Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 47

Koj Txojkev Ntseeg Puas Ruaj Khov?

Koj Txojkev Ntseeg Puas Ruaj Khov?

“Nej tsis txhob txhawj thiab tsis txhob nyuaj siab, nej cia li ntseeg Vajtswv.”​—YAUHAS 14:1.

ZAJ NKAUJ 119 Peb Yuav Tsum Muaj Kev Ntseeg

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Piav seb peb kheev txhawj txog tej yam twg.

PEB ib tug twg puas tau xav dua rau nruab siab txog hnub tej kev ntseeg cuav raug rhuav tshem, hnub Nkos hauv tebchaws Mankos tuaj tawm tsam, thiab hnub Amankedoos los? Peb puas txhawj nyob tsam peb kev ntseeg ho tsis txaus? Yog tias peb ib tug twg teb tias txhawj, ces Yexus cov lus yuav daws tau peb txojkev xav. Yexus hais rau nws cov thwjtim tias: “Nej tsis txhob txhawj thiab tsis txhob nyuaj siab, nej cia li ntseeg Vajtswv.” (Yauhas 14:1) Yog li ntawd, cia li tsav peb txojkev ntseeg tamsim no kom nyob ruaj khov khwb kho, peb thiaj yuav tsis txhawj tsis ntshai txog tej yam yuav los raug peb rau yav pem suab.

2. Peb yuav ua li cas thiaj tsav tau kev ntseeg, thiab zaj kawm no yuav piav txog dabtsi?

2 Nco ntsoov tias thaum peb thev dhau ib yam kev sim siab twg, peb txojkev ntseeg yim huab yuav ruaj khov. Yog li ntawd, thaum peb raug kev sim siab, ua tib zoo tshuaj seb peb coj li cas. Yog tias peb pheej peem tsis dhau ib yam kev sim siab twg, cia peb ua tib zoo tshuaj seb yog vim li cas tiag. Thaum peb txojkev ntseeg nyob ruaj khov khwb kho ces peb thiaj yuav thev dhau tej kev sim siab yav pem suab. Nyob hauv zaj kawm no, peb yuav piav txog 4 lub caij lub nyoog uas Yexus cov thwjtim tau tsav lawv txojkev ntseeg. Tsis tas li ntawd, niaj hnub niam no muaj tej yam twg yuav sim peb txojkev ntseeg, thiab qhov uas peb thev dhau yuav pab peb rau yav pem suab li cas.

TSO SIAB TIAS VAJTSWV YUAV PUB KOM TXWM

Txawm peb tej tshuaj khib tsis muaj ntsev ua luaj twg los, peb txojkev ntseeg yuav pab kom peb nco ntsoov ua Yehauvas tes haujlwm (Saib nqe 3-6)

3. Raws li Mathais 6:30, 33, Yexus txhawb tau peb li cas?

3 Ib tug txiv tsev twg yeej xav mus khwv kom txaus los yug nws lub cuab lub yig. Tiamsis niaj hnub niam no, yeej nyuaj rau cov txiv tsev mus khwv. Muaj cov ntseeg ib txhia poob haujlwm thiab lawv mus nrhiav tsis tau haujlwm. Hos muaj ib txhia tsis kam txais tej haujlwm uas yuav cuam tshuam Vajtswv tej cai. Thaum muaj tej yam zoo li no, peb txojkev ntseeg yuav tsum loj tiag tiag, peb thiaj yuav tso siab rau Yehauvas ua tus saib xyuas peb tsev neeg. Thaum ub Yexus kuj tau txhawb kom nws cov thwjtim tso siab plhuav rau Yehauvas tib yam nkaus. (Nyeem Mathais 6:30, 33.) Thaum peb nco ntsoov tias Yehauvas yuav tsis nrug ntawm peb ib sab ces peb yuav tsis ua luaj twg txhawj thiab rau siab teev tiam nws. Ces thaum peb pom Yehauvas txhais tes pab peb ua ntu zus, peb txojkev sib raug zoo nrog nws yuav dav zuj zus ntxiv.

