas rau Yehauvas, yuav ua li cas peb thiaj rov ua tau nws tej tub tej kiv, thiab cov uas muaj feem nyob mus ib txhis hauv lub ntiajteb no yuav txais tej koob hmoov twg.

YEHAUVAS SAIB TIBNEEG TSIM NUJ KAWG LI

Vim li cas peb thiaj paub tias Yehauvas saib tibneeg tsim nuj ua luaj? (Saib nqe 5-11) b

5. Peb yuav coj zoo li cas thiaj qhia tias peb ris Vajtswv txiaj ntsig?

5 Yehauvas saib tibneeg tsim nuj kawg li, nws thiaj tsim kom neeg muaj nws tus yam ntxwv. (Chivkeeb 1:26, 27) Xws li, txawj hlub luag, txawj xav txog luag, thiab coj ncaj rau luag. (Phau Ntawv Nkauj 86:15; 145:17) Yog li ntawd, neeg yeej muaj rab peevxwm xyaum tau Yehauvas tus yam ntxwv. Yog peb xyaum nws tus yam ntxwv, nws yuav suav tias peb yeej hwm thiab ris nws txiaj ntsig. (1 Petus 1:14-16) Ntxiv ntawd, peb yuav ua lub neej kaj siab lug.

6. Piav seb Yehauvas xav txog neeg li cas thaum nws tsim lub ntiajteb.

6 Yehauvas tsim kom lub ntiajteb zoo nkauj zoo saib. Twb yog Yehauvas hlub tshua peb thiab siab dawb siab zoo kawg nkaus li, nws thiaj tsim ib puas tsav yam kom peb txaus siab hlo. (Yauj 38:4-6; Yelemis 10:12) Ntxiv ntawd, ua ntej neeg xeev xwm nyob hauv ntiajteb no, Yehauvas twb npaj lub ntiajteb cia lawm. Thaum Yehauvas ntsia sab no mus rau sab tod mas ua rau nws “txaus siab heev.” (Chivkeeb 1:10, 12, 31) Ces thaum tibneeg pib tshwm sim los ua neeg, Yehauvas thiaj tsa lawv “kav txhua yam” uas nws tau tsim tseg huv tibsi. (Phau Ntawv Nkauj 8:6) Yehauvas twb muab txhua tsav txhua yam tu zoo zoo nkauj tseg lawm ces thaum neeg pom lawv yuav txaus siab tu ntxiv. Yeej tsim nyog peb ris Yehauvas tus txiaj tus ntsig uas nws haj tseem txawj xav txog peb li no thiab.

7. Raws li Yausuas 24:15, tibneeg puas muaj cai txiav txim rau lawv tus kheej?

7 Yehauvas cia nyias txiav txim siab rau nyias tus kheej, nws tsis yuam ib tug twg. Yog li ntawd, nyob ntawm peb seb peb puas yuav teev tiam Yehauvas los tsis teev tiam. (Nyeem Yausuas 24:15.) Tiamsis yog peb ho txiav txim siab teev tiam nws, yuav ua rau nws zoo siab kawg li. (Phau Ntawv Nkauj 84:11; Pajlug 27:11) Ua li, puas muaj lwm yam peb yuav tau txiav txim siab ua? Cia peb mus tham me ntswb mentsis txog Yexus tej kev txiav txim siab.

8. Piav seb Yexus txiav txim siab siv hlo nws lub sijhawm ua dabtsi.

8 Muaj ib zaug, Yexus thiab nws cov tubtxib sab sab lim lim xav mus rau ib qho chaw xu xu kom thiaj tau so mentsis. Tiamsis coob leej twb huas mus ua ntej thiab tos ntshis yuav mloog Yexus qhia. Thaum Yexus pom lawv, nws hmov tshua lawv kawg nkaus li nws thiaj rub siab ntev qhia “ntau zaj rau lawv mloog.” (Malakaus 6:30-34) Cia peb xyaum Yexus es txawj xav txog luag lwm tus. Qee hlo sijhawm mus pab kom ib zej tsoom sawvdaws paub txog Yehauvas. Yog peb ua li no, lawv thiaj yuav qhuas peb Leej Txiv Yehauvas. (Mathais 5:14-16) Tsis tas li ntawd, Yehauvas yuav suav tias peb yeej xav ua nws tsev neeg.

