Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 35

Saib Cov Ntseeg Uas Laus Lawm Rau Nqi

Saib Cov Ntseeg Uas Laus Lawm Rau Nqi

“Ua neej laus plaubhau dawb yog lub mom yeebkoob.”​—PAJLUG 16:31.

ZAJ NKAUJ 39 Lub Koob Lub Npe Zoo Muaj Nqes Rau Vajtswv

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1-2. (1) Raws li Pajlug 16:31, peb yuav saib cov ntseeg uas laus lawm rau nqi npaum li cas? (2) Zaj kawm no yuav teb 3 lo lus nug twg?

MUAJ ib zaug koj txawm mus yos hav zoov. Koj mus dhau ib co pob zeb ci ci nyob pawg pes lug hauv av. Koj twb tsis ras txog tias cov pob zeb ntawd twb yog cov qe pob zeb iav uas muaj nqis kawg nkaus nyob hauv lub qab ntuj no.

2 Zoo tib yam nkaus li ntawd, cov ntseeg uas laus lawm muaj nqis cuag li tej qe pob zeb iav no ntag. Vajtswv Txojlus thiaj muab lawv tej plaub hau dawb piv ib yam li lub mom yeeb koob. (Nyeem Pajlug 16:31; 20:29) Tiamsis yog lawv tsis muaj nuj nqis rau peb ces lawv tej lus qhia los peb yuav tsis khaws los tsav rau peb lub neej. Nco ntsoov tias cov laus yeej pub tau tej yam zoo tshaj li nyiaj thiab kub rau tej hluas. Yog li ntawd, zaj kawm no yuav teb tau 3 lo lus nug no: Vim li cas Yehauvas thiaj saib cov ntseeg uas laus lawm muaj nuj nqis ua luaj? Cov laus muaj nuj nqis npaum li cas hauv Yehauvas lub koom haum? Peb yuav tau ua li cas thiaj xyaum tau tej laus?

YEHAUVAS SAIB TEJ LAUS RAU NQI

Vajtswv Yehauvas thiab nws cov tibneeg saib tej laus muaj nuj nqis kawg li (Saib nqe 3)

3. Raws li Phau Ntawv Nkauj 92:12-15, vim li cas Yehauvas thiaj hmov tshua tej laus?

3 Vajtswv Yehauvas paub tias cov ntseeg uas laus lawm yog tus neeg zoo li cas tiag tiag thiab lawv muaj tswvyim npaum li cas. Nws pom thiab txaus siab heev thaum lawv tsav tswvyim rau tej hluas kom xyuam xim. (Yauj 12:12; Pajlug 1:1-4) Nyob rau hauv lawv lub neej, Yehauvas yeej pom lawv ua siab ntev thev tej lawv raug npaum li cas. (Malakis 3:16) Txawm lawv yuav raug ib yam tag ib yam tuaj los lawv yeej tuav rawv kev ntseeg tsis tso li. Lawv tos ntsoov txhua yam nyob pem suab. Tsis tas li ntawd, tab txawm lawv “twb laus lawm” los lawv kub siab lug pab lwm tus kom paub txog Yehauvas. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 92:12-15.) Vim li no, Yehauvas thiaj hmov tshua lawv ua luaj.

4. Yog cov laus xav txog tej twg ces yuav txhawb tau lawv lub zog li cas?

4 Txawm koj laus laus lawm los Yehauvas tseem nco ntsoov tej koj tau ua rau nws. (Henplais 6:10) Nws yeej ntsia ntsoov thaum koj kub siab lug tshaj tawm txog nws lub koob lub npe rau ib zej tsoom sawvdaws. Thaum koj raug kev sim siab los nws yeej paub zoo tias koj tuav rawv nws tej kablig kevcai. Nyob hauv nws lub koom haum los koj kub siab lug ua haujlwm phwb teg tsog, cob qhia lwm tus, thiab txhawb cov ua haujlwm puv ntoob. Txawm lub koom haum hloov mus hloov los, los koj yeej txaus siab hloov. Vim li no Vajtswv Yehauvas thiaj hmov tshua koj kawg nkaus li. Txawm koj hnub nyoog nchav lawm los, tsis txhob xav tias koj tsis zoo dabtsi. Koj haj tseem ua tau ntau ntau yam hauv Yehauvas lub koom haum. Yehauvas cog lus tseg tias: “Kuv yuav saib xyuas nej mus txog thaum nej laus.” (Yaxayas 46:4) Nws kuj cog lus ntxiv tias nws yuav tsis “muab nws haivneeg uas muaj kev ncaj ncees tso tseg li.”​—Phau Ntawv Nkauj 37:28.

