Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 49

Levis Kevcai Qhia Kom Peb Txawj Xav Txog Luag

Levis Kevcai Qhia Kom Peb Txawj Xav Txog Luag

“Hlub koj tej kwvtij zejzog ib yam li koj hlub koj lub cev.”​—LEVIS KEVCAI 19:18.

ZAJ NKAUJ 109 Txawj Sib Hlub Tuaj Nruab Siab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1-2. Peb kawm li cas zaj tag los lawm, thiab zaj no peb yuav kawm txog dabtsi ntxiv?

NYOB rau zaj kawm tag los lawm, nej puas nco peb khaws tau yam twg los ntawm Levis Kevcai tshooj 19? Nyob hauv Levis Kevcai 19:3, Yehauvas tau hais kom cov Yixalayees hwm lawv niam lawv txiv. Ces yog li ntawd, peb yuav tau nco ntsoov hwm peb niam peb txiv. Tsis tas li ntawd, pab yuav qho mentsis khoom rau lawv tau siv thiab txhawb kom lawv rau siab ntso teev tiam Yehauvas. Dua li ntawd, peb kawm ntxiv tias cov Yixalayees yuav tau ceev hnub Xanpataus tseg cia kom lawv thiaj muaj sijhawm pe hawm Yehauvas. Tib yam nkaus li ntawd, txawm peb tsis ua hnub Xanpataus lawm los peb yuav tau lauj sijhawm los pe hawm Yehauvas txhua txhua hnub. Yog peb coj raws li hais tas no, ces twb yog peb coj lub neej dawb huv li hais hauv Levis Kevcai 19:2 thiab 1 Petus 1:15.

2 Nyob hauv zaj kawm no, peb yuav rov mus kawm txuas ntxiv txog Levis Kevcai tshooj 19. Tej peb yuav kawm ntxiv no yuav pab kom peb txawj xav txog cov lub cev ntaj ntsug tsis meej xeeb, coj ncaj thaum ua lag ua luam, thiab hlub tshua tej kwvtij zej zog. Peb muab tej no coj los tham kom tshab tshab peb thiaj ua tau lub neej dawb huv li Yehauvas lub siab nyiam.

COV LUB CEV NTAJ NTSUG TSIS MEEJ XEEB

Raws li Levis Kevcai 19:14, peb yuav tau coj li cas rau tus tsis pom kev thiab tsis hnov lus? (Saib nqe 3-5) *

3-4. Raws li Levis Kevcai 19:14, cov Yixalayees yuav tau coj li cas rau cov tsis pom kev thiab tsis hnov lus?

3 Nyeem Levis Kevcai 19:14. Yehauvas xav kom nws cov tibneeg ua neeg paub cai thiab xav txog cov lub cev ntaj ntsug tsis meej xeeb. Yehauvas thiaj tsa tsab cai kom cov Yixalayees ib tug twg tsis txhob tsawm foom tus neeg tsis hnov lus. Tej lus tsawm foom no yog mus chob mus nkaug tus neeg ntawd lub siab ntsws. Tej lus no zoo hais tiamsis tsiv mloog vim tus neeg ntawd tsis paub qab tog hau xauv dabtsi, nws thiaj pab tsis tau nws tus kheej.

4 Levis Kevcai tshooj 19 nqe 14 hais ntxiv tias kom tsis txhob “muab tej yam dabtsi mus cuab tus neeg digmuag kev kom nws dawm ntog.” Tos nqe no hais li ntawd los tej zaum nyob rau lub caij lub nyoog ntawd, tej tibneeg pheej txhob txwm muab yam ub yam no cuab tus neeg tsis pom kev hauv ntej kom nws dawm ntog ces lawv mam li nyob ib cag luag nws. Muaj ib phau ntawv piav txog cov cev tsis meej xeeb li no: “Puag thaum ub nyob rau sab tebchaws Yixalayees, tibneeg kheev ua lim hiam thiab ntaus cov lub cev ntaj ntsug tsis meej xeeb.” Tus cwjpwm zoo li no lim hiam kawg nkaus li. Twb yog vim li no, Yehauvas thiaj tau tsa tsab cai no kom nws cov tibneeg txawj hlub tshua cov cev tsis meej xeeb.

