Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 34

“Sim” Yehauvas Seb Nws Zoo Npaum Li Cas

“Sim” Yehauvas Seb Nws Zoo Npaum Li Cas

‘Nej sim xav saib Yehauvas ua zoo npaum li cas rau nej lawm. Cov neeg uas los nrhiav chaw nkaum ntawm Yehauvas, lawv tau zoo nyob kaj siab lug.’​—PHAU NTAWV NKAUJ 34:8.

ZAJ NKAUJ 145 Vajtswv Tej Lus Cog Tseg Txog Lub Vaj Kaj Siab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? a

1-2. Raws li Phau Ntawv Nkauj 34:8, peb yuav ua li cas peb thiaj paub tias Yehauvas zoo?

 YOG tias muaj ib tug tibneeg cev ib taig mov rau koj noj tiamsis koj tsis paub tias qab li cas tej zaum koj yuav muab saib mus saib los seb muaj dabtsi nyob rau hauv. Koj yuav muab hnia mus hnia los seb tus ntxhiab tsw puas xis koj. Lossis koj yuav nug lwm tus seb lawv puas xis tais mov ntawd. Tiamsis yuav kom koj paub tseeb tseeb seb tais mov ntawd qab los tsis qab, koj yuav tau sim noj kiag.

2 Tib yam li ntawd peb yuav tau nyeem phau Vajlugkub, tej ntaub ntawv uas lub koom haum tau luam tawm, thiab mloog lwm tus piav lawv lub neej seb Yehauvas foom koob hmoov rau lawv li cas. Ua li no peb thiaj paub tias Yehauvas zoo npaum li cas. Tiamsis kom peb paub tiag tiag peb yuav tau saj nws. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 34:8.) Saj no es peb yuav saj Vajtswv li cas? Tej zaum peb tsis paub xyov Yehauvas puas yuav pab peb tiag rau qhov peb tsis tau saj nws dua. Peb tsuas hnov kom coj lub neej yoojyim yog tias peb xav ua haujlwm rau Yehauvas kom puv ntoob. Tej zaum peb yuav ras dheev txog Yexus cov lus cog tseg tias yog peb muab lub Nceeg Vaj tso ua ntej hauv peb lub neej, Yehauvas yuav tsis cia peb tu ncua ib yam dabtsi li. (Mathais 6:33, NWT ) Vim Yexus cov lus cog tseg no, peb tsis lob khoom ub khoom no ntau ntau, haujlwm los peb yuav tsis ua npaum li yav tas los lawm peb thiaj muaj sijhawm mus tshaj tawm tau. Thaum ua li no ces ntev mus ntev tuaj peb yuav pom tias peb yeej tsis tu ncua ib yam dabtsi vim peb “sim” Yehauvas.

3. Raws li Phau Ntawv Nkauj 16:1, 2, piav seb cov twg thiaj txais tau qhov zoo los ntawm Yehauvas?

3 Txawm tibneeg yuav ntseeg thiab tsis ntseeg los xij, Yehauvas yeej “ua zoo rau txhua tus”. (Phau Ntawv Nkauj 145:9; Mathais 5:45) Tiamsis cov uas hlub Yehauvas thiab teev tiam nws kawg siab kawg ntsws yog cov uas nws kheev pab ntau dua. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 16:1, 2.) Cia peb mus kawm txog tej yam zoo uas Yehauvas ua rau peb.

4. Cov uas muab lawv tus kheej cob rau Yehauvas yuav tau txais tej twg?

4 Txhua zaus peb mloog thiab ua raws li Yehauvas hais, peb yuav pom tias peb lub neej yeej vam meej lawm hov ntau. Thaum peb kawm Yehauvas thiab sib raug zoo nrog nws lawd, peb yuav tswj tau peb lub siab uas xav mus ua phem. (Kaulauxais 1:21) Thaum peb muab peb tus kheej cob rau Yehauvas thiab ua kevcai raus dej, peb yuav pom tias nws txaus siab heev rau peb thiab peb txojkev sib raug zoo los yuav loj zuj zus ntxiv.​—1 Petus 3:21.

