Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 36

Saib Cov Hluas Rau Nqi

Saib Cov Hluas Rau Nqi

“Peb qhuas cov hluas lub zog.”​—PAJLUG 20:29.

ZAJ NKAUJ 49 Ua Rau Yehauvas Zoo Siab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Thaum peb laus lawd, yuav tau xav txog tej twg?

THAUM kev laus los raws tau, peb yeej txhawj txhawj nyob tsam peb tsis zoo txaus rau Yehauvas ntxiv lawm. Tab txawm peb lub zog yuav ntaug zuj zus los nco ntsoov tias peb haj tseem pub tau kev thoob tsib to nrog rau cov hluas kom lawv thiaj txawj ua Yehauvas tes haujlwm. Muaj ib tug kwvtij uas twb ua txwj laus tau ntev loo lawm hais tias: “Thaum laus lawd, tsis zoo cuag li thaum hluas. Yus lub zog tsis tuaj li qub. Kuv zoo siab tias muaj cov hluas khov khwb kho los tuav Yehauvas tes haujlwm mus ntxiv.”

2. Zaj kawm no yuav tham txog dabtsi?

2 Zaj peb kawm dhau los lawd hais tias, cov hluas thiab cov laus sib raug zoo ces ib leeg yuav pab tau ib leeg. Zaj kawm no, yuav tham me ntswb mentsis txog cov laus tias lawv yuav tau txo hwjchim, paub tias lawv lub zog ntaug zuj zus lawm, ris luag txiaj ntsig, thiab qhib siab lug pab cov hluas.

TXO HWJCHIM

3. Raws li Filipis 2:3, 4, txo hwjchim yog li cas tiag thiab yog ib tug ntseeg twg hloov yuav pab tau nws li cas?

3 Tus neeg txo hwjchim saib luag tsim txiaj dua nws. (Nyeem Filipis 2:3, 4.) Cov laus yuav tau xyaum txo hwjchim, lawv thiaj xav pab cov hluas. Yog txo hwjchim, lawv yuav mloog cov hluas thiab xam pom tias muaj ntau txoj hau kev uas tsis hla Vajtswv tej kevcai uas cov hluas ua tau kom haujlwm tiav. Ces thaum ib tug hluas twg ua zoo tsis thooj li cov laus lub siab xav los tsis txhob muab khaws chim. (Tej Lus Qhia 7:10) Yeej muaj tseeb tiag, cov laus yeej pub tau kev thoob tsib to nrog rau tej hluas tiamsis cov laus yuav tau nco ntsoov tias “lub ntiajteb no tabtom ploj mus lawm” ces lawv yuav tau hloov qho yam kom haujlwm thiaj tiav.​—1 Kauleethaus 7:31.

Cov laus txaus siab hlo qhia cov hluas (Saib nqe 4-5) *

4. Cov saib xyuas thaj tsam xyaum cov Levis li cas?

4 Cov laus uas txo hwjchim paub hais tias lawv ua tsis tau npaum li thaum tseem hluas. Xws li cov saib xyuas thaj tsam uas muaj 70 xyoo lawd, tsis ua tes haujlwm saib xyuas ntxiv lawm. Muaj qee zaug ib txhia tseem tshua tshua lawv tes haujlwm vim lawv nyiam mus pab cov ntseeg. Tiamsis lawv paub hais tias cov hluas yuav tuav tau tes haujlwm no zoo dua. Thaum cov laus xav li no, twb yog lawv xyaum cov Levis nyob txheej thaum ub uas so tsis ua haujlwm tom qab lawv muaj 50 xyoo. Txawm cov Levis ntawd so lawm los lawv tsis xav li cas thiab yeej txaus siab hlo pab cov hluas. (Teev Npe 8:25, 26) Niaj hnub niam no, muaj ntau tus tsis ua tes haujlwm saib xyuas thaj tsam lawm los lawv tseem txhawb tau cov ntseeg hauv tej koom txoos uas lawv mus.