5. Piav seb peb hlub tshua cov lub cev tsis meej xeeb li cas.

5 Yexus yeej hlub tshua cov lub cev tsis meej xeeb. Yauhas thiaj hnov xov tias: “Cov neeg digmuag rov pom kev, cov neeg tuag ceg mus taus kev, cov neeg mob ruas zoo, cov neeg lagntseg hnov lus, cov neeg uas tuag lawm sawv rov los.” Cov tibneeg uas pom Yexus ua tej no, “lawv qhuas Vajtswv kawg li.” (Lukas 7:20-22; 18:43) Zoo nkaus li Yexus, cia peb nco ntsoov hlub tshua cov lub cev tsis meej xeeb tib yam nkaus. Nco ntsoov xav txog lawv, ua zoo rau lawv, thiab ua siab ntev pab lawv. Peb tsis txawj ua txujci li Yexus tiamsis yam peb ua tau yog pab kom lawv paub txoj xov zoo. Tsis tas li ntawd, muaj ib co neeg haj tseem ua lub neej tsaus ntuj nti cuag li tsis pom kev li. Cia peb nco ntsoov muab txoj xov zoo mus pab lawv tib yam nkaus. Peb lub hom phiaj yog pab kom tibneeg muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab muaj kev vam kev cia siab rau yav tom hauv ntej. (Lukas 4:18) Yog li ntawd, qhia tiag tsis txhob tsaug leeg, vim muaj coob leej ntau tus twb los qhuas Yehauvas lawm.

COJ NCAJ THAUM UA LAG LUAM

6. Vim li cas Levis Kevcai tshooj 19 ho pab tau peb nkag siab 10 Txoj Kevcai?

6 Levis Kevcai tshooj 19 hais tau tob zog ntawm 10 Txoj Kevcai. Xws li nyob rau txoj kevcai 8 uas hais tias: “Tsis txhob ua tubsab.” (Khiav Dim 20:15) Txoj kevcai no hais phua plhawv xwb. Vim li ntawd ib txhia thiaj hais tias lawv twb tsis tau mus nyiag kiag leejtwg ntiag tug ces yeej tsis hla Vajtswv tej kevcai. Cia peb mus kawm kom tob zog seb tej twg kuj suav tias yog ua tub sab.

7. Ua li cas thiaj suav tias ib tug tub lag luam twg ua tub sab?

7 Tej zaum ib tug tub lag luam twg tsis suav tias nws yog neeg tub sab. Tiamsis nws coj zoo li cas xwb thaum nws ua lag luam? Yehauvas hais nyob hauv Levis Kevcai 19:35, 36 tias: “Tsis txhob ua neeg tsis ncaj uas muab rab teev ntxo luj rau luag, tsis txhob txav txoj hlua ntsuas noj luag thiab tsis txhob muab lub kawm tsis txwm luj rau luag. Siv rab teev uas tsis ntxo, lub thauj uas haum txiaj thiab lub kawm uas txwm siab.” Raws li ob nqes no, txawm muaj ib tug tub lag luam twg ob txhais tes tsis tau mus nyiag kiag luag ntiag tug los, yog nws muab rab teev ntxo kom tibneeg them ntau dua ces twb yog nws nyiag luag tug ntsiag to. Cia peb mus kawm txuas ntxiv hauv Levis Kevcai tshooj 19 kom peb huab yam nkag siab lub ntsiab no.

Raws li Levis Kevcai 19:11-13, ib tug ntseeg yuav tau nco ntsoov li cas thaum nws ua lag luam? (Saib nqe 8-10) *

8. Piav seb Levis Kevcai 19:11-13 pab tau cov Yudais thiab peb li cas.

8 Nyeem Levis Kevcai 19:11-13. Nyob rau hauv Levis Kevcai 19:11 hais tias: “Nej tsis txhob ua tubsab.” Txuas ntxiv ntawd, Levis Kevcai 19:13 qhia phua plhawv tias: “Nej tsis txhob tsimtxom nej tej kwvtij zejzog lossis nyiag nws tug.” Raws li no, yog ib tug tub lag luam twg tsis ua lag luam ncaj ncees ces kuj suav nws tam li ib tug tub sab. Phau Levis Kevcai hais phua hlo li no kom cov Yudais thiaj nkag siab tej hauv paus ntsiab lus meej meej. Ua li niaj hnub no peb puas nkag siab tiag tiag txog qhov txawv txav ntawm ntxo luag tug thiab nyiag luag tug? Yog ib qho zoo rau peb rov tshuaj peb lub siab li no: ‘Raws li Levis Kevcai 19:11-13, puas muaj ib yam twg uas kuv yuav tau hloov? Yog kuv tes muaj ntsis nkhaus thaum ua lag luam lossis ua haujlwm, kuv yuav tau hloov kuv lub siab li cas?’