5. Piav seb Vajtswv ua zoo rau peb li cas thaum mus tshaj tawm.

5 Ntev mus ntev tuaj peb yuav pom Yehauvas txojkev zoo tshwm zuj zus tuaj. Tej zaum koj yog ib tug neeg ncauj lus tsawg. Yehauvas cov tibneeg coob leej ntau tus yeej txaj muag tib yam nkaus. Ua ntej koj los teev tiam Yehauvas koj tsis ras txog tias koj yuav mus qhia Vajlugkub ib lub tsev dhau ib lub tsev rau tibneeg. Tiamsis ua ciav koj txawm niaj hnub mus ua li ntawd lawm tiag. Twb yog Yehauvas pub kom koj txawj mus qhia koj thiaj muaj kev zoo siab thiab nyiam mus tshaj tawm! Ib yam Yehauvas pab koj thaum mus tshaj tawm yog muaj lub siab tus. Xws li thaum koj mus tshaj tawm yuav muaj neeg thuam koj los Vajtswv yeej pab koj ua lub siab txias txias. Tsis tas li ntawd, nws tseem pab koj ras txog tej nqe Vajlugkub los txhawb lwm tus. Thaum koj mus tshaj tawm rau tej koog uas tsis muaj neeg xav mloog Vajtswv Txojlus los Vajtswv yeej pab koj muaj lub siab kub lug mus qhia tsis tseg tsis tu.​—Yelemis 20:7-9.

6. Vim li cas thaum Yehauvas cob qhia kom peb txawj mus tshaj tawm yog yam zoo uas los ntawm nws?

6 Thaum Yehauvas cob qhia kom peb txawj mus tshaj tawm ces twb yog nws ua zoo ntag. (Yauhas 6:45) Xws li thaum peb mus rau hnub Kev Sib Txoos 1, peb saib tej yeeb yaj kiab los txhawb peb mus tshaj tawm. Tej zaum thaum peb mus pib qhia kiag rau tibneeg peb yuav ntshai siv tej yam tshiab uas peb nyuam qhuav kawm tau tiamsis ntev mus ntev tuaj peb yuav pom tias tibneeg yuav kheev nrog peb tham dua. Peb tej kev sib txoos thiab tej rooj sib txoos yeej txhawb kom peb siv txhua txoj hauv kev los mus tshaj tawm. Tej zaum peb yuav tsis xis mus tshaj tawm li no tiamsis yog tias peb ua li peb ua tau ces Yehauvas yeej yuav foom koob hmoov rau peb. Tom ntej no peb yuav kawm seb yog tias peb siv txhua txoj hauv kev mus tshaj tawm Yehauvas ua zoo rau peb li cas. Tom qab ntawd peb yuav kawm seb ua li cas peb thiaj yuav siv tau txhua txoj hauv kev mus tshaj tawm.

COV TSO SIAB RAU YEHAUVAS TAU KOOB HMOOV

7. Yog peb nrhiav txhua txoj hauv kev mus tshaj tawm ces peb yuav txais tej koob hmoov twg?

7 Peb sib raug zoo nrog Yehauvas. Muaj ib tug txwj laus hu uas Xamuyees. b Nws thiab nws pojniam nyob hauv lub tebchaws Khauloonpia (Colombia). Nkawv yeej txaus siab nrog nkawv lub koom txoos tshaj tawm kawg li tiamsis nkawv xav mus tshaj tawm ntxiv rau tej thaj tsam uas tsis muaj cov timkhawv tshaj tawm coob pes tsawg. Yuav kom nkawv ncav cuag lub hom phiaj no nkawv yuav tau tso qho yam tseg cia. Xamuyees tau piav tias: “Wb ua raws li Mathais 6:33 thiab tswj wb lub siab tsis lob ub lob no ntxiv lawm. Yam uas nyuaj rau wb tshaj plaws yog wb lub tsev. Wb nyiam lub tsev no kawg nkaus li thiab wb twb muab them tas lawm.” Thaum nkawv tshais chaw mus nyob rau qhov chaw tshiab ces nkawv pom tau tias kuj tsis muaj nuj nqis ntau ua luaj twg. Xamuyees hais ntxiv tias: “Wb pom Yehauvas coj wb txoj hauv kev thiab teb wb tej lus thov. Wb ntseeg tias Yehauvas txaus siab rau wb thiab tsom kwm wb txoj hauv kev.” Koj puas muaj cij fim mus tshaj tawm ntau dua rau lwm qhov? Yog koj mus tau ces koj yuav pom Yehauvas txojkev pab thiab koj yuav yimhuab nrog nws sib raug zoo. ​—Phau Ntawv Nkauj 18:25.