9. Piav seb Yehauvas muab tes haujlwm twg rau cov niam cov txiv.

9 Yehauvas pub kom tibneeg muaj metub menyuam thiab nws sam hwm kom cov niam txiv cob lawv tej menyuam los ntseeg nws. Yehauvas tsis cia cov tubtxib qaum ntuj muaj tub muaj ki. Yog li ntawd cov niam txiv, saib nej tes haujlwm cob menyuam muaj nqis. Nco ntsoov cob kom nej tej menyuam coj “raws li Vajtswv Txojlus qhia.” (Efexus 6:4; 2 Kevcai 6:5-7; Phau Ntawv Nkauj 127:3) Yehauvas thiab Yexus nkawv yeej nrog nej hlub hlub nej tej metub menyuam. (Lukas 18:15-17) Yog li ntawd, Yehauvas thiaj muab ntau yam los pab nej cob qhia lawv. Xws li nkauj, yeeb yaj kiab, thiab ntaub ntawv uas nyob hauv lub vej xaij jw.org/hmn. Yog nej cov uas ua niam ua txiv tso siab plhuav rau Yehauvas thiab tau hau ntsoov cob nej tej menyuam, nej tsis yog ua rau Yehauvas zoo siab nkaus nkaus xwb tiamsis nej tseem yuav pab coj tau nej cov menyuam los rau hauv Yehauvas tsev neeg.

10-11. Qhov uas Yexus tuag this tibneeg pab tau coob leej ntau tus li cas?

10 Yehauvas cia Yexus los tuag this tibneeg kom thiaj saws tau lawv los ua nws tsev neeg. Peb twb tham nyob hauv  nqe 4 tias Adas thiab Evas txhob txwm tsis mloog Yehauvas lus, nkawv thiab nkawv tej xeeb leej xeeb ntxwv plam tsis tau ua Yehauvas lub cuab lub yig lawm. (Loos 5:12) Ua li nkawv tej xeeb leej xeeb ntxwv puas tas kev cia siab? Yehauvas siab dawb siab zoo kawg nkaus li, nws tseem cia nws tus tub Yexus Khetos los tuag this nkawv tej tub ki. (Yauhas 3:16; Loos 5:19) Yog ib tug twg coj lub neej raws li Vajtswv pom zoo ces Vajtswv yuav saws tus ntawd los ua nws tsev neeg. Cov xaiv tseg uas yog 144,000 leej twb tau saws los ua Vajtswv tsev neeg lawm.​—Loos 8:15-17; Tshwmsim 14:1.

11 Ntxiv ntawd, Vajtswv yuav saws ib pab neeg coob coob uas suav tsis txheeb los ua nws tsev neeg. Txawm cov no los yuav tau ua lub neej qhia tias lawv ntseeg Vajtswv ruaj nreeg ces thaum dhau txojkev sim siab tom qab 1,000 xyoo, Vajtswv mam saws lawv los ua nws tsev neeg. (Phau Ntawv Nkauj 25:14; Loos 8:20, 21) Vim muaj txojkev vam kev cia siab no, lawv thiaj hu Yehauvas ua lawv “Leej Txiv” niaj hnub niam no. (Mathais 6:9) Tsis tas li ntawd, Vajtswv tseem yuav tsa cov uas tas simneej lawd sawv rov qab los muaj txojsia dua. Yog lawv muaj siab rau ntseeg ces lawv yuav muaj ib feem los ua Vajtswv tsev neeg.

12. Piav seb tom ntej no, peb yuav mus teb lo lus twg.

12 Raws li peb tau tham tas los no, Yehauvas yeej saib tibneeg muaj tsim. Nws twb saws cov xaiv tseg los ua nws tej tub ki lawm. Thaum nyob hauv lub ntiajteb tshiab, nws haj tseem yuav saws cov “neeg coob coob” uas suav tsis txheeb los ua nws tsev neeg. (Tshwmsim 7:9) Yog li ntawd, yuav ua li cas Vajtswv thiaj yuav saws tau peb los rau hauv nws tsev neeg?

QHIA RAU YEHAUVAS TIAS PEB XAV UA NWS TSEV NEEG

13. Ua ntej Vajtswv yuav txais peb los ua nws tsev neeg, peb yuav tau ua yam twg? (Malakaus 12:30)

13 Teev tiam Yehauvas kom kawg siab kawg ntsws. (Nyeem Malakaus 12:30.) Vajtswv tsim kom peb txawj ua ub ua no. Tiamsis yam uas zoo tshaj yog txawj teev tiam Vajtswv. Yuav kom Vajtswv suav tias peb yeej xav teev tiam nws tiag, peb yuav tau “ua raws li tej lus uas Vajtswv hais.” (1 Yauhas 5:3) Raws li Vajtswv cov lus sam hwm, Yexus hais kom peb mus coj txhua haiv neeg los ua nws cov thwjtim thiab muab lawv ua kevcai raus dej. (Mathais 28:19) Ntxiv ntawd, peb yuav tau sib hlub. (Yauhas 13:35) Yog peb mloog Yehauvas tej lus ces nws yuav txais peb los ua nws tsev neeg.​—Phau Ntawv Nkauj 15:1, 2.

