1. Kādu norādījumu kristiešiem deva apustulis Pēteris, un kāpēc varētu šķist, ka to nav iespējams izpildīt?

 IKVIENS kristietis neatkarīgi no tā, vai viņš cer mūžīgi dzīvot debesīs vai uz zemes, var daudz ko gūt no apustuļa Pētera norādījumiem, ko Pēteris deva ar garu svaidītajiem kristiešiem. Savā pirmajā vēstulē viņš rakstīja: ”Līdzinieties Svētajam, kas jūs ir aicinājis, un kļūstiet paši svēti it visā, ko darāt, jo ir rakstīts: ”Esiet svēti, jo es esmu svēts!”” (1. Pēt. 1:15, 16.) No šiem vārdiem izriet, ka mēs spējam līdzināties Jehovam, kas ir svēts visaugstākajā mērā. Tātad mums jāpūlas būt svētiem visā, ko darām. Bet vai nepilnīgi cilvēki var kļūt svēti? Pat apustulis Pēteris ne reizi vien kļūdījās! Tomēr viņa dzīve pierādīja, ka kristieši var ”kļūt svēti”.

2. Kādi jautājumi ir aplūkoti rakstā?

² Rakstā ir aplūkoti šādi jautājumi: ko nozīmē būt svētam? Kas Bībelē ir teikts par Jehovas svētumu? Kā mēs varam kļūt svēti it visā, ko darām? Un kā tas, vai mēs esam svēti, ietekmē mūsu attiecības ar Jehovu?

3. Kāds priekšstats daudziem ir par to, ko nozīmē būt svētam, un kur ir atrodama precīza informācija par svētumu?

³ Tā sauktos ”svētos” gleznās parasti attēlo īpašos tērpos, ar svinīgi nopietnu vai pat skumju māktu seju. Bet vai būt svētam nozīmē būt tādam, kas neizjūt prieku? Nē, tā nav. Jehova ir svēts, un viņš Bībelē ir saukts par ”laimīgu Dievu”. (1. Tim. 1:11.) Arī Dieva kalpi Bībelē ir saukti par laimīgiem. (Ps. 144:15.) Kā var lasīt evaņģēlijos, reliģiskos vadītājus, kas nēsāja īpašus tērpus un dižojās ar saviem labajiem darbiem, Jēzus nosodīja. (Mat. 6:1; Marka 12:38.) Patiesie kristieši savu viedokli par svētumu balsta uz to, kas ir teikts Bībelē. Mēs esam pārliecināti,  ka mūsu svētais un mīlošais Dievs nekad neliks darīt kaut ko tādu, ko mēs nespējam. Tāpēc, lasot Bībelē Jehovas prasību ”Esiet svēti!”, mēs nešaubāmies, ka to ir iespējams pildīt. Protams, lai mēs varētu kļūt svēti it visā, ko darām, mums jāsaprot, ko nozīmē būt svētiem.

4. Kas Bībelē ir domāts ar vārdiem ”svēts” un ”svētums”?

⁴ Bībelē vārdi ”svēts” un ”svētums” ir lietoti, lai apzīmētu morālu un reliģisku tīrību. Vēl ar šiem vārdiem ir apzīmēts jebkas, kas ir pilnībā nošķirts no visa ikdienišķā un ir paredzēts vienīgi kalpošanai Dievam. Tātad mūs var uzskatīt par svētiem, ja mēs esam morāli tīri, kalpojam Jehovam viņam pieņemamā veidā un ja mums ar viņu ir ciešas attiecības. Apziņa, ka mums, grēcīgiem cilvēkiem, ir iespējams tuvoties svētajam Dievam, mūs dziļi saviļņo, jo īpaši, ja ņemam vērā, kas Bībelē ir teikts par Jehovas svētumu.