8. Isvee thiab Vitaulia lub neej txhawb tau koj li cas?

8 Peb muaj kev zoo siab thaum mus tshaj tawm. Isvee (Ivan) thiab nws tus pojniam Vitaulia (Viktoria) yog 2 tug tho kev hauv tebchaws Khawnkexita (Kyrgyzstan). Nkawv tso ib puas tsav yam tseg kom nkawv thiaj mus ua tau haujlwm puv ntoob rau Yehauvas. Isvee hais tias: “Txawm wb ua txoj haujlwm twg los wb yeej rau siab ntso ua. Muaj tej hmo wb ua haujlwm los tsev sab sab lim lim los wb yeej zoo siab. Wb paub tias txhua yam wb ua yog ua rau Yehauvas. Ntxiv ntawd wb tseem tau los poo tej phoojywg zoo zoo thiab tau ua ntau yam zoo.”​—Malakaus 10:29, 30.

9. Txawm tsis yooj yim rau ib tug muam mus tshaj tawm los nws ua li cas?

9 Muaj tej thaum yeej tsis yooj yim rau peb mus ua Yehauvas tes haujlwm los peb haj tseem mus ua vim hais tias tej no ua rau peb kaj siab. Melas (Mirreh) yog ib tug poj ntsuam hauv tebchaws Afika. Nws so tsis ua kws kho mob lawm vim nws hnub nyoog nchav ces nws txawm pib ua ib tug tho kev. Melas mob mob laug ces thaum mus qhia ib lub tsev dhau rau ib lub tsev nws tsuas mus tau ib txoos teev xwb. Vim li ntawd nws thiaj lauj sijhawm mus tshaj tawm rau ntawm tej thaj tsam uas muaj neeg coob coob dua kev. Tsis tas li ntawd kuj muaj coob leej ntau tus uas nrog nws kawm Vajlugkub tsis hais tim ntsej tim muag thiab hauv xov tooj. Ua cas Melas ho ua tau tej no? Nws hais tias: “Kuv thov Yehauvas pab kuv ua npaum li kuv ua tau rau nws vim kuv txojkev hlub rau Yehauvas thiab Yexus nkawv.”​—Mathais 22:36, 37.

10. Raws li 1 Petus 5:10, Yehauvas yuav ua zoo rau cov ua nws tes haujlwm ntxiv li cas?

10 Yehauvas cob qhia peb ntau ntau yam. Khenis (Kenny) yog ib tug tho kev hauv lub pov txwv Malisam (Mauritius). Nws pom hais tias Yehauvas yeej cob qhia tiag tiag li. Thaum nws kawm Vajlugkub nws txawm tseg tsis mus kawm ntawv qeb siab, los ua kevcai rau dej, thiab mus ua ib tug tshaj tawm puv ntoob. Nws hais tias, “Kuv xav coj lub neej raws li sau tseg hauv phau ntawv Yaxayas uas hais tias: ‘Kuv nyob ntawm no! Thov txib kuv mus!’” (Yaxayas 6:8) Khenis mus pab tsa vaj tsa tsev thiab txhais peb tej ntaub ntawv ua nws yam lus. Nws hais ntxiv tias, “Kuv kawm tau ntau ntau yam los pab kuv ua kuv tes haujlwm.” Tiamsis tsis yog nws tsuas kawm ua haujlwm xwb. Nws piav ntxiv tias, “Kuv pom tias muaj tej yam uas kuv haj tseem tsis tau paub ua thiab kuv yuav tau xyaum coj cwjpwm zoo thiaj ua tau Yehauvas tes haujlwm.” (Nyeem 1 Petus 5:10.) Ua li koj puas cia Yehauvas ua tus cob qhia koj?