COV LAUS MUAJ NQIS HAUV YEHAUVAS LUB KOOM HAUM

5. Cov laus yuav tau nco ntsoov li cas?

5 Nyob hauv Yehauvas lub koom haum, cov laus haj tseem muaj ib tes haujlwm zoo. Yehauvas haj tseem siv lawv ua ntau ntau yam tab txawm lawv lub zog ntaug zuj zus, los lawv tseem thoob tsib thiab hais lus khov nkig nkuav. Cia peb mus kawm seb Yehauvas tau siv cov laus txij puag thaum ub los txog niaj hnub niam no li cas.

6-7. Piav seb Yehauvas tau foom koob hmoov rau leejtwg yav puag thaum ub.

6 Nyob hauv phau Vajlugkub, cov hnub nyoog nchav lawm los lawv yeej rau siab ntso ua Yehauvas tes haujlwm tsis tseg tsis tu. Xws li Mauxes, Daniyees thiab Yauhas. Mauxes muaj kwvlam li 80 xyoo thaum Yehauvas txib nws ua ib tug cev lus thiab ua cov Yixalayees ib tug thawj. Daniyees twb muaj li 90 tawm xyoo los Yehauvas haj tseem siv nws ua ib tug cev lus. Hos Yauhas muaj li 90 tawm xyoo thaum Yehauvas tshoov nws sau phau ntawv Tshwmsim.

7 Muaj ntau ntau tus yam ntxwv hauv phau Vajlugkub uas neeg ras tsis txog lawv. Txawm phau Vajlugkub tsuas piav qho me ntswb mentsis txog lawv xwb los Yehauvas yeej foom koob hmoov rau lawv. Xws li Xime-oos thiab Anas. Xime-oos yog “ib tug neeg ncaj ncees” thiab “hwm Vajtswv.” Txawm nws laus laus lawm los nws muaj txoj koob hmoov pom Yexus thiab hais ib zaj faj lem txog Yexus thiab Malis. (Lukas 2:22, 25-35) Hos Anas yog ib tug poj ntsuam uas cev Vajtswv lus. Nws muaj 84 xyoos lawm los nws “niaj hnub niaj hmo mus pehawm Vajtswv hauv lub Tuamtsev.” Vim nws mus tsis tseg tsis tu, nws thiaj pom Yexus thaum mos liab. Tag nrho tej no qhia tias Yehauvas saib Xime-oos thiab Anas muaj nuj nqis kawg nkaus li.​—Lukas 2:36-38.

Tus muam Lau-is muaj 80 tawm xyoo lawm los nws tseem kub siab lug ua Yehauvas tes haujlwm (Saib nqe 8)

8-9. Nyob hauv Yehauvas lub koom haum, cov poj ntsuam muaj nuj nqis npaum li cas?

8 Niaj hnub niam no los kuj muaj cov laus uas coj tau yam ntxwv zoo rau cov hluas xyaum. Xws li tus muam Lau-is Daidaws (Lois Didur). Thaum nws muaj 21 xyoos, nws ua ib tug tho kev tshwj xeeb hauv tebchaws Kanada. Tom qab no, nws yuav txiv ces nkawv mus ua tes haujlwm ncig xyuas tej koom txoos. Dhau ntawd, nkawv mus ua haujlwm hauv Npe-ee ntev tshaj li 20 tawm lub xyoos nyob tebchaws Kanada. Thaum Lau-is muaj 58 xyoo, lub koom haum txib nkawv mus ua ib tes haujlwm hauv tebchaws Yus Khees (Ukraine). Txawm nkawv hnub nyoog nchav lawm los nkawv yeej txaus siab hlo mus. Nws tus txiv thiaj dhau los mus ua ib tug ntawm Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg. Xya xyoo tom qab ntawd, nws tus txiv txawm tas sim neej lawm. Tamsim no Lau-is muaj li 81 xyoos thiab nws haj tseem rau siab ntso ua nws tes haujlwm hauv Npe-ee nyob tebchaws Yus Khees. Cov neeg nrog nws ua haujlwm mas nyiam nws kawg nkaus li.

9 Yehauvas nco ntsoov cov coj zoo yam nkaus li Lau-is. Lawv rau nqi kawg nkaus li vim nws pom lawv txojkev khwv iab khwv daw txojkev txhawb nqa lawv tus txiv. Txawm tom qab no lawv tsis muaj txiv lawm los tsis yog hais tias lawv tsis zoo dabtsi. Lawv haj tseem tuav rawv lawv txojkev ntseeg rau Yehauvas. (1 Timautes 5:3) Tsis tas li ntawd, lawv nrhiav kev nrhw los txhawb cov hluas lub dag lub zog.