5. Ko par Jehovu palīdz uzzināt eņģeļu teiktais?

⁵ Jehova ir absolūti tīrs. Par to liecina vārdi, ko skandināja serafi — garīgas būtnes, kas atrodas Jehovas troņa tiešā tuvumā. Serafi sauca: ”Svēts, svēts, svēts ir karapulku Pavēlnieks Jehova!” (Jes. 6:3.) Protams, eņģeļiem pašiem ir jābūt svētiem, lai tiem būtu tuvas attiecības ar svēto Dievu, un eņģeļi, kas viņam kalpo, neapšaubāmi tādi ir. Tāpēc vietu, kur kāds Jehovas eņģelis paziņoja kaut ko svarīgu, varēja saukt par svētu. Piemēram, Mozum tika pavēstīts, ka vieta, kur viņam degošā ērkšķu krūmā parādījās eņģelis, ir ”svēta zeme”. (2. Moz. 3:2—5; Joz. 5:15.)

6., 7. a) Ko uzsvēra Mozus, kā redzams 2. Mozus 15:1, 11? b) Kā izraēliešiem tika atgādināts, ka Jehova ir svēts? (Sk. vāka attēlu.)

⁶ Kad Mozus bija izvedis izraēliešus cauri Sarkanajai jūrai, viņš, vērsdamies pie tautas, uzsvēra, ka Dievs Jehova ir svēts. (Nolasīt 2. Mozus 15:1, 11.) Ēģiptiešus, kas pielūdza viltus dievus, viņu dzīvesveida dēļ nekādā gadījumā nevarēja saukt par svētiem. Tāpat bija ar kanaāniešiem, kuru dievu kulti bija saistīti ar bērnu upurēšanu un neiedomājamu izvirtību. (3. Moz. 18:3, 4, 21—24; 5. Moz. 18:9, 10.) Jehova nekad nav prasījis, lai viņa kalpi darītu kaut ko amorālu. Viņš ir svēts visaugstākajā mērā. Uz to skaidri norādīja uzraksts uz zelta plāksnes, kas bija piestiprināta pie augstā priestera turbāna. Uz šīs plāksnes bija iegravēti vārdi ”Jehova ir svēts”. (2. Moz. 28:36—38.)

⁷ Ikvienam, kas redzēja šo uzrakstu, bija skaidrs, ka Jehova patiešām ir svēts. Bet ja nu kāds izraēlietis to nevarēja izlasīt, jo nevarēja pienākt tuvu klāt augstajam priesterim? Vai viņam bija iespēja uzzināt šo svarīgo faktu par Jehovu? Jā, bija. Ikreiz, kad visai tautai — vīriešiem, sievietēm un bērniem — tika lasīta priekšā Mozus bauslība, ikviens izraēlietis varēja dzirdēt atgādinājumu par Jehovas svētumu. (5. Moz. 31:9—12.) Ja mēs būtu bijuši starp viņiem, mēs noteikti dzirdētu šādus vārdus: ”Es esmu Jehova, jūsu Dievs. ..esiet svēti, jo es esmu svēts.” ”Esiet svēti, jo es, Jehova, esmu svēts.” (3. Moz. 11:44, 45; 20:7, 26.)

8. Kāpēc mums jāiedziļinās vārdos, kas rakstīti 3. Mozus 19:2 un 1. Pētera 1:14—16?

⁸ Pievērsīsim uzmanību norādījumam,  kas tika lasīts priekšā visai izraēliešu tautai un kas ir atrodams 3. Mozus 19:2. Jehova Mozum teica: ”Saki izraēliešiem: ”Esiet svēti, jo es, Jehova, jūsu Dievs, esmu svēts!”” Iespējams, apustulis Pēteris citēja tieši šo Svēto Rakstu fragmentu, kad viņš aicināja kristiešus kļūt svētiem. (Nolasīt 1. Pētera 1:14—16.) Protams, mums nav jāievēro Mozus bauslība, tomēr Pētera rakstītais apstiprina to, kas lasāms 3. Mozus 19:2, proti, ka Jehova ir svēts un ka visiem, kas mīl Jehovu, jācenšas būt svētiem. Tas attiecas gan uz tiem kristiešiem, kas lolo cerību dzīvot mūžīgi debesīs, gan uz tiem, kas cer dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (1. Pēt. 1:4; 2. Pēt. 3:13.)