9. Tsab cai hauv Levis Kevcai 19:13 pab cov uas mus ua zog li cas?

9 Thaum ib tug ntseeg twg txais ib tug neeg tuaj ua zog rau nws, nws yuav tau muab Vajtswv Txojlus hauv Levis Kevcai 19:13 coj los ua tib zoo xav. Nqe ntawd hais tias: “Tsis txhob sej tej tub zog uas nej ntiav tej nqi zog cia mus txog tagkis sawv ntxov.” Tos nqe no hais li ntawd los, twb yog puag thaum ub nyob rau tebchaws Yixalayees, tus tswv teb yuav tau them nqi zog rau ib tug tub zog twg ua ntej hnub poob qho. Yog tus tswv teb tsis them, ces tus tub zog ntawd yuav tsis muaj nyiaj mus yug nws tsev neeg. Yehauvas thiaj hais tias: “Nws tos rawv tej nqi zog uas nws ua hnub ntawd.”​—2 Kevcai 24:14, 15; Mathais 20:8.

10. Piav seb Levis Kevcai 19:13 qhia peb li cas.

10 Niaj hnub niam no, muaj tej txoj haujlwm them nqi zog ib hlis ib zaug hos muaj tej txoj them ib hlis ob zaug. Txawm peb tsis tau nqi zog txhua txhua hnub li yav thaud los, peb haj tseem khaws tau lub hauv paus ntsiab lus hauv Levis Kevcai 19:13 coj mus siv. Xws li, muaj tej txhia los pav txhob txwm them nqi zog qis qis vim lawv paub tias cov neeg tuaj ua haujlwm ntawd mus nrhiav tsis tau lwm txoj. Thaum cov los pav coj li no, twb yog lawv ‘sej tej tub zog uas lawv ntiav tej nqi zog cia’ lawm. Yog li ntawd, cov ntseeg uas muaj lag luam yuav tau coj ncaj rau cov neeg lawv txais tuaj pab lawv ua haujlwm. Cia peb mus kawm seb peb khaws tau dabtsi ntxiv hauv Levis Kevcai tshooj 19.

HLUB TEJ KWVTIJ ZEJ ZOG

11-12. Vim li cas Yexus thiaj rov mus piav cov lus hauv Levis Kevcai 19:17, 18?

11 Yehauvas xav kom peb ua ntau tshaj li qhov ua zoo rau lwm tus xwb. Nyob rau hauv Levis Kevcai 19:17, 18, Yehauvas sam hwm tias: “Hlub koj tej kwvtij zejzog ib yam li koj hlub koj lub cev.” (Nyeem.) Yog tias peb xav ua lub neej haum Yehauvas siab ces peb yuav tau coj raws li nws qhia tseg no.

12 Cov lus hais hauv Levis Kevcai 19:18 tseem ceeb kawg nkaus li rau Yexus. Thaum ib tug Falixais nug Yexus tias: “Vajtswv txoj Kevcai nqe twg yog nqe uas tseemceeb dua ntais huv tibsi?” Yexus teb nws tias: “Hlub [Yehauvas] uas yog nej tus Vajtswv kom kawg siab kawg ntsws, kawg plab kawg plawv thiab kawg nej lub dag lub zog. Nqe no thiaj yog nqe uas tseemceeb dua ntais.” Tom qab ntawd, Yexus hais txuas ntxiv tias: “Nqe ob uas tseemceeb hais li no hais tias: ‘Hlub koj tej kwvtij zejzog ib yam li koj hlub koj lub cev.’” (Mathais 22:35-40) Cov lus Yexus siv no twb yog tib co lus hauv Levis Kevcai 19:18 ntag. Yog tias peb nyeem txuas ntxiv hauv Levis Kevcai tshooj 19, peb yuav yim huab txawj hlub tshua lwm leej lwm tus dua.