10. Piav seb Thoonis coj tau zoo npaum li cas.

10 Yehauvas saib cov laus hauv tej tsev laus rau nqi kawg nkaus li. Xws li tus kwvtij Thoonis (Tony) uas muaj 98 xyoo lawm. Xyoo 1942 thaum lub 8 Hli ntuj, nws ua kevcai raus dej hauv tebchaws Amelikas xeev Pheexauvenyia (Pennsylvania) thaum nws muaj hnub nyoog 20 xyoo. Tsis ntev tom qab ntawd, tej nom tswv hais kom nws rau npe ua ib tug tub rog tiamsis nws tsis yeem mus. Lawv thiaj li muab nws kaw tau 2 xyoos ntau. Tom qab no nws thiab nws pojniam nkawv muaj ob tug menyuam. Lawv mus pab 3 lub koom txoos ua ntu zus. Hauv ib lub koom txoos twg, nws yog tus dhia haujlwm ntawm cov txwj laus. Tsis tas li ntawd, nws tau dhia haujlwm saib xyuas lub rooj sib txoos. Nws tau mus qhia Vajlugkub thiab coj kev sib txoos hauv tej tsev kaw neeg. Niaj hnub niam no txawm nws hnub nyoog nchav lawm los nws haj tseem nrhiav nrhw kev los pab cov ntseeg hauv nws lub koom txoos.

11. Peb ua tau li cas qhia tias peb ris cov ntseeg hauv tej tsev laus txiaj ntsig?

11 Ua li peb yuav ris cov ntseeg hauv tej tsev laus txiaj ntsig li cas? Cov txwj laus pab tau lawv tuaj tej kev sib txoos thiab mus tshaj tawm. Cov hauv koom txoos los yeej mus xyuas tau lawv lossis sib txuas lus saum huab saum cua ua ke. Muaj ib txhia laus tsis tshua kheev piav txog lawv lub neej. Ces yog li ntawd peb yuav tau ua tib zoo xaiv peb tej lus nug lawv, seb lawv tau ua tej yam zoo twg hauv Yehauvas lub koom haum. Thaum lawv piav los peb yuav tau ua tib zoo cug ntsej ncuv mloog. Ntxiv ntawd, cia peb nco ntsoov txog cov laus uas tau ncaim mus nyob tej tsev laus deb ntawm lub koom txoos lawm.

12. Hauv peb lub koom txoos, peb muaj cov kwvtij nkauj muam zoo li cas?

12 Nyob hauv tej koom txoos, muaj cov laus uas tau teev tiam Yehauvas tau ntev loo lawm, xws li tus muam Heliyees (Harriette). Nws yeej ib txwm mus lub koom txoos nyob hauv tebchaws Amelikas xeev Nus Ntsawxis (New Jersey). Tiamsis tom qab no thaum nws laus lawm, nws tsiv mus nrog nws tus ntxhais nyob. Lub koom txoos nws mus tshiab no, muaj cov kwvtij los nrog nws txuas lus ua ke. Nws piav ntau yam rau lawv mloog, xws li xyoo 1925 thaum nws mus qhia Vajlugkub. Nws yeej nqa rawv ib tug txhuam hniav nyob tsam ib ntsis nws raug ntes coj mus kaw ces nws thiaj tau txhuam hniav siv. Nws piav ntxiv tias xyoo 1933, nws raug kaw 2 zaug, ib zaug twg ntev li 1 lub lim tiam. Ncua sijhawm ntawd, txawm nws tus txiv tsis ntseeg los nws tus txiv yeej pab saib nkawv 3 tug menyuam. Cov laus uas muaj kev ntseeg li no tsim nyog peb ris lawv txiaj ntsig.

13. Peb tau kawm li cas txog tej laus hauv Yehauvas lub koom haum?

13 Cov laus muaj nuj nqis kawg nkaus li hauv Yehauvas lub koom haum. Lawv yeej ua neej los lawm ntev loo, lawv thiaj pom Yehauvas foom koob hmoov rau lawv thiab lub koom haum li cas. Tsis tas li ntawd, lawv paub yam twg zoo thiab tsis zoo rau peb ua. Kav tsij lauj sijhawm mus nrog lawv sib txuas lus ua ke, thiaj tsav tau tswvyim thiab txhawb tau peb txojkev ntseeg ntxiv. Cia li ntaus nqi li no tias: “Tus neeg muaj tswvyim tej lus tob ib yam li hiavtxwv.”​—Pajlug 18:4.