14. Piav seb hlub lwm tus yog li cas tiag. (Mathais 9:36-38; Loos 12:10)

14 Txawj sib hlub. Txhua yam Yehauvas ua puavleej yog ncau los ntawm kev hlub. (1 Yauhas 4:8) Nco ntsoov tias, Yehauvas yeej hlub peb ua ntej peb xeev xwm los ua neeg. (1 Yauhas 4:9, 10) Cia peb xyaum Yehauvas es txawj hlub luag lwm leej lwm tus. (Efexus 5:1) Ua ntej Yehauvas los kho ib puas tsav yam hauv ntiajteb, cia peb rau siab ntso mus pab tibneeg los paub txog nws. (Nyeem Mathais 9:36-38.) Yog ib tug twg txiav txim siab ua kevcai raus dej los peb txhob iab liam nws li ub li no. Tiamsis nco ntsoov hlub tshua nws. (1 Yauhas 4:20, 21) Yog peb tsis paub hauv paus hauv ntsis los cia peb txhob xav yuam kev. Xav qhov zoo tias nws yeej ua txhua yam tawm plaws hauv lub siab tuaj. Cia li hwm thiab saib taus nws.​—Nyeem Loos 12:10; Filipis 2:3.

15. Peb yuav tau nco ntsoov hlub leejtwg?

15 Muaj lub siab hlub txhua leej txhua tus. Txhob ua siab deb, kav tsij muab Vajtswv Txojlus coj los siv rau hauv peb lub neej, nws thiaj yuav saws peb los ua nws tsev neeg. Xws li, thaum Yexus hais kom peb hlub peb tej yeeb ncuab thiab ua zoo rau lawv. (Lukas 6:32-36) Tej zaud, yuav yooj yim hais tiamsis tsis yooj yim ua. Txawm li ntawd los, kav tsij npuab nraim Yexus tus neev tus lw. Yog peb coj raws li Yehauvas cov lus thiab xyaum Yexus ces yuav qhia tau tias peb xav ua Yehauvas tsev neeg tiag tiag li.

16. Piav seb peb yuav txuag Yehauvas lub koob lub npe li cas.

16 Txuag Yehauvas lub koob lub npe. Muab ua piv txwv li no. Txawm yuav yog leejtwg tsev neeg los xij, tus hlob ua li cas, tus yau xyaum ua li ntawd. Yog tus hlob rau siab ntso teev tiam Yehauvas, tus yau yuav rau siab tib yam li ntawd. Yog tus hlob ua dog ua dig, tej zaum tus yau yuav mus ua dog ua dig. Zoo tib yam li ntawd, yog tias ib tug ntseeg twg cia li fav xeeb, ua kev nkauj kev nraug lossis mus ua phem, yuav ua rau tej txhia ntshaw ntshaw mus ua tib yam li ntawd. Cov mus xyaum ua lub neej li no yuav ua rau tebchaws hnyos Yehauvas thiab cov ntseeg Yehauvas. (1 Thexalaunikes 4:3-8) Cia peb txav kom deb ntawm cov uas tsis xyaum coj lub neej raws li Yehauvas tej kevcai. Tsis txhob cia ib tug twg ua rau peb muab Yehauvas tso tseg.