9. Kāpēc ir vērts iedziļināties 3. Mozus grāmatas 19. nodaļā?

⁹ Tā kā mēs vēlamies būt patīkami svētajam Dievam, mums jānoskaidro, kā kļūt svētiem. Jehova ir paskaidrojis, kas mums jādara, lai mūs varētu uzskatīt par svētiem, un daudz ko mēs varam uzzināt 3. Mozus grāmatas 19. nodaļā. Hebraists un Bībeles komentētājs Markuss Kališs rakstīja: ”Šī nodaļa ir visizsmeļošākā, daudzveidīgākā un savā ziņā vissvarīgākā visā 3. Mozus grāmatā un varbūt pat visā Pentateihā [pirmajās piecās Mozus grāmatās].” Aplūkosim vairākus šīs nodaļas pantus, kuros ir runa par svarīgiem jautājumiem, kas skar mūsu ikdienas dzīvi. To darot, paturēsim prātā, ka visi tālāk minētie norādījumi seko aicinājumam: ”Esiet svēti!”

10., 11. Kas mums jādara, saskaņā ar 3. Mozus 19:3, un kāpēc tas ir svarīgi?

¹⁰ Licis izraēliešiem būt svētiem, Jehova tālāk teica: ”Ikviens lai ciena savu māti un tēvu.. Es esmu Jehova, jūsu Dievs.” (3. Moz. 19:2, 3.)

¹¹ Ir pilnīgi skaidrs, ka mums jāpilda Dieva norādījums godāt vecākus. Mēs varam atsaukt atmiņā gadījumu, kad kāds cilvēks Jēzum jautāja: ”Ko labu man vajag darīt, lai iegūtu mūžīgu dzīvi?” Starp baušļiem, ko Jēzus minēja, atbildēdams šim cilvēkam, bija arī norādījums:  ”Godā savu tēvu un māti.” (Mat. 19:16—19.) Jēzus nosodīja farizejus un rakstu mācītājus, kas bija izgudrojuši, kā izvairīties no šī pienākuma pildīšanas. Viņš pilnīgi pamatoti varēja teikt, ka šie cilvēki bija ”atcēluši Dieva vārdus”. (Mat. 15:3—6.) ”Dieva vārdos” ietilpa arī piektais no desmit baušļiem, kā arī tas, kas rakstīts 3. Mozus 19:3. (2. Moz. 20:12.) Neaizmirsīsim, ka 3. Mozus 19:3 lasāmais norādījums cienīt vecākus seko vārdiem: ”Esiet svēti, jo es, Jehova, jūsu Dievs, esmu svēts!”

12. Kas mums jāpārdomā, ņemot vērā 3. Mozus 19:3?

¹² Mums ir jāpārdomā, kā mēs pildām Jehovas norādījumu godāt vecākus. Ja mums liekas, ka neesam darījuši tik daudz, cik vajadzētu, mēs varam apņemties turpmāk darīt vairāk. Mēs nespējam mainīt pagātni, taču mēs varam apņemties, ka turpmāk mēs biežāk kaut ko darīsim kopā ar vecākiem un vairāk viņiem palīdzēsim. Mēs noteikti varētu pavadīt vairāk laika kopā ar viņiem un sniegt lielāku atbalstu materiālā, garīgā un emocionālā ziņā. Ja mēs tā rīkojamies, mēs paklausām norādījumam, kas lasāms 3. Mozus 19:3.

13. a) Kāds vēl norādījums ir ietverts 3. Mozus 19:3? b) Kādu priekšzīmi rādīja Jēzus, kā redzams Lūkas 4:16—18, un ko mēs no tā mācāmies?

¹³ Šajā pantā var uzzināt vēl kaut ko svarīgu, kas jāņem vērā, lai mēs kļūtu svēti visā, ko darām. Jehova izraēliešiem lika ievērot sabatu. Kristieši nav pakļauti Mozus bauslībai, tāpēc mums nav jāievēro iknedēļas sabats, tomēr mēs varam daudz ko mācīties no tā, kā izraēlieši pildīja šo likumu un ko tas viņiem deva. Sabatā nedrīkstēja strādāt — šajā dienā uzmanība bija jāpievērš garīgiem jautājumiem. b Ir pilnīgi saprotams, kāpēc Jēzus, ieradies Nācaretē, kur bija uzaudzis, sabatā iegāja sinagogā un lasīja Svētos Rakstus. (2. Moz. 31:12—15; nolasīt Lūkas 4:16—18.) 3. Mozus 19:3 lasāmais Dieva norādījums ievērot sabatu mūs rosina saspringtajā ikdienā izbrīvēt laiku garīgām nodarbēm. Varbūt mēs redzam, ka mums šajā ziņā kaut kas ir jāmaina. Ja mēs regulāri atvēlēsim laiku garīgām nodarbēm, mums izveidosies sirsnīgas, personiskas attiecības ar Jehovu. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs kļūtu svēti.