13. Piav seb Yauxej pab tau peb nkag siab Levis Kevcai 19:18 li cas.

13 Thaum peb coj raws li Levis Kevcai 19:18 uas hais tias: “Tsis txhob ua phem pauj rau ib leeg tus twg lossis pheej ntxub nws,” ces twb yog peb hlub tej kwvtij zej zog. Nqe no hais li ntawd vim muaj ib txhia neeg pheej khaws chim tsis muab tso tseg mus. Tej zaum nws kuj chim rau cov neeg nws nrog ua haujlwm, cov neeg nws kawm ntawv nrog, tej nruab ze, lossis tej zaum tseem yog ib tug hauv nws tsev neeg kiag. Nyob rau Yauxej tiam los nws 10 leej tijlaug kuj chim rau nws thiab lawv txawm tuav hauv ua phem rau nws. (Chivkeeb 37:2-8, 25-28) Tom qab no thaum Yauxej nrog luag ua nom ua tswv hauv tebchaws Iziv, nws yeej muaj peevxwm pauj tau kua zaub ntsuab rau nws cov tijlaug tiamsis nws kuj tswj tsis ua li ntawd. Twb yog vim nws coj raws li Levis Kevcai 19:18, nws thiaj hmov tshua lawv.​—Chivkeeb 50:19-21.

14. Vim li cas tej lus hauv Levis Kevcai 19:18 haj tseem zoo rau peb siv?

14 Yog tias peb xav kom peb ua tau lub neej haum Yehauvas siab tiag, cia peb xyaum coj yam li Yauxej es tsis txhob khaws chim thiab ua phem pauj phem. Tsis tas li ntawd, Yexus tseem qhia kom peb zam cov uas ua txhaum rau peb lub txim. (Mathais 6:9, 12) Tus tubtxib Paulus kuj ntuas cov ntseeg hais tias: “Cov kwvtij, nej tsis txhob ua pauj rau luag.” (Loos 12:19) Paulus kuj hais ntxiv tias: “Nej ib tug yuav tsum pab ib tug. Yog nej cov muaj ib tug ua txhaum rau ib tug, nej ib tug yuav tsum zam txim rau ib tug.” (Kaulauxais 3:13) Nco ntsoov, Yehauvas tej hauv paus ntsiab lus yeej tsis tau hloov kiag li. Yog li ntawd, niaj hnub niam no peb yeej coj tau tej hauv paus ntsiab lus hauv Levis Kevcai 19:18.

Tsis zoo rau peb rov mus khawb qub kiav txhab. Yog li ntawd, tsis zoo rau peb pheej cib nyeej (Saib nqe 15) *

15. Piav seb vim li cas tsis zoo rau peb khaws chim.

15 Thaum luag lwm tus hais lus siab lus qes peb, cuag li thaum peb hlais zaub raug peb tes. Qee zaug kuj raug peb tes mentsis ntawm daim tawv nqaij xwb. Hos qee zaug kuj hlais raug peb tes sab zog. Tib yam li ntawd, thaum peb cov phoojywg kwvluag hais tau lus siab lus qes mentsis lawm los peb yeej zam tau lub txim pub rau lawv kawg li. Tiamsis yog peb cov phoojywg kwvluag hais tau lus tshawv tshawv rau peb ces cuag li peb txhais tes raug mus ti txha. Thaum ntawd peb yuav tau mus rau kws tshuaj pab kho thiab muab qhwv rau. Nco ntsoov tias thaum lub qhov nqaij ua kaub puab lawd, tsis txhob muab khawb nyob tsam rov huam tuaj. Tib yam li ntawd, yog leejtwg ua tau siab tau qes rau peb los tsis txhob cib nyeej, peb thiaj tsis puas siab puas ntsws. Cia peb xyaum coj li Levis Kevcai 19:18 thiaj muaj txiaj ntsim rau peb.

16. Raws li Levis Kevcai 19:33, 34, Yehauvas xav kom cov Yixalayees coj li cas rau tej pej kum neeg thiab peb khaws tau li cas los ntawm tej no?

