1. Kāpēc daudziem trūkst skaidrības par to, kāda reliģija ir pieņemama Dievam?

PASTĀV desmitiem tūkstošu reliģisku novirzienu, kuri tiek uzskatīti par kristīgiem un kuru piekritēji apgalvo, ka pielūdz Dievu viņam pieņemamā veidā. Tāpēc daudziem cilvēkiem šajā ziņā trūkst skaidrības. Viņus nodarbina jautājums: ”Vai pastāv tikai viena patiesā reliģija, vai arī visas reliģijas ir pieņemamas Dievam?” Vai mēs esam stingri pārliecināti, ka tas, ko mēs mācām citiem, ir patiesība? Vai mēs esam pārliecināti, ka tas, kā Jehovas liecinieki pielūdz Dievu Jehovu un viņam kalpo, ir viņam pieņemami? Vai par to vispār ir iespējams pārliecināties? Pārdomāsim, kāpēc uz šo jautājumu var atbildēt apstiprinoši.

2. Kāpēc apustulis Pāvils bija pārliecināts, ka viņš sludina patiesību, kā apstiprina 1. Tesalonikiešiem 1:5?

² Apustulis Pāvils bija stingri pārliecināts, ka tas, ko viņš sludina, ir patiesība. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 1:5.) Viņa pārliecība nebalstījās uz emocijām. Pāvils mēdza rūpīgi iedziļināties Dieva Rakstos, un viņš ticēja, ka ”visi Raksti ir Dieva iedvesmoti”. (2. Tim. 3:16.) Ko viņš bija uzzinājis? Svētajos Rakstos Pāvils bija atradis neapstrīdamus pierādījumus tam, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. Ebreju reliģiskie vadītāji šos pierādījumus apzināti neņēma vērā. Šie reliģiskie liekuļi apgalvoja, ka pārstāv Dievu, bet viņu darbi liecināja par pretējo. (Tit. 1:16.) Taču Pāvils it nemaz nelīdzinājās ebreju reliģiskajiem vadītājiem. Viņš neizraudzījās, kam Dieva Rakstos ticēt un kam ne. Viņš nekavējās ”pilnībā pavēstīt Dieva gribu” citiem un pats dzīvoja saskaņā ar to. (Ap. d. 20:27.)

3. Vai mums ir jārod atbildes uz visiem saviem jautājumiem, lai iegūtu stingru pārliecību? (Sk. arī ” Jehovas darbu un domu ”ir vairāk, nekā var izskaitīt””.)

 ³ Daļa cilvēku uzskata, ka patiesajā reliģijā būtu jārod atbilde uz ikvienu jautājumu, arī uz tādiem jautājumiem, kas nav apskatīti Bībelē. Bet vai kaut ko tādu gaidīt ir reālistiski? Kā uzskatīja Pāvils? Viņš mudināja ticības biedrus ”pārbaudīt visu”, taču viņš arī atzina, ka ir daudz kas tāds, ko viņš nesaprot. (1. Tes. 5:21.) ”Mūsu zināšanas ir nepilnīgas,” viņš rakstīja un piebilda: ”Mēs redzam neskaidri, kā metāla spogulī.” (1. Kor. 13:9, 12.) Pāvils nesaprata visu, un arī mēs to nespējam. Bet Pāvilam bija skaidrs priekšstats par Jehovas nodomu. Viņš zināja pietiekami daudz, lai būtu pārliecināts, ka tā ir patiesība.

4. Kā mēs varam stiprināt pārliecību, ka esam atraduši patiesību, un par kādām patieso kristiešu iezīmēm ir runa šajā rakstā?

⁴ Viens veids, kā mēs varam stiprināt savu pārliecību, ka esam atraduši patiesību, ir salīdzināt Jēzus kalpošanu Dievam ar to, ko mūsdienās dara Jehovas liecinieki. Rakstā ir runa par to, ka patiesie kristieši 1) nepielūdz elkus, 2) godā Dieva vārdu, 3) augstu vērtē patiesību un 4) no sirds mīl cits citu.