Ob niam txiv mus pab qhia Vajlugkub rau tej thaj tsam tsis tshua muaj cov ntseeg coob pes tsawg; ib tug muam pab ua vaj ua tsev; ob niam txiv uas hnub nyoog nchav lawm qhia Vajlugkub hauv xov tooj. Txhua tus hais no puavleej kaj siab lug vim lawv siv lawv lub neej ua Yehauvas tes haujlwm. (Saib nqe 11)

11. Piav seb cov muam hauv Kaus Lim Qab teb tau ua li cas lawv thiaj mus tshaj tawm tau, thiab thaum kawg zoo li cas? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

11 Cov uas teev tiam Yehauvas tau ntev loo lawm los nws haj tseem cob qhia lawv quj qees. Txij thaum muaj tus kab mob aws COVID-19, nyob hauv Kaus Lim Qab Teb, cov txwj laus hauv ib lub koom txoos tau sau hais tias: “Muaj coob tus cov laus xav hais tias ntshe lawv yuav mus tshaj tawm tsis tau lawm. Txawm li ntawd los lawv xyaum mus qhia saum huab saum cua. Muaj 3 tug muam hnub nyoog tshaj 80 xyoo kawm siv koos pis tawj thiab lawv mus tshaj tawm saum huab saum cua tas zaj tas zog.” (Phau Ntawv Nkauj 92:14, 15) Yuav kom koj paub tias Yehauvas zoo tiag tiag, koj yuav tau xyaum ua nws tes haujlwm tsis tseg tsis tu. Dabtsi thiaj pab tau koj ua Yehauvas tes haujlwm ntxiv?

UA HAUJLWM NTXIV RAU YEHAUVAS LI CAS?

12. Cov uas tso siab rau Yehauvas, nws yuav pab lawv li cas?

12 Tso siab rau Yehauvas. Nws cog lus tseg lawm hais tias nws yuav foom koob hmoov nplua mias yog tias peb ua npaum li peb ua tau thiab tso siab rau nws. (Malakis 3:10) Ib tug muam hu ua Fanpaulam (Fabiola) nyob hauv tebchaws Khauloonpia ras dheev txog thaum Yehauvas pab nws. Nws xav ua ib tug tho kev tom qab nws ua kevcai raus dej tiamsis nws yuav tau khwv los yug nws lub cuab lub yig. Thaum nws hnub nyoog nchav thiab los nyob so tsis ua haujlwm lawm, nws txawm thov Yehauvas pab. Nws hais tias: “Kuv xav tias thaum thov nyiaj so mas yuav tau tos ntev heev. Tiamsis ua ciav ib lub hlis xwb kuv txawm siv tau kuv cov nyiaj so lawm. Kuv xav tsis tag tias cas yuav tau sai ua luaj li!” Tau ob lub hlis tom qab xwb nws txawm ua ib tug tho kev. Tamsim no nws hnub nyoog tshaj li 70 lub xyoos lawm thiab nws tau ua ib tug tho kev tshaj li 20 lub xyoos. Ncua sijhawm nws ua ib tug tho kev nws tau kawm Vajlugkub nrog 8 tus pojniam thiab qhia tau lawv los ua kevcai raus dej. Nws piav tias: “Tej hnub kuv sab sab lim lim los Yehauvas yog tus pab kuv tsis tseg tsis tu kuv thiaj ua tau ib tug tho kev los txog niaj hnub niam no.”

Anplahas, Xala, Yakhauj, thiab cov pov thawj tso siab rau Yehauvas li cas? (Saib nqe 13)

13-14. Muaj dabtsi pab peb tso siab rau Yehauvas thiab xav ua nws tes haujlwm ntxiv?

13 Xyaum cov tso siab rau Yehauvas. Phau Vajlugkub piav txog coob coob tus uas rau siab ua Yehauvas tes haujlwm. Ntau zaus lawv yuav tau tso siab rau Yehauvas ua ntej nws foom koob hmoov rau lawv. Xws li thaum Anplahas muab nws tej vaj tse tso pov tseg, “nws tsis paub hais tias xyov nws yuav mus qhov twg”, tom qab ntawd Yehauvas mam foom koob hmoov rau nws. (Henplais 11:8) Yakhauj los kuj tau sib qhau nrog ib tug tubtxib qaum ntuj ua ntej nws yuav tau txais Vajtswv tej koob hmoov. (Chivkeeb 32:24-30) Ua ntej haivneeg Yixalayees mus nyob rau lub tebchaws uas Vajtswv tau cog tseg, lawv yuav tau mus tsuj kiag tus Dej Yauladees, tus dej thiaj li teev tsis ntws rau lawv hla.​—Yausuas 3:14-16.