14. Kāda pamatpatiesība daudzkārt ir uzsvērta 3. Mozus grāmatas 19. nodaļā?

¹⁴ 3. Mozus grāmatas 19. nodaļā daudz reižu ir minēta kāda pamatpatiesība, kas palīdz palikt svētiem. Šīs nodaļas ceturtais pants beidzas ar vārdiem ”Es esmu Jehova, jūsu Dievs”. Šī pamatpatiesība 19. nodaļā ir pieminēta 16 reizes. Tas liek atcerēties pirmo no desmit baušļiem: ”Es esmu Jehova, tavs Dievs.. Lai tev nav citu dievu bez manis!” (2. Moz. 20:2, 3.) Tā kā kristieši vēlas kļūt svēti, viņiem jāraugās, lai nekas nevājinātu viņu attiecības ar Dievu. Būdami Jehovas liecinieki, mēs esam apņēmušies nedarīt neko tādu, kas sagādātu negodu viņa svētajam vārdam. (3. Moz. 19:12; Jes. 57:15.)

15. Uz ko mūs mudina 3. Mozus grāmatas 19. nodaļā lasāmie norādījumi par dzīvnieku upuriem?

¹⁵ Izraēlieši varēja atzīt Jehovu par savu Dievu, pildot daudz likumu. Kā var  lasīt 3. Mozus 18:4, Jehova izraēliešiem teica: ”Ņemiet vērā manus spriedumus un pildiet manus likumus, dzīvojiet pēc tiem! Es esmu Jehova, jūsu Dievs.” Dažus no šiem likumiem, kas izraēliešiem bija jāpilda, var lasīt 19. nodaļā. Piemēram, 5. līdz 8. pantā, kā arī 21. un 22. pantā ir runāts par dzīvnieku upuriem. Šie upuri bija jāziedo tādā veidā, lai neapgānītu ”to, kas Jehovam ir svēts”. Kad mēs lasām šos pantus, mēs saprotam, cik svarīgi ir būt patīkamiem Jehovam un nest viņam tādus slavas upurus, kas viņam ir pieņemami. Tieši to kristieši ir aicināti darīt Ebrejiem 13:15.

16. Kāds likums, kas lasāms 3. Mozus grāmatas 19. nodaļā, palīdz saprast, ka tie, kas kalpo Dievam, atšķiras no tiem, kas viņam nekalpo?

¹⁶ Lai mēs būtu svēti it visā, ko darām, mums jābūt gataviem atšķirties no citiem cilvēkiem. Tas ne vienmēr ir viegli. Reizēm skolasbiedri, darbabiedri, radinieki, kas nav Jehovas liecinieki, un citi mūs uzstājīgi mudina darīt kaut ko tādu, kas mūs var attālināt no Jehovas. Tādās reizēs mums jāpieņem svarīgs lēmums. Kas var palīdzēt, lai mēs izdarītu pareizu izvēli? 3. Mozus 19:19 var lasīt šādu likumu: ”Nevalkā drēbes, kas darinātas, saaužot kopā divu veidu pavedienus.” Šī likuma ievērošana izraēliešiem palīdzēja atšķirties no kaimiņtautām. Tā kā mēs neesam pakļauti bauslībai, mēs, bez šaubām, drīkstam valkāt drēbes, kas šūtas no jauktu šķiedru audumiem, piemēram, tādiem, kuru sastāvā ir kokvilna un poliesteris vai arī vilna un viskoze. Taču no minētā likuma var izsecināt kādu būtisku principu, proti: mēs nedrīkstam sākt līdzināties cilvēkiem, kuru uzskati un rīcība ir pretrunā ar Bībeles mācībām, vienalga, vai šie cilvēki ir mūsu skolasbiedri, darbabiedri vai radinieki. Mēs, protams, mīlam savus radiniekus un arī citus cilvēkus. Bet, kad ir runa par svarīgiem lēmumiem, mēs paklausām Jehovam un esam gatavi atšķirties no visiem pārējiem cilvēkiem. Tas patiešām ir svarīgi, jo, kā atceramies, Bībelē vārds ”svēts” apzīmē kaut ko tādu, kas ir pilnībā nošķirts no visa ikdienišķā un ir paredzēts vienīgi kalpošanai Dievam. (2. Kor. 6:14—16; 1. Pēt. 4:3, 4.)