4-5. Piav seb thaum ib tse neeg ntsib kev nyuaj siab ntxhov plawv, yam twg pab tau lawv.

4 Nyob hauv tebchaws Venexila (Venezuela), muaj ib tse neeg raug kev txom nyem kawg nkaus li. Tus txiv tsev hu ua Minkaus (Miguel) tsuas ua tau qho mentsis teb los yug nws tsev neeg xwb. Muaj ib hnub ib pab tub sab txawm taw phom ntshis khoo txeeb lawv thaj teb mus yuav, thiab ntiab kom lawv tawm ntawm thaj teb ntawd mus. Minkaus hais tias: “Tamsim no, peb mus qev luag tej teb cog qho mentsis qoob loo noj lawm xwb. Kuv niaj tagkis sawv los thov Yehauvas kom pub peb muaj txaus noj txaus haus txwm rau hnub ntawd.” Minkaus tsev neeg yeej raug ntau yam kev nyuaj siab tiamsis vim lawv tso siab rau Yehauvas, lawv haj tseem niaj hnub mus kev sib txoos thiab mus qhia Vajlugkub tsis tu ncua. Yog li ntawd, lawv yeej xam pom Yehauvas tes haujlwm tseem ceeb tiag tiag li thiab pom Yehauvas pub txwm nkaus rau lawv tsev neeg lawm tiag.

5 Txawm Minkaus tsev neeg raug npaum li no los nws thiab nws pojniam nkawv xav ntsoov txog qhov uas Yehauvas tau pab lawv tsev neeg. Xws li cov ntseeg thiab ceg Npe-ee uas saib xyuas lawv lub tebchaws, kuj faib yam ub yam no rau lawv tau noj tau siv. Tsis tas li ntawd, cov ntseeg kuj pab Minkaus nrhiav haujlwm ua. Tej no ua rau nkawv ob niam txiv pom tias Yehauvas yeej tsis tau muab lawv tsev neeg tso pov tseg hlo li. Tej no yim huab cuab tau lawv tsev neeg txojkev ntseeg. Nkawv tus ntxhais hlob hais tias: “Yehauvas pab peb li no mas txhawb tau peb lub zog kawg nkaus li. Kuv yeej tso siab tau rau Yehauvas tias nws yeej yuav cev tes los pab kuv txhua zaus. Tej yam peb tsev neeg raug no npaj peb lub siab rau tej yam kev sim siab uas yuav los yav tom ntej.”

6. Yog tias koj tshuaj khib tsis qab ntsev, yam twg yuav txhawb tau koj txojkev ntseeg?

6 Ua li, tamsim no peb ib tug twg tshuaj khib puas tseem qab ntsev? Yog tsis qab ntsev, nco ntsoov tsis txhob pub koj txojkev ntseeg tsuag. Kav tsij thov Yehauvas thiab muab Yexus cov lus hauv Mathais 6:25-34 coj los ua tib zoo zaum tsaws xav zoo zoo. Tsis tas li ntawd, muab tej tug uas mob mob siab ua Yehauvas tes haujlwm coj los xav seb Yehauvas tsom kwm nws npaum li cas. (1 Kauleethaus 15:58) Yog koj coj li no, koj yuav tso siab rau Yehauvas ua tus pab koj heev dua. Nco ntsoov tias Yehauvas yeej pom koj tu ncua yam twg, nws yeej yuav ntxiv yam ntawd kom txwm rau koj. Tsis txhob ua siab deb, kav tsij tso siab plhuav rau Yehauvas, koj txojkev ntseeg thiaj yuav nyob ruaj khov ruaj nreeg thiab koj thiaj yuav thev dhau tej yam kev sim siab yuav los yav pem suab.​—Hanpakus 3:17, 18.