5. Kā Jēzus pielūdza Dievu, un kā ir jārīkojas mums?

⁵ Jēzus pielūdza tikai un vienīgi Jehovu gan pirms nākšanas uz zemi, gan tad, kad bija uz zemes, jo viņš no sirds mīlēja savu Dievu. (Lūk. 4:8.) Arī savus sekotājus viņš mācīja pielūgt tikai Jehovu. Ne Jēzus, ne viņa mācekļi nekad neizmantoja tēlus. Tā kā Dievs ir gars, nekas, ko  cilvēks spētu iztēloties, nav pielīdzināms diženajam Dievam. (Jes. 46:5.) Bet vai būtu jālūdz tā saucamie svētie un pielūgsmē jāizmanto viņu attēli? Otrais no desmit baušļiem skan: ”Netaisi sev izcirstus tēlus, ne citus atveidus, kas līdzinātos jebkam debesīs, uz zemes vai ūdenī. Nezemojies.. tiem.” (2. Moz. 20:4, 5.) Tie, kas vēlas iepriecināt Dievu, skaidri saprot šajos vārdos ietverto brīdinājumu.

6. Kādam paraugam seko Jehovas liecinieki, un ko tas sevī ietver?

⁶ Vēsturnieki atzīst, ka agrīnie kristieši pielūdza tikai un vienīgi Dievu. Kā bija teikts kādā grāmatā par kristīgās baznīcas vēsturi, agrīnajiem kristiešiem bija absolūti nepieņemama doma, ka vietās, kur viņi pulcējas, lai pielūgtu Dievu, atrastos kādi tēli. (History of the Christian Church.) Jehovas liecinieki seko pirmā gadsimta kristiešu paraugam. Mēs nelūdzam ne ”svētos”, ne eņģeļus un nelūdzamies viņu attēlu priekšā, un mēs nelūdzam pat Jēzu. Mēs arī nedarām neko tādu, ko var uzskatīt par valsts simbolu pielūgšanu. Mēs esam apņēmušies vienmēr paklausīt Jēzus vārdiem: ”Pielūdz tikai Jehovu, savu Dievu.” (Mat. 4:10.)

7. Kādā ziņā Jehovas liecinieki atšķiras no citām reliģijām?

⁷ Mūsdienās lielu popularitāti ir iemantojuši harismātisku draudžu vadītāji. Bieži vien šādi sludinātāji tiek gandrīz vai dievināti. Viņu baznīcas ir stāvgrūdām pilnas, cilvēki pērk viņu grāmatas un pēc viņu aicinājuma ziedo milzu summas viņiem pašiem vai organizācijām, ko viņi atbalsta. Daudzi tic katram viņu vārdam. Ja šo baznīcēnu priekšā nostātos Jēzus, diezin vai viņi uz Jēzu raudzītos ar vēl lielāku sajūsmu. Bet patiesā Dieva Jehovas kalpiem vispār nav garīdzniecības. Jehovas kalpi ciena savus vadītājus, bet ņem vērā Jēzus vārdus: ”Jūs visi esat brāļi.” (Mat. 23:8—10.) Mēs nedievinām ne reliģiskos, ne politiskos līderus, ne arī citus cilvēkus. Un mēs neatbalstām viņu reliģiskos un politiskos mērķus. Mēs esam nošķīrušies no pasaules un saglabājam neitralitāti. Šajā ziņā mēs pilnībā atšķiramies no daudzām citām reliģijām, kas sevi sauc par kristīgām. (Jāņa 18:36.)

8. Kas liecina par to, ka Jehova vēlas, lai viņa vārds tiktu pagodināts un būtu zināms ikvienam?

⁸ Reiz Jēzus lūgšanā teica: ”Tēvs, pagodini savu vārdu!” Tad no debesīm atskanēja dimdoša balss — Jehova atbildēja uz šo lūgšanu un apsolīja, ka viņš pagodinās savu vārdu. (Jāņa 12:28.) Visu laiku, ko Jēzus pavadīja, kalpodams uz zemes, viņš godāja sava Tēva vārdu. (Jāņa 17:26.) Tāpēc ir skaidrs, ka arī patiesajiem kristiešiem ar lepnumu ir jālieto Dieva vārds un tas jādara zināms citiem.