17. Piav seb peb yuav tau zam txojkev xav twg thiab vim li cas.

17 Tsis txhob cia koj lub siab dai dhuam rau tej cuab txhiaj cuab tam tiamsis tso siab rau Yehauvas. Ua neej nyob, yam uas yuav ua rau peb kaj siab tiag tiag yog ua Yehauvas tes haujlwm. (Filipis 4:6, 7) Yehauvas cog lus tseg tias yog peb coj nws tej kevcai thiab muab nws tes haujlwm tso ua ntej ces nws yuav pub kom peb muaj txaus noj txaus hnav thiab muaj chaw nkaum tshav nkaum nag. (Phau Ntawv Nkauj 55:22; Mathais 6:33, NWT ) Kav tsij muab Yehauvas tej lus no cim tseg cia, peb thiaj tsis tso siab rau peb tej cuab txhiaj cuab tam. Tiamsis muaj qho leej hais tias lawv muaj nyiaj txaus yuav tej khoom ub khoom no ces tsis ua li cas. Txawm li ntawd los, cia peb ua zoo ntsuas seb peb puas yuav tu tau tej khoom ntawd lossis peb puas yuav tso tau tej khoom ntawd tseg. Yehauvas muaj haujlwm ntau heev ua tsis txhij tsis txhua. Yog li ntawd, tsis txhob cia peb tej cuab txhiaj cuab tam ua ib qho chaw tab kaum peb ua Yehauvas tes haujlwm. Nyob rau Yexus tiam, muaj ib tug txivneej lub siab pheej dai dhuam rau nws tej cuab txhiaj cuab tam nws thiaj ua tsis tau Yehauvas tes haujlwm. Thaum kawg, nws tsis muaj feem nyob rau hauv Yehauvas tsev neeg.​—Malakaus 10:17-22.

YEHAUVAS TEJ TUB TEJ KI YUAV TXAIS TEJ KOOB HMOOV TWG?

18. Cov mloog Yehauvas lus yuav txais tej koob hmoov twg?

18 Cov neeg uas txaus siab hlo mloog Yehauvas lus yuav muaj txoj koob hmoov pe hawm nws mus ib txhiab ib txhis. Lub sijhawm ntawd, tsuas yuav muaj Vajtswv txojkev kav thoob plhawv ntiajteb lawm xwb. Vajtswv yuav cia Yexus muab tej kev kub ntxhov uas Adas thiab Evas nkawv rhawv tsim tau los tshem tawm huv tibsi mus. Vajtswv yuav muab lub ntiajteb rau tibneeg nyob ua lawv teej lawv tug. Lawv yuav txaus siab hlo tu ces tsis ntev xwb, txhua yam yuav rov qab zoo nkauj tuaj. Cov uas tau tas simneej lawm los yuav rov muaj txojsia dua thiab yuav kawm txog Yehauvas seb lawv puas yuav txaus siab teev tiam nws. (Tshwmsim 21:1) Thaum cov uas teev tiam Yehauvas tsis muaj kev txhaum lawm ces yuav zoo li hais hauv phau Vajlugkub tias Vajtswv cia tibneeg “muaj hwjchim thiab tau ntsej muag.”​—Henplais 2:7.

19. Piav seb peb yuav tau nco ruj rwg tej twg.

19 Vajtswv tau npaj ntau yam zoo kawg nkaus li rau cov uas yuav nyob hauv ntiajteb mus ib txhis. Yog li ntawd, kav tsij muab tej uas Vajtswv cog lus tseg no khi kiag rau hauv koj nruab siab. Xyaum ua lub neej raws li Vajtswv tej lus kam tiag. Nco ntsoov tias Vajtswv yeej hlub tshua koj. Nws yeej xav tau koj los ua nws tsev neeg. Qhov uas tau los pe hawm Yehauvas yog ib txoj koob hmoov zoo tshaj plaws li tsis muaj ib yam yuav pauv tau. Cia peb nco ntsoov li ntawd mus tag ib txhiab ib txhis.

ZAJ NKAUJ 107 Taug Nraim Vajtswv Txojkev Hlub

a Ib tse tibneeg twg, nyias yeej muaj nyias ib lub luag haujlwm. Xws li, tus txiv tsev ntaus thawj hlo, tus niam tsev tab cuab, thiab tej metub menyuam mloog lus. Yog sawvdaws sib pab nroos txhua yam hauv lub cuab lub yig yuav kaj taws nrig. Zaj no yuav piav txog Yehauvas lub cuab lub yig me ntswb mentsis thiab seb peb muaj ib feem li cas.

b DAIM DUAB: Vajtswv tsim kom tibneeg muaj nws tus yam ntxwv. Vim li ntawd, ob niam txiv no ib tug hlub ib tug thiab hlub nkawd ob tug menyuam. Nkawd ntseeg Yehauvas, nkawd thiaj cob ob tug menyuam kom paub Yehauvas. Ob niam txiv ntawd kuj tso zaj yeeb yaj kiab los pab ob tug menyuam kom nkag siab vim li cas Yexus thiaj los tuag this tibneeg. Nkawd kuj qhia ob tug menyuam tias yav tom hauv ntej, lawv yuav saib xyuas thiab tu lub ntiajteb mus tag ib txhiab ib txhis.