5. Nej yuav xyaum Das thiab nws tus pojniam li cas?

5 Muaj ib tug txivneej hu ua Das (Dan). Nws tau ua ib tug saib xyuas thaj tsam ntev li 23 lub xyoos. Thaum nws muaj 70 xyoo lawd, nws thiab nws tus pojniam nkawv so tsis ua tes haujlwm ntawd ntxiv tiamsis nkawv los ua ob tug tho kev tshwj xeeb. Das hais tias txawm nkawv tseg tes haujlwm saib xyuas lawm los nkawv tseem khwv tshaj qhov qub. Das pab tuav haujlwm hauv lub koom txoos, nws txhawb cov kwvtij kom ua tub leg num, nws cob qhia cov ntseeg kom txawj mus qhia Vajlugkub hauv tej plawv nroog thiab hauv tsev kaw neeg. Yog li ntawd, cov laus txawm nej yuav ua Yehauvas tes haujlwm puv ntoob lossis ua lwm yam haujlwm rau Yehauvas los xij peem, nej haj tseem muaj peevxwm pab tau lwm tus. Nej yeej ua tau yog tias nej txaus siab hlo rau tes haujlwm nej ua, muaj hom phiaj, thiab xav txog qhov nej ua tau.

NTSUAS YUS LUB ZOG

6. Piav seb vim li cas ho zoo rau peb yuav tau ntsuas peb lub zog.

6 Tus uas txawj ntsuas nws lub zog yuav paub hais tias nws ua tsis tau npaum li nws ib txwm ua lawm. (Pajlug 11:2) Nws yuav tsis tag kev cia siab tiamsis nws yuav rau siab ntso ua npaum li nws ua tau rau Yehauvas. Muab piv li no hais tias muaj ib tug tabtom caij tsheb nce toj. Nws paub tias thaum twg thiaj zoo hloov cias lub tsheb thiaj nce taus toj. Txawm tias lub tsheb yuav khiav qeeb qeeb los yeej yuav mus txog saud. Tib yam li ntawd, txawm cov laus lub zog tsis tuaj li qub los lawv yuav tau nkag siab tias lawv tsuas ua tau npaum li lawv ua taus xwb. Yog lawv nco ntsoov li no ces lawv thiaj xav pab lwm tus thiab rau siab ntso teev tiam Yehauvas.​—Filipis 4:5.

7. Npaxilais txawj thim xav li cas?

7 Hauv phau Vajlugkub, muaj ib tug hu ua Npaxilais. Nws muaj 80 xyoo thaum Vajntxwv Daviv caw nws mus nrog Daviv nyob hauv Yeluxalees. Tiamsis Npaxilais txawj txawj thim xav thiab paub zoo txog nws lub zog. Nws thiaj hais kom Khihas sawv nws cev vim Khihas tseem hluas thiab khov khwb kho. (2 Xamuyees 19:35-37) Niaj hnub niam no, cov kwvtij uas hnub nyoog nchav lawm coj tib yam li Npaxilais es txaus siab hlo muab lawv tes haujlwm rau cov hluas ua.

Vajntxwv Daviv ua li Vajtswv hais es cia nws tus tub ua lub tuam tsev (Saib nqe 8)

8. Vajntxwv Daviv coj li cas xwb thaum nws tsis tau ua lub tuam tsev?

8 Zaum no cia peb tham txog Vajntxwv Daviv. Nws lub siab xav ua lub tuam tsev rau Yehauvas. Tiamsis Yehauvas hais tias nws tus tub Xalumoos yuav yog tus ua. Txawm li ntawd los Daviv yeej tsis xav li cas. Nws tseem pab npaj khoom kom txhij txhua. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 17:4; 22:5) Daviv tsis xav tias ntshe nws txawj dua vim nws tus tub “tseem hluas thiab tsis tau paub txhij txhua.” (1 Xwmtxheej Vajntxwv 29:1) Nws paub tias ua lub tuam tsev tsis yog tus txawj txawj ntse ntse thiaj ua tau. Nws paub tias yuav tau muaj Yehauvas tsom kwm thiab foom koob hmoov rau thiaj yuav vam meej. Tib yam li Daviv, txawm cov laus tes haujlwm hloov mus rau cov hluas dhia lawm los lawv rau siab ntso teev tiam Yehauvas kam tiag thiab tso siab tias Yehauvas yeej yuav tsom kwm cov hluas.

9. Ib tug ntawm Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg ntsuas nws lub zog li cas?

9 Cia peb ho mus tham txog ib tug kwvtij hu ua Senki-au (Shigeo). Xyoo 1976, nws muaj 30 xyoo thiab ua ib tug ntawm Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg. Xyoo 2004, nws yog tus dhia haujlwm rau Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg. Tom qab no nws lub zog ntaug zuj zus lawm. Nws thiaj thov Vajtswv pab kom nws txaus siab cia ib tug hluas zog los hloov nws chaw dhia haujlwm. Dhau ntawd, txawm nws tsis yog tus dhia haujlwm lawm los nws haj tseem koom pab ntawd. Nej puas pom raws li peb tau tham tas los no txog Npaxilais, Vajntxwv Daviv, thiab Senki-au. Lawv txo hwjchim thiab tsis xav tias lwm tus hluas dhau tuav tsis tau haujlwm. Lawv xav txog qhov zoo tias sawvdaws yeej sib pab nroos ua haujlwm tib ke.​—Pajlug 20:29.