9. Kā pirmā gadsimta kristieši godāja Dieva vārdu?

⁹ Pirmajā gadsimtā, neilgi pēc tam, kad bija nodibināta kristiešu draudze, Jehova ”pievērsa uzmanību citām tautām, lai no tām sapulcētu tautu savam vārdam”. (Ap. d. 15:14.) Agrīnie kristieši ar lepnumu lietoja Dieva vārdu un darīja to zināmu citiem. Gan apustuļi, gan citi kristieši bieži minēja Dieva vārdu, kad sludināšanā runāja ar cilvēkiem, un Dieva vārds bieži ir sastopams Grieķu rakstu grāmatās. * Agrīnie kristieši patiešām apliecināja, ka viņi ir ”tauta”, ko Dievs ir  ”sapulcējis.. savam vārdam”. (Ap. d. 2:14, 21.)

10. Kas pierāda, ka Jehovas liecinieki ir ”tauta”, ko Jehova ir ”sapulcējis.. savam vārdam”?

¹⁰ Vai arī Jehovas lieciniekus var saukt par ”tautu”, ko Jehova ir ”sapulcējis.. savam vārdam”? Par ko liecina fakti? Daudzi reliģiskie līderi dara visu iespējamo, lai slēptu, ka Dievam ir vārds. Dieva vārds netiek lietots baznīcu izdotajos Bībeles tulkojumos, un daži reliģiskie vadītāji pat ir aizlieguši izmantot Dieva vārdu dievkalpojumos. * Nav noliedzams, ka Jehovas liecinieki ir vienīgie, kas pienācīgi godā Dieva vārdu. Atšķirībā no citām reliģiskajām grupām mēs plaši darām zināmu Dieva vārdu. Mēs dzīvojam saskaņā ar savu nosaukumu un stāstām par Jehovu. (Jes. 43:10—12.) Jehovas liecinieki ir izdevuši Bībeli Jaunās pasaules tulkojumā, kurā Dieva vārds ir redzams visās vietās, kur tas ir bijis oriģināltekstā, bet kur citi Bībeles tulkotāji to apzināti nav lietojuši. Šis tulkojums ir iznācis jau vairāk nekā 240 miljonos eksemplāru. Savukārt uz Bībeli balstītu literatūru, kurā tiek lietots Dieva vārds, Jehovas liecinieki izdod vairāk nekā 1000 valodās.

11. Kas liecina, ka agrīnajiem kristiešiem patiesība bija ļoti dārga?

¹¹ Jēzus augstu vērtēja patiesību —  patiesību par Dievu un viņa nodomiem. Viņš dzīvoja saskaņā ar to un darīja to zināmu citiem. (Jāņa 18:37.) Arī Jēzus sekotājiem pirmajā gadsimtā patiesība bija ļoti dārga. (Jāņa 4:23, 24.) Apustulis Pēteris kristietību sauca par ”patiesības ceļu”. (2. Pēt. 2:2.) Tā kā agrīnajiem kristiešiem patiesība bija tik dārga, viņiem nebija pieņemami tādi reliģiski priekšstati, sabiedrībā izplatītas paražas un personiski viedokļi, kas bija pretrunā ar patiesību. (Kol. 2:8.) Arī mūsu laikos patiesie kristieši cenšas ”dzīvot patiesībā” — viņi rūpīgi iedziļinās Bībelē, lai viņu uzskati un dzīvesveids būtu pilnīgā saskaņā ar to, kas tur teikts. (3. Jāņa 3, 4.)

12. Kas tiek darīts, kad tie, kam ir uzticēta vadība, saprot, ka ir nepieciešams precizēt kādu skaidrojumu, un kāpēc viņi tā rīkojas?

¹² Dieva kalpi neapgalvo, ka viņu zināšanas par patiesību ir pilnīgas. Reizēm viņi ir kļūdījušies, skaidrojot Bībeles mācības vai sniedzot organizatoriskus norādījumus. Tas mūs nepārsteidz. Kā izriet no Bībeles, precīzas zināšanas ir iegūstamas pamazām. (Kol. 1:9, 10.) Jehova dara zināmu patiesību pakāpeniski, un mums ir jābūt gataviem pacietīgi gaidīt, kad patiesības gaisma kļūs vēl spožāka. (Sāl. pam. 4:18.) Kad tie, kam ir uzticēta vadība, saprot, ka ir nepieciešams precizēt kādas patiesības šķautnes skaidrojumu, viņi nevilcinās to darīt. Daudzas kristīgās reliģijas maina savas mācības tādēļ, lai izpatiktu savām draudzēm, vai arī tādēļ, lai to mācības vairāk saskanētu ar pasaulē izplatītiem uzskatiem. (Jēk. 4:4.) Taču Jehovas organizācija ievieš izmaiņas tādēļ, lai Jehovas tauta vēl vairāk tuvotos viņam un pielūgtu viņu tā, kā to darīja Jēzus, turklāt šādu izmaiņu pamatā ir nevis mūsdienu tendences vai sabiedrības vēlmes, bet gan skaidrāka Bībeles mācību sapratne. Patiesība mums ir bezgala dārga! (1. Tes. 2:3, 4.)