XYAUM COV LAUS

Tib yam li Elisas thiab Eliyas nkawv, cov ntseeg yuav kawm tau ntau yam los ntawm cov teev tiam Yehauvas tau ntev loo lawm (Saib nqe 14-15)

14. Raws li 2 Kevcai 32:7, cov hluas yuav tau ua dabtsi?

14 Kav tsij lauj sijhawm mus nrog cov laus tsham. (Nyeem 2 Kevcai 32:7.) Tab txawm lawv ob lub qhov muag plooj nplim nplas, lawv tshais tsis tshua taus kauj ruam, thiab hais lus ntxhi xwb los lawv lam laus nplooj tsis laus kav. Lawv yeej muaj “lub koob lub npe zoo” rau Yehauvas. (Tej Lus Qhia 7:1) Peb yuav tau zaum tsaws xav seb vim li cas Yehauvas thiaj saib lawv muaj nuj nqis ua luaj li. Peb ua yam twg los nco ntsoov saib taus tej laus. Cia peb xyaum Elisas. Nws yeej tsis ncaim Eliyas mus qhovtwg li. Nws hais 3 zaug rau Eliyas tias: “Kuv yuav tsis ncaim koj mus qhov twg li.”​—2 Vajntxwv 2:2, 4, 6.

15. Peb yuav nrog tej laus sib txuas lus li cas?

15 Peb yuav tau xaiv peb tej lus thaum nrog tej laus sib txuas lus ua ke. (Pajlug 1:5; 20:5; 1 Timautes 5:1, 2) Tej zaum peb ua zoo nug lawv li no: “Thaum koj tseem hluas, ua cas koj thiaj txiav txim siab los ntseeg Yehauvas?” “Muaj dabtsi los raug koj lub neej koj thiaj tuav rawv Yehauvas?” “Tej twg txhawb tau koj muaj kev kaj siab teev tiam Yehauvas los txog niaj hnub niam no?” (1 Timautes 6:6-8) Ces thaum lawv piav rau peb los ua tib zoo mloog.

16. Qhov uas cov laus thiab cov hluas sib txuas lus, ib leeg yuav pab tau ib leeg li cas?

16 Thaum cov hluas thiab cov laus sib txuas lus ua ke, ib leeg yuav tsav tau ib leeg txojkev ntseeg. (Loos 1:12) Cov laus yuav txaus siab heev thaum cov hluas los nrog lawv sib txuas lus thiab nug seb Yehauvas tau pab thiab foom koob hmoov rau lawv li cas. Thaum ntawd cov hluas yuav pom tias Yehauvas tsom kwm nws cov tibneeg npaum li cas.

17. Xyoo tas xyoo tuaj, ua cas tej laus tseem muaj nuj nqis?

17 Xyoo tas xyoo tuaj, cov tso siab rau Yehauvas lub cev ntaj ntsug tsuas sem zuj zus yam li tej paj ntoos. Tiamsis Yehauvas pom tias lawv tseem ntsuab xwb xiab li tej hav zoov nuj txeeg vim lawv cia nws ua tus cob qhia lawv xwv lawv thiaj coj tau zoo zoo. (1 Thexalaunikes 1:2, 3) Yog li ntawd, kav tsij mus nrog cov laus sib txuas lus nej thiaj yuav paub lawv zoo, paub tias lawv muaj nuj nqis npaum li cas, nej thiaj yuav saib taus lawv, thiab xyaum lawv tus yam ntxwv.

18. Zaj tom ntej no peb yuav kawm txog dabtsi?

18 Yuav kom txhua tus hauv lub koom txoos nyob ruaj khov ruaj nreeg, tsis yog cov hluas saib cov laus muaj nuj nqis xwb. Tiamsis cov laus los yuav tau saib cov hluas muaj nuj nqis tib yam nkaus thiab. Zaj kawm tom ntej no yuav piav seb cov laus yuav ua li cas thiaj qhia tias lawv saib tej hluas muaj nuj nqis.

ZAJ NKAUJ 144 Nco Ntsuj Ntsoov Vajtswv Tej Lus Cog Cia!

^ nqe 5 Nyob hauv lub koom txoos, cov laus uas ntseeg Yehauvas tau ntev loo lawm muaj nuj nqis kawg nkaus li. Zaj kawm no yuav pab kom peb saib taus, hlub thiab hmov tshua cov laus. Ntxiv ntawd, peb yuav kawm seb lawv tej tswvyim yuav tsav tau peb cov hluas lub neej li cas thiab lawv muaj nuj nqis npaum li cas nyob hauv Yehauvas lub koom haum.