1., 2. Kā, saskaņā ar Psalmu 34:8, mēs varam uzzināt, cik Jehova ir labs?

 IEDOMĀJIETIES, ka jums kāds piedāvā nobaudīt kaut ko tādu, ko nekad neesat ēduši. Protams, jūs varētu gūt zināmu priekšstatu par šo ēdienu, ja to aplūkotu, pasmaržotu, uzzinātu, kādas ir tā sastāvdaļas, vai apjautātos citiem, vai tas ir garšīgs. Taču, tikai nobaudot šo ēdienu, jūs varat noskaidrot, kā tas patiešām garšo.

² Ja runa ir par Jehovas labestību, bez šaubām, par to var daudz ko uzzināt, lasot Bībeli un mūsu literatūru, kā arī klausoties, ko par pieredzētajām Jehovas svētībām stāsta citi. Bet, ja mēs no tiesas vēlamies izprast, cik labs ir Jehova, ir svarīgi to ”nobaudīt”, proti — pārbaudīt pašiem. (Nolasīt Psalmu 34:8, arī zemsv. piez.) Lūk, viens piemērs, kā to var darīt. Pieņemsim, mēs vēlamies uzsākt pilnas slodzes kalpošanu, bet, lai sasniegtu šo mērķi, mums būtu jāvienkāršo sava dzīve. Iespējams, mēs bieži esam lasījuši Jēzus solījumu, ka tad, ja mūsu dzīvē galvenais būs Dieva valstība, Dievs gādās, lai mums būtu viss nepieciešamais. Bet varbūt mums pašiem nav bijis iespējas to pārbaudīt. (Mat. 6:33.) Tomēr, apliecinādami ticību Jēzus solījumam, mēs samazinām laiku, ko veltām laicīgajam darbam, un savus izdevumus un nododamies sludināšanai. To darot, mēs paši no savas pieredzes pārliecināmies, ka Jehova tiešām gādā par mums. Mēs personīgi ”pārbaudām”, cik Jehova ir labs.

3. Pret ko Jehova ir īpaši labs, kā izriet no Psalma 16:1, 2?

³ Jehova ir ”labs pret visiem”, pat pret tiem, kas viņu nepazīst.  (Ps. 145:9; Mat. 5:45.) Bet tos, kas mīl Jehovu un kalpo viņam ar visu sirdi un dvēseli, viņš svētī īpaši dāsni. (Nolasīt Psalmu 16:1, 2.) Apskatīsim dažas no šīm svētībām.

4. Kā Jehovas labestību izjūt tie, kas sāk viņam tuvoties?

⁴ Ikreiz, kad mēs liekam lietā Jehovas likumus un principus, mēs redzam, kā tas nāk par labu mums pašiem. Kad mēs iepazinām Dievu un viņu iemīlējām, viņš mums palīdzēja mainīt domāšanu un atbrīvoties no paradumiem, kuru dēļ mēs savulaik ”bijām tālu no Dieva”. (Kol. 1:21.) Pēc tam, kad lūgšanā bijām devuši solījumu kalpot Jehovam un kristījušies, mēs viņa labestību izjutām vēl lielākā mērā, jo viņš mums dāvāja tīru sirdsapziņu un iespēju kļūt par viņa draugiem. (1. Pēt. 3:21.)

5. Kā sludināšanā mēs varam pārliecināties par Jehovas labestību?

⁵ Kalpodami Jehovam, mēs aizvien vairāk pārliecināmies par viņa labestību. Daļa no mums pēc dabas ir kautrīgi. Pirms patiesības uzzināšanas daudzi pat nevarēja iedomāties, ka viņi varētu zvanīt pie svešu cilvēku durvīm un stāstīt vēsti, kas sabiedrībā nav populāra. Taču tagad ar Jehovas palīdzību mēs to darām regulāri, un turklāt tas mums sagādā prieku! Mēs pieredzam Jehovas atbalstu visdažādākajos veidos. Viņš mums palīdz saglabāt mieru, kad sludināšanā sastaptie cilvēki pret mums izturas naidīgi. Viņš mums palīdz atcerēties vajadzīgos Bībeles pantus, ko nolasīt ieinteresētiem cilvēkiem. Un viņš mums dod spēku nenolaist rokas, ja tie, kam sludinām, ir vienaldzīgi pret Bībeles vēsti. (Jer. 20:7—9.)