RIS LUAG TXIAJ NTSIG

10. Cov laus yuav tau nco ntsoov li cas txog cov hluas hauv lub koom txoos?

10 Cov laus yuav tau hlub tshua cov hluas thiab saib tias lawv yog koob hmoov los ntawm Yehauvas. Ib xyoos tag ib xyoos tuaj, cov laus lub zog tsuas yuav ntaug zuj zus ces zoo kawg li uas muaj cov hluas los tuav tej haujlwm hauv lub koom txoos.

11. Raws li Luv 4:13-16, yuav zoo npaum li cas yog cov laus cia cov hluas pab lawv?

11 Ib tug hauv phau Vajlugkub uas txaus siab cia ib tug hluas zog pab nws yog Na-aumis. Thaum thawj, Na-aumis txhib kom nws tus nyab Luv rov qab mus cuag nws nyab tej neej tsa. Tiamsis nws tus nyab pheej yuav raws nws mus rau lub nroog Npelehees. Na-aumis thiaj li cia nws tus nyab nrog nws mus. (Luv 1:7, 8, 18) Txog thaum kawg, nkawv puav leej txais koob hmoov. (Nyeem Luv 4:13-16.) Yog li ntawd, cov laus cia li xyaum Na-aumis tus yam ntxwv.

12. Tus tubtxib Paulus ris lwm tus txiaj ntsig li cas?

12 Ib tug yam ntxwv ntxiv hauv phau Vajlugkub yog tus tubtxib Paulus. Nws ris cov ntseeg hauv Filipis txiaj ntsig vim lawv xa ntau yam zoo tuaj rau nws siv. (Filipis 4:16) Nws kuj ris Timautes txiaj ntsig uas Timautes tau pab nws. (Filipis 2:19-22) Ntxiv ntawd, Paulus ris cov kwvtij ntseeg txiaj ntsig kawg li thaum nws mus rau hauv lub nroog Loos es lawv txawm tuaj tos thiab tuaj txhawb nws lub zog. (Tes Haujlwm 28:15) Tej no qhia rau peb tias txawm Paulus twb yog ib tug txaus siab hlo pab cov ntseeg rau txhua txhia qhov chaw los nws haj tseem cia cov ntseeg pab nws.

13. Cov laus yuav ua li cas qhia tias lawv ris cov hluas txiaj ntsig?

13 Nej cov laus kuj ua tau ntau yam los qhia tias nej ris cov hluas txiaj ntsig. Yog tias lawv ib tug twg xav thauj nej mus ub mus no, mus tom kiab tom khw lossis pab nqa khoom los tsis txhob yig. Saib tias yog Yehauvas rub lawv lub siab los pab nej. Lawv pab nej li no yuav pab kom nej sib raug zoo. Thaum nej nrog lawv ua ke los pab kom lawv nrog Yehauvas sib raug zoo thiab qhia tias nej zoo siab pom cov tub ntxhais hluas rau rau siab ua Yehauvas tes haujlwm. Ntxiv ntawd, lauj sijhawm nrog lawv ua ke thiab piav nej lub neej rau lawv mloog. Yog nej ua li no, thiaj yog nej “ua Vajtswv tsaug” tias nws pub muaj cov tub ntxhais hluas hauv lub koom txoos.​—Kaulauxais 3:15; Yauhas 6:44; 1 Thexalaunikes 5:18.

MUAJ LUB SIAB XAV PAB

14. Vajntxwv Daviv muaj lub siab xav pab li cas?

14 Cia peb ho tham ib yam ntxiv Vajntxwv Daviv ua xwv cov laus thiaj xyaum tau. Yam ntawd yog muaj lub siab xav pab lwm tus. Daviv yeej pub nyiaj los pab yuav khoom ub khoom no los ua lub tuam tsev tab txawm nws tus tub yuav tau lub npe ua lub tuam tsev. (1 Xwmtxheej Vajntxwv 22:11-16; 29:3, 4) Tib yam li ntawd, thaum nej cov laus lub zog ntaug zuj zus los nej haj tseem txhawb tau Yehauvas tes haujlwm thaum nej pub dej siab li nej pub tau. Tsis tas li ntawd, nej kawm txawj kawm paub txog ntau tsav ntau yam ces pab tsav tswvyim rau cov hluas kom lawv txawj ua Yehauvas tes haujlwm mus ntxiv thiab.