16 Thaum Yehauvas hais kom cov Yixalayees hlub tej kwvtij zej zog, nws tsis yog hais kom lawv hlub lawv cuab kwvtij lossis lawv haiv neeg xwb. Lawv yuav tau hlub tej pej kum neeg uas nyob puag ncig lawv tib yam nkaus li tau hais hauv Levis Kevcai 19:33, 34. (Nyeem.) Cov Yixalayees yuav tau saib tej pej kum neeg tam li yog lawv cuab kwvtij, lawv haiv neeg, thiab tib yam li lawv hlub lawv lub cev. Xws li thaum cov Yixalayees tseg nplej ntawm ntug teb rau cov neeg txom nyem mus sau. Lawv yuav tau pub tej pej kum neeg sau tib yam nkaus li ntawd. (Levis Kevcai 19:9, 10) Niaj hnub niam no los peb yeej coj tau li no thiab. (Lukas 10:30-37) Tibneeg yeej tsiv teb tsaws chaw tas zaj tas zog. Tej zaum muaj ib txhia kuj tsiv los nrog peb koom zej koom zos. Yog li ntawd, tsis hais tus hlob tus yau los xij peem, peb yuav tau tos txais thiab saib taus lawv.

IB TES HAUJLWM TSEEM CEEB

17-18. (1) Peb yuav khaws cov lus hauv Levis Kevcai 19:2 thiab 1 Petus 1:15 li cas? (2) Petus txhawb kom peb rau siab ntso ua tes haujlwm twg?

17 Levis Kevcai tshooj 19 nqe 2 thiab 1 Petus 1:15 txhawb kom Yehauvas cov tibneeg ua lub neej dawb huv. Muaj lwm nqe hauv Levis Kevcai tshooj 19 kuj qhia seb peb yuav coj li cas thiaj haum Vajtswv siab. Peb yuav tau khaws tej yam uas peb tau kawm no coj mus siv ua neej. * Vajtswv Txojlus Phau Tshiab qhia rau peb tias Yehauvas haj tseem xav kom peb muab tej hauv paus ntsiab lus no siv rau hauv peb lub neej. Cia peb mus kawm seb tus tubtxib Petus hais kom peb ua dabtsi ntxiv.

18 Peb yeej rau siab ntso pe hawm Yehauvas tas zaj tas zog thiab ua zoo rau txhua tus. Tiamsis Petus txhawb kom peb nco ntsoov ua ib yam ntxiv thiab. Nws hais tias: “Nej yuav tsum tu nej lub siab zoo zoo tos.” (1 Petus 1:13, 15) Yog li peb ua zoo tos dabtsi tiag? Petus hais tias cov xaiv tseg yuav tau mus “qhia tej haujlwm tseemceeb uas Vajtswv tau ua los lawm rau sawvdaws paub.” (1 Petus 2:9) Yog li ntawd, txhua tus uas ntseeg Yehauvas muaj ib teg haujlwm tseem ceeb tshaj plaws uas yog mus qhia txoj xov zoo rau ib zej tsoom sawvdaws. (Malakaus 13:10) Thaum peb rau siab ntso coj raws li Levis Kevcai tshooj 19, peb qhia tias peb lub siab yeej xib nrhiav Vajtswv, hlub tshua tej kwvtij zej zog, thiab xav ua lub neej dawb huv tiag tiag.

ZAJ NKAUJ 111 Peb Txojkev Zoo Siab

^ nqe 5 Niaj hnub niam no, peb tsis coj raws li Mauxes Txoj Kevcai lawm. Txawm li ntawd los, tej kevcai ntawd haj tseem pab tau peb lub neej. Yog peb khaws tej lus ntawd tseg cia, yuav pab kom peb txawj hlub tshua lwm leej lwm tus thiab ua haum Yehauvas siab. Nyob rau zaj kawm no, peb yuav tham me ntswb mentsis txog Levis Kevcai tshooj 19 thiab seb peb khaws tau li cas los ntawm tshooj no.

^ nqe 17 Tseem tshuav ntau nqe peb tsis tau tham. Cov nqe ntawd piav txog kom tsis txhob xaiv ntsej muag, tsis txhob hais lus dag, tsis txhob noj ntshav, tsis txhob ua neeb ua yaig, tsis txhob ua yees siv, thiab tsis txhob ua kev nkauj kev nraug.​—Levis Kevcai 19:15, 16, 26-29, 31.​—Mus saib “Tej Uas Peb Xav Paub” hauv phau ntawv no.

^ nqe 52 DAIM DUAB: Ib tug kwvtij ntseeg mus pab txhais lus rau tus kwvtij uas tsis hnov lus tom tsev kho mob.

^ nqe 54 DAIM DUAB: Ib tug kwvtij ntseeg them nqi zog rau tus tuaj pab nws ua haujlwm.

^ nqe 56 DAIM DUAB: Tus muam ntseeg tsis chim rau tej qhov me me tiamsis nws puas khaws chim rau tej qhov loj loj?