KEV NTSEEG YUAV THEV TAUS TEEB MEEM

Yog tias peb muaj kev ntseeg khov khwb kho, peb yeej yuav thev taus tej kev sim siab uas nplawm ntiag ib tog tsaus nti zuj zus tuaj (Saib nqe 7-11)

7. Raws li Mathais 8:23-26, cov thwjtim txojkev ntseeg zoo li cas thaum muaj cua daj cua dub?

7 Puag thaum ub, Yexus tau qhia nws cov thwjtim tias lawv yuav tsum tuav rawv kev ntseeg. Muaj ib zaug Yexus thiab nws cov thwjtim nyob rau hauv ib lub nkoj. Cua txawm ntsawj dej tej niag nphwv tuaj raug lawv lub nkoj. (Nyeem Mathais 8:23-26.) Thaum lub caij ntawd, Yexus tseem tabtom pw tsaug zog hlias lawm. Nws cov thwjtim thiaj los tsa nws kom pab lawv. Yexus teb lawv tias: “Ua li cas nej yuav ntshai ua luaj? Ua li cas nej kev ntseeg yuav tsawg ua luaj?” Tos Yexus hais li no los cov thwjtim ua ntsej muag thim xem tag, tsis nco ras txog tias Yehauvas muaj peev xwm pab tau lawv. Zaj no qhia li cas rau peb? Zaj no hais tias peb txojkev ntseeg yuav tsum nyob ruaj khov khwb kho, peb thiaj yuav thev taus tej teeb meem uas nplawm ntiag ib tog tsaus nti zuj zus tuaj.

8-9. Anaus txojkev ntseeg raug sim li cas thiab muaj tej twg los pab daws tau?

8 Nyob rau tebchaws Puataus Likaum (Puerto Rico), muaj ib tug muam ntseeg npe hu ua Anaus (Anel). Nws tseem tsis tau muaj cuab muaj yig. Nyob rau xyoo 2017, muaj cua daj cua dub loj heev los nplawm nws lub tsev puas tsuaj tag. Nws los tseem poob haujlwm lawm thiab. Thaum muaj li no mas sim nws txojkev ntseeg kawg nkaus li. Nws thiaj hais tias: “Kuv tsis qab siab ua ib yam dabtsi li. Kuv thiaj tsa ncauj thov Yehauvas pab kom kuv tso siab rau nws.”

9 Anaus piav ntxiv tias yam uas pab tau nws tshaj plaws yog txojke mloog lus. Nws hais tias: “Kuv coj raws nraim li lub koom haum qhia, kuv thiaj tsis ua xyem xyav. Yehauvas rub cov ntseeg lub siab los hais lus mos lus muag daws kuv nplooj siab. Tsis tas li ntawd, lawv kuj muab qho yam rau kuv tau siv. Yehauvas yeej pub ntau tshaj qhov kuv xav tau. Tej no txhawb tau kuv txojkev ntseeg lawm hov ntau.”

10. Koj yuav ua li cas yog tias koj tabtom ntsib ib yam kev nyuaj siab ntxhov plawv?

10 Ua li samsim no koj puas tabtom raug ib yam kev nyuaj siab ntxhov plawv twg? Puas yog nyuam qhuav muaj cua daj cua dub los ntaus ib cheeb tsam ntawm nej nyob? Los yog, koj tabtom muaj mob muaj nkeeg hnyav heev, tsis pom qab tig rau sab twg? Tej no yeej ua rau koj nyob tsaus ntuj nti. Tiamsis nco ntsoov tias Yehauvas thiaj yog tus daws tau tej kev nyuaj siab ntxhov plawv. Kav tsij thov kiag Yehauvas pab. Xav mus rau tej lub caij Yehauvas tau pab koj dua los lawm. (Phau Ntawv Nkauj 77:11, 12) Yog koj ua li no, qhia tau tias koj tso siab rau Yehauvas ua tus tsom kwm koj tamsim no thiab yav tom ntej.