17., 18. Ko mēs mācāmies no 3. Mozus 19:23—25?

¹⁷ Vārdi ”Es esmu Jehova, jūsu Dievs” izraēliešiem atgādināja, ka par vissvarīgāko viņiem jāuzskata savas attiecības ar  Jehovu. Kā viņi varēja apliecināt, ka uzskata kalpošanu Jehovam par galveno savā dzīvē? Piemēram, viņiem bija jārīkojas saskaņā ar to, kas rakstīts 3. Mozus 19:23—25 (nolasīt). Kad izraēlieši bija apmetušies Apsolītajā zemē un iestādījuši augļu kokus, pirmos trīs gadus viņi nedrīkstēja ēst šo koku augļus. Ceturtā gada raža bija jāatdod Dieva svētnīcai. Tikai piektajā gadā izraēlieši drīkstēja ēst savu koku augļus. Šis likums viņiem palīdzēja saprast, ka viņi nedrīkst uzskatīt savas vajadzības par pašām svarīgākajām dzīvē. Viņiem bija jātic, ka Jehova par viņiem rūpēsies, un pirmām kārtām jāatbalsta Jehovas pielūgsme. Ja izraēlieši tā darītu, Jehova viņus nodrošinātu ar uzturu. Dievs aicināja izraēliešus dāsni ziedot svētnīcai, kas bija viņa pielūgsmes centrs.

¹⁸ 3. Mozus 19:23—25 lasāmais likums atsauc atmiņā vārdus, ko savā Kalna runā teica Jēzus. Viņš savus sekotājus mudināja ”pārstāt raizēties” par to, ko tie ”ēdīs un ko dzers”. Jēzus piebilda: ”Jūsu debesu Tēvs zina, ka jums tas viss ir vajadzīgs.” Tāpat kā Dievs gādā par putniem, viņš gādās arī par mums. (Mat. 6:25, 26, 32.) Mēs paļaujamies, ka tā tas arī būs. Ja mēs redzam, ka mūsu ticības biedri ir nonākuši materiālās grūtībās, mēs viņiem palīdzam, cenzdamies to darīt pēc iespējas neuzkrītošāk. Turklāt mēs ar lielāko prieku ziedojam draudzes vajadzībām. Jehova ievēro mūsu dāsnumu, un viņš ir apsolījis mums atlīdzināt. (Mat. 6:2—4.) Būdami dāsni, mēs pierādām, ka saprotam principu, kas ietverts 3. Mozus 19:23—25.

19. Ko mēs esam guvuši no iedziļināšanās vairākos 3. Mozus grāmatas fragmentos?

¹⁹ Mēs esam apskatījuši dažus 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas fragmentus, kuros runāts par to, kādās jomās mēs varam līdzināties mūsu svētajam Dievam. Līdzinādamies viņam, mēs cenšamies kļūt svēti it visā, ko darām. (1. Pēt. 1:15.) Ļoti daudz cilvēku, kas nekalpo Jehovam, ir ievērojuši Jehovas kalpu labos darbus, un šo darbu dēļ ne mazums cilvēku ir sākuši cildināt Jehovu. (1. Pēt. 2:12.) Taču no 3. Mozus grāmatas 19. nodaļas var gūt vēl daudz vērtīgu atziņu. Nākamajā rakstā ir apskatīti citi šīs nodaļas panti, kas palīdz saprast, kādās vēl jomās mums jācenšas ”kļūt svētiem”, kā aicināja apustulis Pēteris.