13. Kāda īpašība vislabāk raksturo patiesos kristiešus, un kā tā izpaužas Jehovas organizācijā?

¹³ Visspilgtākā īpašība, kas raksturo pirmā gadsimta kristiešus, ir mīlestība. Jēzus teica: ”Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi — ja jūsu starpā būs mīlestība.” (Jāņa 13:34, 35.) Jehovas lieciniekus visā pasaulē vieno patiesa mīlestība. Nav nevienas citas reliģijas, kurā starp ticīgajiem pastāvētu tik ciešas attiecības un kuru nešķeltu nacionālās, rasu vai sociālās atšķirības. Tas, ka mūsu starpā valda īsta mīlestība, ir labi redzams mūsu sapulcēs un kongresos, un tas stiprina mūsu pārliecību, ka mēs pielūdzam Jehovu viņam pieņemamā veidā.

14. Kā, saskaņā ar Kolosiešiem 3:12—14, mums jārīkojas, lai būtu skaidri redzams, ka mēs kvēli mīlam cits citu?

¹⁴ Bībelē ir lasāms aicinājums: ”Kvēli mīliet cits citu.” (1. Pēt. 4:8.) Viens veids, kā mēs varam izpaust šādu mīlestību, ir piedot citiem un būt iecietīgiem pret citu trūkumiem. Mēs cenšamies būt dāsni un viesmīlīgi pret visiem ticības biedriem, pat pret tiem, kas mūs ir sarūgtinājuši. (Nolasīt Kolosiešiem 3:12—14.) Tieši pēc šādas mīlestības var pazīt patiesos kristiešus.

15. Kā vēl mēs cenšamies līdzināties pirmā gadsimta kristiešiem?

¹⁵ Mēs cenšamies līdzināties pirmā gadsimta kristiešiem arī citādā ziņā. Piemēram, apustuļi draudzēs bija iedibinājuši  noteiktu kārtību, un Jehovas lieciniekiem ir līdzīga organizatoriska struktūra: mums ir rajona pārraugi, draudzes vecākie un draudzes kalpotāji. (Filip. 1:1; Tit. 1:5.) Arī par dzimumattiecībām un laulību mums ir tāds pats viedoklis, kāds bija pirmā gadsimta kristiešiem, un mēs, tāpat kā viņi, cienām asins svētumu un vēlamies pasargāt draudzi no cilvēkiem, kas grēko un to nenožēlo. (Ap. d. 15:28, 29; 1. Kor. 5:11—13; 6:9, 10; Ebr. 13:4.)

16. Ko var secināt no vārdiem, kas lasāmi Efesiešiem 4:4—6?

¹⁶ Jēzus norādīja, ka daudzi sevi sauks par viņa mācekļiem, bet ne visus no tiem viņš atzīs par saviem mācekļiem. (Mat. 7:21—23.) Bībelē ir pravietots, ka pēdējās dienās būs daudz tādu cilvēku, kas ārēji izrādīs dievbijību. (2. Tim. 3:1, 5.) Bet, kā skaidri teikts Bībelē, ir tikai ”viena ticība”, pret ko Dievs ir labvēlīgs. (Nolasīt Efesiešiem 4:4—6.)

17. Kas mūsdienās seko Jēzum un pielūdz Dievu viņam pieņemamā veidā?

¹⁷ Kas ir vienīgie, kuri pielūdz Dievu viņam pieņemamā veidā? Mēs esam aplūkojuši, kā Dievu pielūdza Jēzus un kā Dievam kalpoja pirmā gadsimta kristieši, un tas ir ļāvis secināt, ka vienīgie, kas pielūdz Dievu viņam pieņemamā veidā, ir Jehovas liecinieki. Ir liels gods piederēt pie Jehovas tautas un zināt patiesību par Jehovu un viņa nodomiem. Stingri turēsimies pie patiesības, par kuru esam nešaubīgi pārliecināti!