11. Vim li cas peb yuav tau mloog tej coj lus?

11 Koj yuav ua li cas thaum muaj tej yam los sim koj txojkev ntseeg? Koj puas nco qab Anaus tau hais tias yog txojke mloog lus. Peb yuav tau mloog cov uas Yehauvas thiab Yexus tau tsa los ua cov coj. Tej thaum lawv yuav hais kom peb ua qho yam uas peb tsis nkag siab los nco ntsoov tias Yehauvas yeej nrog nraim tus uas mloog lus. Vajtswv Txojlus yeej qhia peb ntau ntau zaj txog cov neeg mloog lus tias Vajtswv txuag lawv txojsia tseg cia vim mloog lus. (Khiav Dim 14:1-4; 2 Xwmtxheej Vajntxwv 20:17) Cia li khaws lawv tej yam ntxwv coj los xyaum ua neej. Yog peb ua li no, peb thiaj koom siab nrog Yehauvas lub koom haum. (Henplais 13:17) Tsis tas li ntawd, peb thiaj tsis nco qab txob tsis nco qab txhawj txog lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus yuav los tsis ntev tom ntej no.​—Pajlug 3:25.

KEV NTSEEG PAB PEB THEV TAUS KEV TSIS NCAJ NCEES

Yog tias peb thov Yehauvas tsis tseg tsis tu, peb txojkev ntseeg yuav loj zuj zus (Saib nqe 12)

12. Raws li Lukas 18:1-8, vim li cas peb yuav tau muaj kev ntseeg thiab ua lub siab ntev thev tiag?

12 Yexus paub tias tej kev nkhib nkhaus yuav sim tau cov thwjtim txojkev ntseeg. Yog li ntawd, nws thiaj piav ib zaj kwv huam uas tau muab sau tseg cia nyob rau hauv phau ntawv Lukas. Yexus piav txog ib tug poj ntsuam mus cuag ib tug txiav txim uas tsis ntshai Vajtswv. Tus poj ntsuam tso siab tias yog nws pheej thov mus thov los ces tus txiav txim yeej yuav tu nws tshaj plaub kom ncaj. Ces txawm muaj raws nkaus li ntawd tiag. Peb khaws tau dabtsi los ntawm zaj no? Thaum peb muaj ib yam kev nkhib nkhaus twg, kav tsij xyaum li tus poj ntsuam no txojkev ntseeg thiab ua siab ntev thev. Nco ntsoov tias Yehauvas ib txwm coj ncaj ncees. Yexus thiaj hais tau li no tias: “Vajtswv haivneeg uas niaj hnub niaj hmo thov Vajtswv pab, Vajtswv yuav tsis pab hais lawv zaj los? . . . Thaum Neeg Leej Tub los, cov neeg uas nyob hauv ntiajteb no puas yuav muaj tus uas ntseeg nws lawm?” (Nyeem Lukas 18:1-8.) Raws li hais no, cia li tso siab plhuav tias Yehauvas yeej yuav daws peb zaj. Tej thaud, Yehauvas yuav teb peb txawv ntawm qhov peb xav.

13. Kev thov Vajtswv daws tau ib tse neeg li cas?

13 Nyob rau sab Afika teb, muaj ib tug muam ntseeg npe hu ua Velaus (Vero). Muaj ib hnub, tub rog txawm tuaj puav lawv lub zos tua. Velaus, nws tus txiv uas tsis ntseeg Yehauvas, thiab nws tus ntxhais muaj 15 xyoos yuav tau khiav sai li sai tau. Thaum lawv tabtom khiav, ib pab tub rog txawm ntes lawv thiab yuav muab lawv tua pov tseg. Velaus txawm tsa suab hlo quaj. Ces nws tus ntxhais thiaj tsa ncauj thov Vajtswv nrov nrov thiab tuav Vajtswv lub npe Yehauvas thov. Tom qab nws tus ntxhais thov tag, tus thawj tub rog hais tias: “Mentxhais, leejtwg yog tus qhia koj txawj thov Vajtswv li ko?” Tus ntxhais thiaj teb tias: “Kuv niam qhia rau kuv. Kuv niam muab Mathais 6:9-13 coj los qhia kom kuv thiaj txawj thov li no.” Tus thawj tub rog thiaj hais tias: “Mentxhais, nej tsev neeg mus tau lawm. Thov nej tus Vajtswv Yehauvas nrog nraim nej.”