6. Kā Jehova mūs māca, un par kādu viņa īpašību tas liecina?

⁶ Par Jehovas labestību liecina arī tas, ka viņš mums māca sludināt. (Jāņa 6:45.) Darbdienu sapulcēs mēs vērojam pārdomātus demonstrējumus, kā uzsākt sarunu, un mēs varam daudz ko no tā izmantot sludināšanā. Sākumā mēs varbūt vilcināmies izmantot jaunus sarunu ievadus, bet, kad sākam to darīt, mēs, visticamāk, redzam, ka jaunie ievadi cilvēkos izraisa interesi. Draudzes sapulcēs un kongresos mēs tiekam mudināti piedalīties tādos sludināšanas veidos, kādos agrāk neesam piedalījušies. Protams, tas nozīmē atstāt savu komforta zonu, bet, ja mēs iesaistāmies šādos kalpošanas veidos, Jehova svētī mūsu pūles. Apskatīsim dažas no svētībām, ko varam pieredzēt, ja izmēģinām jaunus kalpošanas veidus un dodam Jehovam labāko, lai kādi būtu mūsu apstākļi. Pēc tam aplūkosim, kā mēs varētu paplašināt savu kalpošanu.

7. Kādas svētības pieredz tie, kas paplašina kalpošanu?

⁷ Mēs tuvojamies Jehovam. Lūk, ko pieredzēja Samvels b — kāds draudzes vecākais, kas kopā ar sievu sludina Kolumbijā. Viņi abi jau bija pionieri, bet vēlējās paplašināt savu kalpošanu un pārcelties uz draudzi, kurā ir vajadzīga palīdzība. Taču, lai īstenotu šo mērķi, viņiem kaut kas bija jāupurē. ”Mēs rīkojāmies saskaņā ar Mateja 6:33 un pārtraucām iegādāties lietas, bez kurām varējām iztikt,” stāstīja Samvels. ”Bet visgrūtākais solis bija pārcelšanās. Mūsu dzīvokļa dizains precīzi atbilda mūsu vēlmēm, un mums par dzīvokli nebija nekādu parādsaistību.” Izrādījās, ka jaunajā kalpošanas vietā šis pāris varēja iztikt ar sešreiz mazākiem ienākumiem nekā  iepriekš. ”Mēs redzējām, kā Jehova mūs vada un atbild uz mūsu lūgšanām,” atcerējās Samvels. Viņš piebilda: ”Mēs izjūtam Jehovas labvēlību un mīlestību tā, kā to neesam izjutuši agrāk.” Vai arī jūs varētu paplašināt savu kalpošanu? Ja tā rīkosieties, jūs noteikti vēl vairāk tuvosieties Jehovam un redzēsiet, kā viņš par jums gādā. (Ps. 18:25.)

8. Ko var mācīties no Ivana un Viktorijas teiktā?

⁸ Kalpošana mums sniedz prieku. Pievērsīsim uzmanību tam, ko par savu kalpošanu pastāstīja Ivans un Viktorija, kas ir pionieri Kirgizstānā. Šis laulātais pāris dzīvoja vienkārši, lai būtu gatavs atsaukties uz jebkuru organizācijas aicinājumu, tostarp aicinājumu piedalīties teokrātisko ēku būvniecībā. Ivans sacīja: ”Mēs no sirds pildījām ikvienu uzdevumu. Kaut arī dienas beigās parasti bijām noguruši, mēs jutām iekšēju mieru un gandarījumu, apzinoties, ka savus spēkus esam veltījuši Jehovas darbam. Lielu prieku mums arī sagādāja tas, ka ieguvām jaunus draugus un pieredzējām daudz ko interesantu.” (Marka 10:29, 30.)