14 Peb kawm tau ntau ntau yam txog cov Timkhawv niaj hnub niam no uas tso siab plhuav rau Yehauvas. Muaj ib tug kwvtij hu ua Petoom (Payton) thiab nws tus pojniam, Diana, kheev nyeem tej zaj ua hais txog cov kwvtij thiab nkauj muam uas mus ua haujlwm puv ntoob rau Yehauvas. c Petoom piav tias: “Thaum wb nyeem txog lawv lub neej mas npaum li wb saib lawv noj ib pluag zaub mov qab qab. Ntev mus ntev tuaj wb txawm xav nrog lawv noj thiab sim seb Yehauvas ‘ua zoo npaum li cas.’” Tom qab no nkawv txawm tsiv mus tshaj tawm rau ib thaj chaw uas tsis muaj cov Timkhawv coob pe tsawg. Koj puas tau nyeem tej zaj hais txog cov kwvtij nkauj muam li no? Thiab koj puas tau pom zaj yeeb yaj kiab hauv lub vej xaij jw.org uas yog lus Askiv, Witnessing in Isolated Territory​—Australia thiab Witnessing in Isolated Territory​—Ireland? Tej zaj no yuav pab tau koj muaj lub siab xib xav ua Yehauvas tes haujlwm ntxiv.

15. Piav seb cov neeg peb poo nrog pab tau peb li cas.

15 Poo nrog cov xav ua haujlwm rau Yehauvas. Yog tias peb nrog cov neeg twg ces peb kheev sim lawv tej zaub mov. Yog peb nrog cov uas nyiam nyiam ua haujlwm rau Yehauvas ces peb yuav yimhuab xav nrhiav txhua txoj hauv kev los ua kom tau tib yam nkaus li lawv. Xws li Keej (Kent) thiab nws tus pojniam Velaunikas (Veronica) yeej paub zoo txog tej no. Keej thiaj hais tias, “Wb cov phoojywg thiab cov nruab ze txhawb kom wb mus sim txhua txoj hauv kev tshaj tawm. Vim wb nrog cov uas muab Vajtswv tes haujlwm tso ua ntej hauv lawv lub neej, wb thiaj xyaum thiab ua tau tib yam nkaus li lawv.” Niaj hnub niam no Keej thiab Velaunikas nkawv ua 2 tug tho kev tshwj xeeb hauv tebchaws Xawnpia (Serbia).

16. Raws li Yexus zaj lus piv txwv hauv Lukas 12:16-21, piav seb vim li cas peb yuav tau tso qho yam tseg.

16 Tso qho yam tseg rau Yehauvas. Tsis yog Yehauvas yuav kom peb muab txhua yam tso tseg rau nws. (Tej Lus Qhia 5:19, 20) Tiamsis yog tias peb ntshai tso qho yam tseg ces tej zaum peb xav yuam kev li tus txivneej npluanuj hauv Yexus zaj piv txwv uas tsis nco txog Vajtswv. (Nyeem Lukas 12:16-21.) Muaj ib tug kwvtij nyob hauv tebchaws Fab Kis hu ua Khixatees (Christian) tau hais li no, “Kuv tsis xyeej ua Yehauvas tes haujlwm thiab nrog kuv tsev neeg.” Yog li ntawd nws thiab nws pojniam thiaj txiav txim siab tho kev. Tiamsis yuav kom nkawv tho kev tau nkawv yuav tau hloov nkawv ob txog haujlwm. Ces nkawv thiaj hloov mus ua txoj haujlwm tu tsev. Txawm tias nkawv tau nyiaj tsawg zog lawm los nkawv yeej txaus siab. Tom qab no nkawv puas khuvxim? Khixatees hais tias, “Wb zoo siab heev thaum wb mus tshaj tawm thiab pab cov neeg uas wb qhia rau los paub Yehauvas.”

17. Piav seb dabtsi yuav txwv tau peb txojkev tshaj tawm.

17 Sim txhua txoj hau kev tshaj tawm. (Tes Haujlwm 17:16, 17; 20:20, 21) Sawlim (Shirley) yog ib tug tho kev nyob rau Mekas teb. Vim muaj tus kab mob aws COVID-19 nws thiaj tau hloov nws txojkev tshaj tawm. Thaum thawj nws yeej ntshai ntshai hu xov tooj mus tshaj tawm rau tibneeg. Tiamsis thaum tus saib xyuas thaj tsam tuaj, nws qhia kom lawv txawj siv xov tooj qhia Vajlugkub. Sawlim hais tias: “Thaum thawj kuv yeej ntshai ntshai qhia Vajlugkub hauv xov tooj. Tiamsis niam no kuv nyiam kawg li. Peb tau nrog tibneeg tham hauv xov tooj coob dua li thaum peb mus qhia Vajlugkub ib lub tsev rau ib lub tsev!”

18. Yog muaj dabtsi cuam tshuam peb txojkev tshaj tawm peb ua tau li cas?

18 Npaj thiab muaj hom phiaj. Thaum muaj ib yam dabtsi los cuam tshuam peb lub neej, peb yeej thov Vajtswv kom muaj laj lim tswvyim thiab kom peb daws tau tej teebmeem. (Pajlug 3:21) Xaunias (Sonia) yog ib tug tho kev nyob sab Yus Luv hauv pawg uas hais yam lus Laus Mes Nis (Romany). Nws hais tias: “Kuv muab tej kuv npaj tseg lawd sau rau hauv ib daim ntawv thiab lo rau ib qho chaw tab tab ke. Nyob saum kuv lub tub rau khaub ncaws kuv muaj ib daim duab uas muaj ob txojkev. Thaum kuv yuav txiav txim siab ua ib yam dabtsi twg kuv muab daim duab los saib seb kuv yuav txiav txim siab ua li cas kuv thiaj ncav cuag txojkev rau kuv lub hom phiaj.” Yog li ntawd thaum muaj ib yam twg los raug Xaunias, nws tsuas xav txog yam zoo xwb. Nws hais ntxiv tias, “thaum muaj ib qho teebmeem twg, yeej zoo li ib sab phab ntsa thaiv nkaus. Tiamsis kuv tuam kiag ib tug choj hla kom dhau. Kuv ntseeg tias, qhov kuv yuav ua tau lossis ua tsis tau yog nyob ntawm yus txojkev xav”.

19. Peb yuav ua li cas thiaj qhia tias peb txaus siab rau txhua yam zoo Yehauvas tau ua?

19 Yehauvas yeej ua ntau ntau yam zoo rau peb. Yog peb ua li peb ua tau los qhuas nws lub npe, ces qhia tau tias peb yeej ris nws txiaj ntsig. (Henplais 13:15) Thaum peb sim txhua txojkev tshaj tawm, Yehauvas yuav foom koob hmoov rau peb tsis tseg tsis tu. Nrhiav kev los “sim” Yehauvas. Peb yuav pom tias Yexus cov lus yeej muaj tseeb li nws hais no: “Kuv tej mov yog ua raws li tus uas txib kuv los lub siab nyiam, thiab ua tes haujlwm uas nws tso rau kuv ua lawm kom tiav.”​—Yauhas 4:34.

ZAJ NKAUJ 1 “Yehauvas Tej Yeeb Yam”

a Vajtswv Yehauvas yog lub hauv paus hauv ntsis ntawm txhua yam zoo. Vajtswv yeej ua zoo rau txhua leej txhua tus tsis hais cov neeg zoo lossis cov neeg phem. Cov Vajtswv kheev pab tshaj plaws yog cov uas teev tiam thiab muab lub siab npuab nws. Zaj kawm ntawm no peb yuav tham txog seb Yehauvas zoo npaum li cas rau cov teev tiam nws thiab cov rau siab ntso mus tshaj tawm.

b Tau muab ib co npe hauv zaj no hloov lawm.

c Yog xav paub ntxiv, mus nyeem zaj no hauv lub vej xaij jw.org. Mus rau ABOUT US > EXPERIENCES > REACHING SPIRITUAL GOALS.