14. Yuav muaj dabtsi los sim peb txojkev ntseeg tiamsis peb yuav ua siab ntev thev li cas?

14 Tej zaj zoo li hais tas no qhia tias kev thov Vajtswv tseem ceeb heev. Txawm tias Vajtswv yuav tsis teb peb sai npaum li lub siab xav los, cia li khaws tus poj ntsuam hauv Yexus zaj kwv huam tseg cia. Coj tib yam li nws, thov tag lawm los thov dua. Tso siab plhuav tias Vajtswv yeej yuav nrog nraim peb thiab yeej yuav daws peb zaj. Tsis tas li ntawd, thov kom Yehauvas pub nws lub hwj huam dawb huv los pab peb. (Filipis 4:13) Tsis ntev tom ntej no, Yehauvas yuav foom koob hmoov rau peb kom nplua mias ces peb twb tsis ras txog lub neej nyuaj siab ntxhov plawv no li lawm. Ua tiag thev tej kev sim siab tamsim no, peb txojkev ntseeg thiaj li yuav ruaj khov rau tej kev sim siab yuav muaj los yav tom ntej.​—1 Petus 1:6, 7.

KEV NTSEEG PAB PEB THEV TAUS KEV NTXHOV SIAB

15. Raws li Mathais 17:19, 20, Yexus cov thwjtim haj tseem tshuav dabtsi tsis tau muaj txaus?

15 Yexus qhia rau cov thwjtim tias lawv yuav tau muaj kev ntseeg, lawv thiaj thev taus tej kev ntxhov siab uas los khwb nkaus lawv. (Nyeem Mathais 17:19, 20.) Xws li, muaj ib zaug Yexus cov thwjtim txawm ntiab tsis tau dab tawm. Lawv tsis paub xyov yog tim li cas. Yexus thiaj piav rau lawv tias twb yog lawv txojkev ntseeg tsis tau loj txaus. Yog lawv txojkev ntseeg loj li ib lub noob zaub xwb, lawv yuav thev taus tej kev ntxhov siab uas luaj li ib lub roob. Niaj hnub niam no, peb tej kev ntxhov siab yeej loj cuag li ib lub roob tib yam nkaus.

Txawm peb tabtom quaj ntsuag, los kev ntseeg yuav pab kom peb rau siab ntso ua Yehauvas tes haujlwm (Saib nqe 16)

16. Kev ntseeg pab Nkedis thev taus li cas?

16 Nyob tebchaws Nkuatemalam (Guatemala), muaj ib tug muam ntseeg hu ua Nkedis (Geydi). Muaj ib hnub nws tus txiv nkawv mus kev sib txoos los txog ib tog kev. Txawm muaj ib pab tub sab muab nws tus txiv tua tuag lawm mas ua rau Nkedis lub siab ntsoog tag. Puas muaj dabtsi yuav kho tau nws lub siab? Nws hais tias: “Kuv thov Yehauvas tsis tseg tsis tu thiab muab kuv tej kev nyuaj siab ntxhov plawv tso plhuav rau nws. Ua li no, kuv lub siab thiaj nyob tswm. Yehauvas yeej hlub tshua kuv heev, nws thiaj rub kuv tsev neeg thiab cov ntseeg tuaj txhawb kuv lub dag lub zog. Yam uas pab tau kuv tshaj yog rau siab ua Yehauvas tes haujlwm. Ua li no pab tau kuv kom tsis txhob txhawj txhawj txog tagkis thiab tsis txhob nyob mluas mlob. Kuv zoo siab kawg li uas muaj Yehauvas, Yexus thiab lub koom haum pab txhawb nqa kuv. Kuv yeej tsis txhawj tej kev ntxhov siab yuav los raug yav pem suab li lawm.”