9. Kā rindkopā minētā māsa ir spējusi paplašināt savu kalpošanu, par spīti grūtībām, un ko viņa tāpēc gūst?

⁹ Mēs varam rast prieku kalpošanā Jehovam, pat pieredzot grūtības. Piemēram, kādā Rietumāfrikas valstī padzīvojusi atraitne, vārdā Mireija, kas strādāja par ārsti, pēc aiziešanas pensijā kļuva par pionieri. Mireijai ir progresējošs artrīts, un parasti viņa var sludināt pa mājām tikai kādu stundu. Bet pie literatūras stenda viņa spēj sludināt ilgāk. Tāpat viņa atkārtoti apmeklē daudz ieinteresētu cilvēku un daudziem māca Bībeli, turklāt dažiem — pa telefonu. Kas Mireiju mudina tik dedzīgi sludināt? ”Manu sirdi pilda mīlestība pret Jehovu un Jēzu Kristu. Es regulāri lūdzu, lai Jehova man palīdz kalpošanā darīt tik daudz, cik vien spēju.” (Mat. 22:36, 37.)

10. Ko gūst tie, kas kalpošanā cenšas darīt vairāk, kā izriet no 1. Pētera 5:10?

¹⁰ Jehova mums sniedz papildu izglītību. Par to pārliecinājās kāds pionieris, vārdā Kenijs, kas kalpo Maurīcijā. Kad Kenijs bija iepazinis patiesību, viņš pameta studijas universitātē, kristījās un drīz vien uzsāka pilnas slodzes kalpošanu. Viņš sacīja: ”Es cenšos līdzināties pravietim Jesajam, kas bija teicis: ”Lūk, es! Sūti mani!”” (Jes. 6:8.) Kenijs piedalījās vairāku teokrātisko ēku būvniecībā un tulkoja mūsu literatūru savā dzimtajā valodā. ”Es saņēmu lielisku apmācību, kas man palīdzēja sekmīgi veikt savus uzdevumus,” stāstīja Kenijs. Bet viņš apguva kaut ko vairāk nekā tikai tehniskas iemaņas un prasmes. Kenijs paskaidroja: ”Es labāk saskatīju savu spēju robežas un sapratu, kādas īpašības man jāattīsta, lai kļūtu par labāku Jehovas kalpu.” (Nolasīt 1. Pētera 5:10.) Iespējams, arī mēs varam izvērtēt savus apstākļus un pārdomāt, vai nebūtu iespējams savā dzīvē kaut ko mainīt, lai iesaistītos jaunos kalpošanas veidos un saņemtu Jehovas sniegto papildu izglītību.

11. Ko darīja trīs kristietes, lai paplašinātu savu kalpošanu, un ko tas deva? (Sk. arī vāka attēlu.)

¹¹ Pat pieredzējuši Jehovas liecinieki daudz ko gūst, ja mācās piedalīties jaunos kalpošanas veidos. Covid-19 pandēmijas laikā kādas Dienvidkorejas draudzes vecākie rakstīja: ”Daži, kas bija domājuši, ka savas veselības dēļ nevar sludināt ar draudzi, tagad sludina, izmantojot videokonferenču sniegtās iespējas. Piemēram, trīs sludinātājas, kurām ir pāri 80, ir iemācījušās lietot elektroniskās ierīces un tagad  gandrīz katru dienu sludina kopā ar citiem ticības biedriem.” (Ps. 92:14, 15.) Vai arī jūs negribētu paplašināt savu kalpošanu, lai paši pārliecinātos, cik labs ir Jehova? Tālāk ir apskatīts, ko var darīt, lai sasniegtu šādu mērķi.

12. Ko Jehova ir apsolījis tiem, kas uz viņu paļaujas?

¹² Mācīsimies paļauties uz Jehovu. Viņš ir apsolījis, ka tad, ja paļausimies uz viņu un darīsim visu, ko spējam, viņš mūs bagātīgi svētīs. (Mal. 3:10.) Par to pārliecinājās mūsu māsa Favjola, kas dzīvo Kolumbijā. Jau drīz pēc kristīšanās viņa gribēja kļūt par pionieri. Taču viņa nevarēja aiziet no darba, jo viņas ģimenei — vīram un viņu trim bērniem — bija vajadzīgs, lai arī viņa strādātu algotu darbu. Kad viņa varēja aiziet pensijā, viņa sirsnīgi lūdza Jehovam palīdzību. Viņa stāstīja: ”Parasti pēc dokumentu iesniegšanas pensiju sāk izmaksāt tikai krietni vēlāk, bet es to sāku saņemt jau pēc mēneša. Tas bija īsts brīnums!” Pēc diviem mēnešiem viņa kļuva par pionieri. Tagad Favjolai ir pāri 70, un viņa jau vairāk nekā 20 gadu ir pioniere. Pa šiem gadiem astoņi cilvēki, kam viņa ir mācījusi Bībeli, ir kristījušies. Viņa stāstīja: ”Kaut arī reizēm man galīgi nav spēka, Jehova man ik dienu palīdz izpildīt to, ko esmu ieplānojusi.”

13., 14. Kādu Jehovas kalpu paraugs mums var palīdzēt paļauties uz Jehovu un darīt vairāk kalpošanā?

¹³ Mācīsimies no tiem, kas ir paļāvušies uz Jehovu. Bībelē ir stāstīts par daudziem  cilvēkiem, kas ir bijuši gatavi pūlēties kalpošanā Jehovam un apliecinājuši izcilu paļāvību uz viņu. Bieži vien šiem Jehovas kalpiem, tēlaini izsakoties, pašiem bija jāsper pirmais solis, lai saņemtu Jehovas svētības. Piemēram, Ābrahāmu Jehova svētīja tikai tad, kad viņš, paklausīdams Jehovas norādījumam, devās prom no savas dzimtās puses un ”gāja, kaut arī nezināja, uz kurieni”. (Ebr. 11:8.) Jēkabs saņēma īpašu Jehovas svētību tikai pēc tam, kad bija cīnījies ar eņģeli. (1. Moz. 32:24—30.) Izraēlieši varēja šķērsot Jordānu un ieiet Apsolītajā zemē tikai tad, kad upē, kas tobrīd bija pārplūdusi, bija iebriduši priesteri. (Joz. 3:14—16.)

¹⁴ Mēs varam mācīties arī no tiem Jehovas kalpiem, kas mūsu laikos ir paļāvušies uz Jehovu un centušies darīt vairāk kalpošanā. Mūsu brālis, vārdā Peitons, un viņa sieva Daiena daudz lasīja par tiem kristiešiem, kas ir paplašinājuši savu kalpošanu, piemēram, rakstus, kas publicēti rubrikā ”Jehovas tauta ir labprātīga” c. Peitons atcerējās: ”Kad mēs lasījām par to, ko viņi bija pieredzējuši, mums bija tāda sajūta, it kā mēs vērotu kādu ēdam garšīgas pusdienas. Jo vairāk mēs lasījām, jo vairāk mēs paši gribējām sekot psalmu sacerētāja aicinājumam: ”Pārbaudiet — jūs redzēsiet, cik Jehova ir labs!”” Galu galā Peitons ar Daienu pārcēlās uz vietu, kur bija vajadzīga sludinātāju palīdzība. Vai jūs esat izlasījuši visus šīs rubrikas rakstus? Un vai jūs esat noskatījušies vietnē jw.org publicētos video Sludināšana nomaļās vietās Austrālijā un Sludināšana nomaļās vietās Īrijā? Visi šie materiāli var jums palīdzēt saprast, kā jūs varat paplašināt kalpošanu.

15. Kā mums var nākt par labu tas, ka pavadām laiku ar cilvēkiem, kam dzīvē galvenais ir kalpošana?

¹⁵ Pavadīsim laiku ar tiem, kam dzīvē galvenais ir kalpošana. Ja mums kāds piedāvā jaunu ēdienu, ir lielāka iespēja, ka mēs to tiešām nogaršosim, ja sēžam pie galda ar tiem, kam šis ēdiens ļoti garšo. Kaut ko līdzīgu var teikt arī par jauniem kalpošanas veidiem. Ja mēs pavadām laiku ar tiem, kam dzīvē galvenais ir Dieva valstība, ir lielāka iespēja, ka arī mēs apsvērsim, kā paplašināt savu kalpošanu. Par to pārliecinājās kāds laulāts pāris — Kents un Veronika. ”Draugi un tuvinieki mūs mudināja piedalīties kādā jaunā kalpošanas veidā,” atcerējās Kents. Viņš secināja: ”Esot kopā ar tiem, kam dzīvē galvenais ir Dieva valstība, mēs smēlāmies drosmi pamēģināt kalpošanā kaut ko jaunu.” Tagad Kents un Veronika ir speciālie pionieri Serbijā.

16. Kāpēc mums jābūt gataviem Jehovas labā kaut ko upurēt, kā izriet no līdzības, kas lasāma Lūkas 12:16—21?

¹⁶ Būsim gatavi Jehovas labā kaut ko upurēt. Lai iepriecinātu Jehovu, mums nav jāatsakās no visām dzīves ērtībām. (Pulc. 5:19, 20.) Tomēr, ja mēs vilcinātos darīt vairāk kalpošanā tikai tāpēc, ka nevēlamies savā dzīvē no kaut kā atteikties, mēs varētu pieļaut tādu pašu kļūdu kā cilvēks, kas Jēzus stāstītajā līdzībā nodrošināja sev ērtu dzīvi, bet neņēma vērā Dievu. (Nolasīt Lūkas 12:16—21.) Mūsu brālis Kristiāns, kas dzīvo Francijā, stāstīja: ”Es nebiju veltījis pietiekami daudz laika un spēka Jehovam un savai ģimenei.” Viņš un viņa sieva nolēma kļūt par pionieriem. Viņi saprata: lai sasniegtu šo mērķi, viņiem būs jāatstāj savs pašreizējais darbs. Lai pelnītu iztiku, viņi sāka nodarboties ar telpu uzkopšanu. Kristiāns un viņa sieva iemācījās iztikt ar mazāku naudas summu.  Vai šie upuri bija tā vērti? Kristiāns teica: ”Tagad kalpošana mums sagādā lielāku prieku un tā ir saturīgāka. Un mums ir prieks par to, ka mūsu Bībeles skolnieki un citi ieinteresēti cilvēki iepazīst Jehovu.”

17. Ko darīja kāda kristiete, lai turpinātu pilnas slodzes kalpošanu?

¹⁷ Piedalīsimies dažādos kalpošanas veidos. (Ap. d. 17:16, 17; 20:20, 21.) Šērlijai, kādai pionierei ASV, Covid-19 pandēmijas laikā bija jāpielāgojas jauniem apstākļiem, lai turpinātu savu kalpošanu. Sākotnēji viņa vilcinājās sludināt pa telefonu. Bet, kad viņas draudzi apmeklēja rajona pārraugs, viņa iemācījās šādi sludināt, un tagad viņa to dara regulāri. Viņa stāstīja: ”Sākumā es biju nedaudz nobijusies, bet tagad man patīk sludināt pa telefonu. Mēs varam uzrunāt vairāk cilvēku nekā tad, kad sludinājām pa mājām!”

18. Kas var palīdzēt, ja, cenšoties kalpošanā darīt vairāk, mēs sastopamies ar grūtībām?

¹⁸ Izveidosim rīcības plānu un turēsimies pie tā. Ja pieredzam grūtības, mēs lūdzam Jehovas palīdzību un rūpīgi pārdomājam, kā attiecīgajā situācijā rīkoties. (Sāl. pam. 3:21.) Mūsu māsa Sonja, kas kādā Eiropas valstī kalpo par pionieri romu valodas grupā, stāstīja: ”Parasti es uzrakstu savus mērķus uz lapas un turu to redzamā vietā. Man uz galdiņa ir zīmējums, kurā attēlots ceļu krustojums. Kad man kaut kas jāizlemj, es paraugos uz šo zīmējumu un pārdomāju, vai mans lēmums mani aizvedīs pie mērķa vai ne.” Sonja cenšas saglabāt pozitīvu skatījumu arī grūtībās. Viņa sacīja: ”Ikviena jauna situācija dzīvē var būt vai nu kā mūris, kas mani aptur, vai kā tilts, kas man palīdz iet tālāk, — viss atkarīgs no manas attieksmes pret to.”

19. Kā mums jācenšas rīkoties?

¹⁹ Jehova mūs svētī daudzējādā ziņā. Mēs varam apliecināt Jehovam savu pateicību, darot visu, kas mūsu spēkos, lai viņu cildinātu. (Ebr. 13:15.) Tas nozīmē arī iesaistīties jaunos kalpošanas veidos. Tā mēs varam gūt vēl vairāk svētību. Centīsimies ik dienu rīkoties saskaņā ar psalmu sacerētāja mudinājumu: ”Pārbaudiet — jūs redzēsiet, cik Jehova ir labs!” Ja tā darīsim, ikviens no mums varēs teikt tāpat, kā teica Jēzus: ”Mans ēdiens ir pildīt tā gribu, kas mani ir sūtījis, un pabeigt viņa uzticēto darbu.” (Jāņa 4:34.)