15. Tus tubtxib Paulus pab Timautes li cas?

15 Tus tubtxib Paulus kuj yog ib tug muaj lub siab xav pab lwm tus. Nws yaum kom Timautes nrog nws mus qhia txoj xov zoo rau lwm lub tebchaws. Thaum nkawv mus los, Paulus yeej pab qhia kom Timautes txawj nrog lwm tus tham txog Vajtswv. (Tes Haujlwm 16:1-3) Paulus ua li no, pab tau Timautes mus qhia txoj xov zoo rau txhua txhia qhov chaw. (1 Kauleethaus 4:17) Txawm Timautes los nws yeej tsis yog khaws tej nws kawm rau nws tus kheej xwb, nws kuj qhia pub rau lwm tus thiab.

16. Vim li cas Senki-au thiaj cob qhia lwm tus?

16 Niaj hnub niam no los muaj cov laus uas txaus siab qhia cov hluas kom txawj tuav haujlwm hauv lub koom txoos. Lawv tsis txhawj tsam lawv tsis muaj haujlwm ua hauv lub koom txoos lawm. Tus kwvtij peb tau tham tas los no hu ua Senki-au, tau ua ib tug ntawm Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg ntev tshaj li 45 lub xyoos. Nws yeej pab cob qhia kom cov kwvtij txawj tuav tes haujlwm ntawm Pab Uas Saib Xyuas Ib Ceg xwv haujlwm thiaj ntws taus. Nws cob lawv li no thiaj pab tau lawv ib tug los hloov nws chaw ua tus dhia haujlwm. Niam no los nws haj tseem cob qhia cov kwvtij quj qees. Yog ib txoj koob hmoov uas peb muaj cov ntseeg zoo li Senki-au no.

17. Raws li Lukas 6:38, cov laus muaj peevxwm pab tau cov hluas li cas?

17 Cov laus lawm, thaum cov hluas pom nej teev tiam Yehauvas ntev loo lawm qhia rau lawv tias teev tiam Yehauvas yog yam zoo tshaj plaws. Nej coj raws li phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus ua pov thawj rau lawv pom tias yog lawv coj tib yam nkaus ces yuav pab tau lawv lub neej. Nej twb pom Yehauvas lub koom haum hloov npaum li cas los nej tseem txaus siab hloov raws nraim li ntawd. Nej cov laus uas nyuam qhuav ua kevcai raus dej los haj tseem pab tau cov hluas. Nej piav tau rau lawv vim li cas qhov los ntseeg Yehauvas yog yam zoo tshaj plaws. Lawv yeej yuav tig ntsej ncuv mloog nej piav. Yog nej rau siab ntso piav nej tej lus nyiaj lus kub “pub rau lwm tus” ces Yehauvas yeej yuav foom koob hmoov rau nej nplua mias.​—Nyeem Lukas 6:38.

18. Cov laus thiab cov hluas sib pab li cas?

18 Cov laus lawm kav tsij nrog cov hluas sib raug zoo nej ib leeg thiaj pab tau ib leeg. (Loos 1:12) Nyias sib ntxiv sib pab ces yuav vam meej dua vim tias nej cov laus muaj kev thoob tsib to nrog hos cov hluas muaj zog npho. Yog sawvdaws ua haujlwm ua tib ke ces yuav qhuas tau peb Leej Txiv Yehauvas, thiab lub koom txoos los yuav nyob thaj yeeb sib haum xeeb.

ZAJ NKAUJ 90 Ib Tug Txhawb Tau Ib Tug Lub Zog

^ nqe 5 Peb zoo siab tias muaj tej tub ntxhais hluas nyob hauv lub koom txoos uas rau siab ntso ua Yehauvas tes haujlwm. Lawv txhawb nqa tau Yehauvas lub koom haum kawg nkaus li. Cov laus uas nyob hauv lub koom txoos, tsis hais haiv neeg twg los xij, yeej muaj rab peevxwm cob qhia tau cov hluas mus ua Yehauvas tes haujlwm kom kawg siab kawg ntsws.

^ nqe 55 DAIM DUAB: Thaum tus saib xyuas thaj tsam muaj 70 xyoo, nws thiab nws tus pojniam tsis ua tes haujlwm ntawd ntxiv lawm. Vim nkawv tau kawm ntau yam, nkawv pab tau thiab cob qhia cov nyob hauv nkawv lub koom txoos.