17. Peb yuav tau ua li cas yog tias peb tej kev ntxhov siab loj cuag roob?

17 Yog tias koj tabtom raug ib yam kev ntxhov siab twg, cia li lauj sijhawm los tsav koj txojkev ntseeg kom loj tuaj. Xws li yog muaj kev quaj ntsuag, mus nyeem txog cov sawv rov qab los muaj txojsia nyob hauv Vajtswv Txojlus. Ua li no koj thiaj muaj kev vam kev cia siab. Yog tias koj tabtom muaj ib tug hauv koj tsev neeg raug rho tawm, kav tsij lauj sijhawm kawm Vajtswv Txojlus koj thiaj paub tseeb tseeb tias Yehauvas qhuab ntuas tus uas nws hlub. Txhob ua siab deb, qhib siab lug thov Yehauvas. Tsis txhob nyob ib leeg ntsiag to tiamsis mus nrog cov ntseeg nyob sib txuam pes daws. (Pajlug 18:1) Nco ntsoov tias quaj ib tsam los tseg ib tsam, thiab ua tej ub tej no kom tsis txhob nco qab. (Phau Ntawv Nkauj 126:5, 6) Nco ntsoov mus kev sib txoos, mus qhia Vajlugkub, nyeem Vajtswv Txojlus, thiab tej yam zoo Yehauvas yuav ua yav tom ntej. Koj txojkev ntseeg yim huab yuav ruaj khov tuaj, yog tias koj cia Yehauvas pab.

“PAB KOM PEB MUAB SIAB RAU NTSEEG”

18. Yog tias koj txojkev ntseeg haj tseem hlob tsis tau txaus, koj yuav tau ua li cas?

18 Yog koj raug ib yam kev sim siab twg uas qhia tias koj txojkev ntseeg haj tseem hlob tsis tau txaus, los tsis txhob cia yam ntawd khi koj cia. Kav tsij nrhiav kev los pab koj txojkev ntseeg nrawm nroos. Cia peb nrhiav kev pab tib yam li Yexus cov tubtxib thaum lawv hais tias: “Thov koj pab kom peb muab siab rau ntseeg ntxiv.” (Lukas 17:5) Tsis tas li ntawd, khaws tseg tej yam ntxwv uas peb tau kawm nyob hauv zaj no cia. Xws li thaum Yehauvas cev tes pab Minkaus thiab nws pojniam nkawv, thaum Velaus tus ntxhais thov Yehauvas pab, thaum Yehauvas rub Nkedis tsev neeg thiab cov ntseeg los txhawb nws lub zog. Nco ntsoov tias yog koj kheev Yehauvas pab tamsim no ces koj yeej yuav thev taus tej kev sim siab uas yuav los yav pem suab.

19. Yexus paub tseeb txog dabtsi thiab koj tso siab tau li cas?

19 Puag thaum ub, Yexus pab cov thwjtim kom tsav lawv kev ntseeg. Yexus paub tias yog lawv tso siab plhuav rau Yehauvas, lawv yeej yuav thev taus tej kev sim siab yuav los yav tom ntej. (Yauhas 14:1; 16:33) Tsis tas li ntawd, Yexus paub tseeb hais tias yog pab neeg coob coob uas suav tsis txheeb muaj kev ntseeg ruaj nreeg, lawv yeej yuav peem dhau lub sijhawm uas txom nyem kawg nkaus yav tom ntej. (Tshwmsim 7:9, 14) Yog koj cia Yehauvas pab koj thiab rau siab ntso tsav koj txojkev ntseeg tamsim no, ces koj yeej yuav dim xwb xwb.​—Henplais 10:39.

ZAJ NKAUJ 118 Tsav Ntxiv Kev Ntseeg Rau Kuv

^ nqe 5 Peb yeej tos ntsoov hnub Vajtswv yuav los txhim kho ib puas tsav yam hauv ntiajteb. Ntshe tej zaum peb yuav xav twj ywm hauv nruab siab tias peb txojkev ntseeg puas ruaj khov thaum txog lub sijhawm ntawd. Yog li ntawd, zaj kawm no thiaj li yuav piav seb peb yuav tau ua li cas peb thiaj li yuav npaj tau peb txojkev ntseeg rau